Mobilo sakaru operatori “BITE Latvija” un “Tele2” uzskata, ka “Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisijas” (SPRK) paziņojums par atļauju operatoriem koplietot radiofrekvences ir neatbilstošs un nepilnīgs, jo koplietošana ir atļauta mazāk nekā pusei operatoru lietošanā esošā spektra apjoma. Turklāt arī tas liedz kopīgi izmantot frekvences, kas svarīgas efektīvas 5G infrastruktūras izveidei nākotnē. Tas nedod iespēju panākt ieguvumus, kurus pilnvērtīga mobilo sakaru infrastruktūras koplietošana varētu sniegt Latvijas iedzīvotājiem, apkārtējai videi un ekonomikai.
Operatori jau iepriekš ir skaidri norādījuši, ka atsevišķu mobilā radio tīkla elementu koplietošana nenozīmē konkurences samazināšanos. Tieši pretēji – “BITE Latvija” un “Tele2” turpinās darboties kā konkurējoši uzņēmumi, un no tā, ka jaunākās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijas ar pilnvērtīgu infrastruktūras koplietošanu tiktu izvērstas ātrāk, plašākā teritorijā un ar mazākām izmaksām, ieguvēji būtu tieši mobilo sakaru lietotāji. Diemžēl SPRK pieņemtais lēmums, par ko SPRK paziņoja ar mediju starpniecību, liedz koplietot radiofrekvences tādā apjomā, kā to lūdza mobilo sakaru operatori, un tas var kavēt mobilo sakaru tīkla nākamās tehnoloģiskās paaudzes straujāku attīstību.
Eiropas Savienība (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā, ko Latvijas normatīvajos aktos vajadzēja ieviest līdz 2020. gada 21. decembrim, norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.
“Tele2” un “Bite Latvija” arī norāda, ka neizprot SPRK rīcību vispirms par savu lēmumu informēt medijus un tikai pēc tam uzņēmumus. Pēc lēmuma saņemšanas uzņēmumi ar to iepazīsies un izvērtēs tā pārsūdzības iespējas.
Jāuzsver, ka operatoru radio tīklu koplietošana jau kopš 2005. gada ir ierasta prakse – kopumā pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 šāda veida vienošanos, tostarp 40 no tām ir Eiropā. Piemēram, Tele2 un Telia (Zviedrija), Telia un Telenor (Norvēģija), Orange un T-Mobile (Polija), DNA un Telia (Somija), SFR un Bouyugues Telecom (Francija), Vodafone un Nova (Islande), T-Mobile un O2 (Vācija), Vodafone un Orange (Lielbritānija) u.c.
Tele2 jums melo.Nekas nav petits nekas nav darits.neapseko savus objektus savlaicigi.Eiropa tikai rekomendē.nevis uzspiež savu gribu.Tele2 uzperk zemes apmuļķo iedzivotajus.solitā vietā sanak čiks.Un savus miljonus pelna uz iedzivotaju rekina.Ludzams but uzmanigiem no Tele2 .
Derētu tā kā saite uz SPRK lēmumu, lai var saprast ko atļāva un ko neatļāva. Ja neļauj apvienoties, lai būvētu kopīgu infrastruktūru, tas ir stulbi, jo patērētājam jāsedz pašizmaksa . Iespējams tāpēc jau šonedēļ Bite izsūtīja paziņojumus, ka jauniešu pieslēgumam cels cenas. Un tas galīgi nav tas, ko SPRK būtu jādara.
Ko darīt, kad SPKC ar galvu nedraudzējas, idiņi.
Toties 13 tūkstoškāršu uzcenojumu viesabonēšanas tarifos SPKC uzskata par normālu un atbalstāmu praksi –
jo lielie tarifi nozīmē arī lielākus nodokļu ieņēmumus.
Vēl piedevām, operatoriem nav pat pienākuma painformēt klientu, ka viņš pašam to nezinot, staigājot pa ES pierobežu, ir pieslēdzies ne ES operātoram.
https://kursors.lv/2021/04/01/bite-un-tele2-sprk-lemums-par-radiofrekvencu-koplietosanu-ir-nepilnigs-un-neatspogulo-eiropas-tendences/#comment-112878
https://boot.ritakafija.lv/forums/index.php?/topic/177399-vai-mobilo-sakaru-operatoru-alkat%C4%ABbai-ir-iesp%C4%93jamas-k%C4%81das-robe%C5%BEas/
Nevaig jau aizmirst,ka viņi jau gelvenais mērķis gūt pelņu un antenu uztādīšana un uzturēšanu maksā naudu.
Nevaig aizmirst,ka mobilais teefons meklē tīklu kam viss labākais savienojums .
Viesabonēšana Eiropā dažus pēdējos gadus īsti nav problēma, cenas ir būtiski samazinājušās. Un ar citām valstīm viesabonēšana ir dārga, jo ļoti dārgs šis pakalpojums ir starpvalstu savienojumu dēļ. Proti, daudz maksāt vajag tai valstij, kuras mobilo sakaru pakalpojumus viesabonēšanā izmanto. Šis nav tas gadījums, kad vietējie operatori vārās.
Izlasiet visu pavedienu, nav briesmiigi garš,
datiem viesabonēšanā nav ne mazākā sakara ar starpvalstu datu kanāliem.
Vienkārši liek tarifu, kādu vien vēlas, jo klientam nav pat izvēles.
Lokālā tīklā klients var aiziet pie konkurenta,
ES teritorijā darbojas pretreketa regula. Starp citu, tur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka bez tās neesot cerību uz pašregulēšanos, tātad kamēr būs atļauti tarifi reiz 13 000, tikmēr patērētājam būs maksāt.
Latvijas operatori maksā naudu svešu valstu operatoriem, lai tie ļautu klientiem saņemt mobilo sakaru pakalpojumus svešatnē. Tas ir tas, kas rada lielās izmaksas.
Cik daudz tiek maksāts USA un AAE operatoriem, ir zināmi konkrēti piemēri ar cipariem? Un cik USA un AAE operātori maksā LV par to pašu pakalpojumu? Kad zinām ciparus, tad arī varam sarēķināt, cik pamatoti ir šie tarifi.
Publiski es šādas cenas (tarifus) neesmu redzējis, tik cik runājis ar operatoriem.
GSMA ir foršs materiāls par to kā veidojas šo pakalpojumu cenas un kā tie vispār darbojas: https://www.gsma.com/aboutus/wp-content/uploads/2012/03/smsdataroamingexplained.pdf
Tiešām izlasījāt?
Krievijā mobilie dati maksā 2x mazāk,
bet maksājot par to pašu produktu caur LV operatoriem 13000x dārgāk,
te nav sakara ar reālajām izmaksām, vienkārši nav aizliegts kāst un operatori to interpretē kā pienākumu
liekas, ka tev nav ne mazākās sapratnes, kā veidojas Krievijas mobilo datu cenas caur LV operatoriem, toties ir viedoklis.
+1
un tev ir dati, par kādu cenu mūsu operatori pērk no krievu operatoriem balss un datu pakalpojumus?
Par tādu, kādu savā starpā vienojušies.
Ne jau no tukša gaisa piedzima ES pretreketa regula, tik žēl ka tā skar tikai ES ieksējo viesabonēšanu
nu skaidrs, nav tev datu.
man arī nav, bet es pieņemu ka 20GB par eur3-4 EU operatoriem nedod.
un vispār, kas īsti traucē pirkt vietējo simkarti par augstākminēto cenu, likt telefonā un izmantot datiem? nu, protams, ja telefons nav tik smalks, ka ir vieta tikai viena simkai.
“Par tādu, kādu savā starpā vienojušies.”
tieši tā, un Krievijas mobilo datu cenas priekš LV nosaka Krievijas puse.