Radīts smagiem apstākļiem – “Isuzu D-Max” apskats

Ne Latvija, ne arī Eiropa nav pikapu teritorija – tas gods neapšaubāmi pienākas Amerikas Savienotajām Valstīm. Diezgan loģiski, ka arī pikapu piedāvājums pie mums nav ļoti plašs – no autoražotājiem tāds, protams, ir, bet stipri ierobežots un nesalīdzināms ar citu klašu pieejamo auto klāstu. Otrs Kursora Māris nesen apskatīja vienu no jaunumiem šajā segmentā „Jeep Gladiator”, to nosaucot par auto bagātajiem zemniekiem, bet šajā reizē apskatījām vēl vienu jauno pikapu, kas nopērkams Latvijā – „Isuzu D-Max”, lūkojot noskaidrot, ko šis auto spēj izdarīt, ņemot vērā tā pat ļoti demokrātisko cenu.

Priekšvārds

Japāņu autoražotāja „Isuzu” ražotā tehnika pie mums nav diez cik populāra. Patiesību sakot, ir pilnīgi pretēji – ja pameklēsiet CSDD statistiku par Latvijā reģistrētajām vieglajām pasažieru automašīnām pēc autoražotāja markas, „Isuzu” būs jāmeklē stipri tālu saraksta lejasgalā. Kā liecina CSDD dati, šā gada 1. janvārī Latvijā bija vien 59 „Isuzu” vieglie pasažieru auto. Testa laikā vienu no tiem gan redzēju! Šobrīd ir par vismaz vienu „Isuzu” vairāk nekā janvārī, bet tik un tā – šī autoražotāja mašīnu pie mums pagaidām ir ļoti maz.

Tam ir arī gana labs iemesls – vieglie auto īsti nav „Isuzu” štelle, šim autoražotājam vairāk specializējoties autobusu un dažādu komerctransportlīdzekļu ražošanā. Āzijas valstīs, jo īpaši Dienvidāzijā, „Isuzu” ir ļoti, ļoti populārs auto zīmols. Arī Austrālijā šī uzņēmuma mašīnu ir gana daudz, šim jaunās paaudzes „D-Max” modelim savācot veselu virkni balvu savā kategorijā Austrālijas auto žurnālistu vērtējumā. Jā, tas ir tālu un gan jau kādam gribēsies teikt „kāds mums sakars ar Austrāliju”, bet to tik un tā var uzskatīt par zināmu rādītāju auto spējām – Austrālija nav tikai bagātas un skaistas lielpilsētas, lauku reģioni tur ir, maigi sakot, sūri. Ne par velti ir teiciens, ka Austrālijā vari izvēlēties, kas tevi nogalinās…

Vēlviena „Isuzu” specializācija ir dīzeļdzinēju ražošana – tā tas ir bijis jau gadiem ilgi. Uzņēmuma izstrādātos dīzeļmotorus nereti izmanto arī citi autoražotāji, piemēram, joprojām uz ceļiem gana bieži sastopamā „Opel Astra G” izmantoja 1,7 litru DTI dīzeļmotoru, kuru izstrādāja tieši „Isuzu”. Un tas ir tikai viens piemērs.

Tehniskā specifikācija

Tā kā sāku rakstīt par dīzeļdzinējiem, tad arī pienācis laiks pievērsties jaunā „D-Max” tehniskajai specifikācijai. Sāksim ar to, ka šis modelis pirmoreiz apritē parādījās 2002. gadā, bet tagad tapusi tā 3. paaudze. Tā kā „Isuzu” ir dīzeļmotoru speciālisti, tad arī šis modelis pieejams tikai ar dīzeli – Eiropā vienīgais nopērkamais ir 1,9 litru četrcilindru dīzelis ar 163 zirgspēku jaudu un 360 ņūtonmetru lielu griezes momentu. Citviet pasaulē nopērkams arī 3,0 litru dīzeļmotors, taču tas neatbilst Euro 6d standartiem, tāpēc mūsu pusē nav pieejams. Iespējams izvēlēties 6-pakāpju manuālo vai 6-pakāpju automātisko pārnesumkārbu.

Mašīna pieejama ar trīs dažādiem virsbūves tipiem – piedāvājums sākas ar pašu askētiskāko „Regular Cab” – tas ir pats mazākais no salona tipiem, kurā vietas būs tikai diviem cilvēkiem. Arī aprīkojums standartkomplektācijā būs ievērojami švakāks nekā abiem pārējiem virsbūves tipiem, tāpēc šajā izpildījumā „D-Max” būs visīstākais darba zirgs. Šajā izpildījumā mašīna ir 5,3 metrus gara, 1,81 metru plata, 1,77 metrus augsta.

Tālāk seko „Space Cab” – tajā būs vietas četriem cilvēkiem, savukārt aprīkojumā jau ir vairāk dažādu lietu vadītāja un pasažieru ērtībām – LED gaismas, 18 collu lietie diski, ceļazīmju atpazīšana un sistēma, kas notur joslā. Visbeidzot, nopērkama arī „Double Cab” virsbūve, kurā var iesēsties pieci cilvēki. Šajā izpildījumā standartkomplektācijā ir vēl vairāk aprīkojuma. Izmēros šie divi virsbūves tipi ir vienādi – 5,26 metrus gari, 1,87 metrus plati un 1,79 metru augsti. Visiem trīs virsbūves tipiem ir vienāda garenbāze – 3,12 metri.

Visas versijas nopērkamas ar pilnpiedziņas sistēmu, kuru iespējams pieslēgt nepieciešamības gadījumā, savukārt pamatā auto izmantos tikai aizmugurējo riteņu piedziņu. Tāpat pieejami pazeminātie ātrumi un diferenciāļa bloķēšana, kas noderēs īpaši kutelīgām situācijām. Ražotājs lepojas, ka kravas kastē varēsiet pārvadāt vismaz 1000 kilogramus kravas, tāpat ir iespēja vilkt līdz pat 3,5 tonnām smagu piekabi. Pie tehniskās specifikācijas piebildīšu vēlvienu būtisku lietu – auto saņēmis 5 zvaigznes Euro NCAP drošības testos.

Dusmīga izskata „Isuzu”

Pavisam īsi izteikšu savas domas par auto ārieni. Mašīnas tēlu izteikti dramatiskāku padara tās priekšdaļas dizains – gan LED lukturu forma, gan priekšējās radiatora restes dizains šo auto padara ļoti agresīvu, dusmīgu – tas vizuāli gatavs saplosīt visu, kas stāsies tā ceļā. Dienas laikā tādu mašīnu ieraudzīt atpakaļskata spogulī kaut kur uz grants ceļa nebūtu nemaz tik omulīgi. Visādi citādi auto no ārpuses ir itin vienkāršs, bez liekiem izliekumiem un līnijām. Arī iekāpšana nav sarežģīta, jo iespējams pakāpties gan uz sliekšņa uzlikas, gan pieturēties pie statnēs iestrādātajiem rokturiem. Šīs mašīnas tiek ražotas Taizemē un tur „D-Max” ir ļoti populārs, arī šajā konkrētajā mašīnā atgādinot par šo faktu – kravas kastē ielīmētajā brīdinājuma lapiņā norādījumi sniegti angļu un taizemiešu valodās.

Kad izdevies ierausties salonā, ieraugām labi izkārtotu un saprotamu priekšējo paneli. Kvalitāte visās galvenajās vietās ir adekvāta – priekšējā paneļa lielākā daļa veidota no mākslīgās ādas, ar glancētas plastmasas joslām. Zemāk atradīsim arī cieto plastmasu, bet tas ir saprotams. Spīdīgā plastmasa varbūt nav pats ideālākais risinājums, jo ātri nosmērējas un uz tās viegli krājas putekļi.

Mašīnā ir pārpārēm vietas, kur glabāt dažādus sīkumus – cimdu nodalījums nav pats lielākais, taču tajā pietiks vietas vairākiem… cimdu pāriem. Tāpat virs multimediju ekrāna ir vēl viena aizverama „kabata”, kas ir sekla, taču tur varēs ielikt, piemēram, dokumentus. Arī glāžu turētāju te ir daudz – divi viduskonsolē un vēl pa vienam katrā no priekšējā paneļa stūriem.

Instrumentu panelī izvietotas klasiskas, analogas mērskalas, kuras ir ļoti vienkārši nolasāmas un pārskatāmas. Starp abām mērskalām atradīsim 4,2 collu ekrānu, kurš gan ir ar viduvēju izšķirtspēju un arī diezgan pablāvs. Tur atradīsim informāciju par degvielas patēriņu un citu vadītajam nepieciešamo. Uz stūres ir pogas adaptīvajai kruīza kontrolei un instrumentu paneļa regulēšanai, kā arī skaņas regulēšanai, tām radot ļoti robustu sajūtu. Skaņas kvalitāte šajā auto gan ir stipri apšaubāma – radio kaut kāda iemesla dēļ skanēja tiešām pagalam skumji. Pieslēdzot viedtālruni un atskaņojot mūziku no straumēšanas servisiem, lietas kaut kāda iemesla dēļ kļuva labākas.

9 collu lielais multimediju ekrāns ir integrēts kopējā dizainā, nekrītot acīs, taču pats ekrāns kvalitātes ziņā nu jau ir diezgan novecojis – tas izpilda savu funkciju, kas ir galvenais, taču izšķirtspēja un vizuālie risinājumi varētu būt jūtami labāki. To iespējams apiet, izmantojot „Android Auto”/”Apple CarPlay” savienojamību. Ja vizuāli multimediju sistēma nav padevusies pārāk baudāma, tad tā vismaz precīzi reaģē uz pieskārienu un nav kaitinoši lēna, visu darot normālā tempā un bez aizturēm.

Zem multimediju ekrāna atradīsim klimatkontroli ar fiziskām pogām. Tie, kas lasījuši manus iepriekšējos apskatus zina, cik ļoti man riebjas, ja šo lietu pārceļ uz ekrānu. Vēl nedaudz zemāk atrodama svira, ar kuru varam regulēt piedziņas režīmus – standartā aizmugurējā piedziņa, taču ļoti vienkārši iespējams pieslēgt arī pilnpiedziņu vai pilnpiedziņu ar pazeminātajiem ātrumiem.

Mūsu izmēģinātais auto aprīkots ar elektriski regulējamiem ādas sēdekļiem. Sēdpozīcija, kā tas būtu gaidāms, ir augsta, ļaujot redzēt, kas notiek aiz motora pārsega. Arī paši krēsli ir ērti un plaši. Regulācijas iespējas priekšā ir pilnīgi pietiekamas, arī aizmugurē sēdošie nesūdzēsies par vietas trūkumu. Gariem cilvēkiem aizmugurē, iespējams, nedaudz trūks vietas galvai, bet tikai nedaudz, tas nebūs kas tāds, kāpēc kāds ļoti pukstēs neapmierinātībā.

Uz ceļiem pilsētā un mežā

Pirmā lieta, ko pamanāt, iedarbinot šo mašīnu – cik ļoti daudz visādu lampiņu ir panelī! Goda vārds, to tur ir vājprātīgi daudz, eglīte panelī izskatās tiešām iespaidīgi! Bet, labi, par braukšanu… 1,9 litru dīzeļmotors spēj iekustināt auto gana veikli, tomēr, kad nedaudz pārsniegts atļautais ātrums apdzīvotā vietā, jaudas rezerves tuvojas beigām. Paātrinājuma laikā dzinējs ir ļoti skaļš, sākotnēji radot sajūtu, ka starp motoru un salonu izņemta lielākā daļa skaņas izolācijas. Ja esat braukuši ar veciem kravas busiem, tad skaņa ir diezgan līdzīga.

Pēc skaļā paātrinājuma sasniedzot šosejas tempu, motors kļūst pārsteidzoši nemanāms – tas ir kaut kur fonā, bet neradot uzbāzīgu troksni. Arī kopējā skaņas izolācija nav peļama – „D-Max”, protams, nepretendē uz klusākā auto godu, tomēr gan vēja troksnis, gan riepu šalkoņa ir adekvāti slāpēta un uz šosejas bez problēmām varam sarunāties ar līdzbraucējiem nekliedzot vienam uz otru. Godīgi sakot, skaņas izolācija bija pat labāka nekā gaidīts.

Pikapi nav tie auto, kas radīti ar domu par braukšanu pa šosejām. „D-Max” uz šosejas uzvedas gana adekvāti, tomēr apdzīšanas manevri ar šo auto ir jāveic ar krietnu apdomu. Uz līdzenām šosejām braukšanai nav ne vainas, lai gan stūre man šķita pārāk viegla. Kad sastopam lāpītās šoseju bedres, tad auto kļūst mazliet nemierīgs – brauciens vairs nav tik komfortabls, tas, drīzāk, kļūst mazliet paciets. Iespējams, ja kravas kastē būtu vērā ņemams svars, būtu labāk. Lai atvieglotu auto noparkošanas jautājumus, tam ir gana laba atpakaļskata kamera, kura ir ļoti noderīga tik liela izmēra mašīnai.

Nobraucot nost no asfaltētajiem ceļiem, „D-Max” ierodas savā teritorijā. Uz tipiski nelīdzenajiem pavasara grants ceļiem mašīna uzvedas pārliecinoši un vairs nav tās nemierīgās, neērtās sajūtas, kas radās uz lāpīta asfalta. Mašīna vienkārši iet pāri „trepei”, ceļa stāvoklim nesagādājot problēmas. Kā nekā iepriekšējo paaudžu „D-Max” bija izstrādājies imidžs kā auto, kas paredzēts smagiem apstākļiem – zemniekiem, mežsargiem un citu tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem.

Teiksim tā, arī šis auto ir pilnībā piemērots cilvēkiem, kuriem regulāri jāpiebrauc sarežģītāk pieejamām vietām. Mašīnas pilnpiedziņas sistēma ļaus tikt cauri mežu ceļiem ar sausām kājām. Tieši tādos apstākļos „D-Max” sevi parāda visspilgtāk – braucot nelielos ātrumos pa meža ceļiem, mašīna ir ļoti ērta, līgani un maigi tiekot galā ar gandrīz visām bedrēm. Stūre neraustās pa labi, pa kreisi, stingri klausot vadītāja roku kustībām. Smiltis, dubļi, pievienojam kādu stāvāku uzkalniņu – „D-Max” tā nav problēma. Ja ceļš ir gana plats, lai mašīna tam varētu izspraukties cauri, tad ļoti liela iespēja, ka „D-Max” to arī izdarīs.

Šajā mašīnā nevienu reizi nebija sajūtas, ka nu būs sūdi un var zvanīt traktoram, lai brauc vilkt ārā. Pazeminātos ātrumus ieslēdzu tikai tāpēc, lai tos vispār izmēģinātu, jo visiem meža ceļiem auto tika cauri tikai ar parasto pilnpiedziņu. Turklāt, tika cauri bezdievīgi pārliecinoši. Bezmaz vai auto ņirgātos par mani – sak’, kas šitas tāds ir, te taču nav, ko darīt! Lai būtu sarežģītāk un netīrāk, iepriekšējā dienā ik pa brīdim spēcīgāk uzlija lietus un sagaidījām arī nedaudz slapja sniega. Katrā ziņā, man ļoti grūti iedomāties kādu cirsmu, lauku vai pļavu, kur šī mašīna nevarēs piebraukt klāt vai pēc tam tikt prom. Droši vien varēs iebraukt arī pašā laukā, ja tas vajadzīgs.

Cenas

Lētākajā „Regular Cab” izpildījumā auto maksās 26 990 eiro. Tā ir pati askētiskākā iespējamā komplektācija – 18 collu tērauda diski, halogēnie priekšējie lukturi, start-stop sistēma, Bluetooth savienojamība ar viedtālruni, 6-pakāpju manuālā ātrumkārba, elektriski nolaižami logi un apsildāmie sēdekļi. Absolūti nekā lieka, kaut apsildāmos sēdekļus jau par tādiem kāds varētu nosaukt. No 29 990 eiro sākas „Space Cab” versija, kas jau saņem 18 collu lietos diskus, dusmīgos LED lukturus, Bluetooth un papildus CD atskaņotāju, stabilitātes kontroli, ceļa zīmju atpazīšanu, joslas ieturēšanas sistēmu, kā arī sistēmu, kas palīdz uzsākt braukšanu kalnā vai braukt lejup. Visbeidzot, lielākais „Double Cab” sākas no 31 990 eiro – šajā komplektācijā ir viss iepriekš minētais no „Space Cab”, kā arī aklās zonas sistēma, kruīza kontrole un vēl pāris sīkumi. Aprīkots ar adaptīvo kruīza kontroli, elektriski regulējamiem papildus sēdekļiem un vēl pāris opcijām, „D-Max” cena vispilnākajā iespējamajā komplektācijā ir ap 40 tūkstošiem eiro.

Nobeigums

„Isuzu D-Max” ir un paliek auto, kas domāts darbam smagos apstākļos nevis braukāšanai uz ofisu Rigā. Auto spēs tikt cauri faktiski visām vietām, kur ir gana plats, lai tas fiziski varētu izbraukt. Protams, apzināti braukt iekšā milzīgā dubļu peļķē varbūt nevajag, bet, pārvietoties tur, kur būs kaut kāds ceļš – tā nav problēma. Uz asfalta šis auto gan nav tik ļoti noslīpēts kā tā galvenie konkurenti un 1,9 litru dīzeļmotors paātrinājuma laikā tiešām skaļi tarkšķ. No otras puses, salīdzinājumā ar citiem pieejamajiem pikapiem Latvijā, cenas un snieguma attiecība šajā modelī ir teicama, to padarot par pragmatisku izvēli cilvēkiem, kam vajag auto, kas savu darbiņu izdarīs, bet kuriem neinteresē smalks zīmols vai dažnedažādas dārgas papildopcijas, kuru arī te īstenībā ir gana daudz.