Web Analytics
More
    Reklāma

    Aleksejs Popovs izcīna zelta medaļu Vispasaules informātikas olimpiādē Krievijā

    Jaunākie raksti

    Ar svinīgo apbalvošanu Krievijas pilsētā Kazaņā noslēdzās 28. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 80 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Aleksejs Popovs izcīnīja zelta medaļu. Augstvērtīgu sniegumu demonstrēja arī cits Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns  Ingus Jānis Pretkalniņš, kurš izcīnīja bronzas godalgu.

    Šogad olimpiādes dalībniekiem bija jāizpilda seši sarežģīti uzdevumi. Aleksejs visu olimpiādes norisi aizvadīja stabili, neradot šaubas par savu rezultātu. Jāatzīmē, ka A. Popovs olimpiādē piedalījās jau sesto gadu un ar izcīnīto zelta godalgu nodrošināja sev pilnu medaļu komplektu: zelts šogad, bet sudrabs un trīs bronzas godalgas iepriekšējās sacensībās. Līdz ar to viņš ir kļuvis par medaļām bagātāko Latvijas dalībnieku Vispasaules informātikas olimpiādēs. Ingum Jānim Pretkalniņam, piedaloties olimpiādē trešo gadu, izcīnītā bronzas godalga bija pirmā medaļa. Savukārt pārējiem komandas dalībniekiem, kas olimpiādē piedalījās pirmoreiz – Rīgas 89. vidusskolas pārstāvim Aleksandram Zajakinam un ISMA vidusskolas “PREMJERS” skolēnam Danielam Kezikam iegūtā pieredze noteikti noderēs nākotnē, jo abiem vēl ir iespēja olimpiādē piedalīties nākamgad.

    Reklāma


    Sacensībās pirmo un otro vietu izcīnīja Ķīnas jaunie programmētāji, attiecīgi Ce Jins un Zuofans Wu, bet trešais absolūtajā vērtējumā palika Krievijas programmētājs Vladislavs Makejevs. Mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem šoreiz sudraba un bronzas godalgas, bet lietuviešiem bronza.

    “Varam būt gandarīti par mūsu skolēnu sniegumu, jo pirmo reizi kopš mūsu programmētāji piedalās olimpiādē, divus gadus pēc kārtas ir izcīnīta zelta medaļa. Lai šādā līmenī ne tikai izcīnītu medaļas, bet vispār tiktu pie iespējas startēt, ir nemitīgi jāpilnveido un pat jāizaicina savas zināšanas, jo šis ir tehnoloģiju laikmets – tās mainās ļoti strauji. Ļoti ceru, ka, redzot šādus panākumus, arī citiem skolēniem radīsies interese par datorzinātni un programmēšanu,” stāsta Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

    “Ir patiess prieks, ka ik gadu mūsu skolēni parāda savus talantus ar tik augstiem rezultātiem un gūst atzinību starptautiskā mērogā. Tas vēlreiz apliecina, cik augsts ir Latvijas potenciāls kļūt par tehnoloģiju lielvalsti. Var tikai izteikt atzinību un apbrīnu mūsu informātikas skolotājiem, kuri ar savu pašaizliedzīgo darbu palīdz izaugt tādiem talantiem, kādus pēcāk redzam olimpiādēs. Apzinoties pārmaiņas, ko mūsu dzīvē ienesīs mākslīgais intelekts, robotika un citas tehnoloģijas, ir skaidrs, ka nākotnē pieprasījums pēc IT speciālistiem būs vēl lielāks. Ar skolotāju entuziasmu vien ir par maz; Latvijai nepieciešama arī pārdomāta, uz ilgtermiņa mērķiem vērsta IT izglītības politika,” uzsver Accenture vadītājs Maksims Jegorovs.

    “Šobrīd visa pasaule pievērsusies vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, taču mūsu jaunie programmētāji jau aizsteigušies Latvijas sportistiem priekšā, lielākajā programmēšanas olimpiādē izcīnot divas godalgas.  Varam būt gandarīti, ka protam izaudzināt lieliskos jaunos prātus, kas gadu no gada izcīna medaļas augstākā līmeņa sacensībās. Ar lielām cerībām raugāmies nākotnē, jo datorika nu ir uz palikšanu ienākusi skolu programmās,” saka “Exigen Services Latvia” Valdes loceklis un Programmatūras izstrādes direktors Pēteris Krastiņš.

    “Jau vairāku gadu garumā Latvijas jaunie IT talanti rāda izcilu sniegumu Vispasaules informātikas olimpiādē, ierindojoties starp pasaules spēcīgākajām valstīm un medaļu skaita ziņā apsteidzot pat tādas lielvalstis kā Kanādu, Lielbritāniju, Austrāliju un citas. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem IT speciālistiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā pieaug, sagādājot darba devējiem arvien jaunus izaicinājumus zinošu kadru piesaistē. Ceram, ka mūsu jauno programmētāju panākumi un labie rezultāti pasaules līmenī kalpos kā pamudinājums citiem vienaudžiem apgūt IT specialitāti, apliecinot prasmes ne tikai pasaules līmeņa sacensībās, bet arī Latvijas darba tirgū,” uzsver Anita Mertena, Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja.

    Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs, ir lepns par mazās Latvijas lielajiem panākumiem. “Brīnišķīgi redzēt, ka esam spējīgi iegūt starptautisku atzinību un novērtējumu programmēšanas jomā. Labprāt redzētu šādus jauniešus nākotnē papildinām Microsoft un partneru ekosistēmu. Noteikti aicinu nevienu neapstāties pie sasniegumiem akadēmiskajā jomā un attīstīt savas spējas biznesa virzienā, tādejādi gan bagātinot IKT nozari, gan nesot Latvijas vārdu pasaulē,” saka Eglītis.

    Vispasaules informātikas olimpiādes notiek kopš 1989. gada. Pirmā olimpiāde notika Bulgārijas pilsētā Pravecā, kurā piedalījās 46 dalībnieki no 13 valstīm. Latvija Vispasaules informātikas olimpiādē debitēja 1992. gadā, un 23 gadu laikā mūsu komanda kopumā izcīnījusi 70 godalgas (7 zelta, 23 sudraba un 40 bronzas medaļas). Absolūtā līdere šajā kategorijā ir Ķīna – 111 medaļas, tostarp 75 zelta. Pilnu informāciju par iepriekšējo gadu rezultātiem var gūt Vispasaules olimpiādes statistikas vietnē http://stats.ioinformatics.org/countries/, kuras galvenais arhitekts ir bijušais olimpietis Eduards Kaļiņičenko.

    1997. gadā Dienvidāfrikā otro absolūti labāko rezultātu un Latvijai pirmo zelta medaļu izcīnīja Jānis Sermuliņš, panākumu atkārtojot arī pēc diviem gadiem Turcijā. 2002. gadā no Dienvidkorejas zeltu pārveda pat divi jaunie Latvijas programmētāji – Aleksandrs Belovs un Andrejs Ivanovs, 2011. gadā Taizemē izcīnīja Eduards Kaļiņičenko, bet pērn Aleksejs Zajakins.

    Latvijas izlase uz Baltijas informātikas olimpiādi var doties pateicoties olimpiādes galveno partneru – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA), “Accenture Latvia”, “Exigen Services Latvia”, “Lattelecom”, “Microsoft Latvia”, partneru “Datakom”, SIA “Progmeistars” un “Tom Sawyer Software Latvia” – sniegtajam atbalstam. Latvijas komandas vizuālo identitāti (logo, kreklus u.c. materiālus) izstrādāja Aleksejs Muraško.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    9 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    deni2s
    18.08.2016 14:19
    digitalk
    19.08.2016 21:59
    Reply to  deni2s

    nu, džekam nav vēl uzaugusi biezā āda pret diršļāgiem. pendergasti pret manu ‘rižiju nagliju mordu’ (c) anekdote – izpildījās līdzīgi. cerams, nospļausies un neņems vērā.

    Ingus Keivs
    20.08.2016 14:08

    Ceru, ka ‘deac’ jamo arī “pasveicināja”

    x
    20.08.2016 16:34
    Reply to  Ingus Keivs

    Pareizi, bija lieta. Nebrīnīšos, ja pēc gadiem 10-15 šis puika būs nopircis DEACu :))

    digitalk
    20.08.2016 17:05
    Reply to  x

    nebūtu jau slikts tāds veiksmes stāsts. diemžēl tehniski gudri cilvēki ar matemātisko domāšanu reti kļūst arī par veiksmīgiem biznesmeņiem, tur vajag nekaunību un ‘Bolivārs divus nepanesīs’ attieksmi pret citiem.

    digitalk
    20.08.2016 17:05
    Reply to  Ingus Keivs

    ar ko beidzās?

    Deace Duck
    21.08.2016 22:26
    Reply to  digitalk

    Finālā Deacu izdrāza un pat uzlika naudas sodu kkur 1700Eur

    digitalk
    22.08.2016 02:35
    Reply to  Deace Duck

    tas reāli priecē! man vēl rosījās doma, ka vajag iemaksāt DEAC par ģimenes akountu eklasē, bet tagad skuju viņi manu naudu redzēs.

    Deace Duck
    21.08.2016 22:29
    Reply to  Ingus Keivs

    Uzrīdīt juristus šai gadījumā bija izmantojot esošo DEAC e-klasē pieejamo informāciju, aizsūtīt juristu bandu lai klauvē pie čaļa durvīm. Klauvē pie durvīm šī vārda vistiešākajā nozīmē. Tobiš vēsi noplavīja 3pusei konfidencālus datus

    Reklāma