Jau pavisam drīz, no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām. Mastercard un Finanšu nozares asociācijas veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju jau ir pieejamas bezkontakta maksājumu kartes, kopskaitā Latvijas iedzīvotājiem ir izsniegtas vairāk par 900 000 šādām kartēm. Tāpat arvien vairāk bankas sāk piedāvāt iespēju veikt bezkontakta maksājumus ar telefonu.
Esam sagatavojuši īsu video, kurā skaidrojam būtiskākos bezkontakta maksājumu aspektus, kā arī kliedējam dažus ar šo jomu saistītos mītus.
Maksājumi limiti un PIN koda pieprasīšana
Dažādās valstīs ir iestatīti dažādi bezkontakta maksājumu limiti un šobrīd visās trīs Baltijas valstīs bez PIN koda pieprasījuma varam veikt bezkontakta maksājumu līdz 25 eiro. Ja pirkums ir dārgāks, terminālis pieprasīs ievadīt PIN kodu. Atsevišķas bankas piedāvā iespēju samazināt šo limitu. Drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis saskaņā ar iestrādāto algoritmu pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks. Respektīvi, nav iespējama situācija, ka ļaundaris atrodot kādu nozaudētu bezkontakta maksājumu karti, varēs bez PIN koda ievadīšanas no tās notērēt lielas naudas summas.
Maksājumu termināļu drošība
Maksājumu termināļi var būt dažādos izmēros un formās, tomēr visas šādas karšu pieņemšanas iekārtas tiek reģistrētas bankā vai citā finanšu iestādē. Respektīvi, nevaram, piemēram, no AliExpress pasūtīt kaut kādu karšu termināli un doties burzīties sabiedriskajā transportā un pīkstināt no cilvēkiem naudu. Bezkontakta maksājums nenotiek tikai starp karti un karšu pieņemšanas iekārtu, procesā piedalās licencēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Tādējādi katrs bezkontakta darījums ir izsekojams. Piezīmēšu, ka bezkontakta maksājuma laikā kartes dati, piemēram, vārds, uzvārds un trīs ciparu numurs kartes aizmugurē, ko izmanto interneta pirkumiem, netiek pārsūtīts. Un visbeidzot, pārdevējs par pirkumu naudu tāpat nesaņem uzreiz. To apstrādā banka un rūpējas par krāpniecisko darījumu izķeršanu.
Kādā attālumā var tikt veikts bezkontakta maksājums?
Tehnoloģija nosaka, ka bezkontakta karte jānopīkstina līdz 4 centimetru attālumā no karšu pieņemšanas iekārtas. Tādējādi krāpniekam būtu ļoti, ļoti tuvu jāpienāk savam upurim un maksājuma veikšanu ietekmē arī tas, ka karte atrodas makā un maks somā. Bet kā jau noskaidrojām iepriekš, šāda pieeja ir nepraktiska, jo ieguvums ir mazs, bet riski lieli. Ja ir vēlme būt pavisam drošam, karti var ievietot speciālā makā, kas bloķē radiosignālus. Tas tiešām darbojas. Tāpat varam no atsevišķu banku mobilajām lietotnēm vai internetbankām savām kartēm atslēgt bezkontakta maksājumu funkciju.
Kas notiks, ja makā divas šādas kartes?
Labs jautājums! Ja makā vai somā ir vairākas maksājumu kartes ar bezkontakta maksājumu funkciju, tad pirkums tiks veikts no tās kartes, kas pirmā paspēs sazināties ar maksājumu termināli. Praksē tas parasti nozīmē to, ka ātrāk tiks nolasīta tā karte, kas būs tuvāk terminālim. Nevajag baidīties, ka viens pirkums tiks apmaksāts uzreiz ar vairākām kartēm, jo katrs maksājums ir atsevišķa transakcija un nākamo maksājumu varēs veikt tikai tad, ja terminālī to pieprasīsim.
Izmantojam banku lietotnes vai internetbanku
Lai būtu pavisam droši par savu bezkontakta maksājumu karšu izmantošanu, iepazīstieties ar savas izvēlētās bankas internetbanku un mobilo lietotni. Varam iestatīt, lai telefons paziņo par katru pirkumu, kas veikts ar mūsu karti un tāpat varam no atsevišķu banku mobilajām lietotnēm mainīt karšu limitus, kā arī atslēgt bezkontakta maksājumus. Protams, parūpējamies par to, lai drošībā būtu pats telefons, jāiestata ekrāna kods vai bloķēšana ar pirkstu nospiedumu vai sejas atpazīšanu (iPhone gadījumā).
Ko darīt, ja nozaudējam karti?
Ja karte nozaudēta, ar vai bez bezkontakta funkcijas, nekavējoties par to jāziņo savai bankai un karte jābloķē. Bloķēt karti var arī no atsevišķu banku mobilajām lietotnēm vai internetbankas. Zādzības gadījumā klientam, pēc Valsts policijas izmeklēšanas, ir tiesības uz naudas atmaksu. Vienmēr jārūpējas, lai mūsu telefons un maksājumu kartes nenonāk svešu cilvēku rokās, jo tas būtiski paaugstina dažādus riskus.
Bezkontakta maksājumi ir fiat maksājumu nākotne, bet pašam fiatam nav nākotnes… SAD!
Neskriesim nu tik tālā nākotnē. Vēl lietosim ierastās maksājumu formas, līdz mūsu bērni izaugs par lieliem cilvēkiem.
No fiatiem potenciāls kaut cik noturēties ir ASV dolāram, eiro, Šveices frankam, varbūt vēl jēnai, sterliņu mārciņai, Kanādas, Austrālija, Jaunzēlandes dolāram. Pārējie faņķiki varētu nepārdzīvot nākamo krīzi, kas visticamāk būs EPISKA
Pirms pāris dienām Supernetto terminālis nepieņēma manu karti; reizes divas šim liku klāt, bet atteica.
Tad nu nācās bāzt šķirbā :) un vadīt PIN kodu. :/
nu re – bezkontaktu maksājumi nebūt nav ātrāki)
Kad man makā stāvēja divas bezkontakta kartes un mēģināju nopīkstināt pieliekot maku, terminālis izmeta man paziņojumu lai uzrādu vienu karti.
1) Rīgas sabiedriskajā transportā gan tika veikta novilkšana no visa kas pieejams un uzreiz. Mutere veica vizināšanos gan ar bezmaksas gan maksas kartēm reizē. Labi, ka atskaites veic pienākšanu! :-) Tagad jāveic domāšanu kā kartēm veikt izolēšanu.
Zīmīgi, ka par šīm nepilnībām maksa jāveic klientam nevis pakalpojuma izgudrotājam vai ieviesējam.
2) Kā veicam redzēšanu, darbības vārdu pielietošana latviešu valodā vairs netiek veikta. Ir taču pieejams viens universālais – veikšana.
Mēs vairs neēdam, bet veicam ēšanu.
Videonovērošana nenotiek, bet tiek veikta.
Galu galā uz poda arī nevis ejam, bet veicam iešanu un tur savukārt veicam _._._šanu!
:-)
Ar savu vai savu radu muļķību jau nav jālielās! Ja slinkums izņemt e-talonu no maksa un liek klāt lasītājam visu maku, nav jābrīnās, ka nolasīs gan citadeles e-talona karti, gan e-talonu, gan rīdzinieka karti! Tu tak piparbodes pārdevējam arī nedod savu maku un nesaki- paņem cik gribi! :)
tu vispār nesaprati, par ko bija komentārs…
Londonas autobusos strādā gan Oyster’is gan bezkontakta kartes, tai skaitā izmantojot karti, telefonu vai viedpulksteni.
Pieliksi vairākas kartes, aparāts “nelasīs” nevienu un izmetīs error, ka “too many cards”.
Nu nav tik neuzlaužami. Pagaidām ir divas katīvas ievainojamības, kuras bankas nesteidzas labot. NFC Relay Attacks un Androis/iOS trojan vīruss, kurš izmanto tālrunī iebūvēto NFC nedarbu veikšanai….
Uzmetu savu karti pārdevēja nebija vēl ievadījusi 2 euro ar kapeikām…. Un viņai sajuka par 20 eur ar kapeikām ….. nopīkstēja un dabuju lasīt preci pa veikalu pēc tam….
Un ja 2000 izsistu, tad arī lasītu preci? :-)
Koroče, pārdevējs atdod piķi skaidrā naudā, ja uz sitiena nevar savādāk. Tālāk, pārdevējs raksta paskaidrojumu grāmatvedim, bet tas uz pircēju vairs neattiecas. Prasi naudu un viss!
Apple Pay un atkrīt lielākā daļa problēmu. Lietoju kādu pusgadu, ļoti ērti. Tā kā telefons pats raida signālu, tad arī nolasīšana ir ātrāka kā ar bankas karti, un nav arī fiziski jāsaskaras ar termināli.
> Drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis saskaņā ar iestrādāto algoritmu pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks.
Šis ir tricky. Pie vecā max limita (10 €) PIN prasīja katrā trešajā reizē, līdz ar to max zaudējums būtu 20 EUR. Tagad, ja summa nepārsniedz 25 EUR, PIN neprasa gandrīz nekad – neatceros, kad tas bija pēdējoreiz. Karte – Citadeles Xkarte (VISA Classic). Kad jautāju par šo bankā, teica, ka esot algoritms, kas pats izdomā, cik bieži prasīt.
Cik esmu sapratis, tad daļā gadījumu PIN kods tiek pieprasīts, kad sekojošo pirkumu kopsumma sasniedz noteiktu apmēru un apstākļos, kad limits ir pacelts no 10 uz 25 eiro, attiecīgi lielāks ir arī šis sasniedzamais limits. Bet tā ir tikai viena algoritma daļa un ir vēl citi veidi kā maksājumu apstrādātāji mēģina saprast vai pirkumu veic kartes īpašnieks un vai nebūtu laba doma pieprasīt PIN kodu.