Kā nekļūt par izspiešanas upuri tehnoloģiju laikmetā?

Europol ziņo, ka piektdien sāktais vērienīgais kiberuzbrukums ir ietekmējis 150 valstis un tam par upuriem kritušas vairāk nekā 200 000 datorsistēmu. Uzbrukumos izmantots tā saucamais izspiedējvīruss, kas bloķē upura datorā esošo informāciju, kamēr netiek samaksāta pieprasītā summa no 300 līdz 600 ASV dolāru. Norēķini ar urķiem jāveic virtuālajā kriptovalūtā Bitcoin.

Izspiedējvīruss tiek izplatīts ar e-pastu palīdzību, kā pielikums it kā nekaitīgām vēstulēm ar darba piedāvājumiem vai rēķiniem. Uzbrukumos būtiski ietekmēta Lielbritānijas slimnīcu datortīklu darbība, Krievijas Iekšlietu ministrija, Spānijas telekomunikāciju gigants Telefonica un FedEx, kā arī daudzi citi uzņēmumi visā pasaulē.

Pie izmeklēšanas ir ķēries pat Eiropols, bet pagaidām tiek ieteikts neatvērt nevienu saņemto e-pasta pielikumu, līdz neesi pilnībā pārliecināts par tā saturu. Ar Eiropola ieteikumiem vari iepazīsties infografikā (PDF). Ja gadījumā esi kļuvis par izspiedējvīrusa upuri, vari mēģināt daļu datu atgūt ar Crypto Sheriff tiešsaistes servisu. Tiek uzsvērts, ka nekādā gadījumā nedrīkst maksāt pieprasītās izpirkuma maksas, jo šifra atslēgu diez vai tāpat dabūsi, kaut gan ir bijuši arī pozitīvi iznākumi.

Vienmēr ir jāatjaunina ierīču operētājsistēmas un pretvīrusu aizsardzības programmatūra līdz jaunākajai versijai. Bet vienlaikus tiek atzīts, ka izvairīšanās no izspiedējvīrusiem ir ļoti sarežģīta, jo kļūdas parasti pieļauj datorlietotāji, bez ierunām uzticoties atsūtītajam saturam. Izspiedējvīruss var slēpties ikdienišķā rēķinā, e-pastā no it kā sadarbības partnera, kādā paziņojumā par “tikko uzgāju tik smieklīgu fotogrāfiju” u.tml.

Ieteikumi lietotājiem, lai nekļūtu par izspiedējvīrusu upuriem:

• Vislabākā aizsardzība ir rezerves kopiju veidošana. Tās var glabāt mākonī, uz fiziskas iekārtas (datu nesēja), vai izmantot speciālu programmatūru, kas automātiski veido rezerves kopijas datorā vai uz ārēja datu nesēja. Ja glabājat rezerves kopijas uz ārējas iekārtas, tās vēlams atslēgt no tīkla, lai vīruss nesabojā arī tās;
• Atjauniniet visas programmas savlaicīgi – uzbrucējam pietiek ar vienu nedrošu komponenti;
• Neklikšķiniet uz saitēm ne e-pastā, nedz arī sociālajos tīkos, ja neesat drošs par saites saturu;
• Neatveriet negaidītus e-pasta pielikumus – ja neesat drošs, pajautājiet sūtītājam, pat ja sūtītājs ir jūsu draugs. Atcerieties, ka nav drošu un nedrošo datņu – vīruss var slēpties gan PDF datnē, gan MS Office Word dokumentā;
• Atslēdziet ActiveX un Macro funkcijas MS Office programmās.

Ja gadījumā vīruss ir ieperinājies:

• Vēlams izveidot pilnu šifrētā diska kopiju, izmantojot tādas programmas kā DD, HDD clone, Clonezilla;
• Atjaunojot datora darbību, saglabājiet šifrēto disku vai tā «klonu» – iespējams, to varēs atšifrēt pēc kāda brīža, ja atklāsies kriptogrāfiskas nepilnības šifrēšanā, vai tiks pārņemta vīrusa izplatītāju infrastruktūra;
• Pat, ja vīruss paziņo, ka to nevar atšifrēt, uz to nevajadzētu paļauties. Šifrējošie vīrusi var izmantot svešus nosaukumus savos paziņojumos;
• Jāpārliecinās, vai vīrusam nav pieejami bezmaksas rīki failu atšifrēšanai;
• Ja failu zaudēšana radījusi ievērojamus zaudējumus – informējiet Valsts policiju, rakstot iesniegumu;
• Nemaksājiet izspiedējiem! Nav garantijas, ka atgūsiet datus, bet jūsu nauda tiks ieguldīta jaunu datorvīrusu izstrādē.