Kas ir Web 3.0 un vai decentralizēts internets ir nākotne?

Gluži kā visas citas tehnoloģijas arī internets tam visam pa vidu ar gadiem attīstās, aizvien spilgtāk iezīmējot tendences, ar ko tuvākā vai tālākā nākotnē sastapsies lietotājs. Internets, ko izmantojam šodien, ir krietni citādāks par to, kāds tas bija pirms desmit gadiem. Pavisam noteikti tā varēsim teikt arī pēc vēl desmit gadiem, atskatoties uz to, kā izmantojām virtuālās pasaules labumus tagad, 2021. gadā. Nesen plašā rakstām iepazīstinājām ar metaversu – sava veida kibertelpu, kurā lietotājs varēs izdzīvot un piedzīvot aizraujošu un unikālu pieredzi, izmantojot virtuālās un papildinātās realitātes aprīkojumu.

Pagaidām iezīmējas tas, ka metaversā varētu valdīt ietekmīgākie un tehnoloģiju ziņā varošākie uzņemumi jeb Big Tech, piemēram, “Meta”, “Google”, “Microsoft” un citi. Tomēr, lai metaverss kā tāds izdzīvotu un nepiedzīvotu neveiksmi, ir būtiski jādomā pie dažām lietām. Proti, tam jābūt būvētam uz atvērtā koda platformas, neatkarīgam, pieejamam ikvienam, lietotāju nekontrolējošam. Tas nav iespējams, ja dominējošie tehnoloģiju nodrošinātāji, lēmumu pieņēmēji un datu glabātāji būs Big Tech. Tāpēc diezgan skaidrs, ka internetam nākotnē jābūt decentralizētam. Tev taču patiktu, ja viss Tavs saturs piederētu Tev, nevis, piemēram, “Instagram”? Tā būtu pasaule, kurā mēs paši savās grupās, kopienās varētu vienoties par nosacījumiem, nevis tos uzstādītu lielās kompānijas, kurām šobrīd pieder visa vara, nauda un galu galā mēs paši. Tie nav tikai skaisti sapņi, bet realitāte, par ko šodien ne tikai runā, bet veido. Tas ir nākamās paaudzes internets Web 3.0, ko darbinās publiska datubāze – blokķēde.

No statiskām interneta lapām līdz “Instagram Reels”

Web 3.0 būs trešā interneta versija/laikmets. Pirms tās attiecīgi bija Web 1.0 un Web 2.0, kas attīstījās, izmantojot dažādas tehnoloģijas un formātus.

Web 1.0 interneta versija bija aktuāla no 1991. līdz 2004. gadam, kad lielākā daļa lietotāju bija satura patērētēji. Savukārt satura radītāji pārsvarā bija tie paši programmētāji, kuri veidoja mājaslapas. Lielākā daļa vietņu bija statiskas lapas, kurās parādītais saturs (pārsvarā teksts un attēli) tika piegādāts no statiskas failu sistēmas, nevis datu bāzes. Kopumā sakot, par Web 1.0 var domāt kā read-only jeb vienīgi lasāma formāta tīmekli.

Savukārt Web 2.0 laiks sākās 2004. gadā, un daudzi uzskata, ka šo interneta versiju izmantojam vēl šodien. Web 2.0 pamatā ir ideja par “tīmekli kā platformu”. Tev vairs nav jābūt programmētājam, lai piedalītos satura veidošanā. Tagad ikviens var būt satura radītājs, augšupielādēt savu veikumu sociālajos tīklos, video/attēlu/mūzikas koplietošanas vietnēs un atrādīt to citiem visā pasaulē. Tīmekļa vietnes kļuvušas dinamiskas, interaktīvas, responsīvas, dodot iespēju ar saturu iepazīties dažādu ierīču īpašniekiem, izmantot 3D, AR, VR un citas iespējas.

Esam izslāpuši pēc kā labāka

Būt atkarībā no lielo kompāniju dienām un nedienām. Web 1.0 un Web 2.0 ir centralizēta interneta versijas, kur vara lielākoties pieder lielajām kompānijām, piemēram, “Google”. Ja “Google” pēkšņi rodas darbības traucējumi, mēs esam pilnīgi bezspēcīgi, tas ietekmē mūsu darbu, informācijas meklēšanu, e-pastu caurlūkošanu un daudz ko citu, kam pieskāries “Google”. Tomēr tā nebūt nav vienīgā problēma.

Mūsu dati → personalizētas reklāmas → peļņa uzņēmumiem. Mūsdienās teju jebkurai lietotnei, kas vēlas būt kaut cik veiksmīga, jāiziet cauri trim posmiem. Pirmkārt, jāizveido produkts, kas piesaistīs lietotājus. Otrkārt, jāizveido lietotāju bāze. Treškārt, jāsāk pelnīt. Peļņas gūšanai uzņēmumi bieži izvēlas uz lietotāju datiem balstītas reklāmas. Jo vairāk datu no lietotāja izvelc, jo personalizētākas reklāmas vari parādīt, kas mudina tā vien uzklikšķināt un kaut ko nopirkt. Jo vairāk klikšķu, jo lielāka peļņa no reklāmām, un to lieliski izmanto, piemēram, “Google”, “Facebook”.

Problēmas ar lietotāju datu drošību un privātumu. Aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka lietotnes saskaras ar lietotāju datu drošības riskiem, pārkāpušas personas privātuma principus utt. Tāpat uzņēmumi bieži vien glabā lietotāju datus bez piekrišanas vai pat pārdod tos citām kompānijām. Web 2.0 interneta laikmetā lietotājs pats nevar kontrolēt savus datus un to glabāšanas veidu.

Web 3.0 mērķis ir novērst daudzus no šiem trūkumiem, pārveidojot lietojumprogrammu izveides procesu un mūsu mijiedarbību ar tām.

Ar ko Web 3.0 ir unikāls?

Lai arī varētu domāt, ka “Web 3.0” ir kaut kas pilnīgi jauns, tā gluži nav. Šo terminu jau 2014. gadā ieviesa kriptovalūtas “Ethereum” līdzradītājs Gevins Vuds (Gavin Wood). Taču tikai pēc sešiem gadiem, 2020. gadā, par to sāka runāt vairāk. Šī gada beigās Web 3.0 iegūst arvien lielāku popularitāti, galvenokārt pateicoties kriptovalūtas entuziastu interesei.

Web 3.0 pamatā ir decentralizēta tiešsaistes ekosistēma, ko darbina blokķēde, līdzīgi kā tas ir kriptovalūtu un NFT gadījumā. Lietotnes (ieskaitot saturu), kas izveidotas Web 3.0, ir decentralizētas. Radītais saturs pieder pašiem lietotājiem, nevis, piemēram, “Facebook”.

Web 3.0 bieži tiek pretstatīts Web 2.0, kur liels apjoms datu un satura tiek pārvaldīts centralizēti un būtībā ir Big Tech rokās. Taču blokķēde un decentralizēta pārvaldība nav vienīgais, kas Web 3.0 atšķir no iepriekšējām interneta versijām. Īsumā Web 3.0 varētu raksturot šādi:

• Darbojas ar atvērtā pirmkoda programmatūru;
• Brīvi pieejama – nav nepieciešama nekāda trešās puses atļauja, lai piekļūtu Web 3.0 un tās lietojumprogrammām;
• Pārbaudāma;
• Pati sevi pārvaldoša (Self-governing);
• Saturs pieder lietotājiem, nevis kādai kompānijai, valdībai;
• Autentifikācijai nav nepieciešami savi personīgie dati;
• Caurspīdīga;
• Vienmēr nodrošināta piekļuve lietotnēm, pakalpojumiem;
• Būtiska nozīme ir digitālajam maciņam;
• Iebūvēti vietējie maksājumi, izmantojot “Ethereum” vai citu kriptovalūtu.

Visa pamatā decentralizēta sistēma

Web 3.0 sastāv no decentralizētām lietotnēm, kuras glabājas “Ethereum” vai “Bitcoin” blokķēdē un kuras darbina atvērtā pirmkoda blokķēdes protokols. Visi dati, ieskaitot lietotāju informāciju, tiek glabāti blokķēdē un atrodas absolūtā drošībā. Šo lietotņu darbībā būtiska nozīme ir viedajiem līgumiem (smart contracts), kas darbojas kā noteikumu kopums, ko ievēro ikviens – gan lietojumprogrammu veidotāji, gan lietotāji.

Kopumā šobrīd fiksētas ap 8700 aktīvas decentralizētas lietotnes, no kurām lielo vairumu sastāda kriptovalūtu tirdzniecības platformas un spēles. Lielākā daļa no tām darbojas “Ethereum” blokķēdē. Viena no tādām ir videospēle “CryptoKitties“, kas ļauj nopirkt, kolekcionēt un rūpēties par digitālajiem kaķiem.

Web 3.0 būtiska nozīme ir arī decentralizētām autonomām organizācijām (DAO), kas tradicionāli ir tie paši uzņēmumi, organizācijas ar atšķirību, ka tās nepārvalda, piemēram,  valdība vai centrālā banka. DAO sastāv no dalībniekiem, kuri savstarpēji vienojas par noteikumiem, principiem, kas uz visiem iesaistītajiem attiecas vienādi. Katrs dalībnieks ir organizācijas īpašnieks un tiesīgs piedalīties tās pārvaldībā, izmantojot savas balstiesības. Katrā DAO tiek izmantoti kriptovalūtas tokeni, kas kalpo kā finansiāls stimuls ikvienam, kurš vēlas piedalīties organizācijas izveidē, pārvaldībā, uzlabošanā.

Līdzīgi kā decentralizētas lietotnes, arī DAO atrodas blokķēdē, un tās darbina atvērtā pirmkoda blokķēdes protokols. Tāpat DAO svarīgi ir viedie līgumi, kas nosaka organizācijas noteikumus un principus. Šie līgumi būtībā ir koda daļas, kas tiek automātiski izpildīti, ja tiek izpildīti noteikti kritēriji.

Decentralizētas autonomas organizācijas kā tādas eksistē kopš 2015. gada. Piemēram, “Dash“, kas vienlaicīgi ir arī kriptovalūta, nodarbojas ar pārvaldības un finansējuma piešķiršanas jautājumiem.

Vēl viens virziens, kur savas korekcijas varētu ienest Web 3.0, ir maksājumi. Jēdziens “decentralizētas finanses” (DeFi) kļūst arvien redzamāks ziņu virsrakstos īpaši saistībā ar kriptovalūtām. Tas nozīmē, ka lietotāji var veikt tiešos maksājumus bez bankas vai valdības starpniecības.

Maksājumi Web 3.0 tīmeklī notiek, izmantojot kriptovalūtu tokenus un digitālos makus. Piemēram, “Coinbase Wallet”, “MetaMask” un “Torus”, kas nodrošina ātrus, vienkāršus, anonīmus un drošus starptautiskos maksājumus un darījumus. DeFi maksājumus var veikt caur decentralizētām lietotnēm, piemēram, “Uniswap“.

Autentificēsies lietotnēs ar digitālo maku

Tā kā Web 3.0 tīmeklis sastāv no decentralizētām lietotnēm, arī autentificēšanās tajā būs krietni citādāka nekā šodien. Web 3.0 interneta versijā lietotāja identitāte tiks piesaistīta lietotājam piederošā digitālā maka adresei, ar kuras palīdzību būs iespējams autentificēties lietotnēs.

Atšķirībā no Web 2.0 autentifikācijas metodēm, kas visbiežāk ir e-pasts + parole, pieprasot lietotājam nodot sensitīvu un personisku informāciju, digitālā maka adrese ir pilnībā anonīma.

Vienu digitālā maka adresi var droši izmantot autentifikācijai vairākās lietotnēs. Taču, ja lietotājam pieder vairāki digitālie maki, katrā lietotnē droši var izmantot cita digitālā maka adresi.

Web 3.0 interneta laikmets jau klauvē pie durvīm

Nesen pazibēja informācija, ka vairāki uzņēmumi, tostarp “Twitter”, “Discord” un “Reddit”, pēta Web 3.0 tehnoloģiju iekļaušanu savās platformās. “Discord” gan vēlāk paziņoja, ka šobrīd tomēr vēl netaisās izmantot Web 3.0, baidoties no lietotāju negatīvās reakcijas. Taču, kas attiecas uz “Twitter” – tas šobrīd strādā pie savas decentralizētās versijas “Bluesky“.

Kamēr daži pēta, citi jau radījuši pirmās decentralizētās lietojumprogrammas. Viena no tādām ir “Radicle” – decentralizēta “GitHub” alternatīva. Tā dod iespēju ikvienam interesentam iesaistīties tās pārvaldībā, uzturēšanā, pilnveidošanā. Par dalību šajā projektā dalībnieki saņem samaksu kriptovalūtā, ko nodrošina atvērtā pirmkoda blokķēdes protokols “Gitcoin“. Savukārt protokols “Yearn” ļauj iesaistītajiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un balsošanā par priekšlikumiem.

Protams, ir ne mazums skeptiķu, kuri uzskata, ka Web 3.0 mērķi ir tālu no to realizēšanas un jaunais interneta laikmets tik drīz nav sagaidāms. Tāpat daļa ir pārliecināta, ka šis ir mēģinājums laikā, kad politikas veidotāji gatavojas noteikt skaidrākus ierobežojumus kriptovalūtām. Kā saka – dzīvosim, redzēsim.