Vispusīgi talantīgs, bet pārāk dārgs – “Audi A3” apskats

Man hečbeki vienmēr ir gājuši pie sirds, pateicoties to salīdzinoši universālajai dabai – ikdienas braucienos pa šosejām un pilsētām tie ir tieši tik lieli, cik nepieciešams, lai izsprauktos pa ielām un atrastu kādu stāvvietu. Ja kādreiz nepieciešams aizvest kaut ko mazliet lielāku, bet ne gluži milzīgu, tad mūsdienu izmēra hečbekos varēs izdarīt arī to. Piedāvājums šajā klasē ir milzīgi liels un šajā reizē apskatījām vienu no augšējo plauktu pārstāvjiem – jauno „Audi A3”

Atskats vēsturē

„Audi A3” 1. paaudzes ražošana sākās 1996. gadā, iezīmējot „Audi” atgriešanos pie izmēros mazāku auto ražošanas pēc aptuveni 20 gadu pārtraukuma. Sākotnēji „A3” bija nopērkams tikai trīs durvju izpildījumā, autoražotājam tādā veidā cenšoties uzsvērt sportiskāku un dinamiskāku raksturu, ja salīdzinām ar „Golf 4”, kas pirmizrādi piedzīvoja gadu vēlāk. Abas mašīnas tehniski bija līdzīgas, izmantojot „Volkswagen” grupas A platformu un arī 25 gadus vēlāk aktuālais „Golf” un „A3” izmanto vienu un to pašu platformu. Pirmās paaudzes mašīna 2000. gadā piedzīvoja pusmūža atjauninājumus jeb facelift, saņemot atsvaidzinātus lukturus priekšā un aizmugurē, kā arī uzlabotu salonu, jaunas dzinēju un ātrumkārbu versijas. Lai arī Eiropā 2003. gadā ieradās jaunās paaudzes modelis, šo pirmās paaudzes modeli citviet pasaulē ražoja vēl līdz pat 2006. gadam. 1999. gadā tika piedāvāts arī pirmās paaudzes „S3” modelis ar 1,8 litru četrcilindru motoru, kuram bija divas versijas – 207 vai 222 zirgspēki.

2. paaudzes „A3” pirmizrādi piedzīvoja 2003. gada Ženēvas auto izstādē, kļūstot par ilgdzīvotāju – šīs paaudzes „A3” ražošanā atradās mūsdienu autobūvei netipiski ilgus 10 gadus. Tobrīd jaunais modelis ieradās, tapis uz uzlabotas A platformas versijas. Mašīna bija kļuvusi par gandrīz 10 centimetriem garāka un inženieri bija pastrādājuši, lai šo vietu lietderīgi varētu izmantot salonā sēdošo ērtībām. Protams, bija pieejami arī jauni dzinēji un ātrumkārbas. Vizuāli mašīna veidota tobrīd aktuālajā „Audi” stilā, no aizmugures ļoti, ļoti atgādinot „A4 B7” paaudzi, kas tika prezentēta nedaudz vēlāk. 2008. gadā sekoja feislifts ar vizuālajām izmaiņām, atsvaidzinātiem dīzeļmotoriem, kā arī dažviet pasaulē parādījās iespēja iegādāties auto ar adaptīvajiem amortizatoriem, „A3” sekojot līdzi laikam.

Te mēs arī nonākam pie 3. paaudzes „A3”, kurš bija aktuālais modelis līdz pat šā gada pavasarim, kad tika uzsāktas jaunās mašīnas piegādes. Ja iepriekšējo paaudžu modeļi ilgus gadus izmantoja dažādas A platformas modifikācijas, tad 2013. gadā prezentētais modelis bija radīts uz pilnīgi jaunās „Volkswagen MQB” platformas, kura tiek izmantota, lai ražotu veselu virkni koncerna paspārnē esošo modeļu, sākot no „A3” un „Golf”, beidzot ar „Passat” un pat „Touran”. Visiem šīs platformas modeļiem ir identisks motora novietojums, priekšējā ass un vēl vairākas citas daļas. Līdz ar šīs paaudzes ienākšanu „A3” tika piedāvāts ar plašu virsbūvju klāstu – trīsdurvju hečbeks, piecdurvju „Sportback”, četrdurvju sedans, kā arī kabriolets. Salons piedāvāja digitālos jauninājumus, tostarp „Audi MMI” multimediju sistēmu, adaptīvo kruīza kontroli un citas lietas, kas iepriekš šajā modelī nebija pieejamas. Tāpat parādījās arī „plug-in” hibrīda versija.

Jaunais „A3”

Jaunās paaudzes mašīna visādā ziņā ir evolūcija iepriekšējai paaudzei – gan vizuāli, gan arī tehniski. Sāksim ar tehnisko pusi – auto tapis uz uzlabotas „MQB” platformas versijas un dzelži te ir pilnīgi identiski tam, kas tiek izmantots „Golf Mk8”, „Seat Leon” vai „Škoda Octavia”. Salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi, mašīna izmēros mainījusies ļoti minimāli – izmēģinātajā „Sportback” variantā auto pastiepies par 3 centimetriem (4,34 metri), arī platumā iegūti 3 centimetri (1,81 metrs), savukārt garenbāze faktiski nav mainījusies, paliekot 2,64 metri.

Dzinēju piedāvājums sākotnēji nav pārāk plašs, bet tas ir gana saprotams – benzīna motoru piedāvājums startē ar 1,0 litru TFSI dzinēju ar 110Zs jaudu, kuru iespējams nokomplektēt ar 6-pakāpju manuālo vai 7-pakāpju automātisko „S-tronic” pārnesumkārbu. Otrs variants ir 1,5 litru četrcilindru TFSI dzinējs ar 150Zs jaudu, arī tam tiekot piedāvāt ar abām iepriekšminētajām pārnesumkārbām. Dīzeļu frontē ir tikai viena izvēle – 2,0 litru četrcilindru TDI dzinējs ar 116Zs (pieejams ar manuālo kārbu) vai 150Zs (pieejams ar S-tronic). Nopērkams arī „A3 40 TFSI e” jeb plug-in hibrīds, kura jaudas agregātu kopējā jauda ir 204Zs. Pametot acis uz sportiskāku modeļu pusi, „S3” izmanto 2,0 litru benzīna motoru ar 310Zs jaudu, savukārt „RS3” aprīkots ar 2,5 litru pieccilindru motoru un 400Zs jaudu.

Vizuāli „A3” dizains ir iepriekšējās paaudzes evolūcija – nedaudz atšķirīgi lukturi priekšā un aizmugurē, lielāka radiatora reste un asākas, stūrainākas līnijas. Vienā no preses relīzēm „Audi” dizaina komadas pārstāvji skaidrojuši, ka „A3” dizainam iedvesmu viņi smēlušies citā „Volkswagen” grupas zīmolā – „Lamborghini”. Okey, ja jau jūs tā sakāt… Ja jaunās paaudzes „Golf” no ārpuses padevies jancīgs, īpaši to varam teikt par priekšu, tad „A3” gan sanācis diezgan simpātisks un acij tīkams. Varbūt man tā tikai likās, bet dažos leņķos „A3” izskatījās pēc maza „Q” modeļa. Gan jau man tā tikai likās.

Iekāpjot mašīnā ieraugām modernu un labi saprotamu salona izkārtojumu. Viss „Volkswagen” koncerns un tā paspārnē esošie zīmoli virzās digitalizācijas virzienā un to, protams, dara arī „Audi”, taču, manuprāt, viņi to dara krietni saprātīgākā veidā nekā „Seat” vai tas pats „Volkswagen”. Pagājušogad daudz un dikti nobraucu ar jaunajiem „Leon” un „Golf”, kas paši par sevi ir ļoti normāli un labi auto, bet viena no neērtībām, kas abos mani tracināja bija pilnīga pogu „izmešana” un visu lietu pārcelšana uz ekrānu. Pogas bija tikai logu nolaišanai un uz stūres, bet, piemēram, klimata kontrole jāregulē ar slīdjoslām zem multimediju ekrāna vai jābaksta pašā ekrānā. Ja vēl tas viss strādātu precīzi, tad varētu pievērt acis, bet nestrādā nemaz tik labi vai ērti. „Audi” šajā modelī klimata kontrolei atstājuši normālu, fizisku pogu vadību. Salonā ir vēl pāris citas pogas, piemēram, braukšanas režīmu maiņai. Pogas joprojām strādā!

Runājot par ekrāniem, pirmoreiz „A3” pieejama jaunākās paaudzes multimediju sistēma, kuru varam lietot ar 10,1 collu lielā ekrāna starpniecību, kas gana omulīgi iestrādāts priekšējā panelī nevis pacelts virs tā, savukārt vadītājam paredzēts 10,25 collu digitālais instrumentu panelis. Abi ekrāni „Audi” padevušies tiešām brīnišķīgi – ar ļoti augstu izšķirtspēju, vizuāli baudāmiem, košiem risinājumiem, kā arī lieliskām pielāgojamības iespējām. Īpaši foršs ir tieši instrumentu paneļa ekrāns, kuru iespējams pieregulēt visdažādākajos veidos pēc saviem ieskatiem un viss ir viegli pārskatāms un saprotams. Arī multimediju sistēma darbojas ātri un precīzi, bez aizķeršanās reaģējot uz pieskārienu. Lietotāja saskarsne lielākoties izveidota saprotama un tajā viegli orientēties, taču atsevišķos gadījumos nāksies padomāt un pameklēt, kā kaut kur nonākt.

Par salonu kā tādu man ir divejādas sajūtas – uzbūves kvalitāte te ir tieši tādā līmenī, kā sagaidām no „Audi”, viss salikts kopā stingri un precīzi, salonā nečīkstot nevienai plastmasai. Bet plastmasas šajā konkrētajā auto… Teiksim tā, „Audi” var labāk. Visas pamanāmākās vietas uz priekšējā paneļa un durvju paneļiem ir veidotas no patīkamiem un mīkstiem materiāliem, taču citviet acīmredzami jūtama vēlme ietaupīt – durvju paneļu apakša un viduskonsoles daļas ir veidotas no cietās, riebīgās plastmasas. Tas jau it kā nebūtu nekas traģisks, tomēr „BMW” 1. sērijā, kas ir tiešais konkurents premium hečbeku segmentā, šīs nianses tomēr bija labākas un patīkamāk nostrādātas.

Sēdpozīcija priekšā padevusies ļoti labi – ne par augstu, ne par zemu. Sēdekļi piedāvā plašas regulācijas iespējas, tāpēc „A3” priekšā ērti jutīsies arī gara auguma cilvēki kā es. Aizmugurējie sēdekļi paši par sevi ir ērti, taču vietas gan tur varēja būt vairāk – ja radniecīgajā „Leon” pats aiz sevis varēju iekārtoties pilnīgi brīvi un tiešām ērti, ceļiem neduroties priekšējos sēdekļos un galvai griestos, tad „A3” tomēr jutos mazliet saspiests un pārāk ilgi aizmugurē uzkavēties negribējās. Vidēja auguma pasažieriem vietas daudzums aizmugurē būs apmierinošs, bet ne vairāk. Iesēdināt trīs pieaugušus cilvēkus izdosies, bet neceriet uz viņu vēlmi braukt ļoti tālu vai ilgi. Divatā aizmugurē gan būs salīdzinoši ērti.

Braukšanā bez pārsteigumiem

Izmēģinātais „A3” aprīkots ar 150Zs motoru un 7-pakāpju S-tronic ātrumkārbu. Nav tā, ka jaudas būtu pārpārēm daudz, bet mūsu ceļos kopumā ir gana. Pilsētas tempos mašīna paātrinās pat ļoti strauji un arī uz šosejas jaudas lielākoties pilnībā pietiek. Uz mūsu šosejām noteikti, varbūt Eiropā prasīsies kaut kas vairāk. Te, protams, ir jāņem vērā, ka tie tik un tā ir 150Zs, tāpēc par apdzīšanas iespējām vispirms ir tiešām kārtīgi jāpārliecinās, pirms izbraukt pretējā joslā. Motors pats par sevi strādā ļoti klusi un salonā jūties labi izolēts no tā. Kad iemin pedāli grīdā, tad gan ir dzirdama kārtīga rēkšana, bet tas ir pilnīgi saprotams un gaidāms.

Ātrumkārba darbojas līdzīgi kā radniecīgajos modeļos – kad nospied gāzes pedāli, ir jūtama aizture, mašīnai šķietami jautājot „vai esi pārliecināts?”. Pēc tam jau viss notiek raiti un precīzi. Ikdienišķos apstākļos un braukšanā ātrumi tiek pārslēgti precīzi, ātri un tieši tad, kad tos prasās pārslēgt, tāpēc pret ātrumkārbu kopumā nekādu pretenziju nemaz nevar būt.

Skaņas izolācija mašīnā kopumā ir laba, lieliski slāpējot pretvēja un riepu trokšņus. Uz kāda izdangātāka ceļa vai lāpītām bedrēm jūtams, ka „Audi” balstiekārtas regulējumā devis priekšroku komfortam. Mašīna joprojām ir gana stingra un savākta, taču, ja salīdzinām ar sportiski regulēto „Leon” vai sava veida vidusceļu „Golf” izpildījumā, tad „A3” labāk un jūtami maigāk pārvar lāpītās bedres, saprātīgā veidā tiekot galā arī ar asākām bedrēm.

Ar „A3” var patrakot un agresīvāk pabraukt līkumos, tomēr te arī izpaužās balstiekārtas regulējums – virsbūves svārstības ir mazliet jūtamākas nekā gribētos. Stūrēšanai izvēlētos sporta režīmu, kas sniedz labāku balansu starp precizitāti un stūres smagumu, lai gan sportiskā braukšanā „A3” atpaliek no 1. sērijas „BMW” un arī „Seat Leon” ir spriganāks, vairāk gatavs mesties piedzīvojumos. Visā visumā „A3” uz ceļa turas ļoti stabili, savukārt vadāmība ir precīza, lai gan atsevišķos brīžos nedaudz iezogas pavisam nedaudz understeer jeb nepietiekama pagriežamība. Tiesa, lai līdz tam nonāktu, līkumi jābrauc krietni ātrāk nekā vajadzētu un normālā ātrumā nekādu problēmu nebūs.

Cenas un nobeigums

Pirms dodaties uz auto apskati, ir vērts iemest aci cenu lapā, kas, vismaz Latvijā, ir diezgan sāpīgs temats un faktiski lielākais trūkums visā mašīnā. Šis konkrētais auto bija „A3 Sportback advanced” izpildījuma, tātad, vidējā aprīkojuma versija. Aprīkots ar 1,5 litru motoru un 7-pakāpju S-tronic ātrumkārbu, auto sākumcena ir 33 600 eiro. Par papildus 4300 eiro iegūstama komforta pakotne ar apsildāmiem priekšējiem sēdekļiem, uzlabotu klimata kontroli, kā arī virkni braukšanas asistentiem – adaptīvā kruīza kontrole, ceļa zīmju atpazīšana un tālo gaismu automātiskā regulēšana, kā arī vēl pāris funkcijas. Pieliekam klāt „Matrix LED” lukturus 1777 eiro vērtībā (tie gan ir katra centa vērti), 18 collu diskus (1174 eiro), „Atoll Blue” zilo krāsu (782 eiro), priekšējos sporta sēdekļus (403 eiro), elektriski atveramu un nolaižamu bagāžnieka vāku (403 eiro) un vēl šādas tādas opcijas, cena nostājas pie gandrīz 49 tūkstošu atzīmes.

Un tieši cena ir mana galvenā problēma ar šo mašīnu – es sev nespēju pamatot, kāpēc lai es maksātu 49 tūkstošus pat par labi aprīkotu „A3”. Es to nevarēju izdarīt ne uzreiz pēc testa, ne arī pāris nedēļas vēlāk, kad sāku rakstīt šo apskatu. Jā, tas būs labi aprīkots auto, bet tik un tā, šis pat nav „S-line” modelis. Tā paša „Volkswagen” koncerna piedāvājumā atradīsim faktiski līdzvērtīgi aprīkotas mašīnas par jūtami (vismaz 10 tūkstoši eiro) zemāku cenu. Vienīgi tas vairs nebūs premium zīmols.

Kopumā jaunais „A3” ir labs auto, kurš uz ceļa ir ērts, kluss un spēj būt arī salīdzinoši dinamisks. Bet prasītā cena, manuprāt, ir pārāk augsta, sabojājot sajūtu un pēcgaršu par solīdu, labi izveidotu auto, kuram nav milzīgu trūkumu tā galvenajā darbības lauciņā – braukšanā.