ASV nākušas klajā ar paziņojumu, ka vēlas būvēt atomelektrostacijas, kas darbotos gan uz Mēness, gan Marsa. Tā ir ASV Enerģētikas departamenta iecere radīt sava veida energosistēmu, kas ļautu cilvēkiem ilgstoši dzīvot skarbā kosmosa vidē. Aizvadītajā piektdienā šī iecere jau tika apspriesta ar privātā sektora pārstāvjiem, jautājot par idejām, kā visai apjomīgo projektu vislabāk īstenot. Tikmēr Aidaho štata Nacionālā laboratorija, kodolpētniecības laboratorija Aidaho austrumos, Enerģētikas departaments un NASA izvērtēs piedāvātās idejas.
Projekta plāns pagaidām ietver divas fāzes. Pirmā ir atomreaktora dizaina izstrāde. Savukārt otra – testa reaktora izveide, izstrādāts lidojuma sistēmas un nosēšanās gaitas plāns un beigu beigās pilnībā gatava reaktora nogādāšana Mēness dienvidu polārajā reģionā. Visu šo iecerēts paveikt līdz 2026. gada beigām.
Runājot par pašu reaktoru, norādīts, ka tam jāspēj radīt nepārtrauktu elektrības padevi, elektriskai jaudai sasniedzot vismaz 10 kilovatus. Salīdzinājumam vidējā ASV dzīvojamā māja saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes datiem gadā patērē apmēram 11 000 kilovatstundu. Enerģētikas departaments paziņoja, ka, iespējams, vajadzēs vairākus saistītus reaktorus, lai apmierinātu vajadzību pēc enerģijas gan uz Mēness, gan Marsa. Tāpat vēl viens būtisks nosacījums reaktora izveidē – tā svars nedrīkst pārsniegt 3500 kg. Lai veiksmīgi pildītu savas funkcijas, plānots, ka reaktors kosmosā darbosies lielākoties autonomi vismaz 10 gadu garumā.
Kamēr iecere par reaktora dizainu un tā nogādāšanu uz Mēness daudz maz iezīmējusies, pagaidām ne tik skaidrs ir rīcības plāns par atomelektrostaciju uz Marsa. Šajā sakarā, piemēram, ASV amatpersonas norādījušas, ka atomreaktora iedarbināšana uz Mēness būtu pirmais solis, lai pēc tam saprastu, kādas modifikācijas jāveic, lai reaktors veiksmīgi darbotos arī uz Marsa.
Vai tad atomreaktoram nevajag arī blakus upi, lai to dzesētu un dzītu tvaiku caur turbīnām?
Izskatās, ka ASV atklājušas veidu, kā atomelektrostacijas darbināt bez ūdenstilpnes palīdzības, jo par šo galīgi nekas ziņojumā nebija teikts. Vēl seši gadi laika eksperimentēt.
Varbūt ledus, ja reiz polārajā galā
Nē, nevajag. Lielā mērā tas atkarīgs no reaktora izmēra un dizaina. Lieliem reaktoriem, kādus izmanto civilām vajadzībām (elektrības ģenerēšanai), ir milzīga siltuminerce (respektīvi, tie rada daudz siltuma vēl pēc apturēšanas), tāpēc drošības dēļ nepieciešams liels daudzums rezerves dzesēšanas kapacitātes
Papildus, tvaiks, kas tiek dzīts caur turbīnām, cirkulē slēgtā sistēmā, tam nav sakara ar ārējiem ūdeņiem.
Paldies par skaidrojumu!
Kā siltumnesēju var izmantot šķidro metālu un tā kā temperatūra uz marsa ir -63 grādi, tad ar dzesēšanu nevajadzētu būt problēmām. Lielākais izaicinājums kodolreaktoram ir konstants elektroenerģijas patēriņš, jo reaktoru nevar tā vienkārši ieslēgt, vai izslēgt kā dīzeļģeneratoru.
un ņem vērā arī to, ka uz mēness jau nav īpaši silts. itsevišķi, tur kur nespīd saule.
Jampampiņ, apskaties datus par temperatūru mēness polārajā lokā.
1 metra dziļumā uz mēness ir konstanta temperatūra (mīnus 50 grādi).;)
Nepietiek ar to, ka viņi ir sadir***i šo planētu, viņi grib to pašu izdarīt arī ar zemes pavadoni un tuvāko planētu.. 🤦♂️
Ar zobiem un nagiem cīnīsies, lai iegūtu sev papildus zemes pleķi. Man jau šķiet, ka šis viss ir tikai sākums.
Grozies, kā gribi, bet atomenerģija ir vienīgais reālais elektroenerģijas iegūšanas veids nākotnei. Arī uz Zemes.
Galvenais, lai nebūvē uz mana zemes pleķa, ko nopirku 2009. gadā. Man papīrs arī ir
Ievērojot būvnormatīvus – blakus drīkst. Jāatstāj 50m sanitārā josla. Vai pat tuvāk – tu taču tur vienalga nedzīvosi. Un pat ja virsū uzbūvēs – nepamanīsi)
Kad uzbūvēsi mājiņu ar sirsniņu, papīrs noderēs!
Ja partijai un valdībai vajadzēs, ar to papīru varēsi iet kur arī ķeizars pats dodas kājām.
Bleķis. Un kur to saražoto elektrību grūdīs – kolonisti, kas miruši no kosmiskās radiācijas, vizināsies Teslās?
Vienkārši trollē krievus un ķīniešus, cerot ka šie grūdīs kaudzēm naudu savos fantastiskajos projektos, nevis aprobežosies ar suņuka noslīcināšanu un batutu fotošopēšanu. Nauda, kas iztērēta kosmosam, nevar tikt izlietota kaitniecībai uz Zemes.
Orbītā ar 27000 km/h ātrumu lidojošs sasalis mironis, trāpot pavadonim vai kosmosa kuģim, nodarīs vērā ņemamu skādi :) Un mums blakus arī dzīvo “tauta”, kurai krist uz ambrazūrām skaitās liels gods.
Ārpus Zemes kas būs pirmais – infrastruktūra (elektrības ražošana, ūdens un skābekļa ieguve, kukurūzas audzēšana) vai pilsēta ar miljons iedzīvotājiem?
Pag pag, uz Marsa audzēs kartupeļus – filmā redzēju. Vispirms kartupeļu lauks un tikai pēc tam čipsu fabrika. Tu visu pareizi saproti.
Kartupeļiem vajadzēs lai vispirms būtu tā miljons iedzīvotāju pilsēta, jo bez kakām neaugs, filmā rādīja..
Ar kukurūzu cerīgāk, Hruščova plānā par kakām nekas nebija, vajag tik adaptēt priekš Marsa.
Vispār… Marsa rovers Curiosity jau kopš 2012.gada atrodas uz Marsa un tiek darbināts ar kodoldegvielu, viņam nav saules bateriju. Tā kā sava veido kodolreaktors jau atrodas uz Marsa. Pēc 2 dienām viņam kompānijai startē ļoti līdzīgais Perseverance roveris, kas droši vien enerģiju iegūs identiski.
Kādam ir info, kā jau palaistais, lidojošais uz Marsu Ķīniešu roveris nodrošinās sevi ar enerģiju?
radioizotopu termoelektriskais ģenerators tomēr nav gluži AES, kaut vai rēķinot pēc jaudas (~100W). neesmu pārliecināts, ka to var palielināt proporcionāli iegūstot vairāk elektrības.
Tur iekšā būs daudz mazu ķīnieši, kas mīs pedāļus :)