Pirms pāris dienām izdzisusi dzīvība vienam no pēdējo 50 gadu ievērojamākajiem zinātniekiem Īanam Vilmutam (Ian Wilmut), kurš bija plašāk pazīstams ar aitas Dollijas klonēšanu 1996. gadā un dažādiem citiem panākumiem eksperimentālajā embrioloģijā un reģeneratīvajā medicīnā. Par 79 gadus vecā britu zinātnieka nāvi paziņojusi Edinburgas Universitāte, kurā viņš strādāja par profesoru pirms aiziešanas pensijā 2012. gadā.
Vilmuts jau skolas gados atklāja interesi par bioloģiju un vēlāk vairāk pievērsās tieši zooloģijai. Viņš veicis virkni pētījumu dzīvnieku ģenētikā. 1972. gadā Vilmuts kļuva par pirmo zinātnieku, kurš veiksmīgi sasaldēja, atkausēja un nodeva surogātmātei teļa embriju, ko nosauca par “Frostiju”. Vēlāk viņš centās radīt modificētas aitas, kuras ražo pienu ar olbaltumvielām, kas spēj ārstēt dažādas slimības. 1995. gadā zinātnieks kopā ar komandu veiksmīgi klonēja divus jērus – Meganu un Moragu, – kuru šūnas tika ņemtas no aitu embrijiem.
Savukārt gadu vēlāk, 1996. gadā, Vilmutam pasaules slavu atnesa klonētā aita Dollija (nomira 2003. gadā). Tā bija pirmā reize, kad kāds zīdītājs ticis veiksmīgi klonēts no pieaugušas šūnas. Mazliet vēlāk zinātniekam izdevās pierādīt, ka klonētu dzīvnieku iespējams arī modificēt. Tā 1997. gadā radās aita Pollija – pirmais ģenētiski modificētais klonētais zīdītājs. Tajā iestrādātie cilvēka gēni ļāva radīt aitu, kuras piens satur proteīnu, kas trūkst cilvēkiem ar hemofiliju.
Pāris gadus vēlāk Vilmuts saņēma atļauju arī cilvēku klonēšanai, uzsverot, ka nenodarbosies ar cilvēku reproduktīvo klonēšanu, bet viņa mērķis esot iegūt cilmes šūnas zinātniskiem mērķiem.
