Pat lielākie mākslinieki jau sen apgalvo, ka mūzikas straumēšanas pakalpojumu sniedzēji viņiem maksā niecīgu naudu, un Lielbritānijas valdība tagad vēlas izskatīt šīs sūdzības. Valsts Digitālās, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta komiteja šī gada novembrī sāk izpēti, lai noteiktu mūzikas straumēšanas “ekonomisko ietekmi” uz māksliniekiem un industriju kopumā.
Papildus atalgojuma aspektam komiteja izpētīs arī algoritmu un izveidoto atskaņošanas sarakstu ietekmi uz klausīšanās paradumiem. Politiķi apsvērs arī veidus, kā iespējams pasargāt mūziķu garadarbus no tādiem “blakus efektiem” kā pirātisms.
Pagaidām nav vēl skaidrs, vai izpētes rezultātā tiks pieņemti jauni noteikumi. Tomēr pats fakts, ka šī tēma izcelta tik plašā gaismā, ir diezgan būtiski. Tā rezultātā varētu tikt izdarīts spiediens uz mūzikas straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai palielinātu honorārus vai vismaz pastiprinātu aizsardzību pret kopēšanu un pirātismu.
Daži mākslinieki jau sūdzas, ka no desmitiem tūkstošu klausītāju iegūst vien dažus dolārus un no tiem pašiem vien padsimt procentus var paturēt sev, atlikumu atdodot, piemēram, izdevējiem. Ļoti iespējams, ka šī tēma guvusi aktualitāti, pateicoties Covid-19 pandēmijai, kad ierobežojumu dēļ, piemēram, mūziķi saskaras ar dīkstāvi, un jau tā, viņuprāt, netaisnīgi zemie ienākumi pietuvojušies nullei.
sūūūd(za)s :D
arī liekēžiem kovids nocirtis ienākumu, vairs neviens nemaksā par strinkšķināšanu un klimperēšanu.
un varbūt tomēr mākslinieku kundziņiem vajadzēja vērsties pret izdevējiem, kas nošķin 99% kāposta?
Nevienam nav drosmes atzīties, ka cipari un tīkls ir izmainījuši pasauli tiktāl, ka vecie aprēķini vairs nav spēkā? Ja agrāk cilvēks nopirka 50 plates vai CD un klausījās kamēr nesējs tur, kāda bija dziesmas atskaņošanas cena pircējam un cik no tās nonāca līdz māksliniekam? Tagad par nosacīti 7 eiro ir piekļuve milzīgai mūzikas krātuvei, pilnībā izmainot patēriņa ieradumus – ja agrāk cilvēks drillēja vienu plati vai dažas dziesmas no tās par vienu cenu, tagad visdrīzāk izmēģina daudz ko citu, tiesa, cik atskaņojumi ir pilnie, cik pārtrauktie, cik atkārtotie?
Savā ziņā daudzi pārtrauktie vai vienreizējie atskaņojumi ir salīdzināmi ar plates klausīšanos veikalā, lai izlemtu vai vērts pirkt un beigās tomēr lēmums ir nepirkt. Tagad tos visdrīzāk uzskata par pilnvērtīgiem atskaņojumiem, kuru summā ir daudz, bet plašu gadījumā tās būtu nenopirktās plates.
Domāju, ka ir jāizskata pati uzskaites sistēma. No vinas puses, internets ļauj produktu piedāvāt lielākam cilvēku skaitam, no otras – līdz pircējam nonāk arī daudz vairāk čābīgas produkcijas, kam cieto kopiju pasaulē nebūtu izredžu.
problēmas būtība ar atlīdzībām mākslas cilvēkiem, kuri agrāk koncertēja un pārdeva savus darbus, lai nopelnītu iztiku, ir milzīgais liekēžu slānis virs, kuri barojas no — pārsteigums! — britu radītiem autoratlīdzības likumiem un izmanto klasisku “bandītu jumta” shēmu. kā radās shēma un kā sadalās nauda ir visnotaļ noprotams, pie mums politiķu pietuvinātie tur miniHES un barojas no OIK.
Ienāca prātā analoģija – agrāk lielveikala kasieris varēja saņemt tik un tik, pamatojoties uz vidējo algu par kasiera darbu. Šobrīd, kad kasieru skaits samazinās uz pašapkalpošanās rēķina – kas notiek ar algām? Viena versija ir – tā kā kasieru ir mazāk, nekā agrāk, būtu loģiski pieņemt ka kasiera vidējā alga palielinās? Nu tā, ja neņemam vērā ka pamazām samazinās pieprasījums pēc kasieriem…
Vēlreiz – tehnoloģijas ļoti maina un ietekmē visu notiekošo. Mehanizācijas dēļ notika lielas izmaiņas zirgkopībā un kautkā nav dzirdēts, ka zirgkopjiem būtu izdevies atkarot savas teju neaizstājamās pozīcijas sadzīvē un ekonomikā.
Nabaga Kanye nevares nopirkt septiito jahtu :(
Kāpēc tu uztraucies par kaut kādu smirdīgu nigu ?
vārdu “sarkasms” zini?