Latvijā turpina attīstīties mikroģenerācija jeb elektroenerģijas pašražošana mājsaimniecībās, kā ražošanas iekārtu iedzīvotājiem lielākoties izvēloties saules paneļus. Jūnija vidū kopējais AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 15 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda jau pārsniegusi 120 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu 15% no kopējā vidējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.
Vairāk nekā 99% gadījumu mikroģenerācijas klienti kā ražošanas iekārtu izvēlējušies saules paneļus, mazāk nekā 1% gadījumu izvēlēts ar vēja enerģiju darbināms mikroģenerators. Mikroģeneratori uzstādīti teritorijās visā Latvijā, bet vislielākais skaits ir Rīgā un Pierīgas novados.
Latvijā interese par saules paneļiem arī 2023. gadā saglabājusies augsta. Mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar 2022. gadu, kurā bija vērojams izteikts, nepieredzēti straujš saules paneļu bums, ir nedaudz zemāks, tomēr nepilnos sešos mēnešos sadales sistēmai pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori, kas joprojām ir ļoti liels apjoms.
“Mērenāks mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar pērno gadu, skaidrojams ar vairākiem faktoriem, taču būtiskākais – ir kritusies elektroenerģijas cena tirgū. Tā pērn ģeopolitisko apstākļu ietekmē sasniedza vēl nebijušus rekordus un kļuva par vienu no galvenajiem katalizatoriem visaptverošai mikroģenerācijas attīstībai. Tā ir arī dabiska procesa gaita – pēc lielajiem pīķiem temps normalizējas, vienlaikus jāakcentē, ka mikroģeneratoru skaits Latvijā arvien aug ļoti strauji – līdz 2023. gada vidum “Sadales tīkla” infrastruktūrai pieslēgti vidēji 20 jauni mikroģeneratori ik dienu. Tik dinamisku mikroģenerācijas attīstības tempu Latvijā palīdzējusi sasniegt valsts atbalsta programmu pieejamība. Būtiska nozīme ir arī pilnībā digitalizētam mikroģeneratora pieslēgšanas procesam, kas nodrošina iespēju saskaņot ražošanas iekārtas uzstādīšanu ar “Sadales tīklu” vidēji divu darbdienu laikā, dažkārt tas ir tikai dažu stundu jautājums,” komentē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Ņemot vērā pašreizējo mikroģenerācijas attīstības tempu, 2023. gada beigās kopējais “Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 līdz 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda 140-160 MW.
Elektroenerģijas sadales operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt mikroģeneratoru jeb elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), kā arī elektrostaciju ar jaudu līdz 14,999 MW. Lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam (AS “Augstsprieguma tīkls”). Plaša informācija par elektrostacijas vai mikroģeneratora pieslēgšanu “Sadales tīklam” pieejama uzņēmuma mājaslapā www.sadalestikls.lv.
Priekšlikums Sadales tīklam: ja cilvēks pēc kāda laika liek otru invertoru un tiek apstiprināts sistēmas jauada palielinājums, tad ST varētu neprasīt savā mājas lapā atkārtoti nodot ekspluatācijā pirmo invertoru, par kuru vairs nav saglabājušies nekādi dati, tai skaitā iestatīšanas protokols, vai meistara sertifikāts. Ja jau atļauja izsniegta, nav ko mocīt cilvēkus ar birokrātiju. Salīdzinājumam CSDD tak neliek cilvēkam pēc otra auto iegādes pa jaunu reģistrēt abas mašīnas! ;)
Aha, kā tad. Labu shēmu legalizācijai esi izdomājis))
Kas tieši par shēmu, izklāstīsi lūdzu skaidri un gaiši pa punktiem, kas tiek sashēmots un kur ieguvums?
Šis ir tikai pieņēmums, bet viņi grib lai Tu nodod ekspluatācijā sistēmu kopumā. Tas pirmais nedzīvo savu dzīvi, viņš strādā tandēmā ar otru kā viena sistēma, abiem kopā nepārsniedzot 11.1kW un grib lai sertificēts elektriķis parakstās, ka viņi abi nesēž uz viena drošinātāja un, ka ieregulēti tā, ka abiem ražojot uz iestatīto jaudu netiek pārsniegts maksimums. Piemēram, Tev bija līdz šim 6kW un tagad nopirki otru tādu pašu vai iegādājies mazlietotu ar 7kW. Abi kopā teorētiski var ražot vairāk nekā atļautais max un to Tu risini vai nu pirmo neiegrožojot un uzliekot otram ierobežojumu 5.1kW vai arī tomēr abus ieregulējot uz 5.55kW. ST izpratnē, viena invertora sistēma tiek aizstāta pret divu paralēli strādājošu invertoru sistēmu un tā jāieregulē un jānodod par jaunu. Izmaksas taču neatšķiras. Pieliekot klāt otru invertoru tā pat jāmaksā jaudas palielināšanas iesnieguma maksa (laikam 91eur), kuru Tu maksātu arī tad, ja nomainītu veco pret jaunu, jaudīgāku. Tas, ka nav saglabājies iestatījumu protokols no pirmā invertora iestatīšanas neko daudz nemaina, jo par jaunu iesniedzot, elektriķis protokolā norādīs abus.
Praksē tā nenotiek. Invertoru uzstāda caur iestatītāja kontu un lietotājs tur neko nevar saregulēt. Ja iepriekšejais uzstādītājs ir “viendienītis” apakšnieks, tad tā jau ir nopietna galvas sāpe jo pēc 2-3 gadiem tu viņu vairs rokā nedabūsi. Kamēr iepriekšējais uzstādītājs neizdzēš lietotāja kontu, jaunais uzstādītājs tur neko nevar izdarīt.
Pareizi būtu, ja iestatīšanu veiktu pats sadales tīkls un arī pārvaldītu visus lietotāja kontus. Tas aiztaupītu daudz galvas sāpju nākotnē.
Ja mikroģeneratora ierīkošanai neiesniedzi pats pieteikumu ST no sava konta un attiecīgi neievietoji pēc tam sistēmā ieregulēšanas protokolu (pievienojot elektroinženiera sertifikātu), tad tā var gadīties.Taču atkal – praksē tas neko nemaina. Palielinot mikroģeneratora jaudu ar otru invertoru, abus nodod kā jaunu sistēmu. Šoreiz gan dari to no pats sava ST konta nevis caur kaut kādiem kantoriem. Invertora modelis un tehniskie parametri nevar nebūt zināmi – viņš stāv mājās pieskrūvēts pie sienas, modelis uzdrukāts virsū, monitoringa sistēmai klāt tiec taču, visi ieregulētie parametri tur redzami – izkopē tos elektriķim. Šis vairāk izklaisās tomēr pēc paša nevis ST vainas.
Es jau arī šito esmu dzirdējis, ka ir aizķeršanās. Agrāk protokolus un sertifikātus parakstīja ar roku, bet tagad prasa edoc. Ja ir ar roku parakstīts pirms 5 gadiem, tad šodien to protokolu var uzspraust uz naglas! Visi dara tā, ka sistēmā pie vecā ieliek visus tos pašus dokumentus, kas jaunajam. Nu un tad sadales tīkls atsūta e-pastu, ka tur kaut kas nesakrīt. Piezvani, pasaki, ka vecajam papīru nav, elektriķis nomira un viss, tajā pašā dienā ir atļauja! ;)
Salīdzinājums ar otru auto gan nevietā. Pirmkārt, CSDD neļauj ekspluatēt pirmo auto, ja tam pazaudēta tehniskā pase, numurs un neviens neatceras, kad pēdējo reiz apskate taisīta. otrkārt, te nav divas pilnīgi neatkarīgas sistēmas, kā divu auto gadījumā, bet gan savstarpēji saistīta infrastruktūra, kurā veiktas nozīmīgas izmaiņas.
Nelej ūdeni jautājumos, ko necērt! Otram invertoram saņēmu atļauju bez pirmā invertora papīriem, bet bija mazliet jāpadiskutē ar ST vīriņiem! Un CSDD gadījumā tev arī nav taisnība! Ja pazaudēta tehniskā pase, mašīnu nav aizliegts lietot! Aizbrauc uz CSDD un tev izsniedz jaunu apliecību. Ar ST ir tas pats, tikai sistēma nav tik labi atstrādāta kā CSDD.
Būtu bijis labs likums, ja paredzetu, ka katra jauna daudzivokļu vai privatmaja ir aprikota ar saules paneļiem.
Bet tas laikam nebus izdevigi ne Latvenergo, ne Sadalei.
Tad mes to energoneatkaribu sasniegtu daudz atrak.
“Energonetkarība” ar saules paneļiem? Naktī un un ziemā ko darīsi?
Nevajag jau ziemu, man saulainā jūnija dienā ap 12-00 ir 5kW, kad labi apmācies tad tai pat laikā stipri zem 1kW.
Viss būtu pavisam labi ja varētu nedārgi, droši un ekoloģiski atrisināt enerģijas uzkrāšanu. Ar pašreiz pieejamiem akumulātoriem ir dārgi un pastāv vērā ņemams aizdegšanās risks – Tesla bateriju parkā viens moduls sāka degt tad blakusesošo ciemu un šoseju slēdza ciet.
Kanādā gan ir ciemats kas pārtiek praktski tikai no saules un vēja, akumulējot sildumenergīju zemes dzīlēs, bet pirmreizējā uzsildīšana gāja dažus gadus un kādas bija investīcijas par to nesaka. Youtube kaut kad par šo biju uzgājis
Troļļojat, Ojār? Latvijas energoneatkarības kā mērķa sasniegšanu veicina katri papildus 0.01%, kurus nav jāpērk no ārpuses vai jāražo kurinot dabasgāzi (kuru Latvija pati neiegūst). Naktī un ziemā ņemam elektrību no tīkla, tērējot to dabasgāzi, kura ietaupīta saulainā laikā. Šis nav visu vai neko jautājums.
Pie šī brīža valsts/pašvaldības kapitāldaļu sabiedrību juridiskā rāmja, patērētājiem no investīcijām, kuras orientētas uz ekonomiju ir salīdzinoši īstermiņa ieguvumi, jo visu ko klienti ietaupa, uzņēmumi kā negūto peļņu iesniedz regulatoram kā pamatojumu tarifu celšanai, lai palielinātu vai vismaz kā minimums saglabātu esošajā līmenī administratīvās izmaksas (tai skaitā vadības atalgojumu). Uz to norāda jau vairāki precedenti, piemēram, Rīgas ūdens tarifi tika pacelti kā iemeslu minot ūdens patēriņa samazinājumu Rīgā. Tas pats notiek arī ar elektrību – cilvēki taupa, liek saules paneļus, bet rezultātā samaksāsim vēl vairāk caur lielākiem sadales tarifiem. Jā, varbūt mainās komponentes – bet gala rezultātā no mājsaimniecības par elektrības lietošanu rezultātā maksās vairāk – vai tas ir par elektrības vai sadales komponenti, lietas būtību nemaina. Uzdodiet sev jautājumu – vai pastāv korelācija starp resursu patēriņa samazinājumu no mājsaimniecību puses un šo uzņēmumu administratīvo izdevumu samazinājumu? Domāju ka nē. Nav dzirdēts, ka balstoties uz patēriņa samazinājumu būtu samazināts kādas padomes / valdes / administratīvais sastāvs.
Taisnība, beigu beigās ar nodokli vel apliks. Pašam paneļi ir uzlikti lai minimizētu lielu un pēkšņu cenu kāpuma ietekmi uz ģimenes budžetu. Bet tas ka valdnieki atradīs kā mūs apcirpt ja ne tā tad šitā par to šaubu nav.
Saprotu arī to ka bāzes ģenerācijas jaudu tomēr arī kaut kā ir jāuztur, mākoņainām un bezvēja dienām
Elektrības gadījumā šis tā nestrādā. Sadales tīklam pilnīgi vienalga vai Tu elektroenerģijas tirgotājam par saņemto kWh samaksā fiksētu cenu, biržas cenu vai tērē savu netto uzkrājumu. ST saņems pārvades tarifu jebkurā gadījumā. Caur tīklu kopumā plūstošo kWh skaits samazinās tikai nedaudz. Ja neeksistētu inflācija, tai skaitā sadales tīklu veidojošajiem materiāliem un nodarbināto inženieru un administratīvā sastāva atalgojumam, tad pārvades tarifu pārskatīt nebūtu pamata.
Rīgas Ūdens un Rīgas Siltums ir cits stāsts – visas siltumtrases, lai cik labi noizolētas tomēr daļu siltuma pa ceļam atdod apkārtējai videi. Siltās ziemās, kad apkures vajadzībām siltums tiek patērēts mazāk, siltumnesējs joprojām noteiktā temperatūrā jāaizgādā līdz katrai mājai. Attiecīgi uz mazāku skaitu patērēto kilokaloriju jāizdala visi siltumtīkla zudumi un tā uzturēšanas izmaksas. Rīgas ūdens komunālais tīkls funkcionē pateicoties armijai inženieru un tehniķu, kas to pastāvīgi lāpa un pārbūvē – visas šīs izmaksas tiek sadalītas uz patērētajiem ūdens m^3. Jo mazāk patērē, jo lielākas uz katru vienību izmaksas. Raksts tomēr par elektrību un tur ir cita specifika. Saulainā laikā (un vasaras mēnešos) tikai neliela daļa no saražotā tiek patērēta uzreiz, atslogojot tīklu – lielāko daļu tomēr nodod tīklā un ņem atpakaļ naktīs, ziemā.
Interesanti … tas ir kautkur mākonī stāv tava saražotā un nevienam nevajadzīgā kwh? Un gaida, kad tu uz ziemasssvētkiem to beidzot paņemsi? Njā. Kompetenču izglītība dara savu.
Lasām rakstu kopā, vārds pa vārdam, lēēnītēm, tas palīdzēs: “kopējā ražošanas jauda jau pārsniegusi 120 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu 15% no kopējā vidējā dienas elektrības patēriņa Latvijā” Lūdzu, norādiet man tekstā uz kaut ko, kas lika domāt, ka saražotās kWh ir nevienam nevajadzīgas. Es pacietīgi pagaidīšu. Mikroģeneratoru saražotā enerģija samazina nepieciešamību pēc jaudas kompensācijas no HES’iem, samazina dabasgāzes patēriņu TEC’os un mazina biržas iepirkuma apjomu no starpvalstu savienojumiem, kā arī atslogo tīklu, jo mikroģeneratori ir smuki izkaisīti pa valsti un slodzi rada apakšstacijas robežās, mazinot slodzi augstsprieguma maģistrālajos savienojumos. Pirms mikroģeneratora uzstādīšanas, katra kWh uz mājsaimniecību un tās tiešajiem apakšstacijas kaimiņiem mērotu lielu distanci caur tīklu. Zudumi tur mazi, bet tomēr ir. Turpretī citi vietējai apakšstacijai pieslēgtie klienti (kaimiņi) samaksā par šīm kWh pilnu pārvades tarifu. Pateicoties šim, neto norēķins ir iespējams (lasi Sadales Tīklam ekonomiski izdevīgs) un mikroģeneratora īpašnieks var ziemā no tīkla saņemt enerģiju vasarā saražotajā apjomā, maksājot tikai pārvades tarifu vienā virzienā. Vasarā saražotais ir uzreiz notirgots citiem klientiem tur pat lokāli, iekasējot pārvades tarifu, nekādā mākonī nekas izņemot uzskaites datus uzglabāts netiek. Cerams šis ir pietiekami skaidi un neprasa turpmāku iztirzāšanu. Esmu atvērts alternatīvam… Read more »
Kā reizi, šis ir tieši tā. Nevajag aizmirst, ka vēsturiski mums bija viens uzņēmums, kuram samaksājām konkrētu summu par elektrību ieslēdzot lampiņu. Tas, ka šie biznesi par elektrību un sadali tika sadalīti, ir sava veida juridiskās “spēles”. Gala patērētājam svarīgi cik summā ir jāmaksā ieslēdzot to pašu spuldzīti. Rezultātā, lai cik visa sistēma tika uzlabota, attīstīta un lai cik cilvēki ekonomētu elektrību vai ražotu to paši ar saules paneļiem, sausais atlikums ir augstāka cena. Un te runa nav par energo krīzi. ST pamatojums tarifu celšanai šovasar ir balstīts uz energokrīzes “pīķa” cenām, lai arī šobrīd tās sen jau kā kritušās. Un kā raidījumā “Kas notiek Latvijā” bija spiesta atzīt ST vadība, ka būtiskākais palielinājums kā reizi plānots tieši ST atalgojuma celšanai, kas “it kā” neesot pārskatīts pāris gadus. Visa cēlonis ir tajā, ka iepriekš bija tikai viens Latvenergo administratīvais aparāts, savukārt šodien klāt nāk vēl Sadales tīkla un Augstsprieguma administratīvais aparāts. Taupiet cik gribat elektrību, bet skaidrs, ka visu šo administratīvo aparātu kādam ir arī jāuztur ;)
Es pats arī neesmu sajūsmā par to, ka turpmāk papildus 15% no saražotās enerģijas atdošu lai kompensētu ST atalgojuma pieaugumu. Viņi tur ir četrkāršojuši sev visi algas, ka pieslēguma abonēšanas pieaugumam jābūt vairākas reizes uz katru klientu?
Par to vienoto uzņēmumu gan laikam tomēr nepiekrītu – enerģijas ražošanai nevajadzētu būt koncentrētai viena monopoluzņēmuma rokās, savukārt pati pārvades infrastruktūra ir tik dārga, ka jaunam spēlētājam tajā ienākt un būvēt vēl vienu paralēlu augstsprieguma tīklu nav ekonomiski reālistiska modeļa. ST nodalīšana no Latvenergo (Elektrum) ir pareizs lēmums. Ja nepatīk Elektrum cena vai nosacījumi, ir citi tirgotāji. Man nu nemaz negribās lai manai mājai pašu fizisko elektroenerģijas pieslēgumu nodrošina kaut kāds vietējais SIA “Dunduru Spriegums” bez adekvātiem resursiem, kas nespēj nodrošināt īsu bojājumu novēšanas laiku, kvalitatīvu tīkla slodžu monitorēšanu. Augstsprieguma tīkls ir kritiskā infrastruktūra.
Latvenergo koncernā ietilpstošā ST, AST un Latvenergo attiecības varētu salīdzināt ar ģimeni, kur vīrs maksā sievai par seksu pēc Bordeļa izcenojumiem, bet Sieva maksā vīram pēc BOLT izcenojumiem, par to, ka vīrs sievu vadā ar ģimenes mašīnu, bet vīrs savukārt maksā dēlam par mašīnas uzturēšanu tehniskā kārtībā pēc Wess izcenojumiem. Agrāk visi visi dzīvoja no kopējiem ģimenes ienākumiem un barojās no viena katliņa un visiem pietika. Tagad katram jāgūst peļņa un jāparāda, ka peļņa ir lielāka kā pārējiem ģimenes locekļiem un ka viņš ir veiksmīgāks par citiem. Tas arī izskaidro, kāpēc valsts ir gatava dalīt pabalstus penžukiem un citiem dīkdieņiem, kas nedara neko, lai taupītu resursus, jo atmest pabalstus ir izdevīgāk, kā nolaist cenas maksātspējīgiem klientiem. Apzinīgs pilsonis pēc pirmajiem lielajiem elektrības rēķiniem noslēdza ilgtermiņa līgumu par 10centiem kwh, jā, pēc ierastajiem biržas tarifiem 4-7 centu robežās likās daudz, bet ilgtermiņā bija lētāk kā vēlāk maksātie 30 centi par kilovatstundu. Te pieslēdzās valsts un nosedza visiem dibena kasītājiem starpību no summas, kas pārsniedza 16 centus, bet tas gādīgais cilvēks, kas laicīgi noslēdza ilgtermiņa līgumu nesaņēma nekādu atbalstu, jo viņam jau tā tarifs bija zem valsts noteiktajiem 16 centiem. Un ja paskatās Latvenergo gada pārskatu, tad peļņa vienkārši kosmiska, tāpat kā… Read more »
Es savu 5t malkas krāsns akumulatoru aprīkoju ar 20kw elektrisko caurplūdes sildītāju un vāru ūdeni tajās stundās, kad biržas tarifs ir ar mīnus zīmi. Nav nekāda čakara ar Neto norēķina sistēmu, un nav izdevumu par paneļiem. Enerģiju pļauju, kad tas ir izdevīgi un noglabāju pāris dienām uz priekšu. Tā, kā saules paneļu īpašnieki maksā sadales tīklam par pārvadi un sadali, tad viņiem enerģija izmaksā vairāk, kā man ar mīnusu tarifu.
Tarifi ar mīnus zīmi vai tuvu nullei galvenokārt ir vien brīvdienās pāris stundas.
Galvenais neiemigt un neatstāt sildītāju ieslēgtu brīdī kad tarifs būs 4000 eur/kWh -)) Jo ar “-” ir pie mums max pārdesmit eur par MWh ir redzēts.
Personīgi man ideja lekt augšā nakts vidū uz skriet dušā jo tarifs ir ar “-” šķiet ne sevišķi vilinoša, labāk samaksāju mēnesī 10-15 eur vairāk un guļu mierīgi prātu sev nečakarējot.
Priekš tam ir automātika. Jaunajos Daikin Gāzes/Siltumsūkņa hibrīdos ir līdzīgs algoritms, kurina ar to, kas biržā izdevīgāks. Man maksimāli pa vienkāršo! ;)
Teslās arī ir automātika, to ugunsdzēsēju automobīlī iestūrē, to žogā -) Tā kā skaties, mēģinot ietaupīt 50 eur var “netīšām” sagļūčīt un sākt tieši prētēji, pa dārgo kurināt kamēr prom būsi -))
Tas tā , humors protams un protams ka var visu ļoti smalki smuki saregulēt (pašam ļoti patīk efektīvi un pareizi strādājošas sistēmas) jautājums cik daudz vajag visu sarežģīt. Mani tik tālu apmierina vienkārši paneļi kuri sedz visu elektrības patēriņu un galva nesāp, bet nu arī spēles noteikumi sāk mainīties sadales tīkla tarifus mainot.
Varam locīties tā vai šitā bet vīri augšā tāpat pamanīsies uz sev vajadzīgo pusi pielocīt
Akumulācijas tvertnē uzkrātā siltumenerģija, pat ja tā uzkarsēta izmantojot bezmaksas vai mīnus tarifu elektrību (te gan runa ir tikai par nieka dažām stundām gadā), tomēr ir iztērējama tikai un vienīgi apkures un siltā ūdens vajadzībām – vasarā apkuri nevajag, tātad tikai tik cik dušai un trauku mazgāšanai. Diezgan neefektīvi. Pie tam, arī par bezmaksas elektrību ir jāsamaksā ST pārvades tarifs.
Turpretī tie, kas ar saules paneļiem gadā saražo savas 12-15MWh, var šo enerģiju tērēt gan apgaismojumam un sadzīves iekārtām, gan apkurei (ja ir siltumsūknis malkas krāsns vietā), gan transportam, ja ir elektroauto. Jādomā plašāk.
Vetsīt, viss jau ir sarēķināts excel failiņā. 12k par paneļiem, 20k par bizonālo siltumsūkni un atmaksāšanās periods 25 -30 gadi, pie vidējā veču dzīves ilguma 65gadi! Negribu bērniem atstāt mantojumā kredītu. Ak jā, neviens nedod invertoram garantiju ilgāk par 5 gadi, tātad pēc 5 gadi jau vajadzēs uzkrājumu invertora maiņai, ja nu aiziet pie dieviem.
Mans caurplūdnieks izmaksāja tikai 200 eur, bet par ietaupītajiem 32k nopirkšu tesla model 3 ! Domā ārpus kastes rāmjiem!
Es neapšaubu jūsu excel prasmes, paliksim pie tā, ka taču mūsu aprēķini un attiecīgi atmaksāšanās periodi atšķiras. Ārpus tās kastes rāmjiem Tesla Model 3 kaut kā sevi atpelna ātrāk nekā saules paneļi?
Ir vēl tāds faktors kā stabilitāte un ārējo faktoru ietekmes mazināšana. Birža un stabilitāte kopā nekādi nesadzīvo kā arī ja enerģijas avots ir ārpus tavas mājas vai valsts tad par neatkarību var tikai sapņot.
Man personīgi mierīgāk dzīvojās stabilā variantā pat ja tas ir nedaudz dārgāks , drīkst tamdēļ saukt mani par sūnu celmu. Cits savukārt labi jūtas tā teikt “dinamiskā vidē”.
Katrs veido priekš sevis, Fedjas variants tīri labi dzīvo ja enerģijas cenas kā tādas nav stabili kosmosā. Savukārt ja tās ir stabili kosmosā tad mūsu paneļi atpelnās pa gadu un nesaņemam ekonomisko triecienu
Par triecieniem runājot, triecienu tu nesaņem tieši pa pieri, bet sanāk netieši, pa kājstarpi, jo cenas veikalā augšā, pakalpojumiem cenas augšā, EURIBOR augšā un makā tukšums! :)
Un kas ir pats interesantākais, enerģijas cenas jau kādu laiku ir nokritušas, bet EURIBOR kāpj, cenas pakalpojumiem un precēm saglabājas stabili augstā līmenī un sanāk ka ekonomiskajam triecienam ir baigā inerce.
Huawei ir 10 gadi.
Atkal kursors brauc auzās.
1. 120MW nekad nesasniegs, tāpec ka nomināli sistēmas strādā uz 90% pīķos.
2. Visām mājam jau ir kaut kāds arī pašpatēriņš, vēl noņemam 20%.
Beigās paliek ap 80MW labākajā gadījumā.
Brīnums ka Elons nav pieminēts, kas zog kwh, jo viņš ir slikts un Teslas autopilots arī ir slikts.
Saprotu ka raksts kaut kur no ST mājas lapas ņemts, bet vai tiešām nevar kādam speciālistam piezvanīt, lai pakonsultē.
Pašpatēriņā konstantus 2.2kW noēst (ja mikroģenerators ražo atļautos 11.1kW) cauru dienu var tikai tie, kas pie vienas no fāzēm visu dienu lādē elektroauto ar lēno 10A uzlādes ķieģelīti, pārējiem mikroģeneratora jaudas maksimizētājiem pašpatēriņš reti sasniedz 20%. Arī par sistēmas nominālu kaut ko pārprotat – ST rēķina invertora jaudu kā nominālu nevis saules paneļu virteņu jaudu. Ja uz jumta ir teiksim 10kW paneļu un tie pievienoti 6kW invertoram, tad jau sākot ar 10 rītā un līdz kādiem 4 pēcpusdienā tas dos ārā visus savus 6kW nevis 90%. 1:1 saules paneļus ar invertora jaudu sistēmās liek tikai tie, kam galīgi švaki ar jumta platību.
Neesmu vēl redzējis, kur 11kw paneļi ražotu 11kw. Ja vēl paneļi izmētāti uz visām debess pusēm, tad ne tuvu tam.
Taisnība, tas būtu kaut kas līdzīgs devielas patēriņam pēc WLTP – tipa kaut kādos labolatorijas apstākļos var būt bet realitātē nesanāk īsti. Stipri atkarīgs no gaisa tīrības, temperatūras (pie vienmērīgas saules ir 5kW, bet kad pāriet mākonis pāri un panelis adzist tad brīdi ir tuvu 5.5) un vēl ir virkne faktoru
Fedja, Jums jūk saules paneļu un invertora nomināls, par dažādām lietām runājam. ST ierobežo invertora jaudu, nevis saules paneļu jaudu. Ja jums pie 11kW invertora ir pieslēgti tikai 11kW paneļu, tad atļauto jaudu redzēsiet tikai dažas stundas gadā, kas ir nejēdzīgi un tā dara tikai tad, ja, kā jau iepriekš teicu, galīgi švaki ar jumta platību.
Man nekas nejūk, vienkārši skaidroju cilvēkiem, ka nevar pirkt 11kw invertoru un 11kw paneļus. Paneļus jāliek ar rezervi, vismaz uz 16kw un tas pasākums sadārdzinās. Ja grib, lai nāk iekšā stabili 11kw, tad vispār jānokrauj jumta plaknes pa maksimumu un brīžos kad saule pārklāsies ar DA, vai DR būs ražošanas pīķis, ko invertorā jāierobežo, lai panāktu lineāru līkni.
No diskusijām un paziņām dzirdams, ka tikai nelielai daļai paneļu jauda pārsniedz invertora jaudu.
Šis raksts ir AS “Sadales tīkls” sagatavota preses relīze, kā norādīts uzreiz pie virsrasta. Visas pretenzijas, ja tādas rodas, pie relīzes autora.
Tūlīt saņemes rēķinus par 3F abonēšanu un skaitlis ies uz leju, jo reāli visu ieguvumu pavisam mazajiem ražotājiem noēdīs ST tarifi (līdz 5kw paneļu jauda uz 3F)..
3f 20A abonēšana 5kW mikroģeneratora īpašniekam (pieņemu, ka 20, jo ja būtu 25, tad neliktu tikai 5kW invertoru) maksās 18.40Eur (ST pieejams kaklulators) līdzšinējo 4Eur vietā. Tātad par 14.4 eur vairāk. Jūsu minētie 5kW paneļu uz jumta gadā saražo ap 4.65MWh. Ja ņem vidējo elektroenerģijas cenu aptuveni 0.15 EUR/kWh (neieskaitot pārvades tarifu), tad gadā ietaupījums no mikroģeneratora ir aptuveni 700Eur. Uz tā fona 173Eur sadārdzinājums par abonēšanu protams ir nepatīkami, bet nevar apgalvot, ka tas “noēd visu ieguvumu”. Jo lielāka jauda mikroģeneratoram, jo, protams mazāk sajūt to abonēšanas lēcienu.
Ja pāriet no 1F uz 3F šī “ieguvuma” dēļ, tad pieskaitām jaudas palielināšanu, ja abonēšanai pieskaitām vēl PVN, kas nav iekļauts kalkulatorā, ja skatāmies vidējo pēdējo gadu biržas cenu, ja šo 700€ ieguvumu iegūstam investējot ap 5000€ sistēmā, tad 7 – 8 gadu atmaksāšanās periods pieaug uz 9.5 – 11 gadiem, vēl jau inverteris var nomirt, vēl ražīgums samazinās ar katru gadu..
Uzliku 3kw pagājušajā gadā uz 3F, tagad vairs tam neredzu izdevīgumu, principā var pārdot un pāriet uz 1F..
Kāds tad ir atmaksāšanās laiks, ja izvēlas biržas režīmu?
sākot no Jūlija vairs nebūs Neto sistēma, kad nodod kwh un saņem kwh. Turpmāk visi kas liks paneļus nodos par biržas tarifu un pirks par biržas tarifu. Tas nozīmē, ka vasarā, kad spīd saule nodos pa lēto, bet ziemā, kad jākurina gāze, atpakaļ pirks pa dārgo!
Pirms Krievija uzsāka karu Ukrainā, ar biržas tarifu patērētājam dzīvot bija izdevīgāk, kā ar fiksēto! :) Kad sākās cenu lēcieni, tad biržas tarifi palika sāpīgi!
Atbilstoši 2023. gada 16. februāra grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā mājsaimniecības neto uzskaites sistēmai var pievienoties līdz 2023. gada 31. decembrim
Tad sanāk ka tikai tarifi mainās no 1.jūlija, bet Neto sistēma būs tikai tiem, kas pieslēgsies ST līdz 31.decembrim. Tas labi.
Gaidat, drīz masēs arī jūs ‘haļavšķikus’ izdomājot kaut kādu piespiedu OIK kur vajadzēs mēnesī pārdesmit eiro vismaz nolikt….
Ta teikt, viņi jau visulaiku monitorē un sasniedzot kādu slieksni, izdomās, kā pildīt valsts kasi…
Tas ir ta pat kā nerdzu jēgu pirkt par 20-30% dārgāku super efektīgu A klases elektroiekārtu salīzinot ar kadu C vai D, jo tapat viņi pačīkst, ka viņiem nav peļņa lai izdzīvotu un tāpēc jāceļ tarifi, aha…. :D Galā esi gan samaksājis dārgāk par iekārtu un elektro reiķinā maksā tikpat vai pat vairāk….
Maksa par ierīci ar A klases energoefektivitāti vai saules paneļu iegāde bieži vien kā jau vairums pirkumu ir emocionāls pirkums sirdsmieram vai pašapliecinājumam sajūtu līmenī. Ja to var atļauties, tad jau viss kārtībā, bet ar nosacījumu ja patiešām var atļauties. Auzas sākas tad ja šādi pirkumi tiek veikti ar aizņemtu naudu ar visām no tā izrietošajām patērētājsabiedrības sekām. Un tirgotājs šo auditoriju tā vien gaida – atliek tik auditorijai iesakņot pāris “pievilktus” pamatojumus un aiziet. Kad uz katras otrās mājas jumta būs ķīniešu ražots, caur ss.com atrastu meistaru uzstādīts saules panelis – nāks jaunas idejas. Retoriski varam vaicāt – cik daudzi ir atpelnījuši gāzes iekārtu uzstādīšanu automašīnās, kad bija lielais bums? Toreiz kaktu kantori uz katra stūra un pilni forumi ar ekspertiem, kas visu sarēķinājuši. Vēlāk tik mašīnas vērtība bija par saviem 30% zemāka zem vidējās tirgus kā minimums ja vien tajā bija gāzes iekārta.