Bioinženieri apvienojuši spēkus stārtapā, lai bez vīnogām un rauga izveidotu identiskas dārgu vīnu kopijas. Tiek solīts, ka jaunākās biotehnoloģijas spēj ideāli nokopēt dārgus vīnus, lai plašāka publika vārētu izbaudīt 11 000 dolārus maksājošu vīnu. Stārtaps izpētīs vīna molekulāru uzbūvi, pēc tam izveidos identisku vīna kopiju. Vairākus simtus un tūkstošus dolāru maksājoši vīni interesentiem izmaksās tikai 50 dolārus par pudeli.
Solījums veidot vīnu no nekā nedaudz atgādina Jēzu vai vismaz alķīmiju. Sākotnēji stārtaps fokusēsies uz Moscato d’Asti, Dom Perignon un Pinot noir vīnogu vīna kopēšanu. Katram vīnam ir 80 līdz 200 sastāvdaļas, laboratorijā tās visas var izpētīt un izveidot vīna kopiju, kas garšo, smaržo, izskatās un ir tikpat biezs vai šķidrs, kā oriģināls.
Arī citviet pasaulē modernās tehnoloģijas tiek liktas lietā alkohola izveidē un uzlabošanā. Iepriekš rakstījām, ka Lielbritānijā ir pagaršojams alus, kura recepte tiek nemitīgi uzlabota ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Tā jau drīz tiks līdz savu radinieku klonēšanai :D
šitie gan bankrotēs vēl nesākuši – spēj iedomāties pasūtījumu rindu uz sievasmātēm?! :)
Ja viņiem kas sanāks, tas tikai pierādīs, ka starpība starp 50 (nu labi, varbūt 150) USD un 11 tūkst. USD cenas vīniem ir nosaukumā un gadā un nekur citur.
Kādēļ nekur citur?
Arī vecumā…
Vīniem, atšķirībā no degvīniem, ir labākais vecums, tobiš vecāks nenozīmē labāks.
Tas neko nepierādīs. Jo – cik ir cilvēki, kas ir dzēruši šos superdārgos vīnus; cik no tiem, kas var atļauties, spēj tos novērtēt; un galu galā cik no atlikušajiem, kas spēj novērtēt, spēs atzīt, ka viņu kolekcija neko nemaksā vairāk?
Bet nu, diezin vai , mums par konkrēto jomu spriest, bet… grīdas lamināts nebūs koka grīda, dermantīns nebūs āda, utt. Tas tik tā, vieglam salīdzinājumam.
Uz “TO” mēs pamazām ejam!
nekādas alķīmijas tur nav, vairums cilvēku tāpat nejūt atšķirību starp pāris gadus vecu galda vīnu un labi noturētu klasiku.
it īpaši, ja tradicionāli uzkož sieru, kas lieliski nomaskē jebkura vīna pēcgaršu ;)