Kenijas tiesa apturējusi iedzīvotāju biometrisko datu ievākšanu

Kenijas augstākā tiesa liegusi valdībai turpināt pieprasīt un lietot biometrisko informāciju no tās iedzīvotājiem, jo atklājies, ka dati ir ļoti neaizsargāti, kā arī tie veicina etnisko diskrimināciju. 2019. gadā Kenija sāka ievākt iedzīvotāju pirkstu nospiedumus, sejas foto, dzīvesvietas GPS, to visu attiecinot pret speciālu iedzīvotājam piešķirtu identifikācijas numuru, kopā reģistrējot jau 40 miljonus cilvēku no aptuveni 50 miljonu iedzīvotāju.

Visu šo informāciju bija paredzēts izmantot dažādu publisko servisu pieejai kā izglītība, medicīna, vēlēšanas un pat telefonu reģistrēšanai, taču atklājies, ka šie dati varētu nebūt pietiekamā drošībā, kā arī ar šādu principu tiek diskriminētas minoritātes valstī. Tiesa likusi valdībai izstrādāt datu drošības regulējumu un principus, lai spētu šos biometriskos datus atbilstoši izmantot, jo šādas sistēmas izstrādē nemaz netika pieaicinātas dažādas cilvēku interešu pārstāvošās grupas, kā arī datiem nav noteiktas aizsardzības vadlīnijas.

Huduma Namba – kā nosaukts šīs īpašais numurs, kuru piešķir iedzīvotājiem pēc biometrisko datu reģistrēšanas, patiesībā ir ļoti ierobežots tikai pašiem kenijiešiem, jo daudzas citas vēsturiskās kopienas jau ilgu laiku cīnās par formalitāšu kārtošanu ar valdību. Arī šis bijis viens no faktoriem, par ko cīnās aktīvisti saistībā ar datu iegūšanu, jo somālieši un nūbieši tiek atstāti bez reālas iespējas iegūt nacionālo identifikācijas numuru, principā liedzot tiem iespēju saņemt valsts pakalpojumus.

Arī Latvijā šobrīd jānodod savs pirkstu nospiedums, izgatavojot jaunu personu apliecinošu dokumentu, un kur gan šī informācija glabājas īsti nav zināms, jo uz ātru acu uzmetienu PMLP neko neizdevās atrast.