Podkāsti pārņem pasauli

Ja Tev būtu draugs, kurš ir Nobela prēmijas laureāts, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs, miljardieris, talantīgs mūziķis un ārsts – cik daudz laika Tu gribētu veltīt sarunām ar viņu? Minēšu, ka daudz. Minēšu arī, ka Tev, tāpat kā man, nav tāda drauga, jo nav viena atsevišķa cilvēka, kurš sevī spēj apkopot visas zināšanas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu tādas augstienes. Un pat, ja tāds cilvēks eksistētu, visdrīzāk, viņam nebūtu daudz brīva laika sarunām. Tomēr, mums ir kaut kas gandrīz tikpat labs, kā sarunas ar šo supercilvēku – podkāsti. Klausoties podkāstus, mēs varam dzirdēt, kā olimpiskie treneri trenē savus sportistus, kā miljardieri analizē biznesa iespējas un arī to, kāda ir ikdienas dzīve valstīs, kurās neesam bijuši.

Podkāsti pārņem pasauli. Pēc Podcasting insights datiem, ASV iedzīvotāju daļa, kuri reizi mēnesī klausās podkāstus, ir kāpusies katru gadu kopš 2013. gada, 2018. gadā sasniedzot 44% ASV iedzīvotāju. Amerikā ir arī dāsns podkāstu piedāvājums. Šobrīd tur ir 630 tūkstoši podkāstu. Un podkāstu fenomens nedzīvo tikai rietumos. Pēc Statista datiem, Dienvidkorejā podkāstus klausās 58% iedzīvotāju, Honkongā 55% un Taivānā 47%.

Podkāstu burvība ir, ka tie ļauj sarunām būt dziļām un tajās var pārcilāt detaļas, kurām nav vieta ierastajos piecu minūšu segmentos, ko redzam tradicionālajos medijos. Tas ļauj sarunām būt, nevis mākslīgi neitrālām, bet autentiskām. Un stundām gara saruna ļauj tās dalībniekiem, ne tikai atkārtot naratīvu, bet izķidāt jebkuru no neskaitāmajām tēmām, par kurām ir šie simtiem tūkstošu podāstu. Pēc Digital News report datiem, populārākās tēmas ir ziņas un politika, tādas specializētas tēmas kā zinātne un tehnoloģija, bizness vai veselība un dzīvesstila tēmas kā ēdiens, māksla, literatūra un izklaide.

Ir pamats domāt, ka podkāsti audio pasaulē vēl kādu laiku uzkavēsies. Digital News report, salīdzinot radio un podkāstu klausīšanos dažādās vecuma grupās, rāda, ka jaunākiem cilvēkiem ir tendence biežāk izvēlēties podkāstus. Un ņemot vērā, ka Spotify nesen iegādājās divus podkāstēšanas uzņēmumus – Gimlet un Anchor, un plāno ieguldīt vēl 500 miljonu USD citu uzņēmumu iegādē tajā pašā jomā, gaidāms, ka podkāstu patēriņš un patēriņa ērtība tikai celsies.

Tikmēr Latvijā, pagaidām ērtākā vieta, kur atrast vietējos podkāstus vienkopus ir Delfi podkāstu sadaļa. Arī TVnet izveidojis sev podkāstu sadaļu un Dienas Bizness publicējis audio ierakstu, ko dēvē par podkāstu. Mums, kā latviešiem, vēl tikai jāvienojas par labu veidu, kā latviskot vārdu podkāsti. Esmu dzirdējis variantus aplāde un podraide. Bet, godīgi sakot, ceru, ka neviens no tiem mūsu valodā nepaliks – jo īpaši vairos no vārda “podraide”.

Personīgi uz podkāstiem skatos kā uz pieredzes bagātu draugu, kurš gadu gaitā daudz darījis, daudz redzējis un ir gatavs dalīties ar ieskatiem, ko savā ceļā guvis. Kad atskatos uz pēdām, ko podkāstu klausīšanās atstājusi manā dzīvē, redzu baisi daudz nospiedumu. Pateicoties Tima Ferisa podkāstam, izveidoju sev rīta rutīnu, Joe Rogan kopā ar Sam Harris vainojami pie tā, ka uzsāku jiu-jitsu, un London Real podkāsts ir pirmais, no kura kļuvu atkarīgs un, beigu beigās, tas ir podkāsts, kura dēļ sāku veidot Svarīgo detaļu podkāstu. Es zināju, ka veidot podkāstu būs interesanti, un, pateicoties podkāstam, man ir bijusi iespēja satikt tādus cilvēkus kā ģenerāli Raimondu Graubi, komiķi Jāni Skuteli, bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kvantu fiziķi Vjačeslavu Kaščejevu un citus. Bet papildus vienkāršai iespējai satikt interesantus cilvēkus, podkāsts man ir izvērties par terapiju, ko pats nenojautu, ka man vajag.

Ikdienā, ārpus podkāstu veidošanas, reti ir iespāja vairāk kā stundu sēdēt ar cilvēku netraucētā klusumā un dzirdēt, ko viņš vai viņa no savas dzīves uzskata par pieminēšanas vērtu. Ierastajā darbu steigā komunikācijas mērķis, gandrīz vienmēr, ir nodot informāciju. Un vienmēr to vajag izdarīt ātrāk, ērtāk, efektīvāk, labāk. Tādā vidē raizes par otra cilvēka sajūtām vai mūsu abu cilvēcisko saikni nav pat aiz apvāršņa. Tādā vidē viss, kas man vai otram rūp, ir, lai tiekam galā pirms pienāk termiņš.

Kad veidoju podkāstu, viss ir pretēji – tur mūsu abu saruna ir viss, kas eksistē. Un pati svarīgākā informācija nepastāv vārdos, ko viesis saka, bet gan emocionālajā stadijā, kuru viņš projecē ar savu toni, kad esmu viņam ļāvis justies pietiekami labi, lai viņš – kā man patīk teikt – izvemj dvēseli.

Te var noklausīties podkāstu ar Kursors.lv izveidotāju – Kristapu Skuteli: