Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā bāzējas valsts elektroauto ražošanas milzis BYD un, ja varam ticēt kompānijas teiktajam, tad Šeņdžeņa ir kļuvusi par pirmo pilsētu Ķīnā, kur ātrās uzlādes spraudņu nu ir vairāk kā degvielas uzpildes pistoļu. Mēs Kursorā daudz esam runājuši par lētajiem ķīniešu elektroauto – tie ir lēti ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā, turklāt tos visus kaut kur vajag uzlādēt.
Jau pērn kompānija paziņoja par vērienīgu plānu, kas paredz, ka līdz 2025. gadam tiks izbūvēts tikpat daudz uzlādes punktu, cik pilsētā ir degvielas uzpildes staciju. Skaidrs, ka vienā degvielas uzpildes stacijā ir vairākas uzpildes pistoles un sūkņi, tāpat arī uzlādes punktos ir daudzi spraudņi, lai vienā vietā vienlaikus var lādēties lielāks auto skaits. Te svarīgi piebilst, ka tie nav šādi tādi ātrie lādētāji, bet tādi, kas elektroauto var uzlādēt līdz 80% 10 minūtēs. Protams, procenti neko neizsaka un svarīga ir akumulatora kapacitāte, bet skaidrs, ka runa ir par lieljaudas uzlādes iekārtām.
Pēdējie dati no pilsētplānošanas institūcijām liecina, ka pilsētā ir vismaz 362 šādas ātrās uzlādes vietas, kas izvietotas industriālajos parkos, ofisu rajonos un citās vietās, kur ikdienā pulcējas liels auto skaits un nepieciešama uzlāde.
Kā liecina dati no Šeņdžeņas elektrotīkla operatora, elektroauto uzlādei pilsētā šā gada 1. ceturksnī patērēti 670 miljoni kilovatstundu elektrības – par 11% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Pilsētai, protams, rūpīgi jāplāno infrastruktūras paplašināšanās, lai apmēram 12 miljonu cilvēku apdzīvotajā Šeņdžeņā pārlieku nenoslogotu elektroapgādes infrastruktūru.
Nevar jau mērīt štepseli pret pistoli, jo ar pistoli stundas laikā var uzpildīt daudz vairāk mašīnu, kā ar vienu štepseli! Cik štepseļus vajag, lai apkalpoto automašīnu skaits stundā būtu vienāds?
Megapikseļu prātiem derēs arī pistoļu skaita salīdzinājums. Viņiem tak nerūp nianses, galvenais ir cipari.
Tas gan. Tīri vai interesanti kur visi lādēsies. Mūsējie ierēdņi jau visus lēmumus pieņem ar domu, kā tas izskatīsies CV priekš Biseles, kur ir tiem loģiska kartjeras izaugsme, attiecīgi visas ilgtspējas un zaļās idejas tiks mums bīdītas tā ka noraus skrūvēm vītnes. Izbīdīs ka vecos dīzeļus CSDD aprakstīs ar 3.niekiem skatē, a kur latvis parastais lādēs moderno vāģi – aizmirsīs izveidot. Varēsim sēdēt pie štepseļiem un par dzīvi nesteidzīgi apspriesties. Ziemā būs skaudrāk.
Ja tā paskatās, tad Brisesles politika nav ilgtspējīga! Vēl salīdzinoši nesen aizliedza kvēlspuldzes, jo tās tērē daudz enerģijas un ieviesa energoefektivitātes marķējumus elektroierīcēm, lai taupītu enerģiju un saudzētu dabu, jo elektrības ražošana rada kaitīgos izmešus. Kad samazināja patēriņu, energokompānijas pacēla elektrības cenu, jo patēriņa kritums samazina ieņēmumus. Tagad stūrē otrā grāvī un veicina elektroenerģijas patēriņu un elektrifikāciju, lai saudzētu dabu un mazinātu kaitīgos izmešus.
Tad kā tur ir ar to elektrības patēriņu, viņš kaitē dabai, vai glābj dabu? :)
Viņi domā citās kategorijās, nevis pēc būtības. Ekoloģija viņus maz interesē, vairāk interesē ekonomikas apgrozījuma pieaudzēšana caur zaļo kursu un cik smuki izskatās. Par ilgtspēju un zaļo kursu var runāt dienām ilgi aizgūtnēm un visi aplaudēs. Par citiem tematiem var parādīties nelāgi jautājumi un blaknes. Zaļais kurss ir tāds ētrs zirdziņš. Un, protams, nenoliedzami kaut kāds pamats arī ir tām idejām ir. Skaidrs, ka tīrs gaiss ir foršāk kā netīrs. Citiem vārdiem sakot tur svarīgāks ir process nevis rezultāts.