Londona ir viena no tām pasaules pilsētām, kurā atgriešanos gaidu ar īpašu prieku. Nu jau par ikgadēju tradīciju ir Londonu apmeklēt janvārī, kad norisinās izglītības un tehnoloģiju izstāde BETT. Tā vienkopus pulcē tūkstošiem interesentu un savas jomas profesionāļu: tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvjus, satura izstrādātājus, izglītības sistēmas ierēdņus, pedagogus, skolēnus un pa kādam ziņkārīgajam. Šogad izstāde, kurā vienlaikus tiek piedāvātas arī dažādas lekcijas un praktiskas nodarbības, norisinājās no 20. janvāra līdz 24. janvārim. Kādas pārdomas raisīja BETT 2016? Seko subjektīvs vēstījums par pieciem galvenajiem novērojumiem.
Pirmais novērojums. Pag, un kur visi pazuduši?
Man patīk izstāžu pirmās dienas sākums, kad apmeklētāji kā tādas pusaptrakušas bites nesas pa garajiem izstāžu zāļu gaiteņiem, bet izstāžu organizatori teju vai operdziedātāju balsīs cenšas ieviest organizētu haosu, izrīkojot apmeklētāju plūsmu. Visi steidz būt pirmie, kas redz jaunāko, labāko, krāsaināko, inovatīvāko. Jā, un nemaz tik ilgi nav jāgaida, lai garāmejot izdzirdētu sarunājamies citus latviešus. Kad nu pirmais “Ah!” un “Oh!” ir noplacis un ir izstrādāta stratēģija, kā virzīties, lai maksimāli loģiski izietu gar visiem stendiem, sākas ierastā rutīna: pieklājīgas sarunas, ja produkts īsti neinteresē, cenšanās izvairīties no uzmācīgiem bukletu sniedzējiem un ilgāka uzkavēšanās pie ražotājiem, kuru produkti šķiet noderīgi vai interesanti.
Šogad itin drīz sekoja pirmā atklāsme, proti, ja gribi saprast, kādi uzņēmumi vispār izstādē ir pārstāvēti, tad skatiens jāvērš griestu virzienā, jo nosaukumi, lieli saukļi vai reklāmu elementi “uzmācās” jau iztālēm. Tiesa, šādai stratēģijai bija arī viens labums. Jau pēc neilga izstādē pavadītā laika sapratām, ka izstādē valda ne tikai haoss stendu izkārtojumu ziņā, bet nav manāmi vairāki tradicionāli lielie spēlētāji, kas BETT ir aktīvi piedalījušies iepriekšējos gados, piemēram, Sanoma Group ietilpstošais Young Digital Planet, Samsung (iepriekš uzkrītoši manāms ar milzīgo Smart School stendu un praktiskiem stundu demonstrējumiem), arī Pearson. Interesanti, ka tieši BETT laikā 21. janvārī presē parādījās ziņa, ka Pearson atlaidīs 4000 darbiniekus jeb 10 % no visiem uzņēmumā strādājošajiem, un tas viss seko pēc nesenā paziņojuma par zīmola modernizāciju. Secinājums ir viens – ja tu (= tavs uzņēmums) nav BETT, tad tevis nav vispār, jo šī tiešām ir vieta, kur pulcējas visi. Tiesa, mēs centāmies saskaitīt, cik tad ir jauno uzņēmumu, kas pirmo reizi piedalās BETT, un tā nu ap 200 “pirmziemniekiem” arī sanāca.
Domāju, ka tehnoloģiju uzņēmumi, kas gadiem ir centušies ienākt izglītības nozarē, ir vismaz nedaudz apjukuši, jo visbeidzot ir sapratuši, ka šī ir nozare, kas ir gana konservatīva un ne visi risinājumi tiek uzņemti ar sajūsmu (un vai vispār tā vajadzētu?). Ieguldītie līdzekļi nav viegli atpelnāmi. Ir nepieciešami ļoti spēcīgi lobiji, lai kāds produkts izvirzītos priekšplānā. Pasaulē ir gana daudz piemēru, kas liecina par neveiksmīgiem centieniem masveidā ieviest tehnoloģijas mācību vidē, un nereti šādus gadījumus pavada arī korupcijas skandāli. Pieļauju, ka lielākie tehnoloģiju uzņēmumi arī jūtas apmulsuši un ietur zināmu pauzi, lai piedāvātu jaunus produktus un risinājumus, vērojot tirgus attīstību un lietotāju paradumu maiņas tendences.
Otrais novērojums. Produktu sadrumstalotība.
Šis novērojums izriet no pirmā, proti, ja ir ļoti daudz mazāku uzņēmumu, tad arī to piedāvātie produkti un risinājumi ir gana nelieli un sadrumstaloti. Pieļauju, ka šis bija viens no iemesliem, kāpēc BETT šogad šķita kā haosa valstība, jo līdzās galdu izstrādātājiem varēja redzēt grīdas projektoru risinājumus vai bezkontakta pusdienu norēķinu sistēmas. Bija daži risinājumu piedāvātāji, kas lika viegli pasmaidīt un nodomāt, vai tiešām dārgu stendu īre šajā izstādē varētu būt izdevīga, piemēram, veikalu ķēdei, kas aicina skolēnus ekskursijās uz veikalu, bet stendā ir kastēs salikti āboli. Tāpat apšaubu, ka lielu atsaucību guva stends ar dažādām somām, vai stends, kas piedāvā klases iekārtošanas programmu. Var, protams, izmantot arī programmu, kas manas klases sešpadsmit solus izkārtos šādi vai tādi, bet, manuprāt, izglītības sistēmā kā tādā ir daudz akūtāku vajadzību.
Trešais novērojums. Kas tad īsti bija?
Šķiet, ka BETT 2016 pagāja zem Google, Microsoft un Minecraft karoga. Google stends nemainīgi bija apmeklētāju pilns, un brīžiem šķita, ka uz katru cilvēku ar Google krekliņu ir vismaz pa vienam ieinteresētam klausītājam. Google stendā varēja iepazīties gan ar dažādiem produktiem un pakalopjumiem, gan klausīties praktiskas lekcijas, gan piedalīties produktu apmācību nodarbībās, Microsoft stendā – arī izmēģināt produktus, kā arī vērot skolēnus darbojamies ar Minecraft. Par Minecraft in Education tieši BETT izstādes laikā rakstīja arī ietekmīgais britu laikraksts The Guardian, tātad publicitāte šim projektam bija ievērojama. Jāsaka, ka stends tiešām izskatījās ne tikai iespaidīgi, bet arī gana interesanti.
Ja pirms vairākiem gadiem produkta pirmssākumos Raspberry Pi šajā pašā BETT sadarbojās ar tādiem grandiem kā Cambridge University Press, lai gūtu atpazīstamību, tad šogad šim mazajam un spriganajam datoriņam itin nemaz nevajadzēja kāda “stipro plecu”. Arī Rasperry Pi stends bija viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem. Šajā stendā norisinājās praktiskas nodarbības, kā arī ikviens interesents varēja iepazīties ar daudzveidīgo Rasperry Pi pielietojumu. Neliela piezīme: par Rasperry Pi kā topa produktu liecina arī tas, ka visās preses tirdzniecības vietās un grāmatnīcās ir desmitiem žurnālu un grāmatu dažādiem zināšanu līmeņiem par to, ko tad iesākt, ja esi kritis kārdinājumā un nopircis Rasperry Pi.
Kā zinām, tad tehnoloģiju pasaulē gluži tāpat kā modē, diētās un autoindustrijā ir savi hiti, mīluļi un veiksmes stāsti. Hmm, vai atceramies tādus Rovio, Angry Birds, un cik no mums šobrīd aktīvi “lidina” šos piktos putnus? Tālajā 2012. gadā es biju klāt vēsturiskajā brīdī Frankfurtes grāmatu izstādē, kad Rovio, Angry Birds izstrādātāji, paziņoja par sadarbību ar CERN un jaunu izglītības materiālu veidošanu. Grandiozie plāni nav pilnībā īstenojušies, un arī Rovio ir atlaiduši simtiem darbinieku. Somijā šai industrijai tuvu stāvošie apgalvo, ka Rovio pēdējo pāris gadu laikā ir atlaiduši 600 darbinieku. Lai gan Rovio uzskata, ka “mācībām ir jābūt jautrām”, nevarētu teikt, ka ikdienā dzirdami bieži stāsti par šo resursu izmantošanu mācību vidē. Šis ievads ir kā prelūdija stāstam par BETT 2016 novēroto Apple stendā, proti, Apple konsultanti auklās bija iesējuši Bārbiju, lai demonstrētu kritiena svārstību grafika lietotni. Un tā šī leļļu meiča pavadīja visu dienu, ar galvu karājoties pret zemi, un mēs varam tikai minēt, vai fizikā apgūtos jēdzienus “gravitācija”, “paātrinājums” šādā veidā mēs izprastu labāk.
Tradicionāli mani visvairāk saistīja tā dēvētais iesācējuzņēmumu stūrītis, kurā dažādi uzņēmumi piedāvāja ieskatīties savos risinājumos. Šoreiz manas simpātijas tika Hbot robotam, kas ne tikai ar mani sasveicinājās (ha, nu kurš robots gan nemācētu pateikt “Hello, Sintija!”), ne tikai nolasīja Wikipedia ierakstu vārdam “ball”, bet arī spēj attēlot emocijas. Empātiskie roboti ir viena no jomām, kurai izglītības sistēmā saskatu jēgpilnu pielietojumu, īpaši skolēniem ar mācīšanās grūtībām un dažādiem attīstības traucējumiem, taču nedomāju, ka sistēmas ierēdņi to uzskatītu par primāru naudas izlietošanas veidu.
Ceturtais novērojums. BETT Arena lekcijas.
BETT tradicionāli ir vieta, kurā iespējams dzirdēt pasaules ievērojamākos izglītības un tehnoloģiju guru (te, piemēram, var pārlasīt manu pagājušā gada lekciju aprakstu). Šogad lekciju piedāvājums arī lika vilties, un par vispārējo noskaņojumu un ieinteresētību liecināja tas vien, ka nevienā, pilnīgi nevienā lekcijā nenācās spraukties arēnā, lai tupētu uz grīdas, kā tas ir bijis iepriekšējos gados. Iespējams, ka visgaidītākais runātājs bija Salmans Hāns, taču viņa piecminūtes videoruna nesniedza cerēto.
“Excited” un “excitement” bija vārdi, kas bira no katra runātāja mutes, taču tas arī bija viss, jo šogad pietrūka motivējošu, iedvesmojošu personību, kas zālē sēdošajiem sniegtu ko vairāk kā bieži dzirdētās frāzes “lietotājiem ir jāpatīk tehnoloģijām, ko viņi izmanto” (nu kā gan savādāk!), “jābeidz klausīties digitālajās fejās, kas sola tūlītējus uzlabojumus izglītībā, ieviešot tehnoloģijas” (protams, tas taču visiem ir saprotams, ka tehnoloģijas pašas par sevi neko nemainīs!) vai “ja mammas būs ieinteresētas zinātnes priekšmetos, tad arī bērnus interesēs zinātne” (ak, mī un žē, šī dzimumu stereotipu būšana!). Pieticīgi aplausi, runātājiem noejot no skatuves, izteica zālē sēdošo vienprātību.
Piektais novērojums. Ko cerēju ieraudzīt, bet neredzēju?
Gatavojoties braucienam un pārdomājot pēdējo gadu izstādē redzētās tendences, es cerēju ieraudzīt jaunus virtuālās realitātes izmantošanas piemērus. Tiesa, “gudrās brilles” bija hits jau divus gadus atpakaļ, bet šogad bija nemanāms. Tradicionāli pēdējos gados BETT hallē ir jāuzmanās, lai neuzkāptu kādam robotam, kas šķiet skrienam zem apmeklētāju kājām. Tad nu šogad roboti salīdzinoši bija vien dažos stendos, un vienīgais robots, kuru grasījos samīt, bija Rasperry Pi stendā. Vēl es cerēju ieraudzīt kādus dronus (bija tikai viens vientuļais), kā arī kaut ko no valkājamo tehnoloģiju apcirkņiem.
Iespējams, ka šo cerību nepiepildīšanās ir tiešā saistībā ar raksta sākumā izteikto pieņēmumu par visas industrijas apjukumu. Manuprāt, ir daudz vienkāršāk radīt produktus, kas paredzēti plašām lietotāju masām un neprasa īpaši sagatavotus lietotājus. Mācību vide tomēr ir ļoti reglamentēta un standartizēta, tajā ir salīdzinoši grūti “iziet no rāmjiem”. Tehnoloģijas neapšaubāmi var dažādot mācību stundas, taču tās pieprasa zinošu lietotāju, turklāt nekur nav teikts, ka mūsdienu skolēns labāk apgūtu skolas apkārtnes zīmēšanu noteiktā mērogā, izmantojot drona sniegtos datus, nevis paša pastaigu un mērījumus. Tikai laiks rādīs, kādi tehnoloģiju risinājumi un cik lielā mērā būs saistoši izglītības sistēmai. Šobrīd man šķiet, ka tehnoloģijas ir pārsātinājušas izglītības sistēmu un apjukumā īsti nesaprot, kas ir “the next big thing”.
Un labi ka tāda pauze ir iestājusies. Pietiek nenormālos apjomos radīt tehnoloģijas tikai to radīšanas pēc. Tehnoloģijām ir jābūt ar jēgu, kādam mērķim, lai risinātu vai palīdzētu risināt kādu uzdevumu. Nevis jāpiegrūž pasaule ar nevajadzīgiem priekšmetiem.