Iepriekšējā šīs sērijas rakstā datu centru operatora “DEAC” R&D vadītājs Edgars Lukss padalījās ar savu pieredzi uzsākot veidot datu centrus un šajā intervijā vairāk uzzināsim par myDEAC platformu, kas veidota, lai uzņēmumiem atvieglotu IT resursu pārvadību.
Kā nonāci līdz idejai par myDEAC – automātiskās klientu platformas izveidi?
myDEAC mākoņu platformu biju ieplānojis jau pirms gadiem 10. Kad tikko dzima AWS, viņi nāca ar savu web servisu. Vēl Google pat nebija. Man likās – tas ir forši, ka var automātiski visu izdarīt. Mēģināju šo ideju aiznest līdz augstākai vadībai, piedāvāju tehnoloģisko modeli, bet tad bija cita problēma. Mūsu mērķa tirgus bija vairāk orientēts uz Latviju, taču šeit biznesa apjoms ir par mazu, lai šādu servisu atpelnītu. Tā mani nobremzēja.
Tagad ir saprotams, ka automatizācija ir nepieciešama lieta un nodrošina mūsu ātrdarbību. Jo vairāk automatizēsim sev un klientiem, jo vieglāk būs strādāt, kā arī klientu apmierinātības līmenis paaugstināsies. Automatizācija vienmēr atvieglo dzīvi. Ja klientam ir vajadzība un līdzekļi, viņš var automātiski iegādāties resursus un uzreiz samaksāt. Tas ir ieguvums gan klientam, gan uzņēmumam.
myDEAC attīstība sākās ar to, ka mums ir jādod iespēja klientam sazināties ar mums ne tikai e-pasta formātā, bet arī drošākā veidā – portālā jeb klientu kabinetā. Tur klients var apskatīties saraksti ar tehnisko dienestu, redzēt rēķinus. Tas bija 1. solis automatizācijā, kad klientam vairs nav jāraksta e-pasts un jādomā, kam to sūtīt.
Izveidojot platformu, sapratu, ka to ir iespējams attīstīt tālāk. Izvēlējāmies DEAC TOP pakalpojumu – mākoņu resursus, kas ir vieni no augošākajiem IT servisiem pasaulē, un ar myDEAC padarījām tos vēl ērtāk pieejamus klientiem.
Kur smēlies idejas, veidojot myDEAC konceptu?
Lielos gigantus, kā AWS, Azure un Google izslēdzu no saraksta, jo viņu tehnoloģiskais lidojums un iespējas ir ārpus mūsu iespējām. Sākotnēji orientējāmies pamatā tikai uz 1 pakalpojumu – virtuālās mašīnas un papildus servisiem. Ja salīdzinām ar lielajiem pakalpojuma sniedzējiem, tad virtuālā mašīna pazūd viņu portfelī – tas ir tikai 1 mazs pakalpojums.
Izpētīju TOP 3 kompānijas, kuras fokusējas tieši uz virtuālajām mašīnām – Digital Ocean, Linode un Vultr. Virtuālā mašīna ir viņu pamatbizness, tur arī smēlos pamatidejas myDEAC koncepta un funkcionalitātes izveidei. Pētīju, kādi ir piedāvātie resursi, vai ir iespējams lokāls tīkls, vai ir rezerves kopēšana un monitorings, kādi maksāšanas veidi ir pieejami.
Starp citu, myDEAC platformai ir ieviests Pay-As-You-Go maksājumu uzskaites modelis, kas ļauj klientam maksāt tikai par izmantotajiem resursiem ar stundas uzskaiti.
Kāda ir myDEAC platformas pievienotā vērtība?
myDEAC ir maksimāli vienkārša, taču dod klientam vairāk nekā citur. Kas tad ir vairāk?
- Ja resursi atrodas attālināti, 1. jautājums – vai tiešām tieku tiem klāt. Ja atrodos ārpus Latvijas, tad cik tālu Rīga ir! Domāju, kā klientam, parādīt to, ka esam tik un tik milisekunžu attālumā. Izveidojām karti, kur klients var redzēt attālumu un laika aizturi milisekundēs no dažādām pasaules lokācijām. Šāda informācija netiek atainota nevienam citam no salīdzinātajiem pakalpojumu sniedzējiem – klientam jādomā pašam.
- Vēl bija svarīgi, lai klientam ir skaidrs, cik būs jāmaksā. Katram servisa sniedzējam ir sava cenu politika un vienmēr parādās kādas slēptās izmaksas, kuras iepriekš nevar paredzēt. Piemēram, vairums pakalpojumu sniedzēju (ieskaitot TOP 3, kurus minēju iepriekš) norāda, ka klientam pienākas noteikts interneta ātrums, teiksim – 1Gb/s, taču, tiek piešķirts tikai 1TB izejošo datu apjoma. Papildus ar maziem burtiem norādīts, ka, pārsniedzot atļauto datu apjomu, tiek iekasēta maksa par katru papildus GB pārraidīto datu. Bieži vien šādi var savākties neiedomājami liela summa, un klients iepriekš nevar zināt, tieši cik daudz datu būs nepieciešams pārraidīt un vai pietiks ar iekļauto daudzumu. Šādi momenti rada diskomfortu. Vēlos, lai klienti jūtas droši. Ja rēķinu prognozēs parādās 12 EUR/mēn., tad tāda tā arī būs mēneša beigās.
- Protams, mēs pievienojām arī papildus pakalpojumus. Viens no būtiskākajiem IT sfērā ir datu rezerves kopēšana. Rezerves kopijas ir jāveido, taču daudziem šis pakalpojums nav pārskatāms un plānojams. Nav zināms, kad un kādā veidā tiks veidotas kopijas. Pievērsām lielu uzmanību tam, lai klients var pats izveidot rezerves kopēšanas politiku un vajadzības gadījumā manuāli veidot rezerves kopijas savām virtuālajām mašīnām. Apvienojot rezerves kopēšanu ar ugunsmūra funkcijām virtuālajām mašīnām, esam parūpējušies par maksimālu drošību klienta infrastruktūrai, kas tiek glabāta myDEAC.
- Domājot par klientiem, kuriem ir nevis 1, bet 2, 3, vai 10 virtuālās mašīnas, radās nepieciešamība attēlot kopējo ainu. Bieži klients veido savu ekosistēmu mākonī, un viņam ir grūti pārskatāma infrastruktūras topoloģija, it īpaši, ja tiek veidoti publiskie un privātie tīkli. Izveidojām interaktīvu skatu, kur klients var redzēt aktuālo situāciju katru mirkli.
Kas, Tavuprāt, ir myDEAC platformas potenciālais klients?
myDEAC klients var būt jebkurš uzņēmums, kuram jau ir IT darbinieks. Pamatā platforma ir veidota IT cilvēkiem, lai būtu ērti, vienkārši un pārskatāmi izveidot sev nepieciešamo resursu. Lai var pateikt vadītājam, ka attiecīgais pakalpojums maksās, piem., 12 EUR/mēn. un ne vairāk.
Tātad, jebkurš IT speciālists, kuram nepieciešams veikt kādu uzdevumu un tam nepieciešams IT resurss, kuru uzreiz var izveidot, saņemt un pārvaldīt, vēlāk arī palielināt atbilstoši vajadzībām.
Kāds ir myDEAC platformas statuss un tālākie plāni?
Pakalpojumu izstrāde, kas attiecas uz virtuālās mašīnas servisa sniegšanu, par 90% ir pabeigta. Protams, būs papildinājumi un uzlabojumi, kas saistīti ar pārskatamību, maksājumiem, atskaitēm, darbību žurnāliem virtuālājās mašīnās (bieži tiek prasīti kompānijās sertifikāciju ietvaros). Klientam būs iespēja ar vienu klikšķi saņemt atskaiti, kurš ir ielogojies un kādas darbības veicis. Tā būs vēl viena opcija, kas ir iekļauta standartpakalpojumā, bet nav pieejama citiem pakalpojumu sniedzējiem. Mērķis ir, lai cilvēks var fokusēties uz savu biznesu, jo automātiskas atskaites ekonomē laiku un dod iespēju acumirklī lejupielādēt nepieciešamo informāciju, kā arī vajadzības gadījumā parādīt auditoram.
Datu centriem ir arī daudzi citi pakalpojumi, kurus iespējams automatizēt, vai pat darīt to, ko citi pasaulē vēl nedara.
Piemēram, automātiska aprīkojuma ieviešana (bare metal deployment), kad klients fizisko serveri, ar tam nepieciešamo operētājsistēmu var iegādāties tikpat ātri kā virtuālo mašīnu. Šeit nav runa par to, ka kāds skries un kaut ko instalēs – automatizācija notiek atkarībā no tā, ko klients izvēlās un šādam pakalpojumam jābūt pieejamam pāris minūšu laikā. Šis pašreiz ir izstrādes procesā un paredzu, ka aptuveni pēc 3-4 mēnešiem būs pieejami alfa vai beta realizācijas produkti.
Nākošais produkts ir statņu noma (rack rental). Šobrīd tirgū neviens nevar piedāvāt pilnu pārskatu:
- Kas ir statnī iekšā?
- Kāda ir datu centra ekosistēma?
- Kāda ir temperatūra pie iekārtām?
- Kāds ir mitruma līmenis datu centrā?
- Vai ir atbilstošs elektrības patēriņš?
Šie dati tiks atainoti reālā laikā. Mana doma ir tāda: Klients no mums īrē statni un viņam tiek sniegts pilns pārskats par ekosistēmu, kas notiek ar viņa statni, no temperatūras līdz pat statņa vienībām pēc iekārtu atrašanās vietas tajā (asset management). Papildus iespējams uzstādīt HID karšu piekļuvi, videonovērošanu un visu nepieciešamo, lai kontrolētu un pārvaldītu fizisko IT infrastruktūru DEAC datu centrā. Šobrīd šāda pakalpojuma nav nevienam!
Kā Jūs nodrošināt datu drošību myDEAC platformā?
Jebkuram IT pakalpojumu sniedzējam ir jāpierāda, ka tā ir droša vide datu glabāšanai, lai klients var uzticēties. Pirmkārt, to var pierādīt ar uzņēmuma vēsturi un pieredzi. Tāpat ar myDEAC – mēs strikti attiecamies pret drošības lietām – ne tikai tas, ka pasargājam platformu aiz 7 atslēgām, bet arī dodam iespēju klientam pašam veidot Firewall, kas, iespējams, arī daudziem citiem nemaz nav. Šeit klients var menedžēt pats savu aizsardzību pret nesankcionētām piekļuvēm internetā.
Kādu padomu dotu tiem, kas lasa šo interviju?
Vēlos novēlēt – atcerieties, ka nevajag ne no kā baidīties! Runa nav par fiziskām bailēm, bet par izaicinājumiem, par to vai varēsi, vai nē. Nevajag šaubīties, ka kaut kas nav paveicams vai par lielu vai smagu. Mans ieteikums – ņemt to “lielo akmeni” un pamazām drupināt! Nebaidīties!
Jautājums jau ir drīzāk – kāpēc AWS, GCP vai Azure vietā jālieto Deac? Varēja arī pastāstīt uz kādas platformas tas viss uzlikts.
Un par to statņu mitrumu un temperatūru, ja es lieku savu serveri datu centrā, man interesē lai pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka tas viss ir normas robežās. Un viss. Ko man dos monitorings, ja fiziska pieeja tur ir ļoti ierobežota?
Tāpēc jau tas ir DC, kur vidi un drošību nodrošina centralizēti, nevis katrs klients iet ar termometriem, higrometriem, gaisa susinātājiem, un savā statnē organizē mikriklimatu. Ja tur visi staigātu, kad ienāk prātā, tas būtu nevis DC, bet iebraucamā sēta)
Ir jau tāda nianse kā lietojamības ērtums. Azure interfeiss principā ir murgains, par AWS arī dzirdētas sliktas atsauksmes. Ciparos un fucionalitātē viss jau izskatās labi, bet kad ikdienā lieto, tad daudz kas piegriežas tieši lietojamībā. Lielajiem monstriem neinteresē tādi “sīkumi”.