Reklāma

Vai saules paneļi uz jumta atmaksājas? Pieredzē dalās Jānis Kronbergs

Jaunākie raksti

Latviešu 3D fotonikas un optisko risinājumu uzņēmums “Lightspace Technologies” piesaistījis 800 000 eiro

Latviešu uzņēmumi jau daudzkārt pierādījuši, ka, ja ir vēlme, pacietība un labvēlīgi apstākļi, iespējams izlolot patiesi veiksmīgus uzņēmumus, arī...

Apple iPhone 13 apskats – nekas īsti jau nav mainījies, bet tomēr…

Vēl viens gads riņķī, un Apple atkal ir izlaidis atjauninātu un uzlabotu uzņēmuma galveno produktu - iPhone viedtālruni. Apple...

“Tele2” pieslēgumu skaits pārsniedzis 1 miljonu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos palielinājies par 8,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu,...

Kopējais Tet grupas apgrozījums šogad audzis par 7%, eksports – par 37%

Šī gada deviņos mēnešos Tet grupas kopējais apgrozījums sasniedzis 174,6 miljonus eiro, augot par 7%, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

Luminor uzņēmumiem turpmāk atvērs norēķinu kontus attālināti

Turpinot bankas pakalpojumu digitalizāciju un pielāgošanos ārkārtējās situācijas apstākļiem, sākot ar šī gada oktobri uzņēmēji varēs atvērt Luminor jaunu...

Klāt pavasaris un daudzi jau labprāt tīksmīgi pasildās saulītē, pirms sākusies īstā sauļošanās sezona. Taču daži saules gaismu izbauda cauru gadu pat tad, ja debesis apmākušās. Cik stundas dienā saules paneļi ražo elektrību, kur likt neiztērēto enerģiju un ar ko jāskaņo to izvietošana, pieredzē dalās Jānis Kronbergs, kurš, būvējot privātmāju, uzstādījis arī saules paneļus.

Mākoņi nav šķērslis enerģijas ražošanai

Jānim saules paneļi ir jau gadu, un šobrīd viņš var novērtēt sistēmas darbību dažādos gadalaikos un laika apstākļos.

“Vasarā saules paneļi ražo elektrību jau no agra rīta, no pusseptiņiem, un tad līdz pat vakaram – beidz ap astoņiem, pusdeviņiem,” stāsta Jānis. “Nemaz obligāti nav jābūt saulei, jo ultravioletie stari, kas nepieciešami elektrības ražošanai, sistēmu sasniedz arī tad, ja laiks ir apmācies. Ziemā, protams, paneļi ir “slinkāki”, taču es viennozīmīgi izvēlētos šo sistēmu arī otro un trešo reizi. Zinu, ka dienas gaišajā laikā varu droši darbināt ierīces – gaisa kondicionētāju, veļasmašīnu, trauku mašīnu utt., kam lielāko daļu nepieciešamās elektrības nodrošina saules enerģija.”

Saules paneļiem motivēja vēlme ietaupīt

Ideja par paneļiem Jānim bija jau labu laiku, taču viņš atzīst – kad pieņēmis lēmumu, viņam nebija ne jausmas, cik maksā saules paneļu sistēmas uzstādīšana, kādus paneļus izvēlēties, kā tie darbojas un kā tas viss pārvēršas elektrībā. Sācis pētīt tirgu, par svarīgiem kritērijiem nosakot ne tikai cenu, bet arī garantijas laiku un iespēju sadarboties ar sertificētiem, kvalificētiem meistariem un kompetentiem speciālistiem.

“Ceļot privātmāju, sapratu, ka noteikti gribu māju ar rekuperācijas sistēmu, lai siltums paliktu iekšā mājā un visu laiku būtu svaigs gaiss, kā arī ar saules paneļiem,” stāsta Jānis Kronbergs. “Konsultējoties ar citiem privātmāju īpašniekiem, secināju, ka vidējais ikmēneša elektrības patēriņš privātmājā ir ap 700 kilovatstundām, kas rēķinā atspoguļojas kā aptuveni 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā. Tā ir diezgan liela summa, ko gribēju ietaupīt. Saules paneļi kalpo vairāk nekā 20 gadu – negribētos, ka pēc pāris gadiem nebūtu, pie kā vērsties ar garantijas jautājumiem. Tāpat arī man bija svarīgi, kā šis darbs tiks paveikts, lai pašam nebūtu jākārto formalitātes un lai varētu paļauties uz meistariem – būtu nelāgi, ja, uzstādot saules paneļus, kāds sabojātu jumta segumu vai savienotu nepareizos vadus un nosvilinātu man māju,” smej Jānis.

No pirmās energouzņēmuma “Enefit” speciālistu vizītes Jāņa īpašumā līdz saules enerģijas ražošanai pagāja apmēram trīs mēneši. Pati uzstādīšana aizņem vien pāris dienu, taču pirms tam jāveic rūpīgs plānošanas darbs un jāsaņem visas nepieciešamās atļaujas un saskaņojumi Ekonomikas ministrijā un “Sadales tīklā”. Šbrīd gan process ir atvieglots un Ekonomikas ministrijas atļauja vairs nav nepieciešama. Jānim pašam gan par to galvu lauzīt nevajadzēja – visas šīs darbības veica uzņēmuma pārstāvji.

Neizmantoto enerģiju Jānis pārdod

Pirmajā tikšanās reizē tiek izvērtēta iespējamā saules paneļu atrašanās vieta, pēc tam, ņemot vērā klienta elektrības patēriņu, veikti rūpīgi aprēķini un piemērotākās sistēmas izvēle, lai nav tā, ka uzstādītā sistēma ir dārgāka nekā klients spēj patērēt, un lai saražotā elektrība nav lieki jāatdod tīklā. Pati uzstādīšana, ko veic sertificēti speciālisti, aizņēmusi pāris dienu – tika uzskrūvēti paneļi, uzstādīts invertors, un sistēma varēja sākt darboties.

“Man ir pavisam 30 paneļu ar vidējo ražošanas jaudu 7,2 kilovati un Fronius Symo invertors, un kopējās izmaksas bija 6000 eiro ar PVN. Ja kādu dienu redzēšu, ka jaudas par maz, paneļus var pielikt vēl klāt. Protams, cena var svārstīties: daudz kas atkarīgs no jumta slīpuma, uz kura tiek likti paneļi, kādi stiprinājumi vajadzīgi, kāda tipa paneļus montē un cik daudz; svarīgi arī, kā novietota māja. Man ir saules paneļiem ļoti piemēroti apstākļi – gan mājas novietojums, gan jumts ar nelielu 15 grādu slīpumu,” stāsta Jānis. Viņš prognozē, ka ieguldījums atmaksāsies apmēram 10 gadu laikā. Šobrīd viņš ik mēnesi patērē vidēji 700 kilovatstundas, no kurām 530 kilovatstundas saražo saule. Pērkot elektrību, tie būtu ap 100 eiro, bet Jāņa rēķinā vidēji gadā tie ir 53 eiro. Vasarā, kad vairāk saules un arī saražotās elektrības, tie ir 2–3 eiro, ziemā, kad saules paneļi elektrību ražo mazākā apmērā, var sasniegt arī 100 eiro, tomēr gada griezumā ieguvums ir vērā ņemams. Jānis izvēlējies pārdot “Enefit” pašpatēriņam neizmantoto elektrību par dienas biržas cenām, bet vakarā, kad tā biržā ir lētāka un pašam vajag vairāk elektrības, to atkal iegādāties, mēneša beigās saņemot rēķinu par atlikušo starpību. Lielākās izmaksas veido OIK, “Sadales tīkla” pakalpojums un maksa par pieslēgumu.

Kādu brīdi Jānis apsvēris arī akumulatoru sistēmas uzstādīšanu dienā nepatērētās enerģijas uzkrāšanai. Tomēr tas prasa gandrīz tādas pašas investīcijas kā saules paneļu sistēma, bet atmaksājas krietni ilgākā laikā, turklāt akumulatoru mūžs ir krietni īsāks, tāpēc, viņaprāt, privātmājām tas nav lietderīgi un drīzāk noder tiem, kuri ļoti aktīvi izmanto elektrību naktīs.

Reklāma

107 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
107 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments

Domāju reāla pieredze, izrādās lēta reklāma.
Gribētu gan zināt, kas ir jādara, lai privātmājā būtu 700-1000kw patēriņš mēnesī..

Jādzīvo ikdienā un jālieto elektrība :) Varbūt apkurei jāizmanto. Varbūt mainingam. Paskatījos, ka dzīvoklī es mēnesī nokurinu ap 350 kWh.

Jāiegādājās e-auto.

+1

Pirms gada prasīju Elektrum aprēķināt man saules bateriju izdevīgumu un tad aprēķinā bija iekļauts arī OIK, ja ņem atpakaļ no tīkla. Pagājušonedēļ paprasīju vēlreiz, bet šogad aprēķinā OIK vairs neparādās. Tātad, vai nu Enefit reklāmraksts ir novecojis, vai arī Elektrum pagājušonedēļ atsūtītajos aprēķnos smagi betonē. Bet ja OIK izmet ārā no aprēķiniem, tad viss tas proces ir kļuvis par 1/3 pievilcīgāks kā pagājušogad. Paneļiem garantija 15 gadi, bet invertoram tikai 5, tātad 15 gadus nevelk. No kā secinu, ka no ietaupījuma jau jāsāk atlikt naudiņa Invertora iegādei. Un tā kā saulīte elektrību ražo visvairāk vasarā, kad ir vismazākais enerģijas patēriņš,… Read more »

Man 48m2, 3-istabu dzīvoklis ar malkas apkuri un vidējais elektr. patēriņš ir 400-450kw mēnesī.
Jautāsiet, kapēc tik daudz?
Tapēc ka ~ 10-15 gadus atpakaļ, latvenergo (sadales tīkls) sāka ieviest jaunos ”precīzākos” elektrīas skaitītājus un patēriņš palielinājās, par ~ 25-30%-tiem.

Patēriņš ir neadekvāts, ja vien nelieto elektriskās sildierīces(radiatori, boileri).
Ieteiktu pārbaudīt elektroinstalāciju, vai nav noplūde.

vēl iespējams, ka no tevis iekasē arī par šķietamo jaudu, kuru jaunie skaitītāji uzskaita. bet kaut kā procents par lielu.

Manā ciemā, 3 stavenēs, 19 gada vasaras beigās dažam majam uzlika ciparu skaititāju – speciali pirms tam paskatijos, vecais ar disku par 24 stundam uzraidija 4kilovatus. Kad uzlika, uzreiz pēc 24 stundām bija tie paši 4 kilovati. Mans elektrum uzreiz no omes vārda uz savu partaisiju līgumu, piesledzu biržas cenu. Par 2020 gadu, kopā ir samaksāts 253 eiro 86 centi un nokurināts 1929 ar pusi kilovatu. Zemākais patēŗiņš bija septembrī – 129,55kw, lielākais decembrī – 212. Lētākais rēķins – 17,22 maijs, dārgākais decembrī – 30 eiro 2 istabas, 15 gadus vecs Junkers gāzes katls apkurei. +- 2 kw diennaktī noēd… Read more »

viss ļoti atkarīgs no iekārtām. radiniekam 1 cilv. el. rēķins tikai par 10% zemāks kā citam radiniekam 3 cilv. ģimene. pirmajam ir plazmas tv un nekas daudz vairāk arī nē, lampas ir ekonomiskās, cik tur viens cilvēks lieto – vienā istabā vienlaicīgi, pavecs laptops ar i3. otrajiem ir led tv ar BL nogrieztu skatīšanai aptumšotā istabā un ekonomiski kompji ar laptopa cpu (kas tiek izmantoti katru dienu, un vairāki vienlaicīgi). secinājums (pēc mērīšanas ar wattmetru, ja kas) – plazmas tv ir ļoti neekonomisks, krāsas manai gaumei ir pārāk košas un nedabiskas (tur gan varētu līdzēt movie režīms, ir uzlikts visid… Read more »

Ja mājās ir viss ar elektrību – būs vairāk par 1000 kw (ziemā) !

Normāls privātmājas patēriņš ja ir zemes siltumsūknis + rekurperācija. Man gan nedaudz mazāk – 620kw/h izlīdzinātais patēriņš.

Pag, pag, vai tad visi siltumņsūkņu īpašnieki kā viens vienmēr nestāsta, cik viņiem lēta apkure, ka teju par brīvu tas viss? Te kaut kas neiet kopā 😄

Tas jau arī ir lēti mudak, cik tad par malku, vai granulām maksā? Pastāsti cik liela ir tava māja un kā tu to apsildi? Cik cilvēki mājā uzturās, vai ir vent. iekārta?
Mūsdienīgs siltumsūknis un pareizi/atbilstoši izbūvēta apkures aistēma NEBŪS dārgāka par malkas, vai granulu apkures sistēmām, plus atkrīt tā jebļa ar visiem tiem kurināmajiem..

Mudak? Laikam sāpīgs jautājums, ja jau šitā jāuzbrauc.. 86kvadrāti, 2 cilvēki, gāzes apkure ar netatmo regulētājiem katrā telpā. Kopā arī ir siltā ūdens uzsildīšana rēķinā, jo kombinētais katls. 30eur izlīdzinātais maksājums. Protams, ar siltumsūkni būtu krietni lētāk, lol..

Tu citu vārdu neesi pelnījis, cerams tik daudz saproti!
86m2 ir kaut kāds dzīvoklis, turklāt gāze uz doto brīdi ir lētāka, pie nosacījuma, ja IR gāzes vads! Tik daudz tev aiziet? Turklāt gāzi izmanto teju vienmēr, ja ir tāda iespēja.
Siltumsūkņus uzstāda malkas apkures, vai granu apkures katlu vietā!
Turklāt kā jau šeit daudzi minēja, tie patēriņi var atšķirties, savulaik, kad viens dzīvoju 70m2 dzīvoklī man el. Vidēji mēnesī bijā 25eur. Jo vanasistabai siltās grīdas, tv, pc, mūzikas sistēma, un kopā tā arī salasijās, neuzskatu, ka tas būtu kas īpašs.
Sorry, tu esi vienkārši zābaks! :D

Kristap, neplāno šito garīgo līderi caurejas jautājumos izbanot?!

Un tas ķipa skaitās lēti? Man lauku viensētā nav elektrības, jo Sadales tīkls nevelk, tāpēc man rēķins par elektrību ir 0,00 euro. Kurinu ar malku, kas izaug manā mežā, tāpēc par apkuri maksāju 0,00 euro. Tā arī nesaprotu, kur ar gāzi un elektrību sanāk kaut kāds ietaupījums!? :)

Šajā patēriņā ietilpst (Ēka 186m2):
Silto grīdu apsilde un silto grīdu dzese (ziema/vasara)
Karstā ūdens nodrošināšana.
Ikdienas elektroenerģijas patēriņš – ēst gatavošana, apgaismojums, veļasmašīna.
Rekurperācija.
Bonusā vēl bioloģiskās kanalizācijas kompresors un ūdens urbuma sūknis.

Kopumā VISI komunālie maksājumi = 620kw/h vidējais mēnesī. Nemaz nerunājot par komfortu.

Ja ir siltumsūknis , un sadz. tehnika tikai uz elektrības, tad šāds patēriņš ir pilnīgi ok.

Man ir 1200kw vidējais, siltumsūkņa apkure

KURSORS redakcijai.
Lūgums pievienot šim un šāda veida rakstiem vārdu “Reklāma”, kā to nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 45.pants.

Raksta pašā augšā ir norādīts, ka tā ir preses relīze.

Kā cilvēks, kurš ir uzrakstījis pāris duču preses relīžu un pārsimts rakstu no preses relīzēm, teikšu, kā šī ne tuvu nav preses relīze. Tas ir satura mārketings. Šāds teksts būtu pilnīgi ok Enefit kompānijas blogā, bet šajā gadījumā tas tiek viespublicēts Kursorā.

Es kā lasītājs noteikti vēlētos, lai uzreiz būtu saprotams, kas ir publikācijas pasūtītājs. Savādāk man jārokas līdz raksta vidum un jāsaprot pēc teksta, ka visticamāk Enefit bizness ar šo rakstu tiek atbalstīts. Un, protams, Enefit vietā es gribētu, lai būtu kāds links uz mājaslapu, kur interesents var aiziet iečekot, kā būt tik energoatjautīgam, kā Jānim Kronbergam.

OK, izstādīšu rēķinu Enefit par šī raksta publikāciju :)

izlasīju pantu, nekas nekur neko nenosaka. būtu labi precīzs likuma daļas citāts, ja jau izteikti tik skaļi apgalvojumi.

[edit] un jā, es arī atbalstu, ja pie visām preses relīzēm tiktu norādīts tās autors, kurš tagad paslēpies kaut kur tekstā.

Iespējams, ka vajadzētu pievienot vāciešu pieredzi, kad sala laikā liela daļa saules paneļu izgāja no ierindas, citādi, manuprāt tāda lēta reklāmiņa sanāca, un reklamē jau to ko nepērk…..

man paneļi jau 5 gadi, nezināju, ka tie no sala baidās

Šķiet ka ir vērts informēt tautu, kas notiek šajā sfērā. Ja līdz nesenam laikam Sadales tīkli nebija priecīgi par kādu, kurš grib savu saražoto elektrību iestumt kopējā tīklā, tad tagad:
Sākot ar 2020. gada 1. aprīli, mājsaimniecībām vairs nav jāmaksā OIK mainīgā daļa par tīklā nodoto un atpakaļ saņemto elektrību
Pieņemu ka tādu paneļu uzstādīšana ir sava veida brīvās naudas ieguldījums: avansa maksājums par elektrību. Pie viena tas ir ieguldījums kopējā enerģētikā.

Interesanti, kā notiek dabā, pie sadales tīkla pārrāvuma. Laukos tas notiek diezgan regulāri. Katru reizi līnijas remonta laikā brauc Sadales tīkla rūķīši, lai atslēgtu sistēmu?

Lauki un “atslēgumi” ir pazīstama lieta. Ja nav sprieguma no tīkla puses, invertoram jāatslēdzas. Tad arī māja pat saulainā laikā būs bez elektrības un tas būs arī tad, ja sistēmai tiek pievienots akumulators. Vienīgā izeja ir pieslēgt savu “UPS”, kurš ir atdalīts no publiskā tīkla.

Var jau būt, ka invertors ir tik gudrs, ka ļauj darbināt mājas tīklu, atslēguma laikā.

Sadales tīkls ir diezgan nobijies no tā, ka kāds varētu padot spriegumu no patērētāja puses – elektriķis, kurš būs uzkāpis stabā, lai salāpītu vadus, dabūs “pa nagiem”.
Kā noprotu, invertors tiek vienkārši pieslēgts paralēli vadiem, pirms skaitītāja, skatoties no patērētāja puses.

kad pazūd elektrība, invertors atslēdzas, tā ka ST var atslābt, mīnuss tikai saule spīd, bez es bez elektrības sēžu

To jau augstāk rakstīju :)

NO Kursora šo negaidīju. Skuteļa kungs, ja tā turpināsiet, varat zaudēt reputāciju un visu ar to saistīto, man šķiet. Piedodiet, ja aizvainoju.

Traki, vai ne?

100 eur mēnesī elektrības patēriņš privātmājā? Wow, biezie. Man sanāk ap 30 eur mēnesī 161m2 mājai.

Man sanāk 35€ ar elektrisko plīti, apgaismojumu sev, apgaismojumu 3 plauktiem 5 stāvos ar 3 diennaktīm nedēļā ieslēgtām 1.2m dienas gaismām, protams, visa pārējā tehnika, ziemā papildus apgaismojums vistām un dažreiz sildītājs utt.. Kosmisks patēriņš gan bija, kad bija elektriskais boilers ūdenim – tas savus 70€ rija, tagad gāze un ūdens plus apkure – 30€ izlīdzinātais. Tas tā, atkāpei.. Bet par solāro – mani reāli interesē vai elektrum un enefit var uzstādīt lētāko komplektu un tad to papildināt pats ar paneļiem. Proti, gribētu rakstu par sadales tīklam atbilstošajiem inventeriem vai kā tos sauc, vai atšķiras to jaudas atšķirībā no plāna,… Read more »

Ar ko tad kurinies? Kas silda ūdeni? Cik cilvēku mājā uzturās?
Tu ar savām nabaga smadzenēm vispār saproti, cik ļoti šīs te lietas var atšķirties?

Gāzes apkure, ūdens sildās ar gāzi caurplūdes katlā, dzīvojam 4, Visur LED spuldzes, un A+ tehnika. Tam kurš tērē 100 eur elektrībai būtu jāpārdomā savs tarifs. Man biržas cena. Labi ka tev Kāsi nav nabaga smadzenes.

Marek, bet kāds ir tavs gāzes rēķins? Varu saderēt, ka tas ir lielāks par elektrības rēķinu! Ja kurinās ar elektrību, tad 100 euro par elektrību nav dārgi!

Kur raksti par datortehnoloģijām? Kursors jau kādu laiku buksē. Neredzu ne karšu, procesoru, programmatūras salīdzinājumus, virstaktēšanu. Raksti par noderīgām programmām, par neordinārien dzelžu risinājumiem, izstrādājumiem, kas nāk no Latvijas. Kur raksti par datoriem, telefoniem-zemais, vidējais, dārgais segments. Prasītos raksti arī par ražošanas iekārtām. Sajūta, kad komanda iemigusi vai finansējums neļauj rakstīt. Varbūt C19?

+1

Tu smejies, ja? Pēdējo trīs dienu laikā mums ir trīs aktuālu videokaršu apskati. Kāda procesoru ražotāja drīzumā oficiāli izziņots procesors jau ir pie mums un gatavojam divu jaunā čipseta sistēmplašu apskatus. Pēdējo pāris mēnešu laikā ir bijis arī apskats kādam ļoti labam tīkla verķim, kas izstrādāts Latvijā. Arī telefoni joprojām tiek apskatīti atkarībā no to pieejamības. Mēs šobrīd ik dienu un bez brīvdienām publicējam tik daudz satura, cik vēl nekad iepriekš un tāpēc šādu komentāru vari izdrukāt, sarullēt un iebāzt vietā, kur neiespīd Saule. Nopietni!

“Datortārpu” sacelšanās :)

Jā, tā izskatās. Raksta publikācijas mērķis ir raisīt diskusijas par šo tēmu, bet te izskatās, ka dažiem patīk skaldīt matus bez jēgas. Par laimi, citi lasītāji runā par tēmu.

Tieši šobrīd rakājos par šo tēmu, lai saprastu, ko mums piedāvā operatori, kā tas strādā. Jāsecina ka nevaru dabūt jēdzīgu informāciju. Vienā galā ir “bla, bla” galīgiem nespeciālistiem, otrā galā ir invertoru datu lapas ar specifiskiem parametriem. Prasās pēc kaut cik tehniska skaidrojuma lai saprastu lietas būtību. Domāju ka var sameklēt kādu, kurš varētu uzrakstīt.

Jā, man ir līdzīgi novērojumi. Padomāšu, ko te var darīt lietas labā. Man gan pašam šis ir jāparok, jo pagaidām ir visnotaļ blāva sajēga par šo tēmu un absolūti nekādas ticības tam, ka Latvijā Saules enerģija privātpersonām vispār atmaksājas.

Es arī taustos apkārt pa šo tēmu, bet kad paklausās, cik cilvēku tik viedokļu. Vieni slavē paneļus, citi saka, ka elektro paneļi nekam nedr, labāk likt karstā ūdens kolektorus un sildīt karsto ūdeni un dot atbalstu apkurei, ka ietaupījums lielāks un nav jābaro sadales tīkls. Citi saka ka jāliek akumulatorus, jo var pa nakti vēl uzlādēt ar lēto elekrību. Un tad ir tādi, kas saka, ka vajag kombinēt elektro paneļus ar saules kolektoriem un baterijām.
Kā lai cilvēks parastais saprot, kas labāk un maciņam draudzīgāk!?

Raksti, izskaidrošu visus jautājumus
Par rakstu:
1. Preses relīze ir novecojusi, rakstā ir maldinoša informācijas par atļauju no Ekonomikas ministrijas
2.Sanāk, ja ir preses relīze, tad informācija nav jāpārbauda.
3. Tāda sajūta, ka raksta saturs sniedz pretēju efektu, nevis klientu sasniegšanu.

Gribu “on grid” saules sistēmu, kura apvienota ar 10kWh akumulatoru, kurš nodrošina mājas barošanu atslēguma gadījumā. Elektrum tādu nepiedāvā.
Varbūt kaut ko nezinu?
Vai 11kW jauda ir maksimums, ko var uzstādīt vienam pieslēgumam?
Kā tiek pieslēgts “on grid” invertors, vai vienkārši paralēli fāzēm?
Ja jā, tad kā tiek panākts, ka strāva no saules paneļiem plūst slodzes virzienā, nevis tīkla virzienā?

1. 11kw ir maksimums mikroģenerācijai, virs 11kw ir elektrostacija, kas rezultēsies ar dārgāku un ilgāku pieslēguma procesu.
2. On grid var tikt pieslēgts jebkurā rozetē, protams pareizi pieslēgt sadalnē, tas sinhronizējas ar fāzi/fāzēm un jā darbojas paralēli. Tas nozīmē, ja ir 3kw tīkla invertors, vari pieslēgt arī 7kw jaudu.
3. Tas tiek panākts ar sprieguma palielināšanu no invertora puses.
4. Strādajam pie tā, lai piedāvātu šādus komplektus par samērīgu cenu. Ongrid + akumulators.

Paldies par skaidrojumiem!
Gribu precizēt 4. punktu: vai tas “ongrid+akumulators” plānots tā, ka no akumulatora varēs barot māju arī atslēguma gadījumā?
Par 3. punktu: spriegums tātad tiek palielināts tikai tik daudz, lai kompensētu sprieguma kritumu tīklā, kad pieslēdz slodzi? Tātad jo sliktāks tīkls (lielāka iekšējā pretestība), jo labāk darbosies invertors?

Off-grid režīmā, izmantojot akumulatorus un ar mikroģenerātora pieslēgumu – no akumulatora māju var barot dienā, naktī, līdz brīdim, kad pāris dienas pēc kārtas iestājas lietus un migla. Tad – izmantojam Latvenergo elektrību par 50% cenu (savu, kuru esam iedzinuši sadales tīklā kā savu pārpalikumu saulainajās dienās)

7x izlasīju, bet kopā salikt nespēju… Tas ka ir off-grid sistēma un kā tā strādā zinu, bet neatbildēts paliek jautājums par Elektrum vai cita operatora piedāvājumu “ongrid+akumulators” – vai tas ir tikai lai būtu iespēja ietaupīt, uzkrājot enerģiju akumulatorā, vai arī izmantot to atslēguma gadījumā.
Tagad, kad ir mikroģeneratora pieslēgums, varu saulainā laikā lādēt akumulatoru. Kad ir atslēgums, tad pārslēgt māju no tīkla uz savu invertoru, kas pieslēgts akumulatoram, bet tas nenotiek automātiski. Tiesa process ir vieglāks kā raustīt benzīna ģeneratora striķi.

Šādas ‘preses relīzes’ labi iederētos Nika Endziņa blogā.

Tāpat kā šādi komentāri. Ja nav ko teikt par tēmu, tad kāpēc lieki dzenāt elektronus pa kabeļiem?

Kaspars raksta tieši par tēmu. Nezināju, ka lasītājs nedrīkst paust savu viedokli par šīs tēmas iederēšanos portālā. Lai arī man pašam tas ļoti interesē, tomēr sākotnēji es nemeklētu informāciju par saules paneļiem šeit.

Mēs šeit publicējam saturu par tēmām, kas mums šķiet interesantas un apskatīšanas vērtas nevis to ko kāds lasītājs te sagaida vai nesagaida. Visu pārējo paveiks Google.

Tēma ir ok, bet raksts nepasaka neko. :)

Tam es tev pilnībā piekrītu. Visu pasaka komentētāji un paldies viņiem par to! :)

Paldies! Īstenībā informatīvi noderīgs raksts. Ir sanākušas vairākas diskusijas par saules paneļu izmantošanu un to atmaksāšanās laiku. Kautkā instalāciju kompāniju izteiktie dati un lietotāju dati diezgan atšķirās. Būtu interesanti uzzināt, vai tiešām pēc tiem 10 gadiem būs atmaksājies! :)

Sveiki! Tā ir aktuāla tēma. Vēlos plašāku informāciju. Par Enefit tur viss skaidrs, viņi pelna.

Paldies par informāciju.
Arī apsvēru šādu risinājumu, bet tagad ir skaidrs, ka 150 m2 mājai ar rēķinu 70 EUR ziemā un 40-50 EUR vasarā pasākums neatpirksies nekad.

Ar tavu 300+ kwh patēriņu vajag mazākus paneļus, kas būs lētāki ~ 3000 eur un mēneša maksājums būs ap 50 eur. 10 gadu laikā atpirksies, ja nekas nesaplīsīs! :D

Man ir reāla 7 gadu pieredze.

Paneļu novietojums ir pret dienvidiem un apēnojuma nav , 20 gradi . No maksimalas jaudas ražo 80%. Vasara. Reali ražo no februara beigam lidz oktobra beigam.

10kw. sistema

Pastāsti, vai Tev ir “on-grid” sistēma ar skaitītāju, kurš skaita enerģiju abos virzienos?

Man ir 3 veidi skaititajā . Nakt , dienas tarifs , paterinam un nodotais tiklos.

Realais 2020 nodotais sadales tiklos sarazotais , bez pašpaterina.

20210307_161153.jpg

heh, un tā bezjēgas reklāmas rakstelis izveidoja sakarīgu diskusiju komentāros :) atliek tikai nodzēst rakstu ;)
paldies par info.

Jep, viss notiek pēc plāna. Kā vienmēr, Kursorpaps zina labāk ;)

No komentāriem zem šī raksta, tos apkopojot un papildinot ar aktuālajiem faktiem, sanāktu jēdzīgs analītiskais raksts par saules bateriju u.tml. lietošanu Latvijā ;)

Ir divas sistemas. Viena kas strada uz akumulatoriem . Otra vienkarši nodod sadales tiklos. Par cik man ir elektro automobilis ar kuru nobraucu 24tkm gada ,vajag elektribu ziema. Tapec tada sistema . Elektribas bilanse gada ir 0 eur. ar visiem fiksetiem un sadales tikla maksajumiem.

Jau paspēju sarēķināt ka ar šo saražoto pietiek 30t km gadā…
Skaidrs par to otro. Pirmajai ir citi saules paneļi, kuri lādē akumulatoru?

Tadi paši paneļi ir cits inverters kurš strada tandema ar akumulatoriem. Bet tas ir dargi un noteikti es neieteiktu. Tas nekad neatmaksasies.

Vai esi atradis pietiekami ērtu veidu kā lādēt auto pa tiešo no saules paneļiem, neiesaistot tur pa starpu Sadales tīklu? Vismaz vasarā.

.

Tadel ir akumulatoru sistema kas lādē auto dienas laika . Neiesaistot sadales tiklus.

Cik kWh akumulators Tev ir? Ar kādu jaudu lādē auto no šīs sistēmas?

15 kw , bet inventeris dod 4kw . 220v ladetajs 3.2kw.

Būšu no Tevis izvilcis pa gabaliņam pieredzes info. Paldies!
Pārējiem paskaidrojumam: e-auto uzlāde no saules nav tik vienkārša kā varētu sākumā šķist. Mazjaudīgā uzlāde notiek no AC. Uzlādes sākumā notiek “rokas spiediens”, kurš pasaka, ar kādu jaudu auto tiks lādēts. To lādēšanas laikā mainīt nevar. Saules paneļi dod mainīgu strāvu, kaut vai mākoņu dēļ. Tādēļ pa starpu tiek iesaistīts akumulators.
Patiesībā saules paneļi ir DC avots un auto ir DC akumulatori. Būtu jēdzīgi lādēt to no saules paneļiem bez kādiem invertoriem, ar tādu strāvu, kādu tie dod. Pagaidām neesmu atradis šādu risinājumu.

Noteikti ka ir jo mašinai bremzejot notiek rekuperacija un tur ari ladešanas jauda ir mainiga.

Teorētiski pavisam noteikti vajadzētu varēt.
Vienīgais veids – kaut kā, viltīgā veidā, pieslēgties DC lādēšanas ieejai.
Ja tas būtu izdarāms, vajadzētu būt tirgū tādam produktam.

Priekš kam vajadzīgs izgudrot to kas nav vajadzīgs. Ko tu darīsi kad auto būs izbraukumā, paneļi stāvēs un neko neražos?

Lai stāv veseli, kad būšu aizbraucis. Toties auto varētu lādēties visu laiku, kad mājās, bez buferakumulatora, kurš varētu būt dārgāks kā tie saules paneļi, kuri dažreiz stāvēs dīkā. Paskaties uz Ioniq5, tam uz jumta ir saules baterija, nīkulīga, bet ir. Kādēļ auto nojumes jumts nevarētu būt klāts ar saules paneļiem? Ok, ja vari piedāvāt gatavu AC lādētāju, kurš pats sāks lādēt no minimālās jaudas 1,5kW, no saules paneļiem, tad tas arī varētu derēt. Man gan rodās šaubas vai šis pasākums spēs jēdzīgi darboties, kad ir ātri mainīgs apgaismojums – mākoņi. Jaukais on grid risinājums saulainā laikā, tīkla pazušanas gadījumā auto… Read more »

Jaņem vera ka janodod 3kw. Lai dabutu 1kw bez maksas. Videji birža nodod. par 5 centi bet elektriba maksa 15cent.

Reāli gribētu saules paneļus, tikai viena problēma. Par cik sildos ar zemes siltumsūkni, patēriņš ir tieši pretējs publicētajam grafikam ar paneļu efektivitāti pa mēnešiem. Respektīvi, kad no paneļiem ieguvums vismazākais, to vajag visvairāk. Sevi mierinu ar to, ka zemes siltumsūknis pats par sevi ir zaļa tehnoloģija, un saules siltumu izmantoju tāpat.

Jaizrekina cik siltumsuknis tere apkures sezona. Tad jasareizina ar 3 un var saprast cik lielu sistemu vajag lai varetu vasara uzkrato elektribu izmantotu ziema. Ja ir dienas un nakts tarifs tad elektriba iznak nakti ap 7centiem , kas ir krietni ekonomiskak.

Reklāmas raksts. Dzīvojot privātmājā nekad neesmu izterējis vairāk par 400 kilovatstundām. Izņemot apkuri(arī tur nedaudz bet jātērē elektrība) viss uz elektrību.

Man ir 250m2. maja un neskaitot masinas ladesanu videji patereju ap 125kwh menesi.

Sadzīves tehniku izskatās ka nelietojat vispār

No rīta aizbrauc uz darbu, vakarā atbrauc un ej gulēt! Kad tad lai lieto to sadzīves tehniku? :D

+1
Man 61m2 dzīvoklī reizēm sanāk vairāk.
Bet nu gan jau cilvēks ar tumsu dodas gulēt un veļu mazgā reizi mēnesī un pārtiek no aukstajām uzkodām.

Vienreiz vienu paneli saslēdzu kopā. Fleksis darbojās.

Ja ir iespeja pieslegties elektribas kabelim un gazes vadam, tad tas ari jadara

Ietaupito naudu, neperkot saules baterijas un akumulatorus, vareja investet ekas energoefektivitates uzlabosana. Vienigais ko vel var meginat likt, ir saules kolektors

Saules bateriju laukos, kuri piemēram ir uz lauksaimniecības laukiem, saules baterijas ir ievērojami stāvāk novitotas par 15 grādiem attiecībā pret zemi. To uz aci pat var pamnīt.

Interesanti kapēc ir minēts ka izdevīgi ir šis 15 grādu slīpums?

Atkarīgs no gada laika, vasarā 15, bet pavasarī/rudenī kad saule neiet tik augstu, tad 45. Ņemot vērā ka pļaujas laiks ir vasara, tad labāk 15-20 grādi.

Vispār interesanti, ka neviens nespēj Excelī uzmest 2 piemērus par šo investīciju: 1.kad ģimenē ir elektroauto (nākotnes variants) 2.kad ģimenē nav elektroauto (pašreizējais vidējās mājsaimniecības variants) Gan reklāmistiem Enefit, gan to konkurentiem Elektrum abiem ir zināmi vidējie vidējas mājsaimniecības elektrības patēriņi un to izmaksas, tsk Sadales tīklu, OIK izmaksas un saules paneļu uzstādīšanas izmaksas. Tad kur ir problēma uzmest piemēru, kur lasītājs parastais spētu uzskatāmi ieraudzīt atmaksāšanās laiku, pieņemot kādus lielumus par konstantiem vai ietverot inflāciju? Nav tas sarežģīti! Negribu samuldēt, bet kautkādu laiku atpakaļ rēķināju, tad atmaksāšanās bija stipri virs 10 gadiem, tagad vajadzētu būt stipri zem 10 gadiem,… Read more »

Man sarēķināja, ka pie 330kw patēriņa mēnesī, gadā tiks ietaupīti apmēram 350EUR (pie optimistiska pašpatēriņa 30%), attiecīgi investīcijas 5000EUR tiks atgrieztas 14 gados. Ja būs jāmaina invertors, tad – 18 gadi. Bet 2040 gadā šo risinājumu varēs likt mājas muzejā, tirgot biļetes un beidzot sākt pelnīt.

Es izdariju apreķinu . Ja ir elektroauto ar kuru nobrauc 20tkm gada. un ir 10kw. sistema kuras izmaksas ir ap 7000(variants kurš prasa paša darbu) tad 5 gados. Ja nododam sadales tiklos par biržas cenu tad 14gadi.Universalu aprekinu nav iespejams izveidot jo ir dauz mainigo. Ja paterinš ir ap 100kw tad virs 10 gadiem. Liela daļa naudas tiek zaudeta fiksetaja maksajuma. Lai butu efekts jamaina dzives stils. Pa nakti gandriz vis jaatsledz un diena maksimali jaizmanto elektroenergija. Udens sildišana kas ir viens no dargakajiem ari tiek sildits diena , pa nakti atslegts.

Uzreiz iztērēt 7000 un visu laiku šitā pi..ties un to vēl saukt par ieguvumu? Protams, no tiem ērtībās izšķērdētajiem 10 – 20 EUR mēnesī dažu gadu laikā arī savāksies tūkstotis, bet es labāk noziedošu vienu ēdinreizi lidiņā un dzīvošu komfortā, bez lieka čakara

Nav mazsvarīgs faktors pakalpojuma sniedzēja izvēle no visa lielā saules paneļu uzstādītāju klāsta…. Skaistais, optimistiskais pasākums ir lielā mērā atkarīgs no tā. Līgums tiek noslēgts un tad sākas gaidīšanas svētki. Kompānijas nespēj tikt galā ar līgumu izpildi – saņem avansa maksājumu, bet līguma termiņā iekļauties nespēj. Tā piemēram tas ir arī ar izreklamēto kompāniju Enefit – reklāmas rullīši smuki, bet praksē – līgumu nepildīšana, komunikācijas grūtības un rezultātā lauzts līgums sakarā ar nespēju to izpildīt.

Elektrum uzreiz solīja, ka ātrāk kā pēc 2 mēnešiem nekas nebūs – šo solījumu pildīja :)
Pagāja četri mēneši un saules paneļi darbojas. Paneļus uzstādīja prms jāņiem, bet Sadales tīkls tos “pieslēdza” tikai 5. jūlijā.

Reklāma
Reklāma
Reklāma