“Kia Sportage” apskats – vai revolūcija bijusi tā vērta?

Apmaldīties ģimenes krosoveru piedāvājumā šobrīd, šķiet, ir vienkāršāk par vienkāršu – faktiski katram autoražotājam tāds ir un visbiežāk ne viens vien modelis. Pat Lamborghini izveidojis savu krosoveru „Urus” un pie tāda strādā „Ferrari” – publika pieprasa paaugstinātas mašīnas ar lielāku vietas daudzumu. Kia „Sportage” šajā pārbagātajā piedāvājumā līdz šim īsti nespēja izcelties uz konkurentu fona, tiesa, modelis tik un tā bija labi pārdots. Izveidojot jaunās paaudzes „Sportage”, korejiešu autoražotājs izvēlējies veikt pilnīgu un absolūtu revolūciju.

Īsumā par vēsturi

Pēdējos pāris apskatos šī sadaļa sanākusi krietni garāka nekā man pašam gribētos, tāpēc šoreiz tiešām centīšos pavisam kodolīgi – „Sportage” modelis parādījās 1993. gadā, savukārt šī modeļa tirdzniecība Eiropā sākās divus gadus vēlāk. Tāpat kā tas ir arī šodien, arī tolaik klienti Eiropā pirka mašīnas, kas tika saliktas kopā Eiropā nevis Dienvidkorejā. Pirmās paaudzes modelis radīts, sadarbojoties ar Mazda un izmantojot ļoti daudzus japāņu tehniskos risinājumus, tostarp platformas un dzinējus. Pirmās paaudzes modeļa mūžs bija visai ilgs – tā ražošana turpinājās līdz pat 2003. gadam, bet atsevišķos reģionos šīs paaudzes modelis tika piedāvāts līdz pat 2005. gadam, kad ieradās nākamās paaudzes mašīna.

Otrās paaudzes „Sportage” klientus sasniedza 2005. gadā, šai mašīnai esot izstrādātai sadarbībā ar Hyundai. „Sportage” brālēns tagad bija „Tucson”, savukārt ražošana no 2006. gada pārcēlās uz Slovākiju. Šis modelis pēc klientu aptaujām atzīts par ļoti uzticamu, tiesa, citviet pasaulē „Sportage” saņēmis kritiku, jo tas kļuva krietni lielāks nekā iepriekšējais modelis, vienlaikus zaudējot savas prasmes bezceļos.

Ar 2010. gadu ieradās jaunais trešās paaudzes „Sportage”, turpinot iepriekš izveidoto reputāciju un būdams ļoti uzticams auto. Šīs paaudzes modelis bija krietni pludenākas formas, tam kļūstot par 6-7 centimetriem zemākam nekā iepriekšējam modelim. „Sportage” ar šo modeli pilnībā iekāpa pilsētas krosoveru kategorijā, lai gan bija pieejamas versijas arī pilnpiedziņu. Visbeidzot 2015. gadā klientus sasniedza ceturtās paaudzes „Sportage”, kas bija aktuāls līdz pat 2021. gada vidum, kad Kia izrādīja savu jauno modeli. Ražotājs apgalvo, ka šī modeļa dizainu iedvesmojuši mūsdienu kaujas iznīcinātāji, taču, kur šī iedvesma ietverta mašīnas dizainā, tiešām grūti pateikt.

Jaunās paaudzes „Sportage”

Visbiežāk esošo modeļu jaunās paaudzes ir iepriekšējo paaudžu evolūcija – kaut kas pamainīts, lai mašīna izskatītos svaigāka un laikam atbilstošāka, bet lielos vilcienos ir saskatāmas līdzības ar iepriekšējās paaudzes mašīnu. Tā tas nav jaunā „Sportage” gadījumā – Kia izvēlējušies nomest atombumbu un pilnībā pārveidot dizainu visiem saviem modeļiem, tostarp arī „Sportage” – ja iepriekš korejiešu radītie auto bija visnotaļ intraverta dizaina, neizceļoties ar liekām ārišķībām, tad jaunās paaudzes modeļi izskatās krietni ekspresīvāki. It kā klases klusais puika pēkšņi pārvērties, izdurot auskarus un pīrsingus, nokrāsojot matus spilgti rozā krāsā un darot iepriekš neredzētas lietas.

Tāds faktiski ir viss Kia virziens, autoražotājam izvēloties ļoti drosmīgu dizainu arī savam jaunajam elektroauto „EV6”, savukārt ekstravaganta dizaina tendences nāk no mātesuzņēmuma turpat Dienvidkorejā – arī Hyundai savas jaunās mašīnas izvēlējušies darināt pilnīgi atšķirīgas ne tikai no vecajiem modeļiem, bet arī no jebkura cita nopērkamā auto visā plašajā piedāvājumā no daudziem autoražotājiem.

Jaunā „Sportage” dizains pirmajā acu uzmetienā mazliet apstulbina, it kā kāds ar lāpstu būtu ievilcis pa pieri. Īpaši tāpēc, ka turpat pie salona stāvēja virkne iepriekšējās paaudzes „Sportage” eksemplāru, kuri šķiet pierasti un arī saprotami. Kas šis ir par citplanētieti?!

Uzreiz pamanām jaunā stila dienasgaismas lukturus, kas tagad veidoti bumeranga stilā un ir tik tiešām ārkārtīgi pamanāmi. Komplektā ar „tiger nose” priekšējdaļu šo mašīnu ir ļoti viegli pamanīt jebkur, kur dosieties. Turklāt, ielu malās esošie cilvēki uz šo Kia modeli atskatīsies. Un kā vēl atskatīsies! Kaut kas tāds par Kia mašīnām, laikam, sakāms pirmoreiz. Dramatiska pirmā iespaida radīšanā šim modelim, šķiet, var līdzināties tikai jaunais Hyundai „Tucson”. Mašīnas priekšdaļas ārējās malās noslēpti tuvās un tālās gaismas LED lukturi, kuri, ja tie nav ieslēgti, visā šajā priekšdaļas dizainā vienkārši pazūd – kāds paziņa man pat pajautāja, kur šai mašīnai ir tuvās gaismas lukturi.

Pārējā mašīnas daļa jau izskatās krietni vien normālāka un ierastāka, taču pirmais iespaids daudziem ir itin šokējošs. Iepriekšējo paaudžu modeļi vairāk izskatās pēc mašīnām, kas domātas pilsētai, savukārt jaunais „Sportage” nedaudz vairāk atgādina pirmo divu paaudžu modeļus – auto veidots  asākām, kantainākām līnijām, kas vismaz vizuāli sniedz iespaidu par bezceļu spējām. Kā ar tām ir patiesībā, par to nedaudz vēlāk. Mašīnas aizmugurē dizains jau ir krietni konservatīvāks, gan aizmugurējo lukturi stilam, gan visai aizmugurei kā tādai vairāk izskatoties pēc iepriekšējās paaudzes modeļa evolūcijas. Jaunā modeļa dizains, protams, nebūs tāds, kas patiks visiem. Savā privātajā „Instagram” kontā veicu miniaptauju, jautājot, kā cilvēkiem vizuāli patīk šis auto – 60/40 par labu „patīk”.

Pievēršoties auto tehniskajiem parametriem, „Sportage” tagad ir par 3,5 centimetriem garāks (tagad 4,51 metrs), auto kļuvis arī par centimetru platāks (1,86 metri) un pusotru centimetru augstāks (1,65 metri), savukārt garenbāze palielinājusies par 1 centimetru līdz 2,68 metriem. Auto veidots uz pilnīgi jaunās „N3” platformas, kuru kopīgi izstrādā Kia un Hyundai. Uz šīs platformas tapis arī jaunais Kia „Sorento”, kā arī iepriekš apskatītais „Sportage” tuvākais radinieks „Tucson”.

Runājot par pieejamiem motoriem, tad izvēles iespējas ir gana plašas un faktiski identiskas jaunajam „Tucson” – benzīna dzinēju piedāvājums sākas ar 1,6 litru T-GDI motoru ar 150Zs jaudu (250Nm), seko tas pats motors, tikai ar 180Zs jaudu (265Nm). Varam iegūt arī hibrīdversiju ar 230Zs jaudu (350Nm), kas apvieno iekšdedzes motoru, elektromotoru un 1,49kWh bateriju. Pieejams arī 1,6 litru CRDi dīzelis ar 115Zs jaudu (280Nm) un 136Zs jaudu (320Nm). Tikai švakāko no dīzeļiem nevar sakomplektēt ar mild-hybrid sistēmu, tāpat tam pieejama tikai 6-pakāpju manuālā pārnesumkārba. Pārējos motorus iespējams sakomplektēt ar 6-pakāpju manuālo vai 7-pakāpju divsajūgu automātisko pārnesumkārbu un mild-hybrid sistēmu. Izņemot 230Zs hibrīdu, to varam iegūt ar 6-pakāpju automātu. Tāpat pieejama arī pilnpiedziņa. Gaidāms arī plug-in hibrīds ar 261Zs jaudu un 13,8kWh bateriju, ražotājam solot aptuveni 50 kilometrus ar vienu uzlādi.

Salons pārsteidz

Iekāpjot mašīnas salonā, jauns ir gandrīz viss, turklāt vērojams milzīgs lēciens uz priekšu it visā, sākot ar salona izskatu un izkārtojumu, beidzot ar jaunākajām tehnoloģijām. Ja ārpusē Kia dizaineri bijuši ļoti drosmīgi, tad salona izkārtojums veidots krietni vien piezemētāks, tiesa, tas pirmajā brīdī tik un tā „atstāj uz pakaļas”, jo no „Sportage” kaut ko tādu īsti negaidījām.

Pirmā lieta, ko pamanām ir ieliektais displejs, kas aizņem lielāko daļu no priekšēja paneļa. Risinājums faktiski ir ļoti līdzīgs tam, kas tiek pielietots „IONIQ 5” – šajā ieliektajā laukumā ir divi savstarpēji nodalīti 12,3 collu displeji – viens ir digitālais instrumentu panelis, otrs multimediju ekrāns. Kad auto vēl nav iedarbināts un tikai kāpjat tajā iekšā, šis risinājums izskatās ļoti forši. Arī ieslēgti abi ekrāni ir ļoti kvalitatīvi, acīm baudāmi un ārkārtīgi informatīvi – lai nu kas, bet dažādas informācijas vadītāja ekrānā ir pārpārēm. Ieslēdzam logu tīrītājus – parādās lampiņa. Gaismas – panelī redzama indikācija. Ieslēdzam pagriezienus – ekrāna attiecīgi labajā vai kreisajā pusē parādās kameras skats, kas rāda notiekošo katrā no pusēm. Kameras ir novietotas zem spoguļiem un, lai tās nosmērētu, ir tiešām jāpapūlas. Izmantojot šīs kameras, var redzēt ne tikai apmales, bet arī aklās zonas. Ļoti noderīgi, mainot joslu intensīvā satiksmē.

Arī multimediju sistēma ir uzlabota un izskatās mūsdienīgāk nekā iepriekš, lai gan man nebija īpašu iebildumu arī pret veco Kia multimediju sistēmu – tā vienkārši strādāja gana veikli un bija viegli pārskatāma. Arī uzlabotā multimediju sistēma ir veikla, strādā plūstoši un bez aizķeršanās. Galvenajā izvēlnē ir milzum daudz dažādu īsceļu pogu, kas reizēm var likt nedaudz samulst, taču kopumā ar šo sistēmu viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Pieejams bezvadu atbalsts Apple CarPlay/Android Auto sistēmām. Tieši zem multimediju ekrāna izvietots ļoti interesants skārienjutīgais risinājums. Tātad, tur ir skārienjosla, kurā ar vienu pieskārienu varam izvēlēties, vai vēlamies klimatkontroles, vai multimediju sistēmas iestatījumus un īsceļus. Lai arī braucot reizēm uztrāpīt uz vajadzīgo pogu ir mazliet sarežģīti, tur jāsaka paldies mūsu bedrainajiem ceļiem. Pati skārienjosla ir fantastiski atsaucīga un lieliski reaģē uz pieskārienu. Pats sev uz šīs joslas parasti atstāju klimatkontroles iestatījumus, jo mūziku mierīgi var regulēt arī ar pogām uz stūres. Runājot par mūziku, mūsu konkrētais auto bija aprīkots ar Harman/Kardon audio sistēmu, taču, godīgi sakot, tā sagādāja vilšanos.

Priekšējais panelis veidots no labas kvalitātes materiāliem, kas ir patīkami taustei un arī izskatās labi, arī ar materiāliem ap durvīm viss ir kārtībā. Tikai krietni zemāk atradīsim cieto plastmasu. Man gan ir diezgan lieli iebildumi pret glancēto plastmasu viduskonsolē – izskatās jau smuki, bet putekļus noķer vājprātīgi ātri un šis laukums būs jātīra ļoti bieži. Tur gan varēja izdomāt kaut ko citu. Viduskonsolē novietots ātrumpārslēgs, taču šoreiz tā nav svira, bet apaļš džoistiks, kuru pagriežot izvēlamies „D” vai „R” režīmu. Mazliet neierasti, bet strādā normāli. Viduskonsolē ir arī pogas apsildāmajiem/ventilējamajiem sēdekļiem un vairākām braukšanas palīgsistēmām.

Sēdpozīcija ir visai augsta, savukārt vietas ir ļoti, ļoti daudz. Nelieli iebildumi man ir pret durvīm un durvju rokturiem. Pirmkārt, durvis atveras ļoti plaši, kas nav slikti, taču, iekāpjot mašīnā, ir grūti aizsniegties līdz rokturim. Pats rokturis ir izveidots neparocīgs, tāpēc durvju aizvēršana reizēm ir pat mazliet kaitinoša. Arī aizmugurē sēdošie nav apdalīti un ar vietas daudzumu tur viss ir vislabākajā kārtībā. Arī ar 1,93 augumu pats aiz sevis spēju iekārtoties bez lielas piepūles un tur ir ērta sēdēšana garos gabalos.

Runājot par gariem gabaliem uz ceļa…

Jaunais „Sportage” brauc kā… krosovers. Tas laikam būtu vislabākais veids, kā īsumā aprakstīt šo mašīnu. Iedziļinoties detaļās, „Sportage” balstiekārtas regulējums ir nedaudz uz cieto pusi. Auto noteikti nav nekomfortabls, taču pa lāpītiem ceļiem tomēr jūtams, ka mašīna kļūst pavisam nedaudz nemierīga. Vairāku konkurentu mašīnas labāk tiek galā tieši ar dažādiem ceļa virsmas nelīdzenumiem, noslāpējot kratīšanos. Līkumos nedaudz jūt virsbūves svārstības, taču nekas ārkārtējs un viss ir normas robežās šāda izmēra auto. Šosejas ātrumos un uz normāla ceļa mašīna ir ļoti stabila, sniedzot pārliecību un arī drošības sajūtu. Arī ar skaņas izolāciju viss vairāk vai mazāk ir kārtībā, tiesa, nedaudz dzirdami pretvēja trokšņi. Tas, iespējams, saistīts ar vējaino laiku tieši testa dienās, taču tik un tā šķiet, ka šī nianse varēja būt labāk nostrādāta.

Mēs izmēģinājām 180Zs jaudīgo versiju ar 7-pakāpju automātisko pārnesumkārbu un pilnpiedziņu, kas līdz 100km/h paātrinās 9 sekundēs. Paātrinājums ir gana saprātīgs, taču „Eco” režīmā brīžiem šķiet, ka pietrūkst jaudas, īpaši jau gadījumos, kad jāapdzen. „Normal” vai „Sport” režīmos viss ir kārtībā un jaudas rezerves ir pietiekamas, iztiekot bez pārlieku skaļas motora rēkoņas paātrinājuma brīžos. Šosejas režīmā dzinējs ir nemanāms, darbojoties fonā un esot neuzbāzīgs ar savu troksni.

Runājot par pilnpiedziņu, testu dienās bija uzsnidzis nedaudz sniega, tāpēc mazliet izmēģinājām auto spējas arī nost no asfaltētajiem ceļiem. Jāsaka, ka „Sportage” ar visiem uzdevumiem tika galā ļoti mierīgi un bez liekas piepūles. Uzbraukt augšā stāvā, apsnigušā, droši vien arī apledojušā kalnā? Nekādu problēmu. Iebraukt mežā fotosesijai? Mierīgi. Labi, mežā nebija ļoti dziļš sniegs, bet tomēr. Dziļas un iebrauktas rises uz ceļa, kur no lauka sapūsts sniegs? Sīkums. Vienvārdsakot, „Sportage” ar pilnpiedziņu bez grūtībām tiks galā teju jebkurā vietā, kur ar šo auto varētu doties pircējs parastais. Nevajag sagaidīt neticamas lietas un fantastisku caurgājamību dubļu vannās un mežos, tam ir domāti citi auto, bet nospiedošajam vairākumam pircēju būs pilnīgi pietiekami un daudzi pat nesasniegs mašīnas spēju robežas. Ar šo auto noteikti var doties uz laukiem bez satraukuma, kāds būs laiks aiz loga.

Jāpieskaras arī sāpīgajam tematam, proti, degvielas patēriņam. Ražotājs sola, ka WLTP ciklā auto patērēs 6,9 – 7,2 litrus benzīna uz 100km. Savos testos parasti pārspēju ražotāja teikto, sasniedzot mazāku patēriņu, bet ne šoreiz. Braucot pa šoseju normālā satiksmes plūsmā zem 7,5 litriem uz 100km palīst bija ļoti, ļoti grūti, lai neteiktu neiespējami. Braucot kombinētā režīmā un vairāk pa pilsētu, patēriņš jau tuvojās 8,5 – 9 litru atzīmei. Tā ir lieta, kas korejiešiem vēl ir jāuzlabo, ja viņi vispār vēl turpinās attīstīt iekšdedzes dzinējus.

Cenas

Kā jau korejiešu mašīnām pierasts, sākumcena ir ļoti pievilcīgi 26 tūkstoši eiro. Par šo naudu dabūsim 150Zs benzīna dzinēju ar manuālo ātrumkārbu un priekšpiedziņu. Tur mums nebūs izskatīgo un moderno ekrānu, taču vismaz saņemam visas galvenās funkcijas, tostarp apsildāmo stūri un sēdekļus, galvenās drošības palīgsistēmas, kā arī LED gaismas priekšā. Mūsu izmēģinātais auto bija lepnākajā „GT-Line TX” komplektācijā, par kuru nāksies šķirties no gandrīz 41 tūkstoša eiro. Te jau ir praktiski viss, ko vien var iedomāties – apsildāmie un ventilējamie sēdekļi priekšā, apsildāmie sēdekļi arī aizmugurē. Milzīgi liela panorāmas lūka, foršie ekrāni, Matrix LED lukturi priekšā un LED lukturi aizmugurē, adaptīvā kruīza kontrole, lieliska atpakaļskata kamera un pārpārēm braukšanas palīgsistēmu. Šī ir ļoti trekna komplektācija, turklāt jāatceras arī par Kia džokeru azotē, proti, 7 gadu garantiju, kas pircējam var būt gana nopietns arguments.

Nobeigums

Pirmkārt, es Kia gribētu uzslavēt par drosmi būt atšķirīgiem un izveidot tik drosmīgu, ārkārtīgi savdabīgu dizainu. Skaidrs, ka būs cilvēki, kuriem patiks un kuriem nepatiks. Tomēr šajā laikā, kad daudzas mašīnas ir tik līdzīgas cita citai, šis dizains ir kā malks svaiga gaisa. Skaists vai nē, par to katrs var spriest pēc savas saprašanas un gaumes. Protams, ir lietas, ko vēl gribētos labāk – kaut vai to pašu degvielas patēriņu, taču izaugsme ir acīmredzama un soļi uz priekšu ir sperti. Turklāt vairāki lieli soļi, kas jauno „Sportage”, manuprāt, padarījis par krietni labāku un konkurētspējīgāku auto nekā iepriekš.