Latvijā turpina pieaugt elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību skaits, kā ražošanas iekārtu (mikroģeneratoru) primāri izvēloties saules paneļus. 2024. gada pirmajā ceturksnī AS “Sadales tīkls” pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda – 168 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā pavasara vai vasaras dienā ir iespējams saražot no 20 līdz pat 40 % no visai sabiedrībai nepieciešamā elektrības apjoma.
Mikroģenerācija Latvijā ir attīstījusies strauji un pārliecinoši: 2021. gadā kopējais mikroģeneratoru skaits sasniedza pirmo tūkstoti, bet jau 2022. gada rudenī – pirmos 10 tūkstošus. Tieši 2022. gadā mikroģenerācijas attīstība valstī piedzīvoja lielāko uzrāvienu, ko ietekmēja vēl iepriekš nepieredzētas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū.
“Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sekoja energoresursu cenu krīze un milzīgi elektroenerģijas sadārdzinājumi biržā. Tas motivēja iedzīvotājus lemt par labu saules paneļiem kā iespējai būt mazāk atkarīgiem no šādiem neprognozējamiem elektrības cenas lēcieniem nākotnē. Papildu efektu sniedza valsts atbalsta programmas saules paneļu iegādei. Pozitīvi, ka atbalsta politika turpinās un paplašinās – patlaban Klimata un enerģētikas ministrija iedzīvotājiem piedāvā arī atbalsta programmas elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām. Redzam šo kā jaunu tendenci, jo arvien biežāk līdztekus mikroģeneratoriem klienti uzstāda arī enerģijas akumulācijas sistēmas,” komentē “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Skatoties pret citām Baltijas valstīm, mikroģenerācijas vilnis Latviju sasniedza vēlāk, tomēr ārkārtīgi strauji. Vērtējot no tehniskās puses, Latvijas veiksmes stāsta pamatā bijis vienkāršs, pilnībā digitalizēts mikroģeneratora pieslēgšanas process, kas katru jaunu pieteikumu “Sadales tīkla” speciālistiem ļāva apstrādāt vien dažu darbdienu laikā, kamēr, piemēram, Igaunijā šie paši procesi prasīja nedēļas vai pat mēnešus.
Arī 2023. un 2024. gadā interese par mikroģeneratoru uzstādīšanu saglabājusies augsta.
Tipisks mikroģenerators – 8 kW saules paneļi uz privātmājas jumta
99 % “Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru ir tieši saules paneļi, un visbiežāk iedzīvotāji tos izvēlas uzstādīt uz privātmājas jumta. Apmēram 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstāda mājsaimniecības, taču tie mēdz būt aktuāli arī juridiskām personām (apmēram 5 % gadījumu) – piemēram, zemnieku saimniecībai vai cita veida mazajam uzņēmumam.
Vienas mikroģenerācijas iekārtas (invertora) vidējā jauda Latvijā ir apmēram 8 kilovati (kW). Mikroģeneratori ir uzstādīti visā Latvijas teritorijā, bet vislielākā interese par elektroenerģijas pašražošanu ir iedzīvotājiem Rīgā un Pierīgas novados.
Kamēr mikroģenerācijas attīstības dinamika Latvijā dabiski kļūst mērenāka un nākotnē sagaidāma ar lejupejošu tendenci, arvien straujāka attīstība raksturīga saules elektrostacijām. Ja kopējā uzstādītā saules ģenerācijas jauda (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) sadales sistēmā patlaban ir apmēram 360 MW, tad jau 2024. gada nogalē tā varētu pārsniegt 700 MW (tai skaitā vairāk nekā 500 MW varētu veidot tieši elektrostacijas).
Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kW, bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas.
Aprīļa beigās noslēgsies mājsaimniecību pieteikšanās mikroģenerācijas neto uzskaites sistēmai
Sanāk, ka valsts iedzīvotāji valsts energoneatkarībā investē vairāk, kā valstij piederošais LATVENERGO energokoncerns! :D
Tā sanāk. un energokoncerns Sadales tīkli no tā var algot 5 vai 7 “locekļus” ar 10-12K EUR mēnesī
Tai elektrībai arī pa kaut kurieni ir jāceļo un jāregulē sadale tas nav tikai enerģijas ražošanas veids.
Tā ceļošana un regulēšana ir kārtējais mārketinga bla, bla, bla. Agrāk bija viens Latvenergo, kas ražoja, sadalīja un pārvadīja elektroenerģiju. Viss profits nonāca vienā katliņā, no kura barojās ausgstsprieguma tīkls, un sadales tīkls. Pēc tam sekoja butaforā tirgus atvēršana un Latvenergo sadalīšana. Ja agrāk koncerna iertvaros viena biznesa daļa pelnīja, cita tērēja, tad vidējais svērtais nostājās ar krietnu plus zīmi. Tagad katra biznesa sadaļa grib pelnīt un koncerna kopējā peļņa pieaug astronomiski un LATVENERGO pagājušo gadu noslēdza ar rekordpeļņu, jo izdevumu nav nekādu. Te gan vietā ir jautājums par citiem līdzīgiem tirgiem, piemēram gāzes tirgus. Rodas loģisks jautājums, kā tas tā var būt, ka elektrības sadale ir krietni dārgāka par gāzes sadali, ja rēķina uz kilovatstundām? Vēl jau daži labi pašvaldības uzņēmumi sāk bīdīt idejas, ka ūdens un kanalizācijas saimniecības vajag reorganizēt pēc Latvenergo koncerna parauga! Sak, re kur būs tev Rīgas ūdens, kas tirgos ūdeni, bet trubas atdos citam uzņēmuma, kas no tevis iekasēs vēl par cauruļu izmantošanu. Un ja jau tu lieto ūdeni, tad rodas kanalizācijas ūdeņi un būs atsevišķs rēķins par kanalizāciju. Rezultātā nav grūti saprast, ka tādā veidā no iedzīvotājiem var paņemt 3x vairāk naudas. Pēc Analoģijas, kad tu pērc benzīnu DUS, tev tak benzīna cenā… Read more »
Sasodīts. Man patīk šis biznesa plāns.
ja nem vera ES zinijumu par veja atruma samazinasanos videji 0,5km/h kops 1960 tas butu 3km/h vai ~1m/s tad energetiski VES tas butu 11m/s- 8m/s 1960 2020 bus vairs 10-8 zudums sarazotaja energija vecajam VES tehnologijam 9-4=5 vairak ka 50%
https://projects.research-and-innovation.ec.europa.eu/en/horizon-magazine/stilling-global-wind-speeds-slowing-1960
Vēsture iet pa spirāli.
Bija laiki, kad sīkražošanu nomainīja lielražošana.
Pēc laika atkal nonāksim pie šī paša procesa.