Jau divarpus gadus attālināts darbs kļuvis daudzu strādājošo ikdienu un skaidrs, ka pēc tādām pārmaiņām birojā atgriezties var nebūt liels kārdinājums. Nesen jau rakstījām par “Apple” paziņojumu, ka darbiniekiem no septembra būs daļēji jāatgriežas birojos. No “Apple” vadības šāda vēsts jau izskanējusi vairākkārt, un darbinieki to parasti uzņēma ar neapmierinātību. Arī šī reize nav izņēmums, un kā atbildi uz “Apple” rīkojumu no septembra trīs dienas pavadīt birojā darbinieki uzsākuši protestu.
Tapis zināms, ka “Apple” darbinieki nākuši klajā ar petīciju, lai protestētu pret plāniem atgriezties birojā. Petīcijā darbinieku grupa “Apple Together” pieprasījuši lielāku elastību attiecībā uz attālināto darbu, jo ar trim trim dienām ofisā laikam ir par daudz.
Augusta vidū “Apple” vadība nosūtīja darbiniekiem e-pastus ar paziņojumu, ka sākot ar 5. septembri darbiniekiem, kuri strādā uzņēmuma “Santa Clara Valley” birojos, būs jāstrādā klātienē vismaz trīs dienas nedēļā. Taču sakarā ar darbinieku neapmierinātību jaunais darba modelis jau piedzīvojis izmaiņas. Tagad noteikts, ka uz biroju būs jādodas divas reizes nedēļā un par trešo dienu iespējams atsevišķi vienoties.
Pagaidām atliek sekot līdzi, vai šis protests novedīs pie kāda jēdzīga iznākuma par labu darbiniekiem, jo izskatās, ka kovida uzliesmojums šoreiz neglābs no biroja sienām.
Vienā teikumā veiksmīgi iekļāvi cik šaura izpratne par to kas ir un kā notiek darbs 2022
Standarta korporācijā, visa saziņa ir digitalizēta, visas pieejas ir digitalizētas, fiziska saruna notiek tikai ar konkrētu kolēģi un tikai ja esi no vienas komandas, kuras cenšas turēt kontrolēti mazas.
Visa saziņa, datu apmaiņa, pieprasijumu veikšana notiek caur iekšējām saziņas sistēmām un ļoti bēdīgas kvalitātes konferenču telpu mikrofoniem.
Ja esi noteiktas industrijas darbinieks, viss tā pat jau notiek digitāli, un birojā īsti nav ko darīt, un pat ja esi birojā, ir jāievēro tieši tādas pašas ceramonijas, tik jārēķinās ar papildu laiku ceļā uz/no.
Ja man priekšnieks pieprasītu katru dienu nākt uz biroju, es viņam palūgtu linku uz sharepoint, kur glabājas atlūguma veidlapa.
Tu esi idiots. Darba devejs nekadu sharepoint linku tev nedotu, bet vienkarsi atlaistu.
GenZ hipsteru boomeri pieraduši celties 5min pirms jabūt ‘online’ veipot mājā, bez ierobežojumiem, staigāt apenēs…. Un te atkal ir jāceļas, jācenšas, jāseko kādām darba un ofisa normām….Un jāatgriežas darbā 3 dienas nedeļā!!!! KOAAA?!?? KĀ KOMPANIJA ATĻAUJAS ŠĀDU RĪCĪBU?!??? :D :D :D
Je i ba…. asv prātiņi joprojam turpina pārsteigt. :D Atsakās nākt uz darbu, ignorējot darba rīkojumu, bet uzņēmums atlaist ar nevar jo tad jau tur šitstorms sāksies.
Ta ir, ka mūsdienās visiem ir tiesības, bet nevienam nav pienākumu.
Darbinieks nav tavs vergs, kam jāpilda visas iegribas. Viņam ir jāspēj produktīvi veikt savus pamata pienākumus. Ja to var (un pandēmija pierādīja, ka var bez problēmām) veikt attālināti, tad nav nekāda pamata pieprasīt sēdēt birojā. Tikai tāpēc, ka kādam lielajam čiekuram gribas, lai viņš ejot uz savu kabinetu redz, kā tiek respektēts.
Tur tā lieta, ka tiek domāts kategorijās ”sēdēt birojā”. Bet darbā nav jāsēž, bet gan jāstrādā.
Un tā darba imitēšana no mājām nav produktīvs darbs. Ieklabināt atrunu epastā, neskaitās strādāšana. Reālu produktu, ko tas pats nicinātais priekšnieks pēc tam varēs atdot pasūtītājam un saņemt samaksu, lai darbiniekam algu izmaksātu, tāda mājstrādāšana nespēj nodrošināt.
Darbā ir nevis jāstrādā bet jārada pievienotā vērtība, vai nu kompānijai vai kompānijas klientiem, ja pievienotā vērtība nerodas, tad kapēc vispār algu saņem?
Ja nespēj nodrošināt pievienoto vērtību no mājām, tad tā ir jāveic attiecīgajā iestādē kas ir specializēta tieši šādam nolūkam. Kas tur tik sarežģīts?
Kas tas par pievienotās vērtības haipu? Nekad neesi saskāries ar sistēmu/dzelžu uzutrēšanu svarīgumu?
Darbinieks IR darba devēja vergs jo ir jādara lietas, kuras ja nemaksātu tu nemaz nedarītu… Tātad sevi piespied darīt lietas pret savu gribu un tā ir savā ziņā verdzība.
Nezinu strādajot no mājām zūd produktivitāte, pats to uz savas ādas esmu izbaudījis, sākumā protams, viss kā pēc ‘feņ šui’ un bija forši, varēja nebraukt.. varēja celties vēlāk un staigāt apenēs visu dienu, bet pēc diviem, trim menešiem… Sienas nemainās… darbs vai mājas viss saplūst vienā… Negribot psiholoģiski nolaižas rokas paliec tāds kā atrofējies un tu sāc darīt pašu minimumu, tā priekš ķeksīša lai darbs ir izdarīts.
Pie pirmās iespējas es tagad 3 dienas nedēļā braucu uz ofisu. Ofiss man ir 15min attālumā ar auto ne cauri rīgas centram/korķiem, kas arī protams spēlē lielu lomu.
Savādāk mājā paliec par dārzeni, ar laiku ļoti grūti sevi iekustināt pie šāda scenārija… Ne nu protams ja patīk tāda strādāšana(vai drīzak pozīcijas eksistēšana, saņemot algu) sēžot visu dienu šupuļkrēslā vai dīvanā, tad jau protams, būsi kvēls aizstāvis pret darbu birojā.
Uzjautrināja šis teksts, ka atnākšana uz darbu tiek nosaukta par darba devēja “iegribu” :)
Vēlviens dinozaurs izpeldēja no 90tajiem.