Web Analytics
More
    Reklāma

    Pērn trīskāršojusies sadales sistēmai pieslēgtā saules ģenerācijas jauda

    Jaunākie raksti

    Kopējā elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēgtā saules ģenerācijas jauda (gan mikroģeneratori, gan saules elektrostacijas) 2023. gada nogalē sasniedza 300 megavatus (MW), kas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tā bija apmēram 100 MW.

    No 300 MW apmēram 53 % veidoja mikroģenerācijas iekārtas, pārējo – saules elektrostacijas.

    Ja 2022. gadā lielāko izrāvienu piedzīvoja mikroģenerācija, tad 2023. gads kļuvis par pagrieziena punktu tieši saules elektrostaciju attīstībā. Kopējais AS “Sadales tīkls” pieslēgto saules elektrostaciju skaits pērnā gada nogalē sasniedza 700, no tām ap 500 ar kopējo ražošanas jaudu apmēram 130 MW pieslēgtas 2023. gadā.

    Arī mikroģenerācijas attīstības temps pērn joprojām bijis salīdzinoši straujš – kopējais sadales sistēmai pieslēgto saules mikroģeneratoru skaits 2023. gada nogalē sasniedza 19 000, no tiem teju 8000 ar kopējo ražošanas jaudu gandrīz 70 MW pieslēgti aizvadītā gada laikā.

    “Pēdējos gados saules enerģija jūtami papildinājusi valsts kopējo energoresursu portfeli – 2023. gadā saules paneļi saražojuši vairāk nekā 128 gigavatstundas (GWh) elektrības. Lai gan Latvijas kopējā saražotās elektroenerģijas bilancē saule pagaidām vēl veido nelielu daļu (aptuveni 2 %), sagaidāms, ka drīzā nākotnē tas mainīsies – turpinās strauja saules elektrostaciju attīstība gan pie mums, sadales sistēmas operatora, gan arī pie pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls”. Latvijā ir jāturpina veicināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstība, taču tas jādara pārdomāti. Pirmkārt, jādomā par valsts kopējā energoresursu portfeļa dažādošanu, jo tas ir priekšnoteikums valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Otrkārt, līdz ar ražošanas jaudu attīstību jāveicina arī elektroenerģijas patēriņš, jo ražošanas un patēriņa jaudu balanss ir priekšnoteikums stabilai elektroapgādes sistēmas darbībai. Patlaban kopējais elektrības patēriņš Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir neliels,” saka “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

    Topošajām saules elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pie sadales sistēmas operatora pašlaik sasniedz 830 MW, tostarp vairāk nekā 500 MW jau ir izbūves vai pieņemšanas posmā.

    Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora infrastruktūrai iespējams pieslēgt mikroģeneratoru jeb elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), kā arī elektrostaciju ar jaudu līdz 14,999 MW. Lielākas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas pārvades tīklam (“Augstsprieguma tīkls”).

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    6 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    xs1
    09.02.2024 09:11

    Atceras, ka šogad atkal nedzēšas uzkrājums ( ja tāds būs izveidojies ) , kas būs izveidojies līdz 1.martam un pārnesas uz nākošo gadu …
    Elektroenerģijas tirdzniecības likuma grozījumi paredz, ka “Sadales tīkls” pārcels mājsaimniecību saražotās un 2024. gada 29. februārī neto uzskaites sistēmas ietvaros uzkrātās elektroenerģijas apjomu uz nākamo neto uzkrājumu gadu, kas beidzas 2025. gada 28. februārī.

    nedarata
    09.02.2024 09:50
    Reply to  xs1

    Diezgan traģiski, to likumu jau groza 4x gadā. Pilnīgi nekāda stabilitāte, ka maina spēles noteikumus.

    xs1
    09.02.2024 10:27
    Reply to  nedarata

    Ja esi uzlicis saules paneļus un esi neto uzskaites sistēmā, tad nekas Tev netiek grozīts. Līdz 2029 gadam mierīgi sēdi uz kw pret kw un nekādas izmaiņas. Nav īsti skaidrības kā strādās neto norēķinu sistēma un tamdēļ atliek. Cik saprotu pēc likumdošanas īsti nevar atņemt tos kw un tamdēļ pārliek. Kā arī šogad līdz 1.maijam ( iespējams vēl pārcels ) vēl vari likt saules paneļus un būt neto uzskaites sistēmā jeb kw pret kw. Kā jau rakstīju – īsti neko negroza, tikai pārceļ uz priekšu ( iespējams domā kādas viltīgākas shēmas, kā pēc tam apjāt esošos lietotājus ) .

    Sergejs
    09.02.2024 12:44

    Saules enerģētikai kā ēst ir nepieciešama iespēja uzkrāt pīķa stundās saražoto lieko enerģiju. Ar pašreizējo Li akumulātoru tehnoloģijām tas sanāk pārāk dārgi, ne sevišķi zaļi un akumulātoru drošība prasās labāka (šie ir iemesli kāpēc neliku pie paneļiem akumulātoru). Tā kā atliek cerēt uz kādu izgudrojumu akumulātoru jomā kas padarīs tos X reizes lētākus, ilgmūžīgākus un arī zaļākus.
    Vēl ir variants Daugavu pret straumi atpakaļ pumpēt saulainās dienās (šai jokā ir tik daļā no joka, šāda tipa enerģijas akumulēšana šur tur tiek pielietota)

    Elektriķis
    09.02.2024 13:03
    Reply to  Sergejs

    Pagaidām izskatās ka pietiks ar to ka saulainā laikā uzkrās ūdeni, gaidot pīķi.

    Valdis
    10.02.2024 19:42

    Kamēr Saules elektrības staciju vēl ir 2%, tad tas ir sīkums. Kad sasniegs 10% un vairāk sāksies elektrības tīklos haoss – esošās HES un TEC vairs nespēs nodrošināt sprieguma stabilizāciju. Tos MW, kurus ražos saules stacijas, kur mākonis priekšā liks samazināt līdz niecīgai daļai būs kaut-kā jāstabilizē dažu minūšu laikā. Pagaidām nav nekādu skaistu risinājumu. HES-i var palaisties ~ 10 minūtēs, taču izsekot līdzi nespēs. Tas pats ir ar vēja stacijām.
    Nav saprotams kāds būs biznesa modelis šiem milzīgajiem saules parkiem – tuvojoties tiem 10% būs risinājums vienīgi izmetot no ražošanas mazos – privātos, kas uz jumta salikuši dažus kW un / vai kā tagad draud – dienā iepirkt pa biržas cenām (~ 0.01) un naktī pārdot pa 1. euro…
    Mazie faktiski tiek “apjāti” – pērciet, lieciet, bet pēc gada maina noteikumus. Kamēr elektrība maksāja vairāk kā 30 centu / kwh, tad saules paneļu atmaksāšanās bija ap 5 – 6 gadi, kas bija normāls biznesa plāns. Tagad iznāk, ka atmaksāšanās būs vairāk kā 20 gadi vai nekad…
    Vēl sinhronizācija ar kaimiņu tīkliem. Tur notiek kaut-kas nesaprotams. Atvienojamies no Krievijas un taisīs kādus sinhronizācijas iekārtas. A kā tad savienojums ar Zviedriju un Somiju, kuri jau ir daudzus gadus?

    Reklāma