No 20. līdz 21. septembrim Viļņā Life Sciences Baltics konferencē vienuviet pulcēsies vadošie biozinātņu jomas lēmumu pieņēmēji, jaunuzņēmumi, dibinātāji, investori un spoži talanti. Pasākuma ietvaros notiks arī jaunuzņēmumu ideju konkurss – Startup Pitch Battle, kurā pretendenti sacentīsies par investīcijām idejai līdz 125 000 EUR no Baltic Sandbox Venture. No visprogresīvākajām tehnoloģijām, piemēram, gēnu izmaiņas un šūnu terapijas, līdz progresam proteīnu dizainā, mikrofluidikā un uz mākslīgā intelekta balstītos risinājumos, biozinātņu nozares potenciāls ir riskants, bet daudzsološs. Neskatoties uz riskiem, šī joma piesaista vairāk investoru uzmanības nekā jebkad agrāk. Kādēļ tā? Skaidro investori.
Biozinātnes, lai arī sarežģīta un laikietilpīga joma – pilna ar potenciālu un neiedomājamu atdevi ne tikai tās radītājiem, investoriem, bet arī sabiedrībai kopumā. Tādēļ investoru atbalsts jaunuzņēmumu attīstībai ir neatsverams ieguldījums zinātnes, medicīnas un inovāciju attīstībā.
Risks ir tā vērts
Kāpēc riskēt investēt biozinātnēs, kur atdeve nekad nav garantēta, un dažreiz ir vajadzīgi gadi, lai izstrādātu ideju, kas varētu pat nestrādāt? Rīgā dibinātās Biocatalyst Foundation un Enzymity radītāja Andrii Shekhirev atbilde ir pavisam vienkārša: “Tas ir grūti, bet tas ir tā vērts.”
“Biozinātnes, tāpat kā jebkura cita pētniecīb-ietilpīga niša, kas pazīstama kā deeptech, piedāvā ļoti atšķirīgu riska un atdeves profilu nekā tradicionālie starta ieguldījumi, piemēram, programmatūras izstrādē. Papildus vismaz zināmai nišas pieredzei tas prasa arī īpašu investora domāšanu – kas var izturēt lielāku sākotnējo nenoteiktību apmaiņā pret lielāku sagaidāmo peļņu, ”saka Shekhirev.
Andrius Milinavicius, Baltic Sandbox Ventures dibinātājs, akselerators, kurš meklē zinātnes vadītus risinājumus, saka, ka biozinātne ir dinamiska joma un ietver risinājumus ar ārkārtīgi lielu ietekmi. “Jā, tas parasti ir cieši saistīts ar konkrētām zināšanām un prasa ilgāku laiku līdz noteiktam pārliecības un attīstības līmenim, taču tajā pašā laikā tā vienmēr saglabā radīto vērtību – intelektuālo īpašumu. Ja salīdzinām biozinātņu jomu ar vispārīgākiem B2B risinājumiem, tie nereti ir saistīti ar lieliem mārketinga ieguldījumiem, vērtības pieauguma saglabāšanā, savukārt, zinātnes virzīti risinājumi rada pilnīgi ko citu,” skaidro Milinavicius.
Pēc Shekhirev teiktā, Baltijas biotehnoloģiju ekosistēma joprojām ir attīstības stadijā – pudeles šaurais kakls parasti ir šīs zinātnes spēja transformēties par lieliem uzņēmumiem – pagrieziena punkts uz radītāju vadītiem jaunuzņēmumiem. “Bez racionalizētas jaunuzņēmumu veidošanas nav lielas jēgas talantu iesaistīšanai, investoriem un nopietnākām politikas veidotāju aktivitātēm. Viena no galvenajām sastāvdaļām lielākai aktivitātei šajā jomā ir kontaktu skaits, tādēļ tādi pasākumi kā Life Sciences Baltics, ir tik nozīmīgi. Tas pievērš starptautisku uzmanību un palīdz dibināt jaunus nozīmīgus sakarus starp dažādām ieinteresētajām personām. Un tas, kā zināms, ir jebkuras plaukstošas inovāciju ekosistēmas pamats,” saka Shekhirev.
Mazāk atkarīgi nekā citi
Investīcijas biotehnoloģijās parasti ir mazāk atkarīgas no citiem ekonomikas cikliem nekā daudzās citās nozarēs, pauž biotehnoloģiju un digitālās veselības jomas investore biozinātnēs Ziemļvalstīs un Baltijas valstīs – Milla Koistinaho, Innovestor Life Science Fund dibinātāja.
“Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, zāles pret tādām slimībām kā vēzis, demence un sirds slimības, ir ārkārtīgi vajadzīgas, un, lai gan iedzīvotāji noveco, šīs slimības rada milzīgu slogu veselības aprūpei un mūsu sabiedrībai. Ir nepieciešami jauni mērķtiecīgi risinājumi, lai risinātu dažādas veselības problēmas un uzlabotu dzīves kvalitāti,” viņa saka.
Viņa atzīst, ka Baltijas biotehnoloģiju un jaunuzņēmumu ekosistēma attīstās un gūst atzinību par tās ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, pētniecībā un inovācijās. “Mēs esam redzējuši aizraujošas iespējas, jo īpaši digitālajā veselībā, digitālajā terapijā, personalizētā medicīnā un biotehnoloģiju platformas tehnoloģijās. Reģionam ļoti svarīgi ir inkubatori un akseleratori, kas piedāvā mentoringu, piekļuvi laboratorijām, atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un tīklus investoriem, ”saka Koistinaho.
Nepastāv robežu
Uzskaitot nozares tendences, Milinavicius saka, ka mēs dzīvojam revolūcijā, ko daži sauc par tehbio – cilvēce ir sasniegusi spēju programmēt bioloģiju tā, it kā tā būtu programmēšanas valoda. Funkcionālā genomika, gēnu izmaiņas, digitālo repliku risinājumi, aprēķini un mākslīgā intelekta izmantošana medikamentu atklāšanas jomā un daudz kas cits — tas viss padara biozinātnes par aizraujošu rotaļu laukumu, kur turklāt pēc Covid pandēmijas vairs nav robežu — nav būtiski no kurienes nāk inovācijas, būtisks ir tikai sasniedzamais rezultāts un resursi, kas nepieciešami, lai to paātrinātu.
Pasākuma laikā kopā ar Lietuvas Inovāciju aģentūru, Baltic Sandbox Ventures notiks jaunuzņēmumu konkurss – Startup Pitch Battle, kura reģistrācija ir atvērta līdz 4. augustam. Laimīgais ieguvējs varēs saņemt līdz 125 000 EUR investīcijas no Baltic Sandbox Ventures turpmākai projekta attīstībai. Investīcijas papildinās ekskluzīvs uzaicinājums piedalīties personalizētā akselerācijas programmā. Programma tiks īpaši pielāgota jaunuzņēmuma vajadzībām, koncentrējoties uz galvenajiem darbības rādītājiem (KPI), lai veicinātu tās tehnoloģiju komercializāciju un veicinātu attīstību starptautiskos tirgos. Uzvarētājs arī iegūs piekļuvi BSV globālajam mentoru portfelim un pievienosies citu, uz inovācijām orientētu, jaunuzņēmumu grupai, iegūstot iespēju kopradīt ar citiem tikpat ambicioziem vienradžiem.
10 labākie jaunuzņēmumi, kurus atlasīs Life Sciences Baltics investoru žūrija, tiks paziņoti 1. septembrī Life Sciences Baltics sociālajos medijos un tie tiks informēti individuāli e-pastā. Jaunuzņēmumi tiks atlasīti atbilstoši to ideju potenciālam, lielumam, tirgus vērtībai un nākotnes perspektīvai. Visiem konkursa ietvaros jaunizveidoto uzņēmumu pārstāvjiem būs piekļuve visām konferenču sesijām, izstādei, tīklošanas vakariņām, īpašai platformai B2B sanāksmēm utt., un tiem būs atļauts demonstrēt savus risinājumus galvenajā Life Sciences Baltics pasākumā investoru priekšā.
“Viens no Lietuvas galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem ir “Co-create”, kas nozīmē, ka esam atvērti sadarbībai, un Life Science Baltics to pierāda. Priecājamies, ka mūsu VC partneri no Lielbritānijas, ASV, Īrijas, Izraēlas, Francijas, Šveices un Ziemeļvalstīm ir izteikuši interesi piedalīties – mēs palīdzēsim viņiem satikt daudzsološākos biozinātņu risinājumus,” piebilst Milinavicius.
Par Inovāciju aģentūru Lietuva
Life Sciences Baltics organizē Lietuvas Inovāciju aģentūra (Innovation Agency Lithuania), ko uzsāka Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija, un tā ir atbildīga par Lietuvas inovāciju ekosistēmu un inovāciju veicināšanu visos biznesa attīstības posmos – no idejām līdz produktiem gala lietotājiem. Aģentūra administrē virkni inovāciju, digitalizācijas un citu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu, kuru kopējā vērtība turpmākajos gados būs vairāk nekā 500 miljoni eiro.
Lietuvas biozinātņu sektors pēdējos gados ir pieaudzis vidēji par 30%. Nozares radītais IKP 2022. gadā sasniedza 3% (mērķis – 5% no IKP līdz 2030. gadam), savukārt tādi iespēju kapitālisti kā Taiwania Capital un Vsquared Ventures investēja Lietuvas jaunuzņēmumos. Uzziniet vairāk par Lietuvas biozinātņu sektoru un Life Sciences Baltics pasākumu šeit. Reģistrācija Startup Pitch Battle šeit.
