Web Analytics
More
    Reklāma

    Vietēju un starptautisku atzinību gūst RTU zinātnieku izstrādāta metode drošai un efektīvai ūdeņraža ražošanai

    Jaunākie raksti

    Attīstoties tehnoloģijām, ir plašākas iespējas energoresursus nodrošināt klimatam draudzīgākā veidā, samazinot atkarību no fosiliem energoresursiem, taču to bremzē grūtības uzkrāt no atjaunojamajiem resursiem iegūto enerģiju. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki raduši veidu, kā ar augstu efektivitāti un drošā veidā ražot ūdeņradi, ko izmantot enerģijas menedžmentā. Zinātnieku izstrādāto inovatīvo risinājumu Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no 2022. gada sasniegumiem zinātnē. Tas publicēts arī starptautiskā zinātniskā žurnālā ar augstu ietekmes faktoru, apliecinot atklājuma novitāti un nozīmību.

    Atjaunojamās enerģijas stacijām ir raksturīgas mainīgas slodzes, piemēram, stiprā vējā, saulainā laikā, pavasara palos enerģijas ražošanas jaudas ir lielas, tiek saražots pat vairāk, nekā iespējams patērēt, atlikums tiek pārdots tīklā. Savukārt laikā, kad ražošanas jaudas ir mazākas, enerģija ir jāiepērk, nereti pat ļoti dārgi. «Lai regulētu patēriņa un ražošanas jaudu svārstības un padarītu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu efektīvāku, veic enerģijas menedžmentu. Viens no enerģijas menedžmenta veidiem – tās uzkrāšana. Enerģiju var uzkrāt baterijās, akumulatoros, bet to nav iespējams darīt ilgstoši. Otrs variants – izmantot elektrību, lai elektrolīzes procesā šķeltu ūdeni un ražotu ūdeņradi,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūta direktors profesors Andris Šutka.

    ReklāmaAdvertisement

    Ūdeņradi uzskata par nākotnes enerģiju plašā pielietojuma dēļ, to var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, arī kā transporta degvielu.
    Jau šobrīd eksistē komerciāli ūdens elektrolīzeri, taču tie ir ļoti dārgi, kas kavē to plašu izmantošanu ūdeņraža ražošanā. Elektrolīzes procesā veidojas sprādzienbīstams gāzu maisījums, tāpēc gāzu atdalīšanai elektrolīzeros izmanto dārgas membrānas un spiedienu regulējošas ierīces, kas rada pretestību ūdens šķelšanas reakcijām un padara procesu mazāk efektīvu. Sadarbojoties RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātniekiem ar Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes un LU Cietvielu fizikas institūta kolēģiem, izstrādāta inovatīva amfotērā atsaistītā elektrolīze.

    Atsaistītā elektrolīzē gāzu izdalīšanās ir atdalīta telpā, nevis ar membrānu. Telpas ir
    savienotas ar elektrodiem un palīgelektrodiem. Zinātnieku attīstīto metodi veido divi cikli. A. Šutka skaidro, ka viens ir jonu akumulēšanas cikls – ūdeņradis un skābeklis izdalās ar mazu efektivitāti, bet palīgelektrodos akumulējas joni. Otrā ciklā ar nelielu enerģijas pievadi joni no palīgelektrodiem izdalās, ražojot ūdeņradi un skābekli ar efektivitāti līdz pat 200%. «Kad enerģijas ražošanas jauda ir liela, piemēram, saulainā dienā, joni uzkrājas palīgelektrodos. Kad enerģija ir dārga, ar nelielas enerģijas jaudas pievienošanu var sākt izdalīt augstas tīrības gāzes,» A. Šutka skaidro, kā ar inovatīvo metodi nodrošināt enerģijas menedžmentu.

    Kursors.lv komentārs: Ūdeņradi tik tiešām uzskata par nākotnes enerģijas avotu, tomēr pie tā šobrīd nav iespējams ērti un lēti tikt, kā arī tā izmantošanas iespējas ir praktiski nekādas. Tomēr no otras puses – ja šajā jomā nestrādā, tad nekas arī nemainīsies.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    7 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Opis
    01.02.2023 09:45

    Apsveicu RTU zinātniekus ar panākumiem. Vai man vienam liekās ka ūdeņradis ir perspektīvāks atjaunojamās enerģijas uzglabāšanas veids par baterijām?

    digitalk
    01.02.2023 11:24
    Reply to  Opis

    atkarībā no tā, par kādām baterijām tu runā. ūdeņradis ir cūcisks elements, kurš nepārtraukti grib aizbēgt, un kura uzglabāšanai jātērē resursi. RTU risinājums pēc apraksta izklausās pēc elektroenerģijas (jonu) uzkrāšanas elektrodos (baterija), kuru pēc tam pēc vajadzības izmanto ūdeņraža ražošanai. tā ka tā pati “baterija” vien sanāk, tikai izejā nevis elektrība, bet ūdeņradis :)

    Krotow
    01.02.2023 11:32
    Reply to  digitalk

    Drīzāk izskatās pēc uzlabotas metodes elektrolīzes procesā iegūtā ūdeņraža attīrīšanai.

    AC/DC
    01.02.2023 12:08
    Reply to  Opis

    Ūdeņradis ir ļoti problemātisks. Ieteiktu papētīt kādas ir problēmas H2 uzglabāšanā un cik energoietilpīgs ir H2 “baterijas” cikls. Perspektīvākais zaļā H2 pielietojums ir stacionāri vietās, kur to uzreiz patērē – tērauda ieguvē, minerālmēslu ražošanā u.tml.

    Opis
    01.02.2023 15:55
    Reply to  AC/DC

    Paldies par norādi uz problēmu. Šo nebiju detalizēti pētījis. Savā galvā jau biju izfantazējis ainu, kur saules paneļu saražotā enerģija tiek saspiesta balonā un vajadzības gadījumā izmantota elektrības ražošanai mājas vajadzībām. :) Tb beidzot būtu iespējams uzkrāt saražoto enerģiju nevis visu laist tīklā vai kripatu saglabāt dārgā litija jonu baterijā..

    Last edited 1 year ago by Opis
    Uldis
    01.02.2023 17:18
    Reply to  Opis

    Tā arī būs glabās ūdeņradi tikai ne balonos bet pazemē

    7EB5175B-4536-4691-B77A-4E730C34F297.jpeg
    alnis
    01.02.2023 17:17
    Reply to  Opis

    Glabāt ūdeņradi 1 dienai neprāts, glabāt uz sezonu ļoti pragmatiska doma

    BA3AAD4C-754A-42B3-AA13-7323FA73CDA4.jpeg
    Reklāma