Nedaudz zemāk ir neliels izrāvums no NRA ziņas par pirmo kriminālprocesu par skrejriteņa uzbraukumu. Ziņa ir gana emocionāla, lai to pilnībā nekopētu, bet noteikti var saprast cietušo – atbildību pat īsti nav no kā paprasīt. Redzēsim, kā šī tiesvedība izvērtīsies.
Līdz šim policija skrejriteni traktējusi kā sporta vai atpūtas inventāru, tāpēc krimināllietas par tā nodarītajiem miesas bojājumiem gājējiem izpalika. Nu pirmais kriminālprocess ir ierosināts.
Reklāma Konflikti un sadursmes starp skrejriteņiem un gājējiem notiek regulāri, taču neskaidrā juridiskā statusa dēļ policija tās oficiāli nereģistrē, tikai fiksē profesionālās ziņkāres apmierināšanai – līdz augusta vidum tādu bija 26. Satiksmes uzraudzības kantori ir vienojušies uzskatīt elektriskos skrejriteņus par sporta vai atpūtas inventāru, tādējādi pielīdzinot tos piepūšamajam matracim. Taču matrači atšķirībā no skrejriteņiem satiksmē nepiedalās, turklāt tik lielā skaitā. Un arī nenodara gājējiem miesas bojājumus.
Par augustā skaļāk izskanējušo gadījumu, kad Rīgā, Dzirnavu ielā, nevērīga skrejriteņa braucēja uz ietves notrieca sievieti, kriminālprocess sākotnēji netika ierosināts – jau minētā iemesla dēļ, ka skrejritenis it kā nav transporta līdzeklis. Tomēr, izpētot pašlaik spēkā esošos satiksmes normatīvus, cietusī Daina Baidekalne nāca pie gluži cita slēdziena. Ceļu satiksmes likuma 1. pantā ir definēts, kas ir mehāniskais transportlīdzeklis, un elektriskais skrejritenis šai definīcijai atbilst: «Pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tajā skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus.» Un tādiem transportlīdzekļiem uz ietves nav jāatrodas. Daina Baidekalne pieprasīja kriminālprocesa rosināšanu, ko policija arī izdarījusi. Šī ir pirmā oficiāli ierosinātā lieta par elektroskrejriteņa uzbraukumu gājējam, un tā atklāj virkni problēmu, kas saistīta ar jauna un juridiski pilnīgi neregulēta transporta veida parādīšanos pilsētu ielās. Cietušajai pēc negadījumā ir nopietnas veselības problēmas, iestājusies darba nespēja. Bet civiltiesiskā apdrošināšana elektroskrejriteņu vadītājiem netiek prasīta.
Elektriskie skrejriteņi ir kļuvuši par vēl lielāku biedu, kad tos salīdzina ar velosipēdiem. Jā, ar velosipēdiem vēl arvien ir savas problēmas, bet esmu novērojis, ka autovadītāji vienmēr ir gana iecietīgi pret velosipēdistiem, kuri pārvietojas pa braucamo daļu, kā arī palaiž pie gājēju pārejām. Velosipēdisti no savas puses kļuvuši mazāk agresīvi, valkā spilgtu, pamanāmu apģērbu, ķiveri, sarkano lampiņu aizmugurē (CSN pieprasa dienas laikā sarkano atstarotāju, bet ķivere ir obligāta tikai bērniem līdz 12 gadu vecumam).
Zemāk izvietoju visai interesantu video par Rīgas problēmām, par skrejriteņiem un citiem transportiem. Video kvalitāte ir viegli atbaidoša, bet saturiski video ir baudāms, pāris idejas var smelties visu paaudžu un visu transportu izmantotāji.
Ir ,ir traki. Tagad pa krasta ielas jauno bruģi nesas tēviņi ar 120kg uz tiem elektro skūteriem. Dzirdēt vispar nevar. Ik reizi ,kad kāds panesas garām mini sirdstrieka. Nedod dievs kāds smagāks uzbrauks mazam bērnam vai zīdaiņu ratiņiem.
Ikdienā pārvietojos ar šo transportlīdzekli – sabremzējos pirms cilvēkiem, ieturu distanci, pa ielu nebraucu, cenšos netraucēt gājējiem uz ietves. Pa šo laiku pārvietojoties, esmu redzējis velosipēdistus, kuri gan panesās garām, kamēr es pārvietojos ar 25km/h lielu ātrumu, gan lielā ātrumā manevrē starp cilvēkiem. No rakstā minētā papildaprīkojuma izpaliek pilnīgi viss no apģērba līdz pat apgaismojumam. Pirmkārt, infrastruktūra nav un diezvai būs jebkad gatava velosipēdiem vai motorizētiem transportlīdzekļiem, kuri varētu pārvietoties pa velojoslām. Šis viss pieaugošais “hajs” ļoti veiksmīgi noņem daļu karstuma no velosipēdistiem, bet kāpēc? Tieši tāpat kā ir pamuļķi uz elektriskajiem skūteriem, būs pamuļķi arī uz velosipēdiem. Tas pats teiciens par blīvi starp stūri un sēdekli pie auto stūres attiecināms arī šeit.
Diemžēl, ne visi ir tik saprātīgi indivīdi, kas prot pārvietoties pa ietvēm, pats arī pārvietojos ar velosipēdu ikdienā, gan pa braucamo daļu, gan pa ietvēm, jāprot respektēt citam citu un tad viss ir bez jebkādām problēmām. Bet nu pamuļķus, kuri nerēķinās ar citiem un vālē visos virzienos, nekā laikam nepārmācīsi, kamēr vien ar viņiem kaut kas nenotiks, tad varbūt sāks domāt, bet maz ticams.
Liela daļa no skūteristiem ir tie paši velosipēdisti un manās acīs nav starpība vai tevi notriec ar velsoipēdu vai skūteri! Nesen biju Kopenhāgenā, kur braukājos gan ar nomas riteni, gan skūteri. Arī tur cilvēki brauc pa ietvēm, bet ir pieklājīgāki par mūsu velosipēdistiem. Visi lieto zvaniņu, brīdina par tuvošanos, vai arī svilpo, ja nav zvaniņa. Vietās kur ir blīva gājēju kustība, parasti visi nokāpj no riteņa un stumj, nevis lavierē starp gājējiem. Vēl liela atšķirība no mūsu bāleliņiem ir tā, ka visi brauc prognozējami, rāda pagriezienus, ir ļoti pieklājīgi un iecietīgi. Un arī tur ir ceļi, kur nav velo infrastruktūras, bet visi kaut kā lieliski sadzīvo. Bija arī vietas, kur nedrīkstēja atrasties ar riteni, un saņēmu aizrādījumu no policistiem. Mūsējiem vēl augt un augt velo kultūras ziņā līdz dāņiem, un tad kad velosipēdisti cienīs citus satiksmes dalībniekus, arī gājēji un šoferi cienīs velosipēdistus.
“Tieši tāpat kā ir pamuļķi uz elektriskajiem skūteriem, būs pamuļķi arī uz velosipēdiem. Tas pats teiciens par blīvi starp stūri un sēdekli pie auto stūres” ——
problēma ar skūteristiem ir lielāka — lai blīve piesēstos pie auto stūres, tai jāiet mācīties un jānoliek eksāmens, un pa ietvēm tā nebraukā. lai kļūtu par velokretīnu vajag ne tikai smadzeņu trūkumu, bet arī fizisko, lai varētu ilgstoši mīties pietiekami lielā ātrumā, līdz noķer upuri. skūteristam pietiek nospiest akseleratoru līdz galam. prieks, ka tu esi no normāliem braucējiem, bet te vietā teiciens par medus mucu un darvas karoti. ja ikdienā velokretīni uz ietves sastopami kādi >5%, tad aptrakušo skūteristu ir vairāk.
Satiksmes uzraudzības kantori ir vienojušies uzskatīt elektriskos skrejriteņus par sporta vai atpūtas inventāru, tādējādi pielīdzinot tos piepūšamajam matracim.
Lielisks salīdzinājums! :D
Sheit es noteikti atbalstu sievieti un vinjas apnjemibu, jo pasham ljoti tuvu gandriz sanaca nonakt taadaa situaacijaa. Protams paveicas un reakcija, bet vaditajam taja bridi bija austinjas uz ausim un noversies uz telefonu, vai nu sutija iszinju vai parsledza muziku. Tas lai paliek vinja zinja. Izvairoties no bedres vai sturi pagriez straujaak paspeju palekt mala, pabrauca garam. Protams var but daudz faktoru tam, bet seit uzskatu ka austinjam nav jabut uz ausim un telefona lirtoshana neieklaujas pie droshas braukshanas.
Ja scooters iebrauc bedre sekas ir neprognozejamas. Tas ir jasaprot. Protams pie maziem atrumiem inerce bus maza. Es labprat brauktu tikai pa ielu bet ir vietas kur auto vaditaji ir salikusi ielai abas puses masinas un tur nav vietas scuteram ja pa to celu nak ari lielas masinas.
bedres un citas otmazkas… braukt tajā vietā vajag lēnāk. gājējiem uz ietves priekšroka.
Jā, jā, un tad vēl tie stulbie autobusi traucē braukt! :)
Vispār ir labi, ka šie rīki parādījās. Taisnība visiem, kas norāda uz trūkumiem. Bet šie trūkumi ir ne jau konkrētajai tehnoloģijai, bet gan Rīgas kā pilsētas mobilitātes videi. Mums vispār nav nekādas normālas integrētas pilsoņu pārvietošanās koncepcijas un tai pakārtotas infrastruktūras vai vismaz plānu ieviest šo infrastruktūru.
Tiek veiktas kaut kādas haotiskas darbības, kas kopumā maz atvieglo kādai grupai dzīvi, bet tikai izskatās pēc darbības imitācijas atskaitēm priekšniekam.
Fear mongering es teiktu. Paldies Arti par skuteristu demonizesanu. Personigi braucu ar e skuteri no 2017 gada rudens tolaik to bija maz. Lietoju kiveri un diennakts tumsaja laika vesti. Uz trotuara pilsetas centra atistu ap 14 km h. Uz ielas 25 – 30 km h. Ja braucot pa trotuaru redzesloka paradas gajejs samazinu atrumu lidz gajeja parvietosanas atrumam ja uz trotuara ir kneveli tad lidz kadiem 5 km h. Visu laiku veroju celu un esmu gatavs lekt nost un nobremzet. Pirmdien gandriz notriecu cilveku jo kaut kads idiots skersoja brivibeni pa vidu masinam vieta kur nevar skersot un paradijas nez no kurienes neskatoties. Nakamais interesantais stasts mums te stasta ka plano skuteriem ierobezot atrumu uz 20 km h. Tikmer man regulari uz ielas atrodoties uz fiksisa panesas garam cilveks kas brauc ar 45 km h aptuveni. Tas nekas ka maksimalais atrums ir 30 km h tur. Un vispar visas problemas atnesa scooter iziretaju servisi. Jo vini neprasa no cilvekiem ne pamatzinasanas skutera vadiba ne vai cilveks skaidra vai pali ne kiveri ne atstarojosas vestes. Interesanti cik no tam 26 avarijam ir izraisijusi ireto skuteru vaditaji ? Tie kas ire skuterus tiem par visu pajat jo skuters par 5 eur noirets.… Read more »
Neviens netiek noniecināts! Manuprāt, elektriskie skrejriteņi nav īsti problēma, visi pierādīs un lieta darīta.
Cilvēki vienmēr ir skrējuši un skries starp sastrēgumā stāvošiem auto, tāpēc dragāt pilnā čadā starp auto rindām ar riteni, skūter, moci vai mopēdu nav prāta darbs. Tāpat no sastrēgumā stāvoša auto var izlēkt kāds pasažieris, jo uzskata, ka tas ir droši, jo satiksme stāv un neviens nebrauc. Arī ceļa malā stāvoša auto apbraukšana būs daudz drošāka, ja parādīsi ar roku pagriezienu, lai visi šoferi saprot, pa kuru pusi tu apbrauksi auto, jo lielākā daļa velo braucēju īdz pēdējam brīdim paši nezina, vai lēks uz trotuāra un apbrauks šķērsli pa ietvi, vai tomēr ienirs satiksmē, liekot šoferiem strauji bremzēt! Elementārs žest ar roku var noņemt nevajadzīgu spriedzi un padarīt satiksmi drošu un prognozējamu. Šoferis kas izbrauc no vārtrūmes lēni un prātīgi, lai neuztriektos gājējam, negaida, ka pa trotuāru lidos skūteris (velo) un arī to neredzēs līdz brīdim, kad no vārtrūmes būs izlīdis jau sānu logs. Jābrauc ir tā, lai domātu ne tikai par sevi, bet arī par citiem un tad viss būs labi, neatkarīgi no tā vai tu brauc pa trotuāru, ceļu vai velo infrastruktūru. Latvijā diemžēl arī pieredzējuši šoferi, kas uzkāpj uz velosipēda nez kāpēc sāk uzvesties kā viņu pašu kritizētie trakie velosipēdisti. Laikam jau smadzenes to velo neuztver kā… Read more »
“Velosipēdisti no savas puses kļuvuši mazāk agresīvi, valkā spilgtu, pamanāmu apģērbu, ķiveri, sarkano lampiņu aizmugurē” – nu ar šo es pilnībā nepiekritīšu. Spilgti apģērbi un ķiveres? Autor, izej ārā un saskaiti cik procentuāli ir riteņbraucēju ar šiem kritērijiem un cik bez. Man regulāri nākas vērot, kā kāds riteņbraucējs nesās garām uz sarkano gaismu bez ķiveres un kur nu vēl spilgtu apģērbu. Tos, kas būtu ar ķiverēm un spilgtu apģērbu varētu uz vienas rokas saskaitīt dienas laikā. Un nekādas atbildības viņiem nav tāpat. Arī skrienot vari kādu savainot un izcelt te elektrisko skrejriteni, jo tas ir jauns un kaut kas šobrīd populārs ir muļķīgi. Tad visiem būtu jātaisa apdrošināšana kopš dzimšanas, lai neuzkrīt kādam virsū. Bet komentāriem par infrastruktūru Rīgā es piekrītu. Pārcelt šos skrejriteņus uz braucamo daļu nav nekāds risinājums. Gan tāpēc, ka ceļi ir pietiekami sliktā stāvoklī (it īpaši gar malām) gan tāpēc, ka sekas visam bus vēl letālākas. Nu un riteņceliņu infrastruktūra Rīgā… nu jūs paši ziniet. Arī braukšanas maniere nav atkarīga no transporta. Varētu prasīt visiem vismaz velotiesības nolikt. Bet nez cik daudz kādam gribēsies ar to ņemties. Agrāk ritenim arī bija obligātas un bija pat sižeti, ka vecīšus apturēja un prasīja tiesības. Bet tagad visticamāk tikai… Read more »
“arī skrienot” traumu smagums būs daudz mazāks, jo ātrums ir mazāks. tāds pļūterists mazāk par 20 km/h vilkt negrib.
Te nu atkarīgs no masas, ātruma un paša negadījuma. Tas tāpat kā citi izkrīt no 5 stāva un paliek sveiki a cits nokrīt uz līdzenas vietas un salauž kāju. Arī skrienot ar mazāku ātrumu, bet lielāku masu vari uztaisīt kādam lielākas traumas. Tā kā tā nav viennozīmīga pazīme, kas garantē, ka tu neapdraudi apkārtējos cilvēkus, jo pārvietojies bez skrejriteņa.
te viss balstās uz statistiku. ne jau no zila gaisa pilsētās auto ātrums ierobežots no 60 uz 50 km/h, lai arī kā tas netracinātu dažus indivīdus. tas pats attiecas uz ķiverēm būvlaukumos. ātrums (paātrinājums) nogalina.
Ne jau ātrums nogalina, bet pārāk strauja apstāšanās! :)