Noslēdzoties 2013./2014.mācību gadam, Latvijas informātikas skolotāji tikās ar informācijas tehnoloģiju uzņēmu, valsts un pašvaldību institūciju un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, lai atskatītos uz izglītības programmas Start(IT) veikumu aizgājušajā mācību gadā un diskutētu par izglītības atbalsta pasākumiem, kas mazinātu informācijas tehnoloģiju darbaspēka trūkumu Latvijā, tuvāko gadu laikā.

Konferencē pulcējās vairāk nekā simts informātikas skolotāji no tām Latvijas skolām, kurās darbojas uzņēmuma Accenture Latvia realizētā programmēšanas apgūšanas programma Start(IT), kas izveidota sadarbojoties Accenture ar Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju, Valsts izglītības satura centru, Rīgas 22.vidusskolu un MAKIT. „Programmas galvenais mērķis ir palielināt to studentu skaitu Latvijas universitātēs, kuri izvēlētos apgūt izglītību nozarēs, kuras ir saistītas ar informācijas tehnoloģijām. Programmas mērķis ir arī palīdzēt jauniešiem, kuri nekad nekļūs par programmētājiem, saprast, ko spēj dators, ko nozīmē labi uzrakstīta programma. Tendences liecina, ka jau tagad visās nozarēs daudzi procesi ir automatizēti, tas nozīmē – programmēšanas pamatzināšanas nākotnē, kļūs par vienu no faktoriem, kas būtiski ietekmēs darbinieku konkurētspēju darba tirgū,” programmas nozīmību skaidro Accenture Latvia vadītājs Maksims Jegorovs.

Reklāma

Eiropā trūkst IT nozares speciālistu

„Nodarbinātības valsts aģentūras, Darba tirgus īstermiņa prognožu dati liecina, ka 2020. gadā Eiropā trūks apmēram 850 tūkstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesionāļu. Pārrēķinot šo prognozi uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, tas būtu 2700 – 3000 IKT speciālistu iztrūkums. Latvijā šobrīd trūkst apmēram 1000 darbinieku tieši IKT nozarē un līdzīgs skaits varētu būt nepieciešams citās nozarēs, kurās ir vajadzīgi IT speciālisti,” situāciju darba tirgū raksturo Latvijas Darba devēju konfederācijas Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (eIKT) nozares ekspertu padomes konsultants darba devēju satura jautājumos Ieva Erele.

Pēteris Krastiņš, Exigen Services Latvia Programmatūras izstrādes vadītājs atklāj, ka patieso vakanču skaitu IT nozarē ne Latvijā, ne Eiropā nav pat iespējams noteikt, jo daudzi uzņēmumi ir samierinājušies ar situāciju un vairs necer salīdzinoši īsā laikā atrast tādus darbiniekus, kādi viņiem ir nepieciešami.

Atsaucoties uz Accenture globālo pētījumu Remaking Customer Markets: Unlocking Growth with Digital, kas gada sākumā tika prezentēts ikgadējā pasaules ekonomikas forumā Davosā, Maksims Jegorovs min, ka nākamā nozare, kurā būs jūtams profesionāļu trūkums visā Eiropā un ASV ir statistika. „Ja mūsu valstī vidēji gadā augstskolas sagatavo līdz pat 500 jauniem IT speciālistiem, tad statistikas speciālistus – 30 līdz 50 gadā. Dati liecina, ka nākamo 10 līdz15 gadu laikā Eiropā un ASV būs nepieciešami ap 800 tūkstoši statistiķu,” darba tirgus specifiku raksturo M.Jegorovs.

Nākotnē būs vajadzīgi darbinieki ar programmēšanas priekšzināšanām

Accenture Latvia direktors Maksims Jegorovs norāda, ka uzņēmuma iekšienē veiktās analīzes aprēķini pierāda, ka jau tagad izredzes iegūt labāk atalgotu darbu, vai darbu vispār, par 70% ir lielākas tiem darbiniekiem, kuriem ir padziļinātas zināšanas par programmēšanu un informācijas tehnoloģijām. Nākotnē šis skaitlis tikai palielināsies.

„Informācijas tehnoloģijas sen vairs nav nekas tāds ar ko nodarbojas dīvaiņi pagrabstāvos vai bezlogu telpās,” skaidro P. Krastiņš. „IT skar mūs visus un tehnoloģiju ietekme ir jūtama pilnīgi visās nozarēs. Roku darbs ir vajadzīgs arvien mazāk, jo daudzas lietas, ko iepriekš darīja cilvēki, pārņem sistēmas. Pasaule mainās strauji, ir izmainījies saziņas process un fiziski vairs nav vajadzīgas darbavietas, lai darītu savu darbu, tādēļ raugoties nākotnē, skaidrs ir tas, ka informācijas tehnoloģiju un programmēšanas zināšanas būs nepieciešamas visiem konkurētspējīgiem darbiniekiem,” stāsta P. Krastiņš.

„Skaidrs ir tas, ka uzņēmumi savus darbiniekus apmāca atbilstoši uzņēmuma vajadzībām, taču darbiniekam ir jābūt ar pamatzināšanām. Pavisam drīz lielajiem uzņēmumiem nebūs vajadzīgs tikai grāmatvedis, viņiem būs vajadzīgs grāmatvedis, kurš spēs orientēties programmatūrās, programmu funkcionalitātē, spēs sniegt priekšlikumus, kā uzlabot esošās programmas, optimizēt darbus, efektīvāk nonākt līdz konstruktīvam risinājumam,” nākotnes tendences skaidro Ieva Erele.

Programmēšana jau sākumskolā

Viesturs Vēzis, Valsts izglītības satura centra vecākais referents informātikas jautājumos, konferencē norādīja, ka liela nozīmē tam, vai Latvijā izaudzināsim jaunus IT profesionāļus ir tieši skolotājiem un skolēnu vecākiem, kuri spēj motivēt un saredzēt potenciālu tiešu tehnoloģiju nozarēs.

LDDK pārstāve norāda, ka ļoti liela loma nākotnes profesijas izvēlē ir interešu izglītībai, kura skolēniem ir pieejama visās skolās, ārpus ierastā mācību laika un programmas. „2013.gadā vispārējās izglītības iestādēs izplatītākās interešu izglītību nozares ir tieši kultūra, kuru apguvuši 86 tūkstoši skolēnu. Otra populārākā nozare ir sports – gandrīz 29 tūkstoši, taču tehnisko jaunradi apguvuši – tikai 4106 skolēnu. Zemais skolēnu skaits parāda, ka interešu izglītība tiek virzīta uz eksaktajām zinātnēm un informācijas tehnoloģiju pārāk maz, tādējādi skolēni neizvēlas kārtot eksāmenus eksaktajās zinātnēs un neturpina mācības prioritārajās nozarēs,” skaidro I.Erele.

„Mēs latvieši nekad neesam vairījušies apgūt kādu jaunu valodu,” norāda P.Krastiņš. „Programmēšana ir vēl viena svešvaloda. Šīs svešvalodas zināšanas nepieciešamas ne tikai IT profesionāļiem, bet arī katram cilvēkam, lai spētu labāk saprasties ar ierīcēm mums visapkārt un būt konkurētspējīgiem rītdienas pasaulē, kas arvien vairāk kļūst IT pasaule,” P.Krastiņš.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments