Mainoties pasaulei, nozarēm un vērtībām, darba meklētāju acīs iespējai baudīt bezmaksas kafiju un strādāt modernā birojā vairs nav tik lielas vērtības. Gan pasaulē, gan Latvijā arvien aktuālāki kļūst jēdzieni “labbūtība” un “cilvēkprasmes”. Ko tas nozīmē? Kāpēc uzņēmumiem par šādām lietām būtu tieši tagad jāsāk domāt un ko no tā iegūs darbinieks, atklāj Baltijas Datoru Akadēmijas (BDA) mācību programmas “Cilvēcības māksla” līdzautore un vadītāja, cilvēkprasmju trenere un biznesa mentore Inna Miglāne.
Uzņēmuma veiksmes recepte – sistēma, disciplīna un cilvēkprasmes
Runājot par savu profesionālo darbību, Inna stāsta, ka pirmā darbavieta bijusi “McDonalds Latvija”, kur strādāja par operacionālo vadītāju. Pēc tam darba gaitas turpinājusi uzņēmumā “Statoil Latvija”, kur vadīja biznesa procesus un cilvēkus. Šobrīd Inna pasniedz cilvēkprasmju mācības BDA, kā arī darbojas kā biznesa mentore un konsultante. Būtiska nozīme viņas profesionālajā ceļā ir sadarbībai ar uzņēmumiem: “Man ir ilgtermiņa sadarbības ar lieliem uzņēmumiem, palīdzu to darbiniekiem iziet apmācību ciklu, piemēram, par uzņēmuma kultūru, efektivitāti”.
Cilvēkprasmju trenere uzsver, ka ieguvusi vērtīgu pieredzi, strādājot “McDonalds Latvija” un “Statoil Latvija” uzņēmumos. Piemēram, darbs “McDonalds” iemācīja, ka sistēma un disciplīna ir divi svarīgi faktori, kas nepieciešami uzņēmumos. Savukārt, strādājot “Statoil”, Inna nonākusi pie atziņas, cik nozīmīgas ir cilvēkprasmes. Viņa stāsta, ka šajā uzņēmumā tās tika pielietotas reālajā darba ikdienā , nevis bija tikai “uz papīra”. Tā, viņasprāt, bija arī “Statoil” veiksmes stāsta recepte – cilvēkprasmju esamība, kas atspoguļojās kā darbinieku iesaiste, cieņa, uzņēmuma vērtību demonstrēšana. “Lai uzņēmums varētu turpināt savu izaugsmes un attīstības ceļu, , manuprāt, vajag gan sistēmu un disciplīnu, gan cilvēkprasmes,” uzskata Inna.
Profesionālās iemaņas (Hard skills) un cilvēkprasmes (Soft skills) iet roku rokā
Jautājums par darbinieku labbūtību kļūst aktuālāks arvien vairāk uzņēmumos Latvijā. Piemēram, veicot gada pārrunas ar darbinieku, pirmie jautājumi ir nevis par rezultātiem un sasniegumiem, bet par labbūtību – par to, kā darbinieks jūtas un ko uzņēmums var darīt lietas labā, lai nodrošinātu cilvēkiem vēl labāku psihoemocionālo vidi. Šo jautājumu risināšana paaugstina arī paša uzņēmuma efektivitāti, veidojot tā veiksmes stāstu. Inna stāsta, ka bieži vien cilvēki, kuri neprot sarunāties un nedzird viens otru, arī nespēj savus darba pienākumus veikt pietiekoši efektīvi, pārāk daudz laika veltot dusmām vai vienkārši sūkstoties par konkrēto situāciju. Te lieliski pierādās tas, ka cilvēkprasmes iet roku rokā ar tehniskajām prasmēm, piemēram, programmēšanu. Ja nespēj komunicēt, sadarboties, risināt konfliktus, arī darbs neies no rokas. “Cilvēkprasmes ir tāds kā papildinošais elements tehnisko prasmju attīstīšanā,” norāda Inna.
Aptuveni 85% no veiksmes stāstiem ir par uzņēmumiem, kuri iegulda cilvēkprasmēs
Inna uzskata, ka par darbinieku labbūtību un cilvēkprasmēm nebūtu jārunā kā par mūsdienu trendu. “Cilvēkprasmes ir par cilvēku. Jebkurā jomā cilvēks ir pāri visam,” pārliecināta ir apmācību vadītāja. Viņasprāt, bizness var būt ar cilvēcisko seju. Taču nereti daudzi uzņēmumu vadītāji efektivitāti nostāda pirmajā vietā un tikai pēc tam domā par cilvēku jeb darbinieku. “Runājot ar vairāku uzņēmumu līderiem, esmu secinājusi, ka līdz ko pienāk grūtāki laiki un nav cerētais rezultāts, pirmais, ko pārstāj attīstīt, ir cilvēkprasmes,” pieredzē dalās Inna.
Pasaules Ekonomikas forumā izskanēja frāze, ka līdz 85% veiksmes stāstu ir par uzņēmumiem, kuri iegulda cilvēkprasmju pilnveidē. To, ka veiksmīgs uzņēmums ir uz cilvēkprasmēm orientēts, apliecina vairāki reāli piemēri. Biznesa mentore dalās ar kādas vadītājas teikto, ka ieguldīšana darbiniekos un tieši cilvēkprasmju stiprināšanā šobrīd ir eksistenciāls jautājums. “Ja tagad neieguldītu cilvēkprasmēs, savu darbinieku spējā komunicēt, stresa noturībā, tad mans uzņēmums, iespējams, tuvāko piecu gadu laikā vairs nepastāvētu,” atzinusi uzņēmēja. Ieguldīšana cilvēkprasmēs un darbinieku labbūtībā sniedz virkni priekšrocību. Darbinieki to augstu novērtē, kļūst lojālāki uzņēmumam, attīstās radošums, rodas idejas un līdz ar to arī palielinās efektivitāte.
Galvenās cilvēkprasmes
Lai arī ir definētas daudz un dažādas cilvēkprasmes, nozares eksperti ir izdalījuši 10 galvenās:
- Efektīva komunikācija;
- Aktīva klausīšanās;
- Darbs komandā;
- Laika pārvaldība;
- Mērķu noteikšana;
- Efektīva vadība;
- Lēmumu pieņemšana;
- Emocionālā inteliģence;
- Pielāgošanās pārmaiņām;
- Konfliktu risināšana.
Inna dalās ar vēl vienu piemēru, kas uzskatāmi demonstrē cilvēkprasmju nozīmīgumu. Kāda IT uzņēmuma vadītājs vēlējies, lai programmētājs (darbinieks) savu uzdevumu pabeidz mazliet ātrāk, nekā plānots, par ko IT speciālists sadusmojies un sācis uzvesties bērnišķīgi. Taču cilvēkprasmju esamība vadītājam palīdzēja labāk izprast sava darbinieka emocijas. Tas, savukārt, ļāva izvairīties no iespējamā konflikta un pieņemt lēmumu šo sarunu pabeigt vēlāk. Tā arī rodas efektivitāte, sadarbība un veiksmīgs dialogs.
Kā novērtēt, kādā līmenī kolektīvā vai pašam darbiniekam ir šīs cilvēkprasmes?
Ir dažādi rīki, kā izmērīt darbinieku cilvēkprasmju līmeni. Viens no tiem ir kompetenču novērtēšana, kad darbinieks pats definē savas zināšanas un prasmes. Piemēram, skalā no 1 līdz 5 novērtē savas spējas pielāgoties pārmaiņām.
Otrs veids ir labbūtības aptaujas, kas tiek veiktas ar mērķi, lai novērtētu darbinieka labbūtības līmeni organizācijā. Šo anketu tiek lūgts aizpildīt gan pirms, gan pēc cilvēkprasmju attīstības programmas apguves, lai objektīvi varētu salīdzināt rezultātus.
Trešais rīks ir darbinieku apmierinātības aptaujas. Tajās uzņēmumi parasti piemin vērtības, piemēram, rūpes par darbiniekiem.
Rūpes par darbiniekiem ir dažāda līmeņa vadītāju atbildība
Ikvienam vadītājam ir trīs lomas: vadīt un attīstīt biznesu; vadīt un attīstīt procesus; vadīt un attīstīt cilvēkus. Lai stiptinātu šo trešo lomu – vadīt un attīstīt cilvēkus – uzņēmumā cieši jāsastrādājas gan personāldaļas speciālistiem, gan vadītājiem, piemēram, kopīgi jāorganizē darbinieku apmācības. Tāpat Inna novērojusi, ka paši vadītāji cilvēkprasmju apmācībās mēdz nepiedalīties, šādi radot milzīgu plaisu starp vadību un darbiniekiem. Šī iemesla dēļ viņa sadarbojas pārsvarā ar tiem uzņēmumiem, kuru vadītāji ir gatavi arī paši aktīvi piedalīties apmācībās.
Cilvēkprasmes nepieciešamas visiem
Biznesa mentore zina vairākus uzņēmumus, kur cilvēkprasmes tiek apgūtas visos līmeņos – no vadītāja līdz ierindas darbiniekam, katrs apgūstot sev aktuālāko un noderīgāko. Tādējādi mainās arī apmācību dziļums un formāts. Piemēram, vadītājiem apmācības ir apjomīgākas un intensīvākas, turpretī darbiniekiem – vienkāršākas. Tas, ka visi uzņēmuma darbinieki apgūst cilvēkprasmes, maina arī tā kultūru un tēlu. Inna ir pārliecināta: “Cilvēkprasmes būtu jāmāca ikvienam – gan ierindas darbiniekam, gan vadītājam. Šādā veidā visi uzņēmumā runās vienā valodā”.
Kādas praktiskas lietas no cilvēkprasmju apmācībam iegūst IT speciālists?
Cilvēkprasmju apmācības ir domātas un vajadzīgas ikvienas profesijas pārstāvim, arī IT speciālistiem, kuri, šķiet, ikdienā komunicē pārsvarā ar datora ekrānu. Inna norāda uz vairākām praktiskām niansēm un ieguvumiem, ko sniedz cilvēkprasmju mācības.
- Lai attīstītu cilvēkprasmes, ir nepieciešama apzinātība. Tam, savukārt, ir vajadzīgas diskusijas, kas mudina mainīt domāšanu un palīdz nonākt pie atziņām, sākt uzņemties atbildību un mainīt rīcību.
- Cilvēkprasmju rīku kaste. Pastāv piecas vadības funkcijas: plānot, organizēt darbu, kontrolēt, analizēt un motivēt. Katrai no šīm funkcijām ir savi instrumenti – ļoti reālas metodes, kā paveikt darbu un sasniegt mērķi. Tāpat arī katrai no cilvēkprasmēm ir savas metodes un rīki.
- Trešais būtiskais ieguvums ir efektivitāte. To var izmērīt ilgtermiņā – galvenajos uzņēmuma veiktspējas rādītājos – peļņā, izmaksās, darbinieku ražīgumā u. c.
IT speciālisti, lūdzu, runājiet!
Bieži vien uzņēmumos introvertākie kolēģi ir tieši IT jomas speciālisti, kuri darba specifikas dēļ pārāk neizceļas ar runāšanu un savu domu paušanu publiski. Taču cilvēkprasmju stiprināšana var palīdzēt viņiem atvērties. “Cilvēkprasmes māca līderiem iedot vārdu katram, jo svarīgs ir ikviens – gan ekstraverts, gan introverts darbinieks”. Inna dalās ar piemēru, kur kādam uzņēmumam bija nepieciešamas apzinātības mācības. Tajās piedalījas darbinieki no dažādām nodaļām, ieskaitot IT. Tieši IT speciālisti dalījās ar ļoti dziļdomīgām domām, pauda interesantu skatījumu un vērtīgas atziņas.
Ieteikumi lasāmvielai un klausāmvielai, ja interesē cilvēkprasmju joma
Ja ir interese padziļinātāk izzināt cilvēkprasmju jomu, interneta resursos, kā arī grāmatplauktos atrodams diezgan daudz satura par šo tēmu. Inna kā vienu no autoriem iesaka Saimonu Saineku (Simon Sinek), viņš ir viens no vadošajiem ekspertiem pasaulē cilvēkprasmju pētniecības jomā. Inna rekomendē izlasīt grāmatu “Start with Why”, kurā tiek izklāstīta ideja par Zelta loku (Golden Circle), kas ir sava veida ietvars veiksmīga uzņēmuma izveidei, kurā būtiska nozīme ir darbinieku cilvēkprasmēm.
Taču, ja interesē praktiskā veidā apgūt cilvēkprasmes, Inna iesaka apgūt BDA mācību programmu “Cilvēcības māksla” ( ”The art of humanity’’), kas ir paredzēta visu līmeņu darbiniekiem, kā arī ikvienam, kurš vēlas attīstīt sevi kā personību. “Uzskatu, ka, ja iemācīsies būt noderīgs sev, tad vari būt noderīgs arī citiem. Tāpēc sāc ar sevi!” mudina biznesa mentore un apmācību vadītāja Inna.
Trick question… NAV svarīgas!