No nākamā gada ASV lauksaimnieki sāks izmantot pirmos saules paneļus, kas novietoti vertikāli, tādējādi sniedzot iespēju gan ražot elektrību, gan turpināt audzēt dažādas kultūras.
Šo konceptu angliski dēvē par agrivoltaics (latviski vēl nav pieejams oficiāls termins), un šāds risinājums jau tiek izmantots Vācijā. Proti, tiek lietoti abpusēji izmantojami saules paneļi, kas novietoti vertikālā stāvoklī. Saules enerģiju tie spēj uzņemt no abām pusēm, taču to efektivitāte varētu būt mazāka, salīdzinot ar slīpi novietotiem paneļiem.
Tomēr ieguvums ir tāds, ka šādi netiek zaudēta iespēja izmantot vērtīgo lauksaimniecības zemi. Sagaidāms, ka ASV lauksaimnieki starp šādām saules paneļu sētām turpinās audzēt, piemēram, burkānus un bietes. Pirmie risinājumi atradīsies Vermontā. Uz vienas līnijas atradīsies 69 paneļi, un vairākas līnijas būs novietotas 9m attālumā viena no otras.
Pagaidām gan netiek izpausta informācija, cik daudz elektroenerģijas tiks saražotas šādā veidā, bet paredzams, ka tas lieliski noderēs tiem brīžiem, kad enerģijas patēriņš ir mazāks, un risināums varēs kalpot par papildu ienākumi avotu.
Pļaviņās jau ir viens, kas sētas vietā ~80 grādu slīpumā ir uzlicis paneļus, ziemā arī ražo un kalpo arī kā sēta, lai neredz no ceļa kas notiek pagalmā!
https://www.google.com/maps/@56.6117806,25.70374,3a,75y,39.76h,86.04t/data=!3m6!1e1!3m4!1sGfvRlmEiBK7bI-ebv8XCDg!2e0!7i16384!8i8192?entry=ttu
Jā, šo konkrēto gadījumu es arī biju pamanījis. Nav vienīgais, diezgan bieži var redzēt, ka cilvēki paneļus izmanto kā žogu.
Es pēdējā laikā daudziem “ekspertiem” kuri soc.tīklos publicē visādas gudrības uzdotu vienu un to pašu jautājumu bet neviens man vēl nav atbildējis… Kādēļ tā pati Vācija un citas modernās valstis jau kādu laiku saules paneļus uzstāda pēc East-West principa, kurš arī ir pierādīts matemātiski, kā efektīvāks izvietojums, bet pie mums banānu republikā visos (arī jaunajos) saules parkos visi turpina un dienvidiem tikai maukt saules paneļus?
Manuprāt, diezgan loģiski sākt no rīta agrāk ģenerēt elektrību un darīt to ilgāk vakarā un uz tā rēķina nedaudz zaudēt efektivitāti dienas vidū bet kopumā saražot vairāk..
Varbūt kāds Kursora elektroguru var mani apgaismot….
Latvijā nedomā ilgtermiņā, vajag vienmēr maksimālo atdevi gada griezumā. Nav aizdomājušies, kas notiks, kad visi pusdienlaikā ražos ar maksimālo jaudu.
Ārzemēs jau ir pārslogots tīkls, nav kur likt elektroenerģiju, sliktākajā gadījumā pusdienlaikā jāatslēdz stacija, labākajā gadījumā ļoti zemas elektroenerģijas pārdošanas cenas.
Latvijā ir arī 0-eksporta stacijas (uz tīklu neiet saražotais) pie ražotnēm, paneļu virziens varētu būt ļoti atkarīgs no ražošanas režīma.
East-West princips lieliski darbojas uz divpusējiem paneļiem, kam fotoelementi ir abās pusēs, jo vajag mazāk paneļu un ir lielāka atdeve. Man paneļi ir uz 3 debess pusēm un novērojumi liecina, ka līdz vasaras vidum Austrumi saražo vairāk kā rietumi, bet vasaras otrā pusē jau rietumi ražībā sāk apsteigt austrumus. No dienvidiem var izspiest lielāku ražību pīķa stundās, bet ražo īsāku laiku kā austrumi vai rietumi, līdz ar to, dienas vidējais izlīdzinās.
Tie divpusējie paneļi ir pilnīgs fufels, pamēğini kaut parastu paneli apgriezt otrādi un noņemt V/A līkni. 400 w vietā tu dabūsi labi ja10w un arī tad ja saule spīd un aizmugurē sniegs. Viens tāds ,prātvēders,, uzlika divpusējos UN … apakšā sakrāva malku , esot laba nojume un divi ieguvumi….
Austrieši viņus liekot vertikāli kalnu korēs, tāpat kā ASV fermeri. Ja divpusējo liek horizotāli, tad jau tiešām nav jēgas.
Austrieši liek viņus uz demontētu vējrotoru propelleriem i un padara grozāmus, par lietderību divģīmju paneļiem -lūgtum pašiem pārbaudīt ,pirms mīnusot .
Ši nav tik vienkārša lieta. Mūsu gadījumā, kad strādā netto uzkrājuma princips, svarīgi ir iepumpēt tīklā maksimāli daudz enerģijas, nav svarīgi kurā brīdī. Faktors, kurš ir par labu austrumiem: mums parasti no rīta spīd saule, vēlāk apmācas. Nākošais faktors: ziemā saule ir ļoti zemu virs horizonta, tādēļ vertikālie paneļi, komplektā ar sniega nošļukšanu, ir vislabākie. Jāatzīst ka būs diezgan grūti atrast vietu, kuru ķer ziemas saule, ja apkārtnē ir koki vai mājas. Efektīvākais veids, kā izspiest no saules “pedējo sulu”, kad ir apmācies laiks, likt paneli horizontāli, bet no krusas labāk pasargāti ir vertikālie paneļi.
Kurš guru var pateikt kā ir labāk?
Grozāmo.
Ja grozīšanas mehānisms nemaksātu vairāk kā 2x vairāk paneļu. Pie tam redzētie groza tikai vienā plaknē.
Modelējot un rēķinot uz vienu paneli, kas pagriezts uz dienvidiem, tas jebkurā gadījumā dienas gaitā un gada caurmērā saražo vairāk.
Jo rudenī un pavasarī east-west modelī uzliktie paneļi sauli redzēs ļoti maz. Ziemas laikā – nemaz.
Rietumu valstīs saules paneļi ir tik daudz, ka vasaras dienu vidū ir elektrības pārprodukcija. Tāpēc viņu sadales tīklu ekvivalenti pat sūta komandas uz parku/mājsaimniecību invertoriem, lai tie slēdzas nost vai limitē saražoto. Rezultātā pa dienas vidu, ko nepatērē pats, bieži neviens no tevis ar neņem/nepērk. Un pat ja pērk – tad pa kapeikām. Tāpēc arī tiek likti paneļi east-west modelī.
Dienvidu valstīs situācija dēļ ģeogrāfiskā novietojuma ar ir nedaudz draudzīgāka, jo austurmu-rietumu sauli redz vairāk.
LV situācija ar regulāru pārprodukciju vasaras dienās vēl nav pārāk bieži novērtota, tāpēc arī ir vēl kaut cik izdevīgi likt uz dienvidiem. Domājot par nākotni sev esmu uzlicis gan austrumu, gan dienvidu, gan rietumu virzienos paneļus ar jaudu, kas varētu tieši nosegt pašpatēriņu + nedaudz palikt pāri. Domāju, ka ilgtermiņā šāds variants arī LV būs izdevīgākais.
Pagaidām spēkā princips, cik iepūti enerģiju tīklā, tik izsūc.
Mazliet jāpaciešas. Kad mums kopējā tīklā savu enerģiju varēs iepūst pēc tirgus cenas, tad mainīsies arī orientācija.
Es labprāt ar to aprēķinu iepazītos, kas parāda, ka austrumi-rietumi ražo labāk, jo esmu lasījis pētījumus par šo tematu, kur vairāku gadu garumā krāti dati no paneļiem dažādos virzienos un leņķos uz viena plakana jumta, bez apkārtnes noēnojuma. Dati uzskatāmi parādīja, ka pret dienvidiem novietoti, pie tam gandrīz guļus paneļi gada laikā saražo visvairāk.
Tie ,kuri šito izdomāja neko nejëdz no lauksaimniecības . Aiz paneļiem ir ēna un ēnā aug vienīgi piepes , par bietēm un burkāniem nemaz nerunājot . Un vispār , tas viss ir tikai līdz pirmajam pūtienam , kad šitā milzīgā , TRAUSLĀ , plakne būs gar zemi.
Putekļi neizbēgami noklās paneļus, kam no abām pusēm ir zeme bez zāles. Nezinu, cik daudz tas [ne]traucē ražošanai.
Šeit var redzēt dīvānekspertu izpausmes. Ja kādam no jums pašiem būtu paneļi uz zemes, nenāktu prātā ne putekļi, ne piepes.
Tev ir vertikāli paneļi uz zemes. Tev labi aug bietes viņu ēnā ? Tev ir problēmas ar izlasītā uztveri ? Tu esi augstākās kategorijas ,,dīvāneksperts,, ? Varbūt nolaidies uz zemes -līdzās saviem paneļiem -uzzināsi ,ka strāvas stiprums un spriegums ir nedalāmi jēdzieni !
Jā, esmu spiests nolaisties zem tiem paneļiem, lai nopļautu trekno zāli, kura neizdeg saulē, atšķirībā no tās, kura nav noēnota. Piepes tur nav manītas.
Par strāvu un spriegumu laikam Tev vecā sāpe…
,,treknā zāle ,, tev ir tur ,kur ūdens tek no paneļa.. un zāle nav burkāns ,un paneļi tev nav vertikāli ja kas
Tas, ka zāle aug labāk tur, kur notek ūdens, tas tiesa, bet tā aug visā laukumā zem paneļiem. Jā, man nav vertikālie paneļi, bet ir vertikāls šķūnis, aiz kura, ziemeļu pusē arī aug zāle. Zāle nav burkāns, bet ir pieredze, ka dažs labs kultūraugs tieši ēnā, karstā vasarā, ir izdzīvojis.
Šādas joslas ir labs avots jaunām nezāļu sēklām. Noteikti loģiski būtu paneļus likt ik pēc kādiem 30 (tehnoloģiskās sliedes slejas platumā). Var jau, protams tā pat smidzināt paceļot stangu nedaudz augstāk (virs paneļiem), tikai tad vējš dārgo migliņu aizpūš projām.