Fisker elektro automašīnu jaunuzņēmums pirms dažiem gadiem startēja ar skaļu paziņojumu – Fisker mašīnas darbinās grafēna superkondensatoru tehnoloģijas. Tomēr vēlāk Fisker atteicās no šī paziņojuma, dodot priekšroku tradicionālajiem Li-Ion akumulatoriem.
Fisker nav metis plinti krūmos, un tiek ziņots, ka uzņēmums spējis piejaucēt cietvielu akumulatoru tehnoloģijas, kas gaidāmas automašīnās tuvāko gadu laikā. Fisker jau iesniedzis vairākus patentus, lai aizsargātu savu izgudrojumu.
Tiek uzskatīts, ka jaunā tipa cietvielu akumulatori varētu būt drošāki par Li-Ion šūnu tipa akumulatoriem, tāpat jaunajos akumulatoros, iespējams, var uzglabāt vairāk enerģijas. Bet vienlaikus pastāv uzskats, ka jaunā tipa cietvielu akumulatorus vairāk ietekmē temperatūras izmaiņas.
Fisker atklājis, ka izstrādātajos cietvielu akumulatoros iespējams uzglabāt līdz 2.5 reizēm vairāk enerģijas, nekā tāda paša tilpuma Li-Ion šūnās. Cietvielu akumulatori uzlādējami pat ātrāk par degvielas iepildīšanu automašīnā. Fisker plāno ieviest jaunos akumulatorus ražošanā līdz 2023. gadam.
Ja tas viss dzīvē būs kaut vai uz pusi tik labi kā izklausās, tad braukšana ar elektroauto aizies masās ar lielu švunku!
Par šīm grafēna baterijām lasīju jau pirms pāris gadiem, domāju tehnoloģisko attīstību bremzē, bet tā būs laba!
Nebremzē tur neviens neko. Vienkārši, uztaisīt kaut ko pāris miligramus kolbā un no tā ģenerēt laboratorijā milivatus ir nesalīdzināmi vienkāršāk, nekā uztaisīt kaut vai prototipu praktiski izmantojamai ierīcei. Pat tehnoloģiski nesalīdzināmi vienkāršākā oglekļa šķiedra, kas pazīstama jau gadu desmitiem, vēl joprojām ir diezgan ekskluzīvu materiālu skaitā. Neraugoties uz labu progresu, domāju, ka līdz lietojamiem izstrādājumiem jāpaiet vēl gadiņiem desmit. Ja nu Fisker patiešām nav atradis kādu revolucionāru metodi.
Neko tur nebremzē. Radīt kilogramu oglekļa nanocauruļu vai pēc īpašībām analogu struktūru laboratorijā un darīt to pašu rūpnieciskos apjomos (desmiti un simti tūkstoš tonnu gadā) ir dažādas lietas. Kopš Graphenano paziņojuma par gatavu oglekļa nanocauruļu akumulatora prototipu līdz šim auto pagāja trīs gadi – tas manuprāt ir pat ļoti ātri. Vēl daži gadi paies, kamēr tehnoloģiju pārbaudīs uz ceļa un izķers blusas. Ap 2020-to gadu vidu tas viss varētu aiziet masās. Galvenais lai līdz tam laikam sagatavo pietiekami daudz ātrās uzlādes vietas. Un kaut ko gadījumiem, ja “spēks izbeidzas” nekurienes vidū.
Ar šīm mega ātrajām uzlādēm ir viena (iespējams, vēl būtiskāka kā akumulatori) problēma. Vajag nodrošināt avotu no kā šo mega jaudu paņemt. Fisker gadījumā vajadzētu dažu megavatu pieslēgumu… Vai arī mega bateriju/kondensatoru uzlādes stacijā.
Mhm, būs katram Statoilam pieslēgts atzars no tuvākās 110 KV elektrolīnijas. Nopietni.
Kas ir Statoil?
Kā nesen par viņu rebrendingu man teica pazīstams cilvēks – “bija respektabla kompānija, bet tagad kaut kāda circle”.
respektabla krāšņu kurināmā tirgotava? vai burgernīca? tie taču ir tikai nosaukumi un pēc 5 gadiem neviens par cirkuli vairs necepsies.
vai piem. shell, kas pirms 15 gadiem ar savu vīpauer šķita apmeklēšanas vērta. šodien arī ir shell, kipras ofšors kas operē bij. trest dusus. bet no malas – shell kas shell!
Protams, tur daudziem ir sava nostaļģijas piedeva. Kā nekā viena no pirmajām rietumu degvielas uzpildes stacijām (tas bija būtiski), kur varēja ieliet nekristītu bendzīnu (reiz bija aktuāli). Tagad vnk tāds kā Narvesen un bendzīntanka krustojums.
shell politika bija franšīze ģimenes uzņēmumam, kas tad tagad šiem lēcies, nobankrotējuši?
Tieši tā. Lielākā daļa cilvēku neizprot fiziku un domā tikai par akumulatora ietilpību, un ka uzlādes ātrums ir atkarīgs no nebūtiskiem faktoriem, ko ierobežo ražotājs (velli tādi). Bet tēlaini runājot, akumulatora uzpilde ar elektrību, ir kā kāda trauka piepildīšana ar šķidrumu. Resna truba (vads), jaudīgs sūknis (transformators) un pietiekoši liela peļķe (transformatoru apakšstacija), nodrošinās gandrīz momentālu trauka uzpildi.
nu, vajag arī lai trauks iztur to strūklu, ne? ja mauksim no ugunsdzēsēju šļūtenes mājas zivju akvārijā, var arī noskanēt.
Protams. Neapskatīsim visas tehniskās problēmas. Iebildums bija tieši par uzpildīšanu ātrāk kā degvielas uzpildi.
Par fiziku gan labak nerunā, jo ir skaidrs, ka no tas Tu neko nesajedz…
Nevajag dramatizēt, izmantojot šos vārdus: neko, nekad, visi, mūžīgi, utt. Kaut ko jau sajēdzu.
Nevajag dramatizet, nopietni?
“Kas ir Statoil” Tev neko neatgadina?😂
eee, atgādina gan, es tā biju rakstījis. Un?
Njaa🤔😂
Nezinu kā tiktu realizēts izpildījums šādas jaudas uzlādes stacijām, bet zinu vienu – nebūtu prātīgi uzticēt parastiem ierindas cilvēkiem krāmēties ap šādas jaudas lādētāju kabeļiem. Pareizāk būtu veidot dokstacijas tipa uzlādes vietas uz kurām jāuzbrauc virsū (nu vai arī auto to izdara pats). Attiecīgi no apakšas pievienotos lieli lādēšanas un sazemējuma kontakti.
Un kas tur nedrošs? Nevienai uzlādes stacijai tāpat vien nestāv kontakti zem sprieguma. Tad jau pašreizējā automašīnu uzpilde ir tīrās šausmas. Nesaprotu kāpēc parastos mirstīgos laiž tuvu tik bīstamām vielām.
https://www.youtube.com/results?search_query=fuel+station+accidents
Nu nu… visam jau ir kaut kādas robežas… Piekrītu – ir patreizējās uzlādes stacijās lielas jaudas, be tās nav lielākas kā saimniecībā izmantojamai 3-fāzu tehnikai.
Te iet runa par jaudu kas ir vismaz 60 reizes lielāka par esošajās uzlādes stacijās sastopamo kas spēj uzlādēt auto aptuveni stundas laikā. kas notiks ja lietotājs izdomās piespraust ķīniešu kabeli ar pārāk tieviem vadiem, vai mēģināt atvienot spraudni uzlādes laikā, u.t.t. Izslēgt nedrīkst nevienu, pat vis nereālāko situāciju… un kur nu vēl lietus laiks… pie tādām jaudām tieša saskate pat nav nepieciešama lai kilovati meklētu “vieglāko ceļu”…
Muahaha! Cepeškrāsnij jauda kādi 6 kW, bet Tesla spercharger 145 kW. OK, populārākam ChaDemo ir 50 kW un jaunie v2 ar 100kW. Neviens vēl nav nosists…
Nu labi, ok, varbūt arī man nav pamatotas bažas par šiem lādētājiem. Tikai tā – prātojot, ja tu saki 50kW ChaDemo… Cik ilgi tas uzlādē autiņu? 1h?
50kW x 60 = 3000kW! Tiešām izklausās ļoti vilinošs kabelis kuru aiztikt…
Neka tur traki bistama nav. Doma stravas padeve netiks partraukta, ja kads tur meginas atvienoties? Tur pat gribot nevares neko izdarit. Pasreizejas uzpildes stacijaa salidzinot ar elktro (pat milzigam jaudam) ir krietni bistamakas. Tur pietiek ar smēki, un ne tikai.
Ir 2 varianti lai ātri iestumtu akumulatorā lielo lādiņu – liela strāva vai liels spriegums. Pirmajā gadījumā vajadzēs rokas resnuma kabeļus, otrajā pamatīgu izolāciju, lai augstspriegums to necaursistu. Savienojot un atvienojot nepareizi, specefekti garantēti abos gadījumos. Lejot degvielu un izraujot uzpildes pistoli, degviela būs pa zemi. Taču, ja to ātri savāks un apkārt nebūs dzirksteļu vai uguns, nekas traks nenotiks. Liela strāva/spriegums, vnk izraujot lādēšanas kabeli, nosvilinās ligzdu, spraudni, daļu kabeļa, rāvēja rokas un vēl šo to – tur ir daudz variantu :) Pat nerunājot par to, kas tehnisku problēmu gadījumā notiks ar ātrās lādēšanas vietām. No tā visa var lielā mērā izvairīties, ja ir pareiza lādēšans vietu un aparatūras konstrukcija un vienmēr ievēro lādēšanas noteikumus. Taču diemžēl Dievs parasti izgudro atjautīgākus muļķus. Un pēdējā laikā Darvina balvas veicinātājos nopietni iestājušies ķīnieši. Video pārdomām :)
https://www.youtube.com/watch?v=dcYrvEQvqkM
Te vel tik folija cepurites trukst😂
Elektrībai pie kājas folijas cepurītes. Negribas kļūt par dārzeni bez rokām un kājām tikai dēļ kapeiksipēja uzpildes punktu tīkla apsaimniekotāja izskatā, kurš noteikumos paredzēta kabeļa tipa vietā ielicis puņķi, kam stāvot uz ielas, pēc pusgada izolācija vienās plaisās. Kilovoltiem tās būs tikai kārtējais īsākais ceļš uz brīvību. Starp citu esmu 100% par pāreju uz elektroauto. Taču ievērojot drošības tehniku un nodrošinot pietiekami daudz uzlādes vietas.
Mjā, fizikas zināšanas te dažiem ir, maigi sakot, nepietiekamas, lai spriedelētu par šādām lietām. KiloVati ir atkarīgi tikai no slodzes pretestības (P=U*I; I=U/R), bet vieglāko ceļu varētu meklēt kiloVolti, ja tur tādi būs. Ja saproti, kāda ir starpība starp vieniem un otriem.
Duraks! Volti neko nemeklē! Tava pretestība būs gana maza lai ampēri caur Tavu dumjo pakaļu būtu gana lieli.. Ja saproti, kāda ir starpība starp vieniem un otriem (pakaļiem un ampēriem).
P.S. Bīstamību veselībai nosaka strāvas lielums, tamdēļ visas aizsargierīces reaģē uz strāvas, nevis sprieguma, noplūdi.
Pamēģini padomāt (ja ir ar ko), ko nozīmē manis uzrakstītās formulas. Vai arī marš! uz vidusskolu atkārtot Oma likumu.
Sevišķi neapdāvinātiem skaidroju. Ja pieķeros pie “galiem”, strāvu I caur mani nosaka a) spriegums uz tiem galiem U, b) mana pretestība R. Vienkāršības labad pieņemam, ka R = const. Ja lādējam, teiksim, ar 220 V līdzspriegumu (loģiski, ja pirms pārveidotāja ir 3×380), tad, lai dabūtu tos 500 miliampērus manai drošai nosišanai (maiņstrāvai vajadzēs krietni mazāk), pilnīgi pietiks ar drātītēm knapas spuldzītes barošanai. Ja lādējam ar 6,4 V (divkāršs Li-Ion elementa spriegums), tad varam droši ar plikām rokām turēties pie abiem galiem, lai cik resni arī nebūtu tie kabeļi – un šādā gadījumā, lai nodrošinātu uzlādes strāvu, tiem ir jābūt baisi pamatīgiem… Mana ķermeņa pretestība būs kā strāvas ierobežotājs un nelaidīs cauri vairāk, lai cik arī nebūtu iespējams barošanas avotā. Akumulatora lādēšanas pretestība turpretī ir ļoti zema, tāpēc iespējamais strāvas patēriņš ļoti liels. Maksimālo lādēšanas strāvu vispārīgā gadījumā nosaka nevis slodzes, bet avota iekšējā pretestība.
More like it!