Huawei P smart 2019 apskats – vai domāts jaunajiem?

Kad Huawei P smart 2019 preses relīzē lasīju, ka mileniāļus nu jau apsteigusi Z,  jeb online paaudze, sajutos kā dinozaurs. Uz pusmūža krīzi vēl nepretendēju, tomēr, ja reiz esmu iedalīts nesvaigo grupā, esmu gatavs mēģināt izprast jauno paaudzi, testējot viņiem domātu ierīci. Huawei mārketinga speciālisti tieši tā piesaka jauno Huawei P smart 2019, kā online paaudzei domātu ierīci. Uzreiz brīdinu, ka neesmu garo, sarežģīto nosaukumu cienītājs, tādēļ telefonu saukšu vienkārši par P smart.

Ar aptuveno cenu 250 eiro, P smart ierindojas vidējā klasē, kura pagājušajā gadā kļuvusi tik blīva, ka iespējams izvēlēties no viduvējiem līdz patiesi iespaidīgiem tālruņiem. Tādi viedtālruņi kā Xiaomi Pocophone un Mi 8 rāda, ka vidēja cena nav ekvivalenta ar ko sliktu. Arī pats Huawei nesnauž, šajā cenu kategorijā piedāvājot, piemēram, Mate 20 Lite,  tomēr šie visi tālruņi ir krietni dārgāki par P smart. Nu re, jau viena priekšrocība atrasta. Protams, ka vienmēr interesantāk ir spaidīt augšgala tālruņus, tomēr vidējās klases dēļ neļaušos kļūt snobisks. Jūsmošu par labajiem aspektiem, un informēšu jūs par, manuprāt, sliktajiem.

Uzreiz jāsaka, ka ar lielisko Huawei P sēriju šeit nav nekāda sakara, vien kopīgs ražotājs.  Nu tad lūkosim, kas lācītim vēderā.

Tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 9.0 (Pie); EMUI 9
• Ekrāns: LTPS IPS LCD, 6.21 collas, 1080 x 2340, ap 83% ekrāna, korpusa attiecība, ap 415 ppi
• Kameras: aizmugurē divi objektīvi – 13 MP, f/1.8, PDAF; 2MP dziļuma sensors, LED zibspuldze, HDR, 1080p ar 30/60 fps video. Priekšā – 8*/16 MP, f/2.0, HDR, 1080p ar 30 fps video
• Procesors: Hisilicon Kirin 710 (12 nm), četri 2.2 GHz Cortex-A73 kodoli un četri 1.7 GHz Cortex-A53, Mali-G51 MP4 video apakšsistēma
• RAM: 3 GB
• Atmiņa: 32/64* GB, microSD – izmanto otrās SIM kartes vietu
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac, Wi-Fi Direct, hotspot, Bluetooth 4.2 (A2DP, LE), 4G
• GPS: A-GPS, GLONASS, BDS
• Papildus: pirkstu nospiedumu lasītājs, FM radio, e-kompass, akselometrs, tuvuma sensors, uzlāde 5V/2A 10W, microUSB 2.0, NFC, divu SIM karšu atbalsts
• Akumulators: nenomaināms Li-lon 3400 mAh
• Izmēri un svars: 155.2 x 73.4 x 8 mm, 160 g
• Aptuvenā cena: 250 eiro

*testa ierīcei

Plastmasa atkal ir modē

Vai ir iespējams reizē mīlēt un nīst? Izrādās, ka ir. Tieši šādas izjūtas radās izpakojot tālruni. Par visu pēc kārtas.

Pocophone šogad plašākai publikai atgādināja, ka vecā, labā plastmasa korpusos nav nekas slikts, turklāt ļauj krietni samazināt tālruņa cenu. Arī P smart gājis plastmasas ceļu, turklāt korpusu izveidojis prasmīgāk par pieminēto interneta sensāciju Pocophone. Pirmajā momentā aizmugure atgādina stiklu. Huawei mārketinga cilvēki to dēvē par spīdīgu keramikas tekstūru. Lai kā to arī sauktu, atliek tikai neilgu mirkli paturēt to rokā, lai tauste teiktu, ka drīzāk atgādina ielaminētu bistriņa ēdienkarti. Tam par iemeslu varētu būt fakts, ka uz aizmugures ļoti ātri krājas pirkstu nospiedumi un ādas tauku slānis.

Sajūsmu rada tas, ka korpuss ir tā sauktais Unibody. Tas nozīmē, ka aizmugure un sāni ir vienlaidus materiāls. Priekšas stikls ar aizmugures plastmasu saplūst viendabīgi, pirksti salaiduma vietas nejūt. Ar nagu gan tās ir jūtamas, bet tā jau būtu matu skaldīšana. Ja Xiaomi vidējās klases tālruņos starp stiklu un pārējo korpusu parasti ir nepatīkama grope, tad šeit viss ir vislabākajā kārtībā. Ražotājs klusē vai priekšējais stikls saņēmis kādu rūdījumu vai nē, priekšā uzlīmētā aizsargplēve liek domāt, ka drīzāk jau nē. Smārtiņš izdevies diezgan ergonomisks – noapaļotā aizmugure ļauj to viegli noturēt rokā, skaļuma, bloķēšanas taustiņi un pirkstu nospiedumu lasītājs ir ērti sasniedzami, taustiņi šķiet pietiekami stingri. Interesants sīkums ir LED indikators, kas novietots apakšā, vēl interesantāku to padara tā asimetriskais novietojums (dažiem var kaitināt). Jāteic, ka aizmugure ir tik slidena, ka uz jebkuras virsmas tālrunis uzvedas kā slidotavā. Pastāv arī risks, ka tālrunis var izslīdēt no rokām, to turot.

P smart pieejams melnā, zilā un sarkanā krāsā, tomēr visinteresantākā ir “Aurora Blue”. Huawei šogad P sērijā prezentēja krāsu pāreju noformējumus. Nu šai tendencei seko lielākā daļa Ķīnas tālruņu veidotāju. Arī P smart saņēmis šādu krāsojumu. Atkarīgs no leņķa un gaismas, aizmugures augša ieņem tirkīza vai pat zaļu krāsu, bet apakša tiek līdz violetam. Šāds risinājums izskatās ļoti krāšņi un labi iederētos kā aksesuārs kādā no Agneses Rakovskas stila pārvērtībām. Protams, ka vizuālo skaistumu bojā pirkstu nospiedumi, kas uzrodas momentā, bet uz plastmasas aizmugures uzmaukt plastmasas maciņu šķiet kaut kā nepareizi, tādēļ vienmēr jānēsā līdzi mikrošķiedras lupatiņa. Maķenīt kaitinošs šķiet arī uzraksts “AI camera”, kas baksta ar pirkstu acī visiem zināmas lietas, būtu labāk atstājuši brīvu laukumu, kur krāsiņām spēlēties, bet mārketinga informāciju likuši uz iepakojuma.

Ekrāns ar “asariņu”

Uzslavas vērts ir fakts, ka ekrāns sedz ap 83% priekšējā laukuma. Šis ir viens no lielākajiem ekrāna un korpusa attiecības cipariem, kāds pieejams vidējā klasē, turklāt tālrunim, kura cena nav no augstākajām. Bravo! Asaras, lāses vai vienkārši pusapļa formas iegrauzums vērtējams kā lielisks risinājums tālrunim, kas neizmanto advancētus sejas atpazīšanas risinājumus. Vienkārši maza kameriņa un virs tās novietots skaļrunis. Programmatūra ļauj izgrauzumu paslēpt, paziņojumu joslu padarot melnu. Interesanti, ka Huawei izgrauzuma slēpšana veiksmīgāk sanāk tieši IPS matricas ekrānos, kā smalkākajos AMOLED.

Izmantotā IPS matrica nav izcila, taču ir labāka, kādu gaidīju no šīs cenas. 1080+ izšķirtspējā attēli izskatās detalizēti, krāsas ir piesātinātas, lai gan ne visai korekti kalibrētas. Vajadzības gadījumā, iestatījumos iespējams pielāgot krāsas katra gaumei. Skata leņķi ekrānam ir ļoti labi, arī pie maksimālā spilgtuma nav kur piesieties. Lai gan saule pēdējā laikā nav lutinājusi, ar Latvijas ziemu āra apstākļos ekrāns tiek godam galā.

Viena lieta, kur gribētos piesieties ir ekrāna forma. Noapaļotie stūri protams liek ekrānam izskatīties organiski noapaļotajā dizainā. Problēma, ka rādiusi ar kādu tie apaļoti augšai un apakšai ir atšķirīgi. Ja aktivizēta programmatūrā pieejamā iegrauzuma (Huawei to sauc par nišu) apslēpšana, tad iegūstam vēl vienu atšķirīgu rādiusu. Tas rezultējas ar nošņāptām daļām vai pat taustiņiem aplikācijās un tastatūrās. Piemēram, YouTube, izvēloties pilnekrāna ainavas režīmu, video proporcija tiek mainīta, visbiežāk informatīvie titri un uzraksti nebūs redzami un katrā pusē būs sava apaļuma stūri. Ja nepaslēpsiet izgrauzumu jārēķinās arī sajūtu, ka kāds pielicis pirkstu priekšā. Šī protams nav fundamentāla problēma, bet pedantiem zināmu diskomfortu var radīt.

Biometriskā atbloķēšana un citi zvēri

Šeit sanāks atkārtoties no apskata uz apskatu – par drošāko un uzticamāko atbloķēšanas veidu var uzskatīt pirkstu nospiedumu lasītāju. Tas ir ātrs, drošs un strādā arī ar nedaudz mitriem pirkstiem. Atbloķēšana ar seju protams arī ir pieejama, tā strādā biedējoši ātri un tiek aktivizēta, paņemot P smart rokā. Diemžēl, sistēmu izdevās apmānīt ar fotogrāfiju. Ja arī tava jaunā gada apņemšanās ir privātuma sargāšana, tad rekomendēju izmantot pirkstu nospiedumu lasītāju.

Parunāsim par veiktspēju, bateriju un vēl šo to

P smart apbruņots ar Hisilicon Kirin 710 procesoru, kas būtu uzskatāms par atbilstošu vidējai klasei. Sintētiskajos testos tas nedaudz atpaliek no Snapdragon 660. Diemžēl tālrunis saņēmis tikai 3 GB RAM un te sākas pamatīgas ziepes. Lielākā problēma ir tā, ka tālrunis mēdz “aizrīties”, kad atvērtas vairākas aplikācijas. Ja atvērts Chrome, Youtube un vēl kāda aplikācija, visbiežāk, pārslēdzoties starp aplikācijām, tās tiks ielādētas no jauna. Ik pa brīdim tiek novērota bremzēšana. Piemēram, ja gribēsiet padalīties ar kādu foto attēlu, vispirms parādīsies Android sistēmas ikona un tikai pēc sekundes Huawei interfeiss. No YouTube atgriešanās mājas ekrānā nozīmē, ka atskaņotais saturs skanēs vēl divas sekundes. Pat ieejot zvanu logā no sākuma rādās lādēšanas karuselītis. Ikdienā brīvie RAM resursi ir zem viena GB. Un, ja gribat telefonu nokārt pavisam, paspēlējaties ar Huawei pašu instalētajām AR uzlīmēm kameras aplikācijā. Mazliet skumji. Vienīgais jautājums, kas rodas,vai atvēlētie resursi nav par maz, ja reiz P smart paredzēts jaunajai paaudzei, kas mēdz aizrauties ar krietni ēdelīgākām aplikācijām?

Par bateriju sūdzību nav. 3400 mAh ir pietiekami, lai izvilktu dienu, bet ne ilgāk. Lādēšana nav visai naska, 40 minūtēs akumulatorā iespējams iepildīt, aptuveni 35% no tā ietilpības. Diemžēl, Huawei jaunajai paaudzei piedāvā morāli novecojušo mikro USB standartu. Blakus USB sagaida vēl kāda vilšanās – skaļrunis. Lai ko arī atskaņotu, jāmeklē piemērotākais skaļuma līmenis, jo viena iedaļa vairāk vai mazāk var pamatīgi izkropļot skaņu. Skaņa ir vidēji skaļa, ļoti plakana un bieži pat izklausās spalga, asa un nebaudāma.

Toties tālruņa gaišā puse sastāv no FM radio, vecā, labā 3.5 mm austiņu savienojuma un NFC, kas šajā cenu kategorijā bieži tiek aizmirsts.

Devītais Androids visā krāšņumā

Patīkami, ka Huawei nav kavējies atmiņās, bet jau uzreiz piedāvā EMUI 9.0, kas bāzēts uz Android Pie 9. Tie, kas pazīstami ar Huawei saskarni, zina gan tās plusus – daudzās pielāgošanas iespējas, niansētus iestatījumus, gan mīnusus, piemēram, jucekli ikonu dizainā. Klāt nākusi aplikāciju darbības izmantojuma uzskaite – “Digitālais Atlikums”, kas ļauj arī ierobežot aplikāciju lietošanas laiku. Visus kaķu video tāpat nevar noskatīties, labāk darīt, ko lietderīgāku. Kopumā viss kā nākas. Diemžēl, ik pa brīdim novērojami nelieli sīkumi, piemēram, ka latviešu tulkojumam nav vieta ekrānā.

Jācer, ka šie sīkumi tiks izlaboti ar atjauninājumiem. Arī atsevišķas aplikācijas vēl nav līdz galam pielāgotas, bet par to jau žēlojos pie pārāk noapaļotajiem ekrāna stūriem, kas nošķērē aplikācijām pa gabalam. Lai atstātu vairāk vietas saturam, var izvēlēties žestu vadību. No vienas puses tā ir aizdomīgi līdzīga ābola žestiem, no otras arī Xiaomi žesti strādā līdzīgi. No sāniem pavelkot aktivizēsiet “back” žestu, šis bieži tiek sajaukts ar ritināšanu. Velkot no apakšas nokļūsiet mājas ekrānā, bet to pašu žestu nedaudz paturot – atvērto aplikāciju logā. Pēdējais jau atkal atgādina Huawei pirms pāris gadiem no Apple nokopēto. Šajā ziņā Xiaomi MIUI 10 piedāvā daudz funkcionālāku logu, kurā vienlaicīgi parādītas vairāk aplikācijas. Diemžēl, bagātīgajos iestatījumos vairs neatradu paziņojumu izsaukšanu ar pirkstu nospiedumu lasītāju. Šādos garos tālruņos tas būtu labs risinājums, jo līdz ekrāna augšai aizsniegties ne vienmēr ir ērti. Aplikāciju atvilktni iespējams ieslēgt iestatījumos, bet modernāk būtu arī to darīt ar žestu. Bieži, lietojot Chrome, ja piezūmošanai izmanto divus pirkstus nevis dubultpiesitienu, tiek aktivizēts HiVision nevis Zoom funkcija. Pirmais ir Google Lens klons Huawei izpildījumā.

Viduvējs kameru sniegums

Tas, ka aizmugurē ir jābūt divām kamerām nav jaunums. Diemžēl, ražotāji liek divu kameru pārus arī šādā cenu kategorijā. Tā vietā ieteiktu nemāžoties ar otru kameru, bet uzlabot galveno. P smart ticis pie man netīkamākā divu kameru varianta – 13 MP galvenā kamera + 2MP dziļuma sensors. Godīgi sakot ne reizi neesmu redzējis, ka dziļuma sensori uzlabotu izpludinātos fonus vai dotu kādu citu ievērojamu uzlabojumu.

Ja ir pietiekami daudz gaismas bildes sanāk ciešamas, bet būsim reāli, būtu ļoti jāsalaiž kaut kas dēlī, veidojot kameru, lai tā nebūtu. Ar baltā balansu kamerām iet kā pa celmiem. Arī izpludinājums atvēruma režīmā un portreta režīmā retu reizi ir precīzs. Grūti tomēr izkalkulēt objektus un portretus. No vienas puses dīvaini, ka HDR režīmu var atrast tikai dziļākos iestatījumos, tajā vietā, kur parasti ir šī ikona, atrodas jau pieminētā, bezjēdzīgā HiVision ikona; no otras puses tas nemaina faktu, ka nekāda atšķirība no ieslēgta vai izslēgta HDR tāpat nav. Protams var māžoties ar AI, bet tas jau ir gaumes jautājums vai pasteļkrāsas arhitektūru gribat paspilgtināt līdz multenes līmenim. Par laimi AI efektus var izslēgt arī pēc bildes uzņemšanas.

Varētu turpināt bēdu stāstu ar nakts režīmu, kas bez statīva nav izmantojams, bet no otras puses šajā cenu kategorijā brīnumus nevajadzētu gaidīt. Selfiju kamerai arī ir pieejami portretu režīmi, tomēr to izpildījumu neapspriedīšu, lai nesabojātu sev garastāvokli.

Konkurence

Pirms pirkt Huawei P smart 2019 ir vērts apskatīt kādi vēl tālruņi stāv rindā vidējā klasē. Huawei Mate 20 Lite būtu uzskatāms par visnotaļ augstvērtīgāku tālruni ar premium materiālu dizainu, mūsdienīgu USB, maķenīt labākām kamerām, bet krietni augstāku cenu. Arī jau pieminētais Pocophone pārspļauj P smart teju visās kategorijās, tiesa Huawei vismaz nedaudz to atspēko ar prasmīgāku korpusu un stipri zemāku cenu. Huawei meitas uzņēmums Honor radījis P smart dvīņu brāli Honor 10 Lite, kas saņēmis labāku selfiju kameru un 4GB RAM, kas ir P smart vājais punkts. Honor dīvainā kārtā savu lolojumu piedāvā par zemāku cenu kā P smart, diemžēl, pie mums tas pagaidām nav pieejams un nav zināms vai būs.

Nobeigumā

Huawei P smart 2019 veltīju ne visai glaimojošus vārdus, bet tas galvenokārt ir tādēļ, ka negribēju būt paviršs tikai tādēļ, ka manās rokās nonācis vidējās klases tālrunis. Huawei korpusi vienmēr bijuši līmenī, tā ir arī šoreiz. Unibody izvēle liek man priekā plati smaidīt, tīrīt pirkstu nospiedumus un atkal smaidīt un tad atkal tīrīt. Bet smaids no lūpām pazūd, kad saskaros ar reālo darbību. Formula procesors + RAM + ne līdz galam noslīpētā programmatūra = neliela vilšanās. Situāciju uzlabo tālruņa cena.

Patika

• Labi kopā salikts korpuss
• Krāsu pāreju variants ir aizraujošs
• Patīkams ekrāns
• 3.5 mm pieslēgvieta, NFC, FM radio
• Patīkama cena

Nepatika

• Korpuss ļoti smērējas
• 3 GB RAM mūsdienās, nopietni?
• EMUI prasās nopulēt līdz galam
• Viduvējs skaļrunis un kameras
• micro USB