Šī gada maijā DEAC ir kļuvis par videi draudzīgu datu centru operatoru, kas izmanto 100% atjaunojamo enerģiju no Ziemeļeiropas vēja parkiem un tādējādi sper soli ceļā uz globāla ekonomikas dekarbonizācijas plāna īstenošanu.
Pieaugošais pieprasījums pēc datu centru, īpaši mākoņu, risinājumiem pēdējo gadu laikā rada lielu enerģijas patēriņu datu centros, kas negatīvi ietekmē klimatu. Fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošana ir tieši saistīta ar oglekļa emisijām, tādēļ DEAC ir pārgājis uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, lai samazinātu tā negatīvo ietekmi uz vidi.
Atmosfērā nonāk palielināta daudzuma siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izraisa globālas klimata pārmaiņas. Šī problēma apvieno daudzas valstis, kas cenšas sasniegt kopīgu mērķi izmešu samazināšanā. saskaņā ar Parīzes vienošanos, IKT uzņēmumi visā pasaulē izstrādā jaunus zaļo tehnoloģiju risinājumus, lai līdz 2030. gadam tie kļūtu videi draudzīgi.
“Mēs jau esam uzlabojuši energoefektivitāti, modernizējot dzesēšanas sistēmas, uzstādot jumta dzesētājus un izveidojot jaunas karstā un aukstā gaisa ejas serveru telpās. Tagad, izmantojot arī elektroenerģiju, kas ražota no 100% atjaunojamiem enerģijas resursiem, DEAC, kā sociāli atbildīgs datu centru operators, veicina uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un videi draudzīgu biznesu”, – komentē DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
“Zaļā biznesa” koncepcija un ESG principu ievērošana (Environmental, Social, and Corporate Governance) nozīmē samazināt resursu patēriņu un negatīvo ietekmi uz vidi. Izmantojot zaļo enerģiju, uzņēmums veicina šīs koncepcijas attīstību. Pieaugošais pieprasījums pēc atjaunojamiem enerģijas avotiem sekmēs to izmaksu samazināšanos, stabilitātes palielināšanos un veicinās piekļūšanas iespējas, lai atbalstītu uzņēmējdarbības nepārtrauktību un attīstību.
DEAC jau vairāk nekā 20 gadus piedāvā saviem klientiem uzticamus IT risinājumus tirgū. Zaļā enerģija ir progresīvu tehnoloģiju neatņemama sastāvdaļa un svarīgs aspekts stabila biznesa attīstībai mūsdienās. Tagad uzņēmumi var realizēt “zaļā biznesa” koncepciju kopā ar datu centru operatoru DEAC, izvēloties to par IKT pakalpojumu sniedzēju.
Izstāstiet, kā šo tehniski iespējams panākt?:…kas izmanto 100% atjaunojamo enerģiju no Ziemeļeiropas vēja parkiem..”
Elektrība nāk pa vadiem, ko nodrošina Sadales tīkls. Kas to pārdod DEAC? Ne jau Ziemeļeeiropas vēja parki, bet to pārstāvis, kas, iespējams, ražo elektrību arī citādos veidos?
to panāk administratīvi uz papīra, DEAC maksā par enerģiju no vēja parkiem un no kopējā elektrības spaiņa nosmeltais tiek norakstīts no vēja parku ielietās daļas.
o, tad jau ar deacā virpotajiem bitkoiniem var doties pie maska pēc teslvāgena!
runā, ka tagad došot uzlīmi bamperim “many birds got killed to make this car available”.
Tad jau kaķu īpašniekiem dos veselu vagonu ar kaut kādām uzlīmēm…
kaķi parasti noķer vājākos un slimos putnus, piedalās dabiskajā izlasē, tā teikt.
Nē, noķer arī visus, kas pagadās neīstajā laikā un vietā. Apjomi cik iet bojā no kaķiem ir kārtās atšķirīgi pret turbīnām. Tāpēc to īpaši izcelt nevajadzētu. Drīzāk runāt var par izlietoto CO būvējot tās turbīnas, izniekoto zemi tiem apkārt un problēmu ar nolietoto propoleru lāpstiņām.