Citroën ë-C4 uzlāde un ekspluatācijas nianses trīs mēnešu garumā

Kursors.lv lasītājs Valērijs Komisarovs ir sagatavojis otro rakstu, kurā sniedz savu viedokli par to, vai elektroauto ir ekonomiski pamatots un izdevīgs pirkums, vai tomēr stila lieta. Ja vēl neesi izlasījis, te vari izlasīt par to, kā notika Citroën ë-C4 izvēles un iegādes process.

Paldies Kursors.lv lasītājiem par komentāriem un viedokļiem pie mana pirmā raksta! Daži papildinājumi iepriekšējam rakstam.

Precizējums Nr. 1: “par remontiem nebūs jāuztraucas”. Es biju domājis to, ka jaunam (gandrīz jaunam) auto ir garantija un garantijas periodā tiek veiktas tikai ikgadējās apkopes. Vienkāršām mašīnām, ir ļoti maza iespējamība, ka būs neparedzams un dārgs remonts. Savukārt lietotai automašīnai, kā manam Nissan Juke ar 100 000 km nobraukumu, saplīst varēja jebkas, un jebkurā brīdī. Piemēram, neilgi pēc iegādes saplīsa ātrumkārba. Man paveicās, ka uz to vēl attiecās rūpnīcas garantija. Bija arī vairāki remontdarbi ar piekari, kas nozīmēja to, ka man jāatstāj mašīna servisā, jāmeklē maiņas auto, utt. Ja ikdiena nav iedomājama bez mašīnas, tad šī “neprognozējamība” rada uztraukumu un liekas neērtības.

Precizējums Nr. 2: nav pareizi saprasts, ka es “safanojos” par elektroauto, un noliedzu benzīna mašīnu. Es dalos ar savu pieredzi. Secinājumi būtu vietā pēc gada, kad būšu ekspluatējis savu Citroën ziemā, kad būšu pamēģinājis lādēties Lietuvā vai Igaunijā, kad būšu kārtīgi pabraucis pa Rīgas bedrainajiem ceļiem. Pagaidām, es tikai stāstu par savu pieredzi. Ja Jums patīk mans stāsts, tas var palīdzēt pieņemt lēmumu par labu elektroauto iegādei. Ja nepatīk – tas arī ir labi! Tad Jums būs lielāka pārliecība, ka esošā benzīna/dīzeļa vai hibrīda mašīna ir piemērotāka, nekā EV.

Precizējums Nr. 3: man patīk daba, un cik no manis atkarīgs, es rūpējos par apkārtējo vidi. Taču tas nebija iemesls, lai pirktu elektromobili. Ja benzīna cena būtu zemāka, vai man pašam būtu mazāks gada nobraukums, es turpinātu braukt ar benzīna mašīnu.

Īsumā, par ko būs šis otrais raksts. Turpinājumā, es padalīšos ar savām atziņām un saviem aprēķiniem. Tas palīdzēs sniegt atbildi uz jautājumu – elektroauto, ir ekonomiski pamatots un racionāls pirkums? Vai tā ir modes un stila lieta, vairāk kā gadžets?

Vai elektromobili izdevīgāk pirkt uz privātpersonu, vai uzņēmumu?

Manuprāt, iegāde uz uzņēmumu ir izdevīgāka. Operatīvā līzinga gadījumā, PVN ir iekļauts gan pirmās iemaksas summā, gan ikmēneša maksājumu summā. Attiecīgi, puse no PVN tiek atmaksāts no valsts budžeta. Aktīvi strādājošam uzņēmumam, kas veic ar PVN apliekamus darījumus, tas ir ļoti izdevīgi, ka līzinga maksājumos ir iekļauts PVN.

Kādas būtu izmaksas uz 100 000 km, elektromobilim, benzīna mašīnai, dīzeļa mašīnai, un hibrīdam?

Šajā tabulā es izmantošu datus par mašīnu Citroën C4, jo pirmkārt, man pašam ir tieši šāds elektroauto, un otrkārt, šis modelis pieejams gan ar dīzeļa, gan benzīna motoru. Šāds salīdzinājums tomēr ir korektāks, nekā elektrisko Citroën ë-C4 salīdzināt ar Nissan Juke. Tas bija darīts pirmajā publikācijā, kur aprakstītas manas izmaksas par benzīnu, stāvvietu un līzingu. Lai būtu interesantāk, tabulā ieliku vēl Toyota CHR (kas būtu izmēru un dizaina ziņā līdzīgs auto) ar hibrīda dzinēju.

Svarīga piebilde – izmaksas uz 300 km (nevis 100 km) ņemtas dēļ tā, ka vasarā (siltajā laikā) elektromobilis spēj nobraukt 300 km. Un pilnā uzlāde E-Mobi stacijās, nozīmē uzlādi tieši līdz šiem 300 km.

* Protams, ka šī pozīcija (elektrības un degvielas cenas) nav līdz galam korekta. Tai ir ilustratīvs nolūks, lai parādītu izmaksas uz pieciem gadiem

• Avots cenrādim
• Avots Degvielas cenām
• Avots Līzinga kalkulatoram

Par šo tabulu var būt karstas diskusijas – nav ņemtas vērā apkopju izmaksas. Nav zināmas cenas elektrībai un degvielai piecu gadu perspektīvā. Kādam ir dīzelis ar 4 litru patēriņu, utt. Taču tas sniedz priekšstatu, ka elektromibilis ir izdevīgs tikai tad, ja Jūs to maksimāli daudz lādējat mājās, un mājās Jums ir saules paneļi. Vai lādējāt darbā / kaut kādās viltīgās vietās, kur par elektrību nav jāmaksā.

Pretējā gadījumā, elektromobilis ir dārgs pirkums.

Respektīvi, elektromobilis ir dārgs iegādē, bet tam ir nedaudz lētākas uzlādes izmaksas. Benzīna vai dīzeļa degvielas auto ir lētāks iegādē, taču degvielas izmaksas piecu gadu griezumā būs vienlīdzīgas ar šo aptuveni 30% “plaisu”, kas ir cenas starpība starp elektroauto un benzīna auto.

Kā arī modelētā cena, kur degviela maksā 2 EUR par litru, parāda to, ka elektromobilis kļūst izdevīgs tad, ja cena par elektrību nemainās (vai ir zema), bet cena par benzīnu kļūst augstāka.

Ja skatāmies uz operatīvā līzinga maksājumu, tad elektroauto ir aptuveni par vienu procentu mazāka bankas likme. Tas samazina ikmēneša maksājumu.

Attiecībā uz hibrīda auto, mans viedoklis (bija iespēja ilgāku laiku pabraukt ar Toyota Yaris Hybrid) – degvielas ekonomija ir minimāla, taču elektromotors dod tikpat plūdenu un vienmērīgu paātrinājumu, kā elektromobilis.

Kādi tad bija mani argumenti par labu elektroauto?

Par laimi, man ir iespēja lādēt mašīnu mājās. Un mājās man ir saules paneļi, kas ražo elektrību.

Kā piemērs – augustā es nobraucu aptuveni 3000 km, un E-mobi atstāju 67.35 EUR. Tad bija vēl lētais tarifs, 15 centi par uzlādes minūti. E-mobi stacijās es uzlādējos Liepājā. Pārējās uzlādes – pie sevis mājās.

Septembrī es nobraucu aptuveni 2000 km, E-mobi atstāju 20.53 EUR, un viss pārējais – uzlāde mājās (pagaidām, kad vēl ir saulainas dienas, elektrības izmaksas ir 0 EUR, pat ar visu uzlādi).

Šie divi, bija mani galvenie argumenti, par labu elektromobiļa iegādei. Kā arī pieminētās zaļā līzinga priekšrocības.

2022. gada augusts

2022. gada septembris

Augstākminētā tabula, kā arī uzlādes iespējas mājās, izskaidro mana lēmuma pieņemšanas loģiku.

• Scenārijs 1: ja es paliktu ar Nissan Juke, tad benzīna cena un nelielais līzinga maksājums, kopsummā sanāk vairāk, nekā maksājums par elektroauto, un izmaksas par elektrību.
• Scenārijs 2: ja es nopirktu jebkādu jaunu mašīnu ar benzīna vai hibrīda dzinēju līdz 20-25 tūkstošiem euro, tad līzinga maksājums, plus benzīna izmaksas, plus stāvvieta Rīgas Centrā, kopsummā izmaksātu man vairāk.

Protams, ka pieminētās infrastruktūras izveide prasa naudu! Saules paneļiem ir sava cena (pat ar valsts atbalstu). Mājas uzlādes stacijas (Wallbox) ar 11 kw jaudu ir sava cena (man izmaksāja EUR 1300). Starp citu, no mājas rozetes auto lādējas 12 stundas. Ar Wallbox, 5 stundas.

Es priekš sevis pieņēmu lēmumu, ka ar elektroauto būšu uz ilgu laiku, tāpēc visas šīs infrastruktūras izveide man ir izdevīga.

Ja ir situācija, kad cilvēks dzīvo daudzdzīvokļu mājā, un viņam ir pieejama uzlāde tikai E-mobi tīklā (publiskajās stacijās), tad es neredzu nekādas priekšrocības elektromobilim. Ekspluatācijas izmaksas būs augstas. Un arī pāris reizes nedēļā viņam būs jāsēž un “jānīkst” 40 minūtes, kamēr mašīna lādējas. Ja ir sava teritorija – tad var uzlikt uzlādi uz nakti (var ieprogamēt to laiku, kad ir lētāks tarifs), un no rīta dabūt pilnu bateriju.

Vēl variants – bezmaksas uzlādes pie tirdzniecības centriem (ja izdodas atrast šādu vietu). Taču te ir jāsaprot, ka nekorekti izmantojot šādas bezmaksas uzlādes iespējas visai ātri iemantosim negācijas no citiem elektroauto braucējiem vai pat vispār paliksim bez bezmaksas uzlādes konkrētajā vietā.

Svarīga piebilde – benzīna cenas mēs ietekmēt nevaram! Elektrībai arī nevaram, taču ir dažādas opcijas (saules paneļi, bezmaksas stacijas, biroja teritorija), kur var iegūt lētāku vai pat bezmaksas uzlādi! Tas nav iespējams benzīnam vai dīzelim. Arī degvielas uzpildes stacijās cena mazliet atšķiras, bet kopējais līmenis ir līdzīgs. Jūs nevarat iegūt degvielu par  1 EUR litrā, ja visur tā maksā 2 EUR.

Vai varu aizbraukt līdz Liepājai bez uzlādes?

Gan augustā gan septembrī man bija vairāki braucieni no Mārupes uz Liepāju. Izbraucot, mašīna rāda atlikumu 330 km, bet līdz Liepājai ir 210 km. Loģiski, ka galā būtu jābūt atlikumam 120 km. Tā diemžēl nav. Braucot ar ieslēgtu kondicionieri, un ar šosejas ātrumu (110-120 km/h), iebraucot Liepājā, atlikums ir 30-40 km.

Mašīnai ir 3 režīmi. Eco, dod mazāk jaudas un ļauj nobraukt visgarāko distanci. Normal – izmantoju priekš apdzīšanas. Un Sport – pavisam traks režīms, ko var izmantot, lai apdzītu divas vai trīs fūres. Tieši apdzīšanas manevri, un “uzrāviens”, ir tas, kas padara elektromobili ļoti drošu uz šosejas. Es esmu diezgan prātīgs braucējs, un ļoti apdomāju katru manevru. Bet tā sajūta, kad iespied pedāli un mašīna var ātri apdzīt, rada patīkamu drošības sajūtu.

Mani novērojumi par nobraukumu atbilst tam, ko var atrast ārzemju specializētos portālos. Brauciens pa šoseju normālos apstākļos (Mild Weather) – 240 km. Līdz Liepājai ir 210 km, un atlikums 30 km. Ļoti precīzi! Pie tam, man bija ieslēgts kondicionieris, un brauciens bija ar dažādiem ātrumiem, ar paātrinājumiem apdzīšanas laikā.

Jāpiebilst, ka tas ir vēl viens elektromobiļa mīnuss. Ja aktīvi pārvietotajies pa šoseju, ja Jums ir lielāki ātrumi, tad elektroauto nebūs labs variants.

Priekšrokas būs dīzeļa auto, kas spēj nobraukt 700 vai 800 km, un patēriņs nebūs atkarīgs no tā, vai braucat 100 km/h vai 120 km/h. Elektromobilim šis būs diezgan kritiski. Optimāls ātrums ir līdz 100 km/h.

Kondicionieris gan tik lielā mērā neietekmē “Range”. Kondicioniera izslēgšana neļauj nobraukt par 50 km vairāk.

Iespējams, ka ar manu mašīnu ir līdzīga problēma, kā Kursora testā bija ar elektrisko Peugeot 208, kas “meloja” par savu “range”.

Vēl par uzlādēm

Es pats esmu noformējis E-mobi karti, jo tā ir visērtāk. Tā strādā ar pēcapmaksu. Pie kartes noformēšanas pārbauda kredītvēsturi. Ja viss ir labi, tad izsniedz karti. Lai veiktu uzlādi, pie lādētāja jāpieliek karte vienu reizi (lai sāktu uzlādi), un otru reizi (lai pabeigtu). Noslēdzoties mēnesim, Jums atnāk rēķins e-pastā.

Ir E-mobi staciju karte, kur var redzēt brīvās un aizņemtās vietas. Joprojām nesaprotu, kāpēc nevar “rezervēt” uzlādes vietu. Man nebūtu žēl pat samaksāt par to, lai noteiktā vietā, kurai es tuvojos, rezervētu staciju.

Pāris reizes ir bijušas problēmas ar stacijām (nevarēju izņemt ārā spraudni, vai vienkārši nenotika uzlāde). Lai problēmu atrisinātu, man nācās zvanīt uz atbalsta dienestu, kur operators “restartē staciju”.

Par E-mobi cenu pieaugumu

Reaģējot uz to, ka septembrī strauji pieauga E-mobi uzlādes izmaksas, es sagatavoju atklātu vēstuli, kā arī izvietoju iniciatīvu Manabalss platformā (jau savākti vairāk nekā 500 paraksti). Cenu pieaugums ir pretrunā ar Eiropas Savienības zaļo kursu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam panākt maksimāli lielu elektromobiļu skaitu. Pašreizējā situācijā, ka gan auto ir dārgāks pie iegādes, gan uzlādes cena tuvojas benzīna izmaksām, mēs attālināmies no zaļā kursa. Es ceru, ka valdība spēs rast risinājumu un samazināt uzlādes izmaksas!

Apkopojot augstākminēto, mani galvenie secinājumi ir šādi:

• Elektroauto prasa infrastruktūru (uzlādes vietu, kur būs nedārga vai bezmaksas elektrība). Ja Jums tāda ir pieejama – tas būs ekonomiski pamatots pirkums. Ja tāda nav, un uzlādes būs tikai publiskajās un dārgajās stacijās – tas būs neracionāls pirkums.
• Man šķiet, ka elektroauto pagaidām ir vairāk kā “gadžets”, ko nesen sāka ražot. Tas ir foršs, bet tam ir nepilnības. Gaidām, kad šīs nepilnības tiks novērstas. Man pašam gribētos zemāku elektromobiļa cenu, vairāk uzlādes vietu, un lielāku veicamo nobraukumu (vismaz 400-500km).
• Cilvēki masveidā sāks pirkt elektromobiļus, ja tie maksās 20-25 000 EUR par Golf-klases mašīnu, un to būs viegli un ērti uzlādēt.
• Manā situācijā, kad ir līzings, kad ir PVN atmaksas iespēja, kad ir mājas uzlāde komplektā ar saules paneļiem, tas bija pamatots pirkums, par ko es nenožēloju.
• Elektroauto vairāk piemērots pilsētas braukšanai. Šosejas braucieniem, ģimenē jābūt otrai mašīnai (ar benzīna vai dīzeļa motoru).

Paldies, ka izlasīji arī šo manu otro rakstu un labprāt komentāros atbildēšu uz visiem jautājumiem par manu elektroauto ekspluatācijas pieredzi.