Web Analytics
More
    Reklāma

    BMW 2025. gadā uzsāks sērijveida ūdeņraža auto ražošanu

    Jaunākie raksti

    Vācu autoražotājs BMW, sadarbībā ar Toyota, ir viens no tiem autobūves uzņēmumiem, kas joprojām intensīvi turpina pētīt un attīstīt ūdeņraža degvielas šūnu lietošanu vieglajos auto. BMW aktīvi testē ar ūdeņradi darbināma X5 prototipu, savukārt viens no BMW valdes locekļiem Pīters Nota atklājis, ka ar ūdeņradi darbināms BMW sērijveida ražošanā nonāks jau 2025. gadā.

    “Redzam, ka ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģija ir ļoti aktuāla izmēros lielākiem auto, īpaši SUV. Sadarbībā ar Toyota strādajam pie dažādiem projektiem, šis ir viens no tiem,” stāsta Nota, kurš intervijā esot devis mājienus, ka iespējami vēl vairāki modeļi, kas darbosies ar ūdeņradi.

    Viens no BMW valdes locekļiem atkārtoti uzsvēris, cik svarīgi ir attīstīt un lietot dažādus piedziņas veidus – ar akumulatoriem darbināmus elektroauto, ūdeņraža degvielas šūnas un arī efektīvus iekšdedzes motorus. Viņš norāda, ka elektroauto uzlādes infrastruktūra katrā valstī ir ļoti atšķirīga, turklāt ir ļoti daudz vietu, kur infrastruktūra ir ļoti vāja vai vispār neeksistējoša, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešamas alternatīvas un visu nedrīkst likt tikai uz vienu tehnoloģiju.

    Ūdeņraža priekšrocība joprojām ir uzpildes laiks, kas ir vien pāris minūtes. Lai arī elektroauto sniedzamība strauji uzlabojas un ar vienu uzlādi nu jau mierīgi var nobraukt arī 400 un vairāk kilometrus, ūdeņradis tik un tā ļauj braukt tālāk un, īpaši garos braucienos, ceļā tiek zaudēts mazāk laika.

    Tradicionāli ūdeņraža mašīnas izmanto divas ūdeņraža tvertnes, taču jauni patenti liecina, ka BMW ieplānojis rīkoties citādi – zem mašīnas grīdas paralēli izvietot vairākas mazākas tvertnes. Acīmredzamu risku šādā gadījumā rada triecieni no sāniem, kas var radīt risku ūdeņraža tvertnēm saplaisāt, radot potenciāli bīstamu situāciju. BMW šīs tvertnes nostiprinājis tā, lai trieciena gadījumā tās varētu pārvietoties pat par 18 centimetriem, tādējādi absorbējot daļu trieciena spēka. Šādā veidā BMW ietaupa vietu bagāžniekā, vienlaikus izmantojot jaunu elektroauto platformu sniegtās iespējas – tās konstruētas tā, lai baterijas atrastos grīdā, tāpēc ūdeņraža tvertnes pēc būtības aizņems to pašu vietu, ko aizņemtu baterijas.

    AvotsCarBuzz
    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    18 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    15.08.2022 12:33

    Un kā viņi plāno iegūt pietiekami lētu ūdeņradi, lai braukšana ar šādiem auto būtu ekonomiski pamatota?

    Urļiks
    15.08.2022 22:14
    Reply to  Skābene
    Bats
    16.08.2022 13:52
    Reply to  Urļiks

    Nekalkulējas. Lai 1kg ūdeņraža maksātu $1, tā ražošanas galvenajai izejvielai – elektroenerģijai ir jāmaksā ne vairāk kā 1,5centi/kWh. Un es nedomāju atsevišķos brīžos, kad ir pārprodukcija, es domāju vidējo cenu, jo ūdeņradis automašīnām būs vajadzīgs katru dienu cauru gadu, arī ziemā, kad nekādas saules enerģijas pārprodukcijas šajā Zemes puslodē būt nevar, savukārt vest ūdeņradi no otras puslodes pusi no gada nu nekādi nesanāks 1$/Kg.

    Saldene
    15.08.2022 22:48
    Reply to  Skābene

    Kalifornijā kur gandrīz uz katras majas ir saules paneļi, ir novērojam tendence, kas saucās duck curve. Kas dara ļoti nepatīkamas lietas ar elektrības tīklu. Paceļ maksimālo slodzi elektrības tīklam.
    Rezuktātā kad elektribas ir stipri vairāk nekā patēriņš, rezuktātā atslēdz saules bateriju ražotājus no tīkla, jo tā nav bāzes jauda.
    Te video paskaties
    https://m.youtube.com/watch?v=YYLzss58CLs

    Un šis ir tas īstais brīdis kad ūdeņradis paliek ļoti lēts. Attiecigi ar super lētu elektrību var ražot H2 un noņemt slodzi no tīkla, un nav vajadzības atslēgt saules baterijas vai veja enerģiju.

    Atceramie ka arī EU bija līdzīgs periods. Pēc šī trakuma ar karadarbību atkal noteikti ka viss atgriezīsies pie ta ka bus EU daudz vairak saules parki un veja parki un jauda bus atkal jāregulē ar H2 uzkrāšanas palīdzību.
    https://www.la.lv/pirmoreiz-vesture-latvija-noverota-negativa-vairumtirdzniecibas-elektroenergijas-cena

    Krotow
    18.08.2022 12:54
    Reply to  Skābene

    Ražos kā parasti – no dabasgāzes. Karinot makaronus uz ausīm visādām grētām.

    Elma
    16.08.2022 08:39

    Elektroauto ir tikai tad labs, ja ir privatmāja un visu nakti vari lādēt, ja jālādējas publiskajās stacjjās, tad ir tūtā – cena kosmoss, bieži nestrādā, nav pa ceļam jābrauc pamatīgs līkums utt.

    Bats
    16.08.2022 13:27
    Reply to  Elma

    Viss tieši tā. Ja neskaita kosmosa cenu – tā ir augsta tikai Elektum uzlādēs un ja neskaita to līkumu, kas jābrauc, jo ļoti grūti būs atrast tādu maršrutu, kas neved garām kādai uzlādei Rīgā vai ārpus tās, un ja neskaita to nestrādāšanu – tā līdz šim ir gadījies ļoti reti, daudz biežāk uzlāde ir aizņemta un tajā stundām līdz 100% pa lēto lādējas kāds begemotiska akumulatora vadātājs.

    Biteme
    16.08.2022 14:02
    Reply to  Bats

    Tad jau gaidāma kampaņa ar košu vizuālo noformējumu “Neesi behemots/nīlzirgs, nelādējies stundām ilgi kamēr mazbateriju īpašnieki spiesti nakšņot pusceļā līdz mājām”.

    Bats
    16.08.2022 14:45
    Reply to  Biteme

    Ja jālādējas, lai turpinātu ceļu, tad jālādējas neatkarīgi no akumulatora ietilpības. Vai Tev ir 27 vai 77kWh aķis, tā pat gaidīsi kad kāds neaudzināts ķēms lādējas publiskajā uzlādē nevis līdz 70-80% (ar max 50kW jaudu), kas ir pilnīgi pietiekami, lai turpinātu ceļu, bet līdz 100, pēdējos 20% lēēēēēēni un būtībā bezjēdzīgi.

    Bats
    16.08.2022 13:46

    Kura no divām problēmām ir vieglāk/lētāk atrisināma: A: retās situācijas, kad nav kur likt saules elektroenerģijas pārprodukciju vai vai B: blīva ūdeņraža ražošanas, transportēšanas, glabāšanas un uzpildes staciju tīkla izbūve visā pasaulē. Tie, kas apgalvo, ka otrās problēmas risināšana atrisina arī pirmo ignorē otrās problēmas komplekso dabu un milzīgos elektrības zudumus. Ar labākajiem paņēmieniem, kas ir pieejami zaļa ūdeņraža ražošanai, H2 mašīnas tērē aptuveni 55kWh/100km elektrības ekvivalenta neieskaitot ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas zudumus. Savukārt vidējas efektivitātes EV ar to enerģiju nobrauc >300km.

    Un kur ūdeņradi ņemt pārējo laiku, kad elektroenerģijas pietrūkst nevis paliek pāri? Vēl interesantāks jautājums: kas ir izdevīgāk elektroenerģijas ražotājam, pārdot elektrību vai ražot no tās ūdeņradi, kuram jākonkurē cenā ar elektrību?

    strojBats
    16.08.2022 16:33
    Reply to  Bats

    Palu laikā Latvenergo ir noteikti “izdevigak” liet ūdeni ārā no HES atverot slūžas nevis ražot elektrību :)

    Sanāk ka visi tie 200GW kur ražos zaļo H2 ir muļķi un tu vienīgais esi gudrais, bet kā parasti gudriniekus neviens neklausās?

    Bats
    17.08.2022 15:56
    Reply to  strojBats

    Pēc būtības, lūdzu. “visi tie 200GW kur ražos zaļo H2 ir muļķi un tu vienīgais esi gudrais” nav arguments. Ražošanai ir izmaksas, kas sastāv no izejvielām (ūdens un elektrība), darbaspēka, iekārtu izmaksām (iegādes kredītu izmaksas un uzturēšana), kā arī netiešajām, piemēram saražotā H2 uzglabāšana un apsardze. Saprotams, ka ražošanas izmaksas ir augstākas nekā tikai izejvielu izmaksas, un problēma tāda, ka tīrā izejviela ir tiešs konkurents Tavam ražošanas procesā ar izmaksām apaugušajam produktam. Elektrība pēc būtības nevar būt dārgāka nekā ūdeņradis, kuru no tās ražo. Tad kur te ir tā nevienam prātā neienākusī gudrība un kā dēļ šķiet, ka es te vienīgais izglītotais?

    Kas attiecas uz Latvenergo HES. Palu laiks ir īss brīdis. Kur ņemt to “bezmaksas” elektroenerģiju ūdeņraža ražošanai pārējo gadu, ja Latvija nesaražo pietiekami daudz lielāko daļu gada un jāiepērk iztrūkums no citām valstīm par biržas cenu? Pieprasījums pēc ūdeņraža nevar būt tik sezonāls kā pali. Tās ir automašīnas, ar tām brauc cauru gadu.

    Urļiks
    17.08.2022 22:05
    Reply to  Bats

    Elektrība cena ir maza (šī brīža elektrības cena ir kaut kas arkartejs), bet arī tā ir jātronsportē (pieslēguma maksa, sadale, oik, pvn utt) līdz lietotājam un rezultātā rēkinā ir pavisam cita cena.
    Bet visi ūdeņraža projekti ir izvietoti tieši pie ražotāja un tad viņi visus tos papildus sūdus nemaksā, viņiem ir tīrā elekteības cena un tā arī rodas tas lētais ūdeņradis.
    Neviena no majas rozetes elektrības ražot ūdeņradi netaisās:)

    Palu laikā, vai saules duck curve, laikā saražoto ūdeņradi var noglabāt un izmantot vēlāk, bet elektrību nekur nenoglabāsi:)
    Tā kā beigās tu esi visgudrākais bet tevi neviens neklausās:)

    Bats
    18.08.2022 12:46
    Reply to  Urļiks

    Ūdeņradis līdz uzpildes stacijai arī jātransportē, pie tam tā transportēšana ir sarežģītāka un dārgāka nekā elektroenerģijai. Līdz ar to salīdzinam izmaksas vienā punktā – pie ražotāja. Elektroenerģijas ražotājam ir divas iespējas: 1) pārdot saražoto elektroenerģiju, 2) pielikt elektroenerģijas ražošanas izmaksām vēl tās pārstrādes par ūdeņradi izmaksas, pazaudējot kādus 20% no enerģijas (elektrolīze nav īpaši efektīvs process) un pārdot H2. Otrā opcija nebūs lētāka par pirmo pie jebkuras elektrības cenas izņemot, ja Tava spēkstacija vismaz 40% no laika strādā saules/vēja/hidro enerģijas pārprodukcijas apstākļos. Iedomājies, ka esi potenciālais investors un izskati vēl 2 iespējas: A) būvēt saules enerģijas spēkstaciju vietā, kur ir elektroenerģijas net deficīts un pārprodukcija neiestājas gandrīz nekad, vai B) būvēt to pašu saules spēkstaciju + H2 elektrolīzes ģeneratoru vietā, kur jau ir net pārprodukcija un elektroenerģiju nav kur bāzt, ar to jāražo H2 ar ~20% zudumiem un jāpārdod tas H2 pagaidām (jau ļoti ilgu laiku šis pagaidām turpinās) niecīgam patērētāju segmentam. Saules paneļi abās vietās maksā vienādi, bet vienā no šīm vietām tie atmaksāsies daudz ātrāk un palielināt H2 patērētāju segmentu neizdodas tik ilgi kamēr sasodītā elektrība tiek ražota ar pārprodukciju un to mašīnās var lādēt par nieka pārvades tarifu + OIK (pieslēguma maksu neskaitam, jo nav vērts apspriest… Read more »

    Urļiks
    18.08.2022 18:28
    Reply to  Bats

    Hm …

    97EE9D8A-99B0-4428-8BD0-66F2F2042A51.jpeg
    18.08.2022 19:24
    Reply to  Bats

    > spriežot pēc tā kā Toyota kā iet ar Mirai tirgošanu

    Nedaudz humoram un atkāpei – ja spriestu (tikai) pēc Toyotas bZ4X, kuram potenciāli var nolūzt riteņi, tad ar varētu uzskatīt, ka EV “nav perspektīvas” :)

    Bet ja nopietni, manuprāt, mūsdienās skatīties uz visu (tikai) caur “ekonomiski izdevīgāk” prizmu vairs nav īsti viennozīmīgi. Kā diskusijas punkts tas, protams, ir svarīgs un interesants, bet arī pašā autoindustrijā ir vēsturiski (at)gadījumi, kur kāda auto-modeļa ražošana vai tehnoloģijas izmantošana ir bijusi/izrādījusies gaužām finansiāli neizdevīga un neracionāla.

    Šobrīd ir gana daudz citi aspekti – “zaļuma” politika, notikumi un noskaņojums pasaulē, galu galā var redzēt arī ka mēdiji un “haips” var “taisīt” naudu (investoriem) no nekā, nav pat obligāti kaut ko reāli uzražot, galvenais ir paziņot, lai, ja nu kas sanāk, būtu pirmie vilcienā..

    Last edited 1 year ago by Reinis Rozitis
    Urļiks
    18.08.2022 22:55
    Reply to  Reinis Rozitis

    Šo toyotu prius pirmo hibrīdu pasaulē arī uzskatija par nevajadzīgu un solija ātru galu. Pārdošanas rādītāji arī bija pēcpusē. Bet nākamais modelis izvilka prius hibrīdus gaismā.
    Tagad hibrīda vārds asociējas ar Toyotas prius saimes automobīļiem.

    Par H2 uzpildi āzijas blogos raksta, ka Toyota strādā pie mājas uzlādēm, attiecīgi H2 taka dabasgāze atnāk līdz mājai pa trubām un ar H2 apsildīs māju un ražos elektrību ar Fuelcell un papildus būs maza mājas uzlāde, kas nakts laikā varēs uzpildīt ar H2 Toyota mirai. Tad H2 mašīnas sāks pirkt kā elektroauto, jo auto varēs lietot arī bez lielās uzpildes stacijas, kuras pagaidām būvē nelabprāt.

    62C3B828-5F3E-4ED2-A610-E1C1DEE434A3.jpeg
    Krotow
    18.08.2022 12:53

    Kas ir sērijveida ūdeņradis?

    Reklāma