No šī gada decembra, lai iegādātos mobilo telefonu Ķīnā, būs nepieciešams noskenēt savu seju un nodot attēlu uzglabāšanai kopējā sistēmā. Tas attieksies uz visiem 850 miljoniem iedzīvotāju, kuriem šobrīd ir pieejams internets un kuri vēlēsies sev jaunu telefonu.
Tas tiek darīts ar nolūku, lai turpinātu jau pirms vairākiem gadiem Ķīnā uzsākto sejas atpazīšanas sistēmas ieviešanu. Protams, pamatmērķis ir drošība, likumpārkāpēju ātrāka notveršana un noziedzīgu nodarījumu samazināšana, jo mērķis ir spēt identificēt jebkuru cilvēku balstoties uz seju, un lai izveidotu šādu datubāzi, tiek izdoti nacionāla mēroga likumi.
Līdzīgi piemēri meklējami Vācijā, kurā no 2016. gada tiek pieprasīti personu apliecinošu dokumenti piesakoties iekšējiem telekomunikāciju pakalpojumiem. Tāpat jau 2010. gadā Ņujorkā bija nepieciešams uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, lai drīkstētu iegādāties mobilos ar priekšapmaksas karti.
Cik nācies saskarties ar Latvijas mobilo sakaru pakalpojumiem un telefonu pirkumiem, tad principā priekšapmaksas numuru un SIM karti iespējams iegādāties bez jebkādiem dokumentiem visai plašā lokā tirdzniecības vietu. Protams, noslēdzot ilgtermiņa līgumu, būs nepieciešams kāds dokuments, taču tas parasti tiek izmantots datu apstiprināšanai, ne uzskaitei.
Taču Ķīnas piemērs ir krietni stingrāks un nopietnāks, kā vienai no pirmajām valstīm pieprasot reģistrēt tieši sejas datus. Tiek minēts, ka kritiķiem būs grūti apstrīdēt šo likumu, jo jau ir pierādīta tieša saistība starp pieejamiem datiem un cilvēku darbībām internetā. Kas noved pie drošības aspekta, spējot izsekot potenciālos briesmu radītājus, neizslēdzot iespēju arī cīnīties pret kaitējumu tieši pašam sev.
Ķīnai jau šobrīd ir viena no visplašākajām seju datubāzēm pasaulē, kas spēj atpazīt personu ar 90% precizitāti vien dažu sekunžu laikā. Lieki piebilst, ka tas notiek analizējot 1,3 miljardu cilvēku. Kaut arī tas izklausās pietiekami biedējoši, un pārlieku tieša iejaukšanās katra cilvēka privātajā telpā. Tieši ķīnieši pēdējā laikā ir naski maksājumu sistēmu izmantotāji apstiprinot pirkumus ar seju. Kā piemēru var minēt Alibabas Alipay sistēmu, kura nolasa seju kā apstiprinājumu. Tāpat istabu rezervāciju serviss Xiaozhu strādā pie sistēmas, kura izīrēto telpu spētu atvērt atpazīstot klienta seju. Ātrās ēdināšanas ķēde KFC vēlas paredzēt klientu pasūtījumus, izmantojot vecumu un emocijas, kuras tiek nolasītas sejas vaibstos.
Lai apietu šīs kameras, protestētāji jau izmanto seju aizklājošas maskas vai tās apkrāso. Taču šādām sistēmām ir arī sabiedrībai racionālāki mērķi, kā studentu uzskaitīšana koledžā. Policistu darbības uzlabošana, piedāvājot tiem speciālas brilles, vai zagļu ķeršana uz robežas. Tas norāda uz to šauro robežu starp privāto telpu un mūsdienu tehnoloģiju iespējām, lai tās ļautu dzīvot komfortabli un droši, bet nejūtoties novērotiem visu diennakti.
Es pats vairāk atbalstu tehnoloģiju tieši praktiskiem mērķiem, un savā ikdienā esmu saskāries ar iespēju pielaikot brilles caur datorā iebūvēto kameru. Tāpat nevienu mirkli mēs nevaram būt droši, ka mūsu telefoni ar sejas atbloķēšanas iespēju jau neveic mūsu spiegošanu un informācijas nodošanu tālāk.
Bet viņi taču visi vienādi. Tur neko nevar padarīt.
Tas tāpat kā bija GIF bildīte, kur karā viens nošauj ķīnieti un pie sevis domā – es taču tevi jau vienu reizi nošāvu.
Pieņemu, ka kaimiņi šajā jomā noteikti ir pielikuši roku, lai tāda situācija negadītos.