Elektroauto ražotājs Tesla pamazām gatavojas ražošanas uzsākšanai savā “Gigafactory Berlin” rūpnīcā Vācijas galvaspilsētas pievārtē. Vēl pirms uzsākta ražošana, ražotājs aizvadīja svinības “Gigafest”, kuru laikā tika demonstrēti arī vairāki jauninājumi, piemēram, “Model Y” ar jauno, strukturālo bateriju paku, kurā izmantotas jaunās “4680” bateriju šūnas.
Pēc būtības bateriju paka veidota, lai tā būtu daļa no mašīnas struktūras, kas savieno priekšu un aizmuguri. Līdz šim Tesla atsevišķas bateriju šūnas apvienoja moduļos, kas pēc tam tika salikti kopā vienā baterijas pakā, kas, savukārt, tika iestrādāta mašīnā. Šajā jaunajā pieejā tieši baterijas faktiski kļūst par mašīnas pamatu, ap kuru pēc tam tiek salikts viss pārējais.
Tesla ievērojami progresējusi metāla liešanā, tagad ar vienu lējumu spējot izveidot mašīnas priekšējo vai aizmugurējo daļu, to kā vienu detaļu pievienojot baterijām. Šāda ražošanas pieeja ļauj samazināt kopējo izmantoto detaļu skaitu, samazina svaru, ražošanu padara lētāku un ātrāku. Beigu beigās Tesla spēj uzlabot mašīnas efektivitāti, kas elektroauto, protams, ir pats galvenais.
Ražošanas uzsākšana rūpnīcā Berlīnē ir ilgi gaidīts notikums, tomēr to ir nācies atlikt dažādu problēmu dēļ. Tiek cerēts, ka jau novembrī rūpnīcā tiks uzsākta “Model Y” montāža, izmantojot jaunās tehnoloģijas.
Pasākumā atklāti vēl vairāki interesanti fakti par jauno rūpnīcu – vienu mašīnas korpusu iespējams salikt 45 sekundēs. Plānots, ka laika gaitā rūpnīca gada laikā spēs saražot ap 700 tūkstošiem mašīnu, visticamāk, tie būs vairāki modeļi. Sākotnēji ražošanas apjomi gan būs ievērojami mazāki.
Interesanti būtu redzēt dzīvajā, vai tas pusrāmis tiešām ir liets vai tomēr presēts. Lējumiem parasti ir kvalitātes un stiprības problēmas.
Ja rūpīgi papēta attēlu, tad izskatās ka tomēr lējums. Pirmajā mirklī tiešām rodas bažas par stiprību un it sevišķi korozijas noturību, jo šādi alumīnija sakausējumi ātri pārvēršās baltā pulverī. Var jau būt ka lējuma mūžs būs līdzīgs akumulatora mūžam, un pēdējais vairs nav nomaināms. Diezgan revolucioāra konstrukcija.
Tesla šai “liešanai” iegādājās pasaulē lielākās preses. Nu es neesmu redzējis, ka ar presēm lietu :)
Materiālu recepti izstrādāja SpaceX pipari, kuri protams, gan tikai pēc Elonīša vārdiem ir pasaulē spicākie materiālu mācību speci. To sakot Elons noteikti bija piemirsis par Kursora komentĀtoriem, tie noteikti ir spicāki dūdi :)
Par remontēšanu. Neredzu nekādu problēmu nomainīt vai nu to ķekatu pilnībā vai arī nozāģēt nolocīto lanžera galu un piemetināt citu. ALU var metināt tā pat kā jebkuru citu bleķi
+ ja jums liekas, ka jauno legacy carmaker produktiem viss ir no viena metāla un viss tur ir baigi vienkārši saskrūvējams un aizstājams, man jums ir sliktas ziņas :) Kopš Audi 80 laikiem tur diezgan ir pamainijies viss
Hmmm…kur Tu izlasīji par “liešanu” ar presēm?
Neiespringsti ar remontu, arī tagadējo e-auto pamatīgais remonts, sakarā ar potenciālo akumulatora bojājumu, ir apgrūtinošs. Varbūt labāk pēc kārtīgas avārijas šo verķi skaisti izjaukt un “reciklēt”. Atvaino ka dumjais komentators atļaujas paust savas domas :)
https://electrek.co/2021/01/22/tesla-takes-delivery-massive-giga-press-gigafactory-texas/
Vispār jau arī plastmasu liešanas formas sauc par “presformām”, jo liešana notiek ar spiedienu. Varbūt šo iekārtu tādēļ arī sauc par “press”.
Mazāk zīžā Īlona šniceli, vairāk padomā ar galvu un papēti, ko var izpresēt un ko nevar. Pie reizes ieguglē ko metālapstrādē nozīmē vārds “casting”.
Jā, tāpat kā Defenderi, kas bija policijai savulaik, sabirza oksidācijas putekļos.
Varbūt labāk tomēr Toyota Mirai? Kursors varētu izbraukt ar Toyota 1000km braucienu. Paskatīties cik stundās to izdotos realizēt?!
Tak bija jau apskats. Jau ir skaidrs, ka nevar izbraukt to 1000km maršutu, jo ir tikai viena uzpildes stacija valstī.
Var jau maršrutu izplānot tādu, ka līdz D-pilij un atpakaļ caur Rīgu uz Ventspili. Galvenais lai saprast cik ilgā laikā var nobraukt un cik patērēs laika uzpildes veikšanai. To tak skatās visos 1000km testos.
Un tad salīdzināt pret labāko elektroauto.
Kāda jēga no šāda salīdzinājuma? Tad jau mierīgi var salīdzināt piemēram arī auto ar parastiem iekšdedzes dzinējiem. 1000km elektroauto testam ir jēga, jo gan auto uzlādē gan patēriņā ir pietiekami daudz mainīgo un atšķirīgo no katra modeļa.
Toyota Mirai arī ir elektroauto, tikai ar atšķirību, ka elektrību ražo “uz borta”.
Salīdzināt var arī tādas lietas, kā maksimālais noskrejiens ar vienu uzlādi, cik reāls ir ražotāja noteiktais noskrejiens, kā tiek ietekmēts noskrejiens ja ir ieslegts kondišin, utt, kā arī dinamika, komforts utt
Tad jau var testēt arī BMW i3 ar ģeneratoru un Opela Ampera ar ģeneratoru. Abi arī ražo elektrību uz borta un pildās klasiskajā DUS. :D
Šīs abas mašīnas rada izmešus Co2 utt
Jebkurā gadījumā skarbā realitāte ir, ka ar ūdeņradi darbināmās mašīnas šodien nav reāls transports, ko var lietot ikdienā Latvijā. Attiecīgi nav arī jēga salīdzināt ar elektroauto 1000km kontekstā. Pārējās lietas tika aprakstītas apskatā.
Ja realizēsies EU ideja, ka no 2030.g. pardos tikai “tīros auto”, tad ar elektroauto būs par maz, jo pie tādiem ražošanas apjomiem kā ICE dzinējiem tagad, tad batereju cena būs kosmosā, jo visiem ražotājiem vajadzēs baterejas. Papildus ir labi zināms, ka lielākā daļa autoražotāju baterijas paši neražo, (arī Tesla ražo kopā ar Panasonic).
Tad jau labāk fuel cell mašīnas, nevis sintētisko degvielu auto, jo sistētisku degvielu gadījumā pilsētās izmeši nekur nepazudīs.
Līdz ar to ir vērts salīdzināt elektroauto ar fuel cell.
Bateriju cena iet tikai uz leju un turpinās iet uz leju.
Nepraktiskāks auto par Mirai laikam vēl nav izdomāts – viena uzpildes stacija un aizmugurējos beņķus pat nevar nolocīt lai kko nedaudz garāku iebāztu.
Šādas monolītās detaļas ļoti apgrūtina to remontējamību, līdz ar to vērtību ottreizējā tirgū. Ražotāju tas neinteresē, bet pircējam šo faktoru nevajadzētu palaist garām. Kaut vai piemērs ar āboliem un citiem telefoniem, kuriem vienā pankūkā pamanās sapļekāt kopā kaudzi detaļu, kā rezultātā nomaiņa maksā vairāk kā pats telefons.
Daudzi gan jau par komentāru ieņirgs, bet tas ir diezgan bezatbildīgi arī no ilgtspējības skatupunkta. ES ražotājiem pat izvirza prasības, lai lietas būtu remontējamas, lai rezerves daļas ir pieejamas. Šis ir gājiens pretējā virzienā.
Jāpiekrīt vien būs, ka Tesla noteikti neiet remontējamo auto virzienā. Visticamāk šobrīd viņus glābj tas, ka tur īsti nav baigi daudz ko remontēt. Gan jau ar laiku arī šiem pieķersies ES.
Njā – šis un vēl tas ka visu laiku ir inovācijas, tādēļ atrast rezerves daļas varētu būt neiespējamā msija.
Tad jau, laikam, ideja par Teslas “uzpildi” nomainot bateriju bloku, ir izmesta mēslainē.
Tā tika izmesta mēslainē jau daudzus gadus atpakaļ. Pēc pirmās pilota syacijas atklāšanas. Model3 un Y nav projektētas paredzot to ātro nomaiņu