Pagājušajā nedēļā beidzot ķēros pie mums sasūtīto sistēmplašu kaudzes apstrādāšanas un publicēju MSI MPG Z490 GAMING CARBON WIFI sistēmplates apskatu. Jauns Intel čipsets un jauns Intel procesors deva interesantas atziņas, īpaši veiktspējas testu rezultātu salīdzināšana ar iepriekšējās paaudzes produktiem.
Šodien vēlos pastāstīt par vēl kādu interesantu MSI ražotu sistēmplati – MSI MAG B550M MORTAR. Latvijā šī mATX izmēra AMD B550 čipseta sistēmplate maksā ap 166 eiro un iestājas kaut kur pa vidiņam cenu ziņā. Lētākās B550 sistēmplates maksā no aptuveni 90 eiro, bet dārgākie produkti var maksāt pat pie 350 eiro.
Kas ir AMD B550 čipsets?
Pirms tuvāk iepazīstamies ar konkrēto sistēmplati, vēlos bilst pāris vārdus par AMD B550 čipsetu uz kura tā ir bāzēta. AMD ar šo čipsetu mūs iepazīstināja šī gada vasaras sākumā un tas ir pocizionēts kā mazliet lētāka X570 čipseta versija. B550 jau no aptuveni 100 eiro piedāvā iespēju izmantot modernākos AMD Ryzen procesorus, slēgt kopā divas videokartes (ko nespēja B450), USB 3.2 Gen 2 atbalstu un mums būs pieejams arī PCIe 4.0 līdz divām ierīcēm (videokarte un M.2 atmiņas ierīce). Tiesa, pārējo ierīču saziņai ar čipsetu joprojām tiek izmantots PCIe 3.0 x4 savienojums. Tāpat B550 čipseta sistēmplates būs pieejamas ar uzlabotiem VRM dizainiem, kas nozīmēs labāku procesora barošanas dzesēšanu un tādējādi stabilāku to darbību augstas noslodzes apstākļos.
Krietni nozīmīgāka nianse ir procesoru atbalsts. Kā varam redzēt attēlā zemāk, AMD sākotnēji paziņoja, ka tikai X570 un B550 čipseti atbalstīs nākamās paaudzes Zen 3 arhitektūras AMD procesorus, kas izmanto AM4 soketu. Un paredzams, ka šos jaunos procesorus AMD izlaidīs jau šogad. Pozitīvi, ka AMD nemaina procesora ligdzu, kā to izdarīja Intel ar jaunajiem Comet Lake procesoriem un Intel Z490 čipseta sistēmplatēm. Tomēr pēc cilvēku izrādītā spiediena, AMD nācās paziņot, ka 400’tās sērijas sistēmplates atbalstīs vecākus procesorus. Būs gan jāpaspēlējas ar BIOS, jo visu procesoru paaudžu atbalstam tajos nepietiks vietas. Tomēr no otras puses, ņem vērā, ka oficiāli B550 sistēmplatē nevarēsim izmantot iepriekšējās paaudzes procesorus. Ja to gribēsim darīt, būs jāeksperimentē vai jāpērk X570 plate.
Principā AMD B550 nozīmē ir jūtami lētākas, bet tehniski ne pārāk vājākas sistēmplates un tas ir patīkams jaunums tiem, kas šobrīd vēlās būvēt sev datoru uz AMD platformas. Tagad atliek iepazīties ar konkrēto sistēmplati un notestēt to, lai saprastu uz ko tā ir spējīga un kā tās sniegums ir samērojams ar iepriekš testētajām AMD X570 čipseta sistēmplatēm.
Kas ir MSI MAG B550M MORTAR?
MSI jaunajam AMD B550 čipsetam ir sagatavojuši vairākas sistēmplates un sadalījuši tās MPG, MAG un PRO sērijās. Kā redzam, visdārgākā un jaudīgākā MEG sērija šim čipsetam nav pārstāvēta.
Visām savām AMD B550 čipseta sitēmplatēm MSI ir iebūvējis spējīgāku VRM barošanas sistēmu, kas stabilāk darbinās pat jaudīgākos AMD procesorus. Komplektā nāk makanāki radiatori procesora barošanas sistēmas dzesēšanai un arī metāla plāksnes M.2 atmiņas iekārtu dzesēšanai. Gluži tāpat kā AMD X570 čipseta sistēmplatēs, varam izmantot super ātru PCIe 4.0 NVMe SSD atmiņu. Iepriekš testējām Patriot Viper VP4100 1TB Gen.4 NVMe SSD un tā bija ļoti ātra. Savienojumu jomā tiek nodrošināti 2.5G LAN vada un Wi-Fi 6 bezvadu savienojumi, kā arī iespēja uz datora priekšējo paneli izvilkt arī USB-C.
MSI MPG sērijas B550 sistēmplates:
- MPG B550 GAMING CARBON WIFI
- MPG B550 GAMING EDGE WIFI
- MPG B550I GAMING EDGE WIFI
- MPG B550 GAMING PLUS
MSI MAG sērijas B550 sistēmplates:
- MAG B550 TOMAHAWK
- MAG B550M MORTAR WIFI
- MAG B550M MORTAR
- MAG B550M BAZOOKA
MSI PRO sērijas B550 sistēmplates:
- B550-A PRO
- B550M PRO-VDH WIFI
MSI savu MAG sistēmplašu sēriju reklamē līdzīgi kā ASUS savu TUF Gaming sēriju – tās ir labi notestētas, izturīgas, vienkārši lietojamas un reizē arī cenas ziņā pieejamas sistēmplates.
Iepakojumā atradīsim pašu sistēmplati, lietošanas un uzstādīšanas pamācības, draiveru disku, divus SATA kabeļus, M.2 ierīču skrūvītes un pāris papīriņus, kā arī MSI uzlīmi.
Labu laiku nav bijusi darīšana ar micro-ATX formfaktora sistēmplatēm un biju jau aizmirsis, cik šīs 24.4 x 24.4 cm mazās plates ir mazas. ATX izmēra datora korpusā tās izskatās pat amizanti mazas, bet toties ļauj veidot izmēros mazas un klusas sistēmas.
Pati sistēmplate ieturēta tumšos toņos un domāju, ka gaumīgi izskatīsies dažādos datoros. Interesanti, ka šīs pašas sistēmplates versija ar Wi-Fi atbalstu ir tikusi pie gaišākiem dzesētājiem. Arī cenas starpība nav pārāk liela, MSI MAG B550M MORTAR WIFI maksā ap 180 eiro.
Procesora barošanu nodrošina viens 12V 8 kontaktu pieslēgums, taču VRM te ir uzbūvēts tāds, kas teorētiski ļautu vājprātīgi virstaktēt mūsu sistēmu. Tomēr šīs nav virstaktētāju sistēmplate, tāpēc tik lielas barošanas spējas šķiet liekas.
Procesora ventilatoram ir atvēlēts viens savienojums, tāpat viens savienojums ir paredzēts šķidrumas dzesēšanas pumpim, bet vēl trīs portiem varam pieslēgt korpusa ventilatorus. Lai arī pašai sistēmplatei nav iebūvēts RGB apgaismojums, to varam pieslēgt pie 3 pieslēgvietām (1 x RGB un 2 x RAINBOW LED).
Šai sistēmplatei ir četras DDR4 operatīvās atmiņas ligzdas, kas darbojas divu kanālu režīmā un tajās varam saspraust līdz 128GB operatīvo atmiņu. Maksimālā operatīvās atmiņas frekvence, ko atbalsta šī sistēmplate ir 4400MHz (OC).
Tā kā šī nav dārgā gala sistēmplate, tad nesaņemam atsevišķu sistēmas statusa kodu paziņošanas displeju un uz sistēmplates iebūvētas sistēmas ieslēgšanas/izslēgšanas un pārstartēšanas pogas, taču gluži tāpat kā nesen testētajai MSI MPG Z490 GAMING CARBON WIFI sistēmplatei tiekam pie diodēm pēc kuru izgaismojuma varam noprast, kur varētu būt problēmas ar mūsu datoru.
Šī sistēmplate mums ļauj izmantot divas M.2 atmiņas ierīces. Ņem vērā, ka augšējā ligzda atbalsta PCIe 4.0 ātrumus (to sedz arī dzesēšanas plāksne), bet apakšējā – PCIe 3.0 x4 ātrumus. Potenciālā datu pārraides ātruma starpība ir divas reizes un tas ir reāli jūtams ieguvums. Jāgaida, kad PCIe 4.0 atmiņas produktu piedāvājums būs plašāks un to cenas zemākas.
Līdzīgi ir arī ar PCIe slotiem videokartēm un citām ierīcēm. Augšējais ir ne tikai pastiprināts, lai izturētu smagākas videokartes, bet nodrošina PCIe 4.0 x16 ātrumus, kamēr pārējie trīs sloti darbojas PCIe 3.0 režīmā. Čipsetu sedz pasīvais radiators. Proti, tam nav nepieciešama aktīvā dzesēšana ar ventilatoru kā tas ir AMD X570 plašu gadījumā.
Pie šīs sistēmplates varam pieslēgt līdz sešām SATA ierīcēm un AMD B550 čipsets ļauj tās saslēgt RAID 0, RAID 1 un RAID 10 slēgumos. Savukārt, M.2 NVMe atmiņas ierīces var saslēgt RAID 0 un RAID 1 slēgumos.
Aizmugurējais panelis satur (no kreisās puses) DisplayPort un HDMI video izejas, ja izmantojam AMD procesorus ar integrētu videokarti. Šobrīd šādā režīmā atbalstīti ir Ryzen 3 PRO 4350G, Ryzen 5 PRO 4650G un Ryzen 7 PRO 4750G. Tālāk seko BIOS pāršūšanas poga un USB 2.0 pieslēgvietas, kā arī arhaiskais PS/2 ports. Tālāk jau ir divi krietni modernāki USB 3.2 Gen 1 (5Gbps) porti un 2.5G LAN pieslēgvieta un tai seko USB 3.2 Gen 2 (10Gbps) Type-C un USB 3.2 Gen 2 10Gbps Type-A pieslēgvietas. Visbeidzot audio kartei varam pieslēgties gan ar 3.5mm spraudņiem, gan optisko S/PDIF.
Ja runājam par pašu skaņu karti, tad tā ir 7.1 kanālu HD audio skaņu karte, kas veidota uz Realtek ALC1200 bāzes. MSI norāda, ka izmanto augstas kvalitātes komponentes un audio bloks uz sistēmplates ir fiziski nodalīts, lai to netraucētu apkārtējo elementu radītie signāli. Audio Boost funkcija likvidē sprakšķus, kas rodas, kad iespraud audio ierīces vai ieslēdz/izslēdz datoru. Šis noteikti nav dators audio gardēžiem, taču ierindas videospēļu spēlētājam šīs sistēmplates audio spējas būs absolūti pietiekamas.
Šādi izskatās gatava sistēma ar pilnizmēra videokarti un standarta AMD Ryzen 3700X ventilatoru. Sistēmplate pret šo komplektu izskatās pavisam, pavisam maza. Nepierasts skats, bet no otras puses – ja tev nevajag papildus PCIe ligzdas, tad kāpēc lieki pirkt lielāku sistēmplati?
Programmatūra
Galvenā programma ar kuru notiek datora pamatfunkciju kontrole ir MSI Dragon Center. Ar šo programmu mēs varam iestatīt un pielāgot veiktspējas režīmus vai pat virstaktētu procesoru.
Šo programmu var izmantot arī, lai monitorētu datora darbību. Monitoringa skatā redzēsim datora noslodzi, kā arī tā dzesēšanas sistēmas darbību.
Programma piedāvā iespēju pielāgot displeja režīmu, lai mēs varētu ilgāk spēlēt savas videospēles nepagurstot.
Un visbeidzot tiekam arī līdz apgaismojuma kontroles sadaļai. Tā savā būtībā ir līdzīga konkurējošiem risinājumiem no citiem datoru aksesuāru ražotājiem un ļauj dažādām MYSTIC LIGHT apgaismojuma sistēmu atbalstošām apgaismojuma sistēmām pielāgot iestatījumus. Konkrētā sistēmplate nenodrošina iebūvēto RGB apgaismojumu, taču no Dragon Center varam kontrolēt pieslēgto ierīču apgaismojumu, piemēram, AMD procesora ventilatoram.
MSI BIOS ir vizuāli saprotams, informatīvs un vienkārši lietojams. Tam ir vienkāršais skats, kas apkopo pašu galveno informāciju, monitoringa sadaļa, kurā var aplūkot dzesēšanas sistēmas darbību un sistēmas noslodzi, kā arī paplašinātā (Advanced) sadaļa, kas ļauj pielāgot iestatījumus krietni padziļinātāk. Īpaši man patika Board Explorer sadaļa, kurā var uzskatāmi aplūkot, kas konkrēti šobrīd ir pieslēgts pie kura sistēmplates porta un kādā režīmā šīs ierīces darbojas. Tas var palīdzēt noteikt defektīvas paplašinājumu kartes vai apgaismojuma ierīces.
Veiktspējas testi
Esam izveidojuši vēl vienu testu datoru uz kura turpmāk tiks testētas jaunākās sistēmplates, videokartes un citas interesantas datoru ierīces. Salīdzinot ar iepriekšējo testu sistēmu, mums šobrīd ir lēnāka SSD atmiņa, cita operatīvā atmiņa un mazāk jaudīgs barošanas bloks. Tas mazliet ietekmē rezultātus salīdzinot ar iepriekšējo sistēmu, bet nedomāju, ka būtiski. Laika gaitā ieliksim ātrāku SSD arī šajā testu datorā un pakāpsimies uz funkcionālāku (modulāru) barošanas bloku ar lielāku jaudu. Šovasar testēšana notiek uz šāda datora:
- Sistēmplate: MSI MAG B550M MORTAR
- Procesors: AMD Ryzen 7 3700X
- Videokarte: GIGABYTE AORUS GeForce RTX 2070 SUPER
- Operatīvā atmiņa: Corsair Vengeance LPX 8GB 3000MHz DDR4 CL15
- SSD: Samsung 860 EVO 250GB 2.5″ SATAIII
- Barošanas bloks: Cooler Master PSU MasterWatt Series 700W
- Monitors: LG 34UM88C-P
- Windows 10 64-bit
MSI MPG Z490 GAMING CARBON WIFI sistēmplates testā noskaidroju, ka kopā ar Intel Core i7-10700 komplektā nākošais dzesētājs nespēj tikt galā ar tam uzticēto darbu – procesors pārkarst un sabremzējas. Tāpēc bija interesanti pavērot vai AMD veiksies labāk. Jā, šeit situācija ir krietni labāka un temperatūra, lai arī kāpa, tomēr ap 80 grādiem principā karšana sāka apstāties.
OK, ķeramies pie veiktspējas testiem. Šoreiz mani visvairāk interesē tas kā šīs cenas ziņā krietni pieejamākās sistēmplates veiktspēja būs samērojama ar krietni dārgāko MSI MEG X570 ACE sistēmplati, ko testēju pagājušā gada nogalē.
Cinebench ir klasisks procesora veiktspējas tests un tā izpildes laikā tiek uzrenderēts attēls. Izrausim cauri gan R15, gan R20 testa versijas. Ar šo sistēmplati ieguvu ļoti samērojamus rezultātus ar AMD X570 čipseta konkurenti. Cinebench R15 testā šī apskata varone ieguva mazliet mazāk punktus (2009 pret 2023), taču Cinebench R20 testā uzrādīja labāku rezultātu (4596 pret 4546). Interesanti, ka abos testos šī budžeta klases sistēmplate pārspēj iepriekš testētās MSI MPG Z490 GAMING CARBON WIFI sniegumu.
Ar SuperPi programmu varam likt procesoram aprēķināt Pī (π) skaitli. Piemēram, 1 miljonu garu pī skaitli ar šo datoru varam aprēķināt 9.547 sekundēs. Šī programma darbojas viena kodola režīmā. MSI MEG X570 ACE šajā testā uzrādīja 9.610 sekunžu laiku, bet Intel plate bija ātrāka uzrādot 8.078 sekunžu laiku.
Ar wPrime varam izmērīt procesora vairākkodolu kopdarbības veiktspēju. Šajos testos uzdodam datoram rēķināt pirmo 32 un 1024 miljonu skaitļu kvadrātsaknes. Jo mazāks laiks, jo labāk. Šī sistēmplate konkrētajā testā atkal pārspēja Intel Z490 plati (3.303 un 93.372 sekundes), bet piekāpās X570 platei (3.158 un 84.703 sekundes).
Zemāk divi testi, kas pārbauda procesora spējas atkodēt HEVC formāta video. Šajā gadījumā x265 Benchmark testā vislabākais rezultāts ir šoreiz testētajai platei, taču HEVC Decode Benchmark ar 1709.95 punktiem priekšā ir Z490 plate, bet X570 plate ar 1406.86 punktiem seko nopakaļus.
Populārajā 7-zip arhivatorā ir iestrādāts arī veiktspējas tests, kas ļauj labāk saprast, kādas ir konkrētā datora arhivēšanas un atarhivēšanas spējas. Šajā testā B550 plate pārspēja abas pārējās uz salīdzināšanu izsauktās plate (X570 – 55006 MIPS un Z490 – 63744 MIPS)
Tagad atpakaļ pie klasiskajiem veiktspējas testiem – Geekbench un RealBench. Tie pārbauda procesora viena kodola vai vairāku kodolu kopdarbības spējas pildot dažādus uzdevumus. Šajā testā X570 konkurents ieguva 1256 punktus vienkodola un 6858 punktus vairākkodolu testā, bet OpenCL videosistēmas testā šai platei bija ievērojams pārākums – 108710 punkti. Z490 plate ieguva 1253 punktus vienkodola, 7824 punktus vairākkodolu un 98052 punktus OpenCL testā.
RealBench testā ar 184 237 punktiem līderis ir šīs dienas testa varonis, jo Z490 plate ieguva 183 075 punktus, bet X570 plate tikai 135 883 punktus.
Ar PassMark PerformanceTest mēs varam iegūt sistēmas kopējo veiktspējas novērtējumu un te B550 plate piekāpās abiem konkurentiem (Z490 – 6217.4 punkti un X570 – 6661 punkti).
Ar PCMark10 arī varam iegūt kopējo sistēmas veiktspējas novērtējumu klasiskiem biroja darbiem un šajā testā B550 plate nostājās pa vidu starp abiem konkurentiem. Z490 plates sniegums bija mazliet švakāks (7101 punkti), bet X570 platei labāks (7210 punkti).
Kā redzam pēc rezultātiem, AMD B550 platforma ir gana spējīga un vismaz sintētiskajos veiktspējas testos atsevišķos gadījumos nav necik vārgāka par krietni dārgāku X570 plati vai pat Intel piedāvājumu jaunākā Z490 čipseta veidolā. Tad kāpēc maksāt vairāk?
Secinājumi
Šis bija interesants tests, kas ļāva pirmo reizi iepazīties ar jauno AMD B550 čipsetu. Tas ļauj līdz geimeriem aizgādāt lētākas un ne būtiski vājākas sistēmplates par tām, kas darbojas ar AMD X570 čipsetu. Ja būvē datoru, ko primāri neplāno virstaktēt, bet gribi to izmantot videospēļu spēlēšanai, tad šāda sistēmplate būs laba izvēle, jo M.2 un videokarte tiek pie super ātras datu pārraides, varam izmantot jaudīgus aktuālās un arī nākamās paaudzes AMD procesorus, izmantot ātru tīklu ar vada savienojumu kā arī papildus pieslēgt šķidruma dzesēšanu un apgaismojuma aksesuārus.
Vienīgi starp citām B550 mATX izmēra sistēmplatēm šis MSI produkts principā ir teju divas reizes dārgāks par pašu lētāko variantu. Un tas liek aizdomāties vai šādā budžeta sistēmā tos daždesmit eiro nebūtu labāk ieguldīt jaudīgākā procesorā vai videokartē, kas noteikti dos lielāku ieguvumu videospēlēs nekā pati sistēmplate. Tas būs jāizlemj katram pašam, taču viens ir skaidrs – šis MSI produkts ir labs, taču dārgs.
Uz testu ir atceļojušas arī dažas ASUS veidotas sistēmplates (Z490, B550 un pat TRX40 produkti) un kā nākamās tiks apskatītas tās. Būs interesanti salīdzināt šī konkurējošā ražotāja produktu sniegumu.
Aprakstītā mātesplate ir tas gadījums, kad budžeta mātesplatē ir viss, kas vajadzīgs pietiekami laba un moderna mājas un spēļu datora savākšanai un nekā lieka. Arī patīkami papildus bonusi USB 2.3, USB-C un S/PDIF audio ligzdas (vienīgais veids kā tiešām no datora iegūt skaņu bez digitālo signālu trokšņu piedevām) veidā. Un PS/2 ports ir bumba – tie, kuriem krājumā palikušas sakarīgas klaviatūras ar PS/2 spraudni un jaunāki datori bez PS/2 porta, sapratīs.
“Tomēr no otras puses, ņem vērā, ka B550 sistēmplatē nevarēsim izmantot iepriekšējās paaudzes procesorus. Ja to gribēsim darīt, būs jāpērk X570 plate.”
Oficiāli – neatbalsta, bet 2 un pat 1 paaudzes Ryzen tomēr strādājot
Jā, pielabošu rakstu. Paldies!
Paldies par apskatu.
Labojums apskatā – AMD sākumā patiešām izziņoja, ka ne B450, ne X470 čipseta mātesplates neatbalstīs Zen 3 procesorus (arī šīs te grafiks, kas ir apskatā, ir no tās pašas prezentācijas, kuras laikā tika izziņoti Ryzen 3 3100 un 3 3300x procesori). Lietotāji “sašūmējās”, AMD apsolīja, ka tomēr 400-sērijas mātesplates atbalstīs Zen 3 procesorus. Kāpēc tas var būt nedaudz “interesanti” – BIOS apjoms varētu būt nepietiekošs, lai vienlaicīgi atbalstītu visus procesorus (no Zen 1 līdz Zen 3), tāpēc, iespējams, nāksies izmantot konkrētu BIOS versiju priekš konkrētu paaudžu procesoriem, bet tas vēl nav oficiāli apstiprināts no AMD, tad jau redzēs, kā viņi to būs realizējuši, bet sausais atlikums ir tāds, ka AMD 400-sērijas mātesplates atbalstīs Zen 3 procesorus.
Hmm, jā, kaut ko tādu es lasīju. Būs interesanti pavērot, cik tas veiksmīgi izvērtīsies praksē, jo ar tiem BIOS izskatās baigais čakars. Pielabošu rakstu, paldies!
Čakars var būt Zen2 procesoru īpašniekiem, kuriem nāksies meklēt labdari ar Zen3 procesoru sava pirkuma BIOS downgreidošanai. Vispār jau dumji – te derēja kāda iespēja mātesdēļa BIOS atjaunošanai bez procesora klātbūtnes. Lai gan pareizāk būtu izmest no BIOS visas grafiskās svisķelkas un perģelkas, tieši dēļ kurām radās šādas problēmas ar BIOS izmēru.