Algas saņemšana kriptovalūtā kļūst par arvien ierastāku tendenci, un šajā ziņā izceļas ne tikai sportisti, bet arī politiķi. Piemēram, Ņujorkas mērs Ēriks Adamss jau labu laiku savu algu saņem bitkoinos. Tas kalpojis kā iedvesma Beļģijas politiķim Kristofam De Beukelairam (Christophe De Beukelaer), kļūstot par pirmo amatpersonu Eiropā, kuram algu izmaksā kriptovalūtā.
Thanks to @NYCMayor for the inspiration. Just as you do for New York in the US, I want Brussels to become the leading city in Europe for #blockchain, #Crypto and #Web3. In 2022, I will be working on this. Full tilt. pic.twitter.com/MCL0MMr1hn
Reklāma — Christophe De Beukelaer (@cdebeukelaer) January 27, 2022
De Beukelairs paziņojis, ka šādā veidā savu 5500 eiro lielo ikmēneša algu nolēmis saņemt visu gadu. Paziņojumā “Twitter” viņš arī norāda, ka vēlas, lai Brisele kļūtu par vadošo Eiropas pilsētu blokķēdes, kriptovalūtu un Web 3.0 izmantošanā. Un pie šī mērķa politiķis aktīvi strādāšot jau sākot ar šo gadu.
Vienlaikus šis De Beukelaira lēmums radījis vairākus jautājumus, kas kļūst arvien aktuālāki. Piemēram, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai Eiropas Savienībā un ASV būtu gatavs atbilstošs tiesiskais regulējums, kas ļaus veikt tiešus kriptovalūtu maksājumus ikvienam darbiniekam, kurš to vēlēsies? Šajā ziņā pagaidām vēl tāls ceļš ejams, un arī paša De Beukelaira alga, visticamāk, visu šo gadu tiks konvertēta kriptovalūtā, kas nozīmē papildus sarežģījumus un laika patēriņu.
To algas konvertāciju uz Bitcoin parasti automātski veic trešās puses uzņēmumi, piem. Bitwage vai Strike, darba devējam un darba ņēmējam īpašu papildus laika patēriņu neprasot.
Komisija?
Kaut kāda jau būs, protams. Tāpat kā ja gribētu EUR algu saņemt kontā kā piem. USD.
bet vai tad kriptovalūta nav ierobežots resurss? ja visa eiropa izdomātu maksāt algas bitkoinos, tad tak tam būtiski pieaugtu vērtība, un tiktu bezjēdzīgi šķērdēti energoresursi milzu apjomos, jaunu bitkonu radīšanā, kas novestu pie milzu problēmām, un, no otras puses, laikā, kad visas valstis vēlas novērst jebkādas nelegālas darbības ar maksājumiem, šis ir pilnīgi pretējs virziens. vai sabiedrībai pēc tam ir iespēja kaut virspusēji izsekot politiķa tēriņiem? piemēram, vai jaunu ferrari viņš tiešām ir iegādājies no iekrātās algas, vai tomēr tas bija kukulis? cik ilgam laikam jāpaiet, lai valstis saprastu, ka kriptovalūtas ir aizliedzamas ar steigu?
1. Kripto ir nākotne un nekur tā nepaliks brēks vai nebrēks skauģi citu astronomiskajai peļņai. Tikpat labi varētu aizliegt šifrētos messendžerus, jo tos valsts nevar izlasīt – labāk SMS.
2. Ir jāsāk regulēt nevis jāaizliedz un jādod iespēju godprātīgajiem kripto lietotājiem reģistrēt VIDā savus kripto kontus.
3. Kripto lielā mērā ir izsekojams. Tie, kuriem vajag arī ar USD un EUR dara nelegālas lietas caur ofšoriem un citos veidos.
un kā ar bezjēdzīgu resursu tērēšanu?
According to the Cambridge Center for Alternative Finance (CCAF), Bitcoin currently consumes around 110 Terawatt Hours per year — 0.55% of global electricity production, or roughly equivalent to the annual energy draw of small countries like Malaysia or Sweden.
Un kas notiks, ja, piemēram, 30% no visas pasaules naudas būs kriptovalūta?
Salīdzinājumam – tas “lielais patēriņš” ir padsmit reižu mazāks, nekā ir zudumi tikai elektrības pārvadē pa elektrības līnijām. Nerunājot nemaz par “bezjēdzīgo” resursu tērēšanu piem. dedzinot ziemassvētku lampiņas, spēlējot XBox vai cauru dienu blenžot TV. Ideja, ka kāds patēriņš ir ierobežojams un cits atļaujams, nevis, ka visu nosaka pircēja vēlmes un pirktspēja, ir sociālisms, virzīšanās uz komunismu, tā dara tādas totalitāras valstis kā piem. Irāna, Venecuēla.
Bitcoin rakšanai patērētais enerģijas apjoms gan arī nekad nevar augt tik strauji, kā kurss, jo iekārtas ir jāsaražo, fermas jāuzbūvē, elektrības jaudas ilgtermiņam jādabū, utt…
Bet kas notiks, ja darījumi ar kriptovalūtām sastādīs trešdaļu vai pusi no visiem darījumiem? Tiešām patērētā enerģija būs pielīdzināma elektrības zudumiem? Tiešām?? Pašlaik norēķinu skaits ar bitcoin ir mikroskopisks salīdzinot ar norēķinu skaitu EUR vai USD. Ja kriptovalūta būs legit izmantota valūta, xbox vai lampiņu patērētā enerģija būs vismazākā problēma.
Tie kriptofanāti ir vēzis. Sabiedrībai kļūstot sekulārai, tā sāk izveidot jaunas reliģijas un to var labi novērot.
Norēķinu skaits ar Bitcoin nekorelē ar Bitcoin enerģijas patēriņu, tās ir nesaistītas lietas. Patēriņu nosaka pieslēgto maineru skaits, kas uzlabo tīkla drošību, padara dārgākus un neiespējamākus potenciālos uzbrukumus, bet ilgtermiņā nemaina nedz emisijas gaitu (jo Bitcoin rakšanas sarežģītība ir paškoriģējošs algoritms), nedz apstrādājamo transakciju skaitu blokķēdē. Kopējais Bitcoin darījumu skaits arī gan nav zināma un publiska informācija, jo ir otrā slāņa protokoli, kā Lightning Nework, kur katra individuāla transakcija blokķēdē netiek ierakstīta, tur var būt apakšā miljoni transakciju uz vienu blokķēdes ierakstu.
Par kriptofanātiem neizteikšos, Bitcoin stāv no tā atsevišķi. Īsumā – Bitcoin ir brīvība, EUR / USD ir verdzība.
nu re, beidzot vismaz viens atzīstas, ka vienkārši salasījies sazvērestību teorijas, tāpēc domā, ka glābiņš ir bitcoin. tieši to arī gribēju dzirdēt. būtu gan bijis interesanti uzzināt, vai ir vēl kāda jēga, izņemot vēlmi “nebūt kontrolētam”, bet nu labi, lai paliek.
Kāpēc sazvērestību teorijas? Kad veic bankas maksājumu vai norēķinies ar karti, tehniski tu katru reizi lūdz bankai veikt darījumu tavā vārda, savukārt Bitcoin darījumu tu veic pats un neviens nevar to nedz aizturēt, nedz apturēt. Tas ir vienkārši fakts.
Papildus Bitcoin aspekts ir arī iepriekš definētā emisijas gaita, kas arī to padara par godīgāku naudu. Piem. tikai pēdējā mēneša laikā ECB ir piedrukājusi ap 20 miljardiem EUR, kas ir vairāk par Latvijas gada budžetu un ir virs 50 EUR uz katru eirozonas iedzīvotāju. Cik no tā esi saņēmis savā makā papildus? Vai tomēr dažiem pienākas saņemt par neko un tev nē?
klau, bet tad šis viss ir fufelis, muļķības sarakstītas? nelikšu avotu, pats atradīsi, ja gribēsi, bet te netulkots teksts:
Bitcoin mining consumes around 91 terawatt-hours of electricity annually.
That’s more annual electricity use than all of Finland, which is a country of 5.5 million people.
That’s almost 0.5% of all electricity consumption worldwide, and a 10 times jump from just five years ago.
That’s about the same amount of electricity consumed in the state of Washington each year, and more than a third of electricity used for residential cooling in the US annually.
And it’s more than seven times the electricity used by all of Google’s global operations.
Man tikai viens jautājums:
what is the use case of “state of Washington”?
Gan Ferrari, gan nekustamie īpašumi parādās noteiktos reģistros un tad politiķim jāpamato naudas izcelsme. Crypto te nekā īpaši nepalīdz krāpties
Sveicināts uz planētas Zeme. Šeit var nomāt offšoram vai pat valstij piederošu īpašumu par simbolisku maksu, nekļūstot par tā īpašnieku. Attiecīgi, nekādu reģistru. Ja esam Krievijā, varam noslepenot attiecīgos ierakstus valsts reģistros. Noteikti ir vēl pāris duči shēmu.
Un crypto te palīdz tieši kā?
Tu pareizi saproti – nekādi. Lieks elements šajos dzīves svētkos.
Kolumbijas narko karteļiem pat ļoti palīdz, jo nav vairs jātransportē skaidra nauda. Agrāk bija jādomā, kā no USA dabūt uz Kolumbiju veselu fūri ar papīra naudu! Bet tagad talkā nāk kriptovalūta, kas ļauj ietaupīt uz loģistikas un novērš riskus, ka valdība kravu pārķers un konfiscēs.
Source(s): trust me bro
Tu vēlies, lai kriptonaudu uztvertu kā Gaišās Ciparnākotnes vēstnesi? Reality check skipped.
Un tad vēl viens jautājums – kāda no tā visa jēga? Nu bet tā nopietni, ja neskaita, ka apbižoti tīņi vēlas būt neatkarīgi no valsts, kurā paši dzīvo, vismaz kaut kādā pakāpē? Ar ko tieši kriptovalūta ir labāka par bankas kontu? Es domāju reāliem pieaugušiem cilvēkiem, kuriem ir bērni, kuri maksā nodokļus, bankā ņem hipotēku utt., kāda tad ir tās milzu iztērētās elektrības pievienotā vērtība, kāpēc te daži tā aģitē, ka to vajag regulēt, visur izmantot utt.? Iespēja spekulēt? Iespēja apčakarēt tos, kuri slikti orientējas kriptovalūtās? Kāpēc, piemēram, neizdomāt, ka norēķinu veids turpmāk būs uzņēmumu akcijas biržā?
Un par to vērtības pieaugumu – jūs tak saprotat, ka nauda neaug kokos, un jau no bērnības skolā jums ir izskaidrots, ko nozīmē saīsinājums NTLKBP (nav tādas lietas kā brīvpusdienas) – ja tu ar savu kriptovalūtu, neko lietderīgu dzīvē nepaveikdams, kļūst bagāts, tad kādam citam par to ir jāmaksā. Vai varbūt kādam tomēr šķiet, ka var iedot katram pasaules iedzīvotājam vienu bitcoinu, bitcoinu pieprasījums strauji uzaugs, vērtība arī, pēc pāris gadiem visi pasaules cilvēki būs pārtikuši un nabadzība pasaulē būs likvidēta.
Man patīk tavs domu gājiens – ja kāds bez adekvāta enerģijas patēriņa kļūst bagāts, tad par to samaksā kāds cits. Bingo! Jau kopš laikiem, kad sākās augļošana (un tas bija jau pirms naudas ieviešanas, laikos kad bada gadā es kādam aizdevu vienu vienību graudu, bet atpakaļ prasīju divas). Varbūt izeja būtu naudā, kas derīga tikai noteiktu laika brīdi? Tas ir līdzīgi kā ar ēšanu vai taukiem uz vēdera – ja nepapildina, tad vienā jaukā dienā esam izbadējušies. Ja cilvēks nopelna naudu, bet neizmanto to jēdzīgi, pēc gada-diviem tā vairs nebūtu derīga. Ko tas dotu? Cilvēki nevarētu izmantot naudu kā uzkrājumu veidu, bet censtos to pārsvērst derīgā uzkrājumā – pārtikā, apģērbā, darbarīkos, ēkās. Bet vai tas atrisinātu problēmu “krāšana krāšanas pēc”? Starp citu, inflācija savā ziņā pilda to pašu naudas ekspirēšanas funkciju.
pašai krāšanai nav ne vainas, un iedot kādam vienu graudu, prasot atpakaļ divus, nav īsti labi, ja nākamajā dienā tie jau ir četri, aiznākamajā 8 utt., ja ne, tad tas ir normāls pakalpojums – ja es kādam iedodu kaut ko, ko man šodien nevajag, mēs no tā abi esam ieguvēji. Savukārt, ar kriptovalūtām ir pavisam cits stāsts, kas ļoti līdzinās piramīdu shēmām (visādiem fitlainiem un citiem draņķiem, kas bija modē pirms gadiem 15) – kamēr cilvēki tam tic, tas bezjēgā aug, bet, ja vienu dienu vairs nevar dabūt nākamos alkatīgos, tad viss sabrūk vēl daudz straujāk nekā pirms tam auga. Tāpēc es piedāvāju kriptovalūtu vietā izmantot uzņēmumu akcijas biržā, jo tur, pirmkārt, netiek tik bezjēdzīgi tērēta elektrība, otrkārt, lai arī tur reizēm alkatības rezultātā kaut kas tiek pārvērtēts 10 reizes, tomēr apakšā ir vismaz kaut kāda vērtība, nevis tikai iztērētā elektrība.
Lai kā es attiektos pret bitkoiniem, tomēr daudzu uzņēmumu radītā vērtība ir aptuveni tāda pat, ja ne mazāka par bitkoinos nokurināto elektrību. Cita lieta, vai šo iztērēto enerģiju var lietot atkārtoti un kādā veidā. Un kā tu pats pareizi saki, biržas spekulācijas akcijas padara par ļoti nestabilu naudu.
Nu re, galā nonācām pie secinājuma, ka uzpūsta vērtība var būt jebkam. Un te arī vēl viens secinājums, – tagad pa visām šķirbām bāztā kriptovalūta ne ar ko neatšķirās. Daži sludinātāji tikai stāsta ka tā nu tagad ir nākotne, kas beidzot nesīs vienlīdzību un pārticību pasaulē. Alkatīgās bankas un valdības nevarēs vairāk verdzināt pilsoņus, atņemot viņiem sūri grūti pelnīto. Jo tie varēs būt neatkarīgi. Izteikti liela daļa paliks bagāti beidzot, jo naudu varēs nopelnīt viegli un ātri. Galvenais palaist savu rakšanas fermu. Apdāvinātākie nopērkot datoru paši. Ja nē, tad izdīcot vecākiem, jo “katrs bērns taču ir īpašs, viņam ir tiesības un viņam pienākas!!” Pilnīga leiputrija. Ā, vēl metaversu vajag un tad pašam pat kustēties vairāk nevajadzēs – varēsi savu 3D avataru kustināt.
“Man patīk tavs domu gājiens – ja kāds bez adekvāta enerģijas patēriņa kļūst bagāts, tad par to samaksā kāds cits.”
2019.-2020. gadā salīdzinoši īsā laikā zelta cena uzlēca par apmēram 50% un tur arī ir palikusi. Kas par to samaksāja?
Vai cenas paaugstināšana nozīmē arī lielākus ieņēmumus? Ja to zeltu neviens nepirka, tad atbilde ir – neviens nesamaksāja. Ja kāds pirka – tad viņš arī samaksāja, un netieši samaksāja arī tie kas no zelta pircēja pērk viņa pakalpojumus/produktus.
Un? Viņam jau tā pat vispirms pateiks algu frankos/eur un tad konvertēs algā. Tā būtu ziņa, ja viņam,teiksim, mēnesī alga būtu 0.03 BTC bez piesaistes USD/EUR valūtai. Būtu vienalga, vai izmaksas dienā BTC cena būtu 30k vai 60k par monētu… bet tā, tās ir tikai vēlētāju balsu piesaiste. Viņš, sliktākajā gadījumā zaudēs komisijas maksu un labākajā gadījumā uzvarēs ar biržas cenu svārstībām.