Pirms 10 gadiem 2010. gadā Apple prezentēja vienu no saviem pēdējiem patiesi īpašajiem un unikālajiem produktiem – planšetdatoru iPad. Tas notika vēl dzīvam esot pašam Stīvam Džobsam, kurš ar savu tiešumu un profesionalitāti ieviesa jaunu kategoriju starp viedtālruni un portatīvo datoru.
Tas bija liels un skārienjūtīgs 9,7 collu displejs, ap kuru veidoti arī jaunākie iPad modeļi, kā arī tas patiesi sasniedza savu mērķi sniegt lietotājiem ērtu interneta lietošanu, epastu rakstīšanu, fotogrāfēšanu, video skatīšanos un digitālo grāmatu lasīšanu. Tas viss viegli ieliekams somā un ar pāris pieskārieniem sasniedzams, jo līdz tam bija līdzīgi planšetdatori, bet Apple savu lielo lomu izcēla ar kvalitāti un tieši lietojamības ērtumu.
Pirmais iPad pirmajās dienās tika pārdots 300 000 eksemplāros un jau 2 mēnešos sasniedza 2 miljonus. Cik nu atceros to laiku, tad tā bija sava modes lieta tāpat kā iPhone, un Apple atkal bija izdarījis savu, jo visi vēlējās šo ierīci, kaut gan šobrīd savā ikdienā par planšetdatoriem baigi nedomāju. Ko līdzīgu uzskatīja skeptiķi tieši izlaišanas brīdī 2010. gadā, tomēr kā redzams vēl pēc 10 gadiem, iPad planšete ir attīstījusies par jaudīgu ierīci, kura daļēji jau soļo portatīvo datoru virzienā.
Konkurenti šajā laikā ir centušies kopēt, veidot savas versijas par ideālo planšetdatoru un pietuvoties iPad veiksmei, taču šobrīd no Amazon Fire, Windows Surface un Samsung Galaxy Tab, vienīgo konkurenci spēj parādīt Samsung ražojums, jo par pirmajiem diviem kādu laiku nav nekas dzirdēts. Protams, pa šo laiku parādījušies arī lielie un lokanie viedtelefoni, kas savā ziņā var sastādīt konkurenci tieši planšetdatoriem.
Ar interesi varēsim vērot, kur Apple aizvedīs savu lolojumu iPad. Vai tas kļūs par sava veida portatīvā datora hibrīdu ar pieliekamu klaviatūru vai tomēr būs kā liels ekrāns, uz kura varam darīt visneiedomājamākās lietas, gluži kā uz papīra.
īsti nesapratu pēdējo rindkopu? Air un Pro modeļi jau šodien ir faktiski portatīvā datora aizstājēji. Ar klaviatūru un irbuli komplektā.
Bet jautājums jau par visu dziļāko arhitektūru, ko var palaist uz viena un ko uz otra.
Kādus 10 gadus pirms iPad, IBM bija ThinkPad TransNote. Tas gan bija pamasīvs, bet funkcionāli un idejiski jau līdzīgs planšetei. Produkts bija, bet tas vēl īsti nebja īstajā laikā un izpildījumā, lai iekarotu tirgu.
https://www.youtube.com/watch?v=GMJ9PkDBW0Q
Jā, jocīgi sanāk. Desmit gadus seni datorflagmaņi vēl joprojām ir labas rakstāmmašīnas, kaut ar palielu energopatēriņu. Bet pirmie iPad, izmetami jau pirms četriem gadiem, dzelži darbojas, bet softs tutūū. Žēl.
Prasības pieauga. Pirmie x86 PC un Apple datori ar 68xxx procesoru arī vēl darbojās, taču mūsdienu programmas tie vairs nevelk. Par pirmajiem smartfoniem un planšetēm protams žēl. Tik ļoti lēni tie vēl nebija, taču tagad to atmiņā pat sistēma vairs nesalien. Bet lielais “paldies” te būs mājas lapām, kur viss uzbūvēts javaskriptos.
“ieviesa jaunu kategoriju starp viedtālruni un portatīvo datoru.” ?
Nu formāli datoram ir cita arhitektūra un viedtālrunim cita . aber ipads un lielākā daļa mūsdienu planšetes ir tas pats veidtelefons tikai lielāks . ( RISC vs ARM )
Tāpat , kā jau tepat minēja , planšetveidīgi datori un “pustelefoni” bija jau gadus 10 pirms iPada . pieminēšu Siemens radījumu SimPad .
un arī pašam Apple bija Message pad`i ar NewtonOS
Newton bija PDA — personal digital assistent.
Apple radītais jēdziens “PDA” ir tikpat plaši uztverams kā jaunā kategorija starp viedtālruni un datoru . :D
P.s. Motorolai savulaik patika pie saviem MicroTACiem karināt DPC – Digital Personal Communicator …
jāpiezīmē, ka ļoti specifiska kategorija, kuru nevarētu dēvēt par planšetes priekšteci, tad jau ratus var dēvēt par dzelzceļa vagonu priekšteci. un man liekas, ka jēdzienu PDA neradīja Apple. pirmie PDA nāca no Japānas, liekas Sharp bija pionieros.
tehniski jau 95% mūsdienu planšetes ir veinkārši lieli telefoni . tas arī viss .
ir/nav zvanīšanas funkcija , klaviere vai irbulis – tās jau ir sīkas nianses .
un līdz pus/pilnai datora ( domāju- tieši arhitektūras ziņā ) tur vēl ir patālu .
Lai arī PDA veidīgie bez savas sugas vārda pastāvēja jau kādu brītiņu , pēc wikipēdijas datiem – Tieši Apple prezentējot savus MessagePAd`us radija jēdzienu PDA .
:)
nu jā, es arī pēc komentāra intereses pēc ielīdu wiki un Apple esot autors terminam PDA. pirms tam bija organaizeri un vēl nebija tačskrīna. whatever :)
tomēr planšeti āboļnieki radīja kā izklaides satura patēriņa iekārtu, nākamais solis pēc iPod.
Izklaides satura patēriņa ierīce – tur absolūti piekrītu :D
Planšetēm arī bez izklaidēm ir daži šauri specifiski lietojumi, kur ir labāk ja ir lielāks ekrāns. Savulaik sanāca strādāt pie pasūtījumu ievades sistēmas, kur aplikācijai planšetes versijā bija daudz ērtāk izvietotie informācijas un ievades lauki vienkārši tāpēc, ka lielāks ekrāns tam bija daudz labāk piemērots. Arī lielu grafiku attēlošanai planšete ir ērtāka. Taču tie tiešām ir specifiski lietojumi.