Pēc 2 gadu cilvēku un datoru kopdarba, Google sadarbībā ar Virdžīnijas štatā esošo pētniecības centru (angliski Janelia Research Campus) izveidojusi augļu mušiņas (drosophila) smadzeņu un nervu sistēmas 3D modeli, kurš sevī iekļauj 25 000 neironus savienojumā ar 20 miljoniem sinapšu.
Krāsaino vizualizāciju var uzskatīt sava veida pagrieziena punktu nervu tīkla attēlošanā, taču pieredzējuši zinātnieki uzskata, ka pati vizualizācija neveicinās lielus izrāvienus neirozinātnē, kaut arī atbalstītāji norāda uz iespēju caur vizualizētu tīklu labāk saprast kā smadzeņu daļas ietekmē uzvedību. Google savā blogā norādījusi, ka šis tomēr vairāk ir tieši vizualizācijas projekts, zinātniskajai pusei paliekot pētniecības centra rokās. Divu gadu izstrādes periods ir pietiekami ilgs laiks, taču tas saistīts ar tehniskajiem izaicinājumiem.
Kaut arī augļu mušiņa salīdzinot ar cilvēku ir ļoti maziņa, taču tās nervu sistēma ir pietiekami komplicēta. Pirmais solis modeļa veidošanā bijis smadzenes sadalīt 20 mikronu biezās (trešdaļa mata platuma) šķēlītēs, kas ir vairāk nekā 7000 gabalu. Pēc tam tie caurskatīti ar elektronu mikroskopu. Tas ļāvis Google radītajam algoritmam izveidot tīkla attēlojumu, taču zinātniekiem tāpat nācies manuāli pārbaudīt un pārskatīt datus, jo šo smalko elementu vizualizācijas ir ļoti komplicēts process pat priekš datora.
Salīdzinājumam, cilvēkam ir aptuveni 86 miljardi neironu, kamēr drozofilai apmēram 100 tūkstoši. Izvēle par labu tieši augļu mušiņai bijusi tāpēc, ka tās nervu sistēmas uzbūve ir salīdzinoši vienkārša attiecībā pret funkcijām un uzvedību, ko tā spēj veikt. Tāpat no saviem studiju laikiem atceros, ka tās izmantotas ģenētikas eksperimentiem.
Šis modelis ir apbrīnas vērta vizualizācija, ar kuru iespējams paspēlēties ikvienam, un iegūtās metodes un principi izstrādes laikā, iespējams, pavērs ceļu jauniem eksperimentiem, lai patiesi spētu veikt nozīmīgus pētījumus un atklājumus neirozinātnes jomā.
100 tūkstoši neironu mušai pret 86 miljardiem cilvēkam. Brīvā brīdī variet paskaitīt cik mums ir neironu savienojumu ;) Tā vien izskatās, ka dzelžos realizētu mākslīgo intelektu vieglāk būs veidot uz “neironu tīklu” bāzes. Un domāt, kā izaudzēt programmējamas smadzenes cilvēku “kloniem”.
Jau pasen, bet kaut ko IBM pie šī jautājuma risināja…. Nezinu kāds aktuālais statuss..
http://www.research.ibm.com/articles/brain-chip.shtml