Peugeot 3008 Hybrid4 apskats – estēta krosovers

Daudzi autoražotāji turpina aizraušanos ar plug-in hibrīdu izstrādi saviem aktuālajiem modeļiem, īpaši tiem, kas tiek pārdoti lielos apjomos. Arī Stellantis koncerna paspārnē nonākušais Peugeot zīmols nedrīkst atpalikt – ražotāja vidējā izmēra krosovers „3008” ir iemantojis pircēju simpātijas un pārdošanas rādītāji ir labi, tāpēc Peugeot izdomāja, ka šim modelim būs ne tikai viena, bet uzreiz divas plug-in hibrīda versijas. Šajā reizē iepazināmies ar jaudīgāko no tām, proti, „Peugeot 3008 Hybrid4”, lai noskaidrotu, kas Peugeot no šī visa ir sanācis.

Kas ir „3008 Hybrid4”?

Šī hibrīda pamatā ir parastais „3008” krosovers, kurš saņēmis pusmūža atsvaidzinājumu jeb, kā pieņemts teikt žargonā, feisliftu. „3008” atrodas tieši pa vidu Peugeot krosoveru piedāvājumā – zem tā ir mazais brālis „2008”, kuram jau ir pilnībā elektriska versija, bet virs abiem šiem modeļiem ir lielais, septiņvietīgais „5008”, kuru apskatījām un darbībā izmēģinājām pavasarī.

Raugoties uz „3008”, tas jau pēc definīcijas bija ļoti simpātisks auto arī pirms uzlabojumiem, kas izceļas uz vizuāli salīdzinoši pliekano konkurentu fona. Runājot par konkurentiem, tad te mēs varam runāt par tādām mašīnām kā „Škoda Karoq”, „Nissan Qashqai”, „Seat Ateca” un ļoti daudzām citām. Līdz ar atjauninājumiem, nākušas arī nelielas vizuālās pārmaiņas – atsvaidzināta priekšējā radiatora reste, kā arī ilkņiem līdzīgie LED dienasgaismas lukturi, kas jaunajiem Peugeot modeļiem burtiski liek kliegt – paskaties uz mani! No sāniem mašīnas kontūrā būtisku izmaiņu nav, modelim saglabājot salīdzinoši pludenākas līnijas, īpaši salīdzinājumā ar lielāko „5008” un tā stūraino stilu. Arī aizmugurē kardinālas izmaiņas nav veiktas – lukturi padarīti nedaudz izteiksmīgāki, taču tas arī viss.

Runājot par tehnisko pusi, „3008” plug-in hibrīds ierodas divās versijās. Nedaudz lētāka un tehniski vienkāršāka ir „Hybrid” versija – šajā versijā izmantots 1,6 litru benzīna turbomotors ar 181 zirgspēku komplektā ar elektrisko motoru, kas sniedz kopējo sistēmas jaudu 224 zirgspēkus (360Nm) un tiek uzskatīts, ka tieši šī būs populārākā no versijām labākas cenas dēļ. Mūsu izmēģinātā versija ir „Hybrid4” – kā jau noprotams pēc „4” modeļa nosaukumā, šai versijai pieejama pilnpiedziņa. Tas tiek panākts ļoti vienkārši – tas pats 1,6 litru benzīna motors, šeit ar 200 zirgspēka jaudu, apvienots ar diviem elektromotoriem, sniedzot kopējo sistēmas jaudu 301 zirgspēks (520Nm). Šādā izpildījumā „3008” ir jaudīgākais sērijveida „Peugeot” krosovers līdz šim. Abām versijām ir 13,2kWh baterija, kas vismaz teorētiski sola aptuveni 60 kilometrus ar elektrību vien. Ne par velti rakstu teorētiski, jo vismaz man tas neizdevās, bet par to vēlāk.

Plug-in hibrīdam nepieciešamie papildkomponenti, proti, elektriskais motors un baterijas nedaudz „iegriež” bagāžas tilpumam – ja parastajā versijā bagāžas tilpums ir 520 litri, tad plug-in hibrīdam jāiztiek ar 395 litriem. Tāpat abām versijām ir par 10 litriem mazāka degvielas bāka, tāpēc sev līdzi varēsiet paņemt 43 litrus benzīna. Oficiālie degvielas patēriņa dati zīmē rožainu ainu – 1,3l/100km. Lai tam tuvotos, jābrauc ar ļoti maigu kāju un īsos posmos, mašīnu visu laiku turot uzlādētu.

Mākslinieku veidots salons

Jauno „Peugeot” modeļu saloni ir lieta, kas cilvēkiem liek paskatīties divreiz, jo tie ir… Teiksim tā, mazliet ekscentriski. Pie tā, kā šeit viss izskatās, neizbēgami būs jāpierod. Ļoti trāpīgs bija mūsu fotogrāfa Mārča jautājums – vai viss pārējais ir tik labs, lai es gribētu pierast pie šī interjera risinājuma?

Bet kas tad tur vispār ir izveidots? Jaunajos modeļos francūži piedāvā „i-Cockpit” salonu. Šeit centrālā figūra ir stūre – ne tāpēc, ka tā būtu liela. Tieši otrādi – tā ir maziņa un mazliet netipiski stūraina paskata. „i-Cockpit” koncepts paredz, ka stūre ir diametrā maza un novietota šķietami zemu attiecībā pret pārējo priekšējo paneli. Savukārt 12,3 collu instrumentu panelis pacelts uz augšu un uz to jāskatās pāri stūrei. Ierasti uz instrumentiem skatāmies caur stūri, šeit tas jādara pāri tai. Es jau iepriekš to esmu teicis „5008” apskatā, bet tas jāsaka vēlreiz. Šeit ir atrisināta problēma, kuras nemaz nebija. Skatīšanās pāri stūrei ir mazliet dīvaina, bet jau „5008” pie tā pieradu ātri, šeit tas uzreiz likās pieņemami, saprotami un pat normāli.

Aiz stūres esošais instrumentu panelis veidots horizontāli izstieptā stilā – ekrāna kvalitāte un izšķirtspēja ir pieņemama un adekvāta, lai gan, piemēram, degvielas daudzuma rādītājam varēja piedomāt labākus krāsu risinājumus. Ekrānam ir iespējams izvēlēties sev noderīgāko skatu, to visu pavadot vizuāli krāšņām animācijām. Jā, smalkas un krāšņas animācijas, mainot dažādos skatus, varbūt nav tik būtiskas vai jēgpilnas, bet to klātesamība ir patīkams sīkums. Pielāgošanas iespējas ir plašas, piedāvājot visdažādākos skatus – sākot no pavisam minimālistiska skata, kurā attēlots tikai ātrums un viss pārējais fons ir melns (lielisks variants naktī), beidzot ar navigāciju visā instrumentu paneļa ekrāna platumā.

Priekšējā paneļa vidū atrodams 10 collu skārienjūtīgais multimediju ekrāns. Tehniski ekrāna izšķirtspēja un vizuālie risinājumi ir labi, tomēr sistēma ir itin sarežģīta, ar daudzām apakšizvēlnēm, arī atsaucību un precizitāti, reaģējot uz pieskārienu, gribētos maķenīt labāku. Dažas pogas šķiet pārāk mazas un nepieciešams trāpīt ļoti precīzi, lai nepiespiestu kaut ko citu. Zināmu lomu mazo pogu situācijā spēlē tas, ka klimata kontrole pārvietota tikai uz multimediju ekrānu, kas mani burtiski tracina. Lai mazliet atvieglotu dzīvi, klimata kontroles iestatījumi pieejami abās ekrāna malās un tie tur atrodas visu laiku – arī tad, ja atverat, piemēram, mūzikas izvēlni. Tas, savukārt, samazina pieejamo ekrāna laukumu izvēlnei, kuru gribējāt lietot. Kā tas pienākas, pieejams bezvadu savienojams ar Apple CarPlay/Android Auto. Sistēmas lietošanu ļoti atvieglo īsceļu pogas klavieru taustiņu stilā, kas ar vienu pogu ļauj nonākt vēlamajā vietā un vienkārši smuki izskatās.

Vadītāja un pasažiera telpa ir nodalīta ar masīvu viduskonsoli, kas rada visai foršu sajūtu – it kā sēdētu pats savā kapsulā, nodalīti no blakussēdētāja. Par uzbūves kvalitāti neko sliktu nevar teikt – viss salikts kopā precīzi, stingri, arī izvēlēto materiālu kvalitāte ir vairāk nekā pieņemama, lai gan viduskonsolē esošais spīdīgais plastmasas panelis ļoti ātri sasmērējas. Pārsvarā izmantoti mīksti, taustei patīkami materiāli un tikai pavisam zemu atradīsies cietā plastmasa.

Sēdpozīcija ir salīdzinoši augsta, kas ļauj labi pārredzēt, kas notiek uzreiz aiz motora pārsega. Ar vietu priekšā Peugeot bijuši dāsni, aizmugurē ne tik ļoti – gara auguma cilvēkiem par sēdēšanu aizmugurē būs iebildumi, jo kājas atdursies priekšējos sēdekļos. Arī vietas galvai varēja būt kaut nedaudz vairāk. Vidēja auguma cilvēki ierūmēsies, bet negaidiet sajūsmas saucienus. Vietu galvai šajā konkrētajā mašīnā krietni laupa panorāmas stikla lūka, kas ienes gaišumu un milzīgu telpas sajūtu, bet atņem vietu fiziski.

Kā šis auto brauc?

Teiksim tā, vilinājums kārtīgi uzspiest gāzes pedāli brīžiem ir pat pārāk stiprs. Šajā izpildījumā „Hybrid4” sajūtu ziņā ir tiešām ātra mašīna, kas spējīga iespiest vadītāju sēdekļos un traukties uz priekšu pretī nezināmajam. Līdz 100km/h tas spēj ieskrieties 5,9 sekundēs, kas ir pat ļoti cienījami. Arī apdzīšanas nāk ļoti viegli, brīžiem pat pārāk viegli, kas var rezultēties pašpārliecinātībā un arī kādā mazliet pārgalvīgā manevrā. Zināmi iebildumi man ir pret 8-pakāpju automātisko pārnesumkārbu tieši šajos brīžos, kad nepieciešams ass paātrinājums gaitā – tās atsaucība ir salīdzinoši gausa un paiet kāds laika sprīdis, līdz tā izdomā, kurā pārnesumā tai vajadzētu atrasties. Pēc tam jau viss notiek kā nākas, mašīnai strauji uzņemot ātrumu.

Kad iedarbināsiet mašīnu, „Hybrid4” vienmēr uzsāks elektriskajā režīmā. Braucot tikai ar elektrību, auto ir tieši tik kluss un maigs, kā varētu iedomāties. Te varam parunāt par sniedzamību ar pilnu bateriju. Peugeot sola ap 60 kilometriem. Man izdevās 37 kilometri tikai ar elektrību līdz ieslēdzās benzīna motors – faktiski visu laiku braucot pa pilsētu, tiesa, braucot dinamiski un sliktos laikapstākļos. Testa laikā bija lietains, vējains un vēss, kas noteikti nepalīdzēja sasniegt labākos sniedzamības rezultātus. Maiga kāja un labi laikapstākļi varētu ļaut pietuvoties solītajam. Vai sasniegt, par to gan šaubos. No otras puses, mašīnai spējot nobraukt šos 35-40 kilometrus tikai ar elektrību un to regulāri lādējot, daļa cilvēku vispār varētu aizmirst par benzīntanka apmeklējumu ikdienā.

Ārpus pilsētas vislabākais risinājums ir „hybrid” režīms. Tajā mašīna pati sakombinē jaudas agregātus tā, lai braukšana būtu visefektīvākā. Uz šosejas talkā, protams, nāk arī benzīna motors. Braucot hibrīdrežīmā, ar baterijas uzlādi nedaudz virs puses un ārpus pilsētas, auto 180 kilometru izbraucienā nodemonstrēja vidējo patēriņu 3,7l/100km. Pilnīgi normāls, ikdienišķs brauciens, iekļaujoties satiksmē, šajā gadījumā arī pa pustukšiem ceļiem. Arī ar tukšu bateriju patēriņš nav katastrofāls, patērējot ap 7,5l/100km.

Auto iespējams palādēt arī pa ceļam, izmantojot „eSave” funkciju – varam uzstādīt, kādu sniedzamības atlikumu (10, 20 kilometri vai pilna baterija) gribam un tad benzīna dzinējs pildīs arī ģeneratora funkciju, lādējot bateriju. Tiesa, tam ir diezgan dramatiska ietekme uz degvielas patēriņu, atlikušo kilometru skaitam zem degvielas rādītāja krītot daudz straujāk nekā vajadzētu un gribētos.

Tālāk mēs nonākam pie sporta režīma, kurā faktiski visu laiku darbojas benzīna motors un elektromotori tiek pieslēgti, lai sniegtu maksimālo jaudu. Vienīgais iemesls lietot šo režīmu būtībā arī ir maksimālā jauda, jo nekādu ekonomiju no tā nesagaidīt. Ātrumkārba spītīgi grib atrasties zemākā pārnesumā nekā būtu nepieciešams, tādējādi turot augstākus motora apgriezienus. Ar vienu pogas spiedienu iespējams pieslēgt arī pilnpiedziņu, kas vairāk būs noderīga ziemā, bet vismaz lietainā, dubļainā laikā piebraukt pie lauku mājas nebija grūtību arī bez tās.

Lai arī mašīna ir ātra un jaudīga, jēga no tā būs tikai taisnā gabalā, jo auto visu laiku šķita tāds diezgan smagnējs. Šajā izpildījumā tas ir par 300 kilogramiem smagāks nekā parastie „3008” un lieko masu var sajust līkumos – nelielas un savāktas, taču sajūtamas virsbūves svārstības, kas gribot negribot piebremzēs entuziasmu mēģināt savirknēt vairākus skaistus līkumus pēc kārtas. Arī stūrēšana ir tieši tāda pati kā daudzām mūsdienu mašīnām un uz lielu atsaucību necerēt. Auto balstiekārta orientēta uz komfortu un tādā ziņā viss ir kārtībā – mašīna labi tiek galā ar dažādiem ceļa nelīdzenumiem, bet pati mašīna un visa tās jauda ir drīzāk domāta autobānim nevis līkumainam reģionālajam ceļam. Gan ceļa, gan pretvēja skaņas ir labi apslāpētas, šo mašīnu padarot par kārtīgu gargabalnieku.

Cenu lapa

Te nu Peugeot tēmē uz premium zīmolu naudu – šis konkrētais auto izmaksā 58 770 eiro. Uhh, cipars nav no mazajiem! Par šo naudu iegūstam 300 zirgspēku jaudīgu, lieliski aprīkotu mašīnu jau standartkomplektācijā – pilnie LED lukturi, Focal Premium audio sistēma, adaptīvā kruīza kontrole ar joslas saglabāšanas un stop&go funkciju (mašīna apstāsies un pēc tam pati uzsāks braukšanu, sekojot priekšā braucošajam), aklās zonās brīdinājums un vēl virkne mūsdienu braukšanas palīgsistēmu. Dārgākais no papildaprīkojuma šeit bija Nappa sarkanās ādas sēdekļi ar atmiņu un 8 punktu masāžu (3125 eiro). Par vēl 1210 eiro bija arī panorāmas lūka, bez kuras var arī iztikt. Vienvārdsakot, ambiciozi.

Nobeiguma vārdi

Peugeot pierāda, ka viņi grib un arī var uztaisīt labas mašīnas. Autoražotāja tēls un prestižs pēdējo dažu desmitgažu laikā dramatiski krities, bet šīs jaunās paaudzes mašīnas cilvēkus noteikti pārvilinās pie „franču lauvas”. Cena nav no mazajām, bet šeit jāatceras, ka runa ir par plug-in jeb spraudņa hibrīdu – tas automašīnu automātiski sadārdzina par vismaz 5-8 tūkstošiem eiro. Par saviem 50 ar astīti tūkstošiem iegūstam labi aprīkotu, kvalitatīvi saliktu auto ar 300 zirgspēkiem, kas galīgi nav slikts piedāvājums. Acīmredzamākais iemesls nepirkt šo mašīnu varētu būt tās salons – pie tā noteikti ir jāpierod un tas ne visiem ies pie sirds. Visādi citādi tas ir ļoti cienījams Peugeot mēģinājums atgriezt zīmola pabālējušo prestižu ar labu, kvalitatīvi uzbūvētu mašīnu.