Web Analytics
More
    Reklāma

    Volvo elektrificēs visas automašīnas līdz 2019. gadam

    Jaunākie raksti

    Viens no Latvijā populārākajiem automašīnu ražotājiem Volvo ir nospraudis visai agresīvu plānu līdz ar 2019. gadu izlaist tikai elektro automašīnas vai arī tā dēvētos plug-in hibrīdus. Volvo tādējādi fokusējas uz emisiju samazināšanas plānu.

    Volvo ir arī tālejošāki plāni kļūt par klimatam neitrālu auto ražotāju līdz 2025. gadam, kas nozīmē ne tikai automašīnu izmešu izskaušanu, bet arī ražošanas padarīšanu ideāli zaļu, enerģiju iegūstot tikai no atjaunojamiem energoresursiem.

    Starp 2019. un 2021. gadu tiks izlaisti pieci dažādi auto modeļi ar hibrīddzinējiem vai pilnībā elektriskiem dzinējiem. Trīs no Volvo automašīnām būs ierindas modeļi, bet divas būs augstas veiktspējas Polestar automašīnas.

    Vienlaikus izziņots, ka Volvo strādā pie jaunu benzīna un arī dīzeļdzinēju hibrīdiem ar 48 voltu akumulatoriem. Sagaidāms, ka līdz 2025. gadam Volvo būs pārdevis jau vienu miljonu elektroauto.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    20 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Skābene
    06.07.2017 09:49

    Šausmas, šausmas, ko tad pirks tagad letiņi, kad nebūs vairs D5 dīzeļu!?

    Bet par hibrīdiem runājot, tur tā izmešu samazināšana ir tikai tīri uz papīra, jo reālajā dzīvē viņi rij ievērojami vairāk par to, kas norādīts papīros. Nu jau mazliet vairāk kā gads riņķī un man hibrīds joprojām rij par 50% vairāk kā tehniskajos dokumentos norādīts (pirmajā mēnesī bija pat +150%)! Wess motors pat izsniedza izziņu, ka dzīvē patēriņš būs tuvāk 7 litriem uz simta, nevis grāmatiņā un reklāmas bukletos norādītie 5 litri uz 100km. Kaut gan, ja salīdzina ar pliku benzīnnieku hibrīds vienalga ir daudz, daudz ekonomiskāks.

    Falks
    06.07.2017 09:55
    Reply to  Skābene

    auto lielākoties tiek lietots pilsētā vai ārpus tās?

    Skābene
    06.07.2017 10:05
    Reply to  Falks

    Pārsvarā Rīga un ik pa laikam Jūrmala!
    Garie gabali reti sanāk!

    Lapsinieks
    06.07.2017 11:02
    Reply to  Skābene

    nu tas nozīmē tikai to, ka Tev patīk nīgri iemīt. nav brīnums, ka katrā otrajā komentā pie auto apraksti savas samērīšanās ciešanas.

    Skābene
    06.07.2017 11:42
    Reply to  Lapsinieks

    Štruntīgs no tevis skaidrotājs, jo http://www.spritmonitor.de, kur lietotāji dalās ar reālo patēriņu, neviens nav iekļāvies apaļos 5 litros vai mazākā patēriņā. tikai 1/10 daļa lietotāju iekļaujas +20% normā, kas būtu līdz 6 litriem uz simta. Pārējiem lietotājiem ir vismaz +50% klāt pie norādītā patēriņa.

    Nenoliegšu, ka man patīk dinamiska braukšana. Bet statistiski mans patēriņš iekļaujas starp 50% lietotāju.

    Ar tevis iemīļoto zviedru marku gan savulaik mēdzu atvilkt no visas sirds! Bet nu strēba jau ar tas zviedrs kā negudrs, jo sevišķi pilsētā! Uz šosejas vēl bija daudz maz ciešams!

    Lapsinieks
    06.07.2017 12:01
    Reply to  Skābene

    nekreņķējies. defoltā skaidrs, ka nekad nevar i ne tuvu iekļauties bukletos dotajaiem datiem, ja nu vienīgi – pa ideāli gludu taisnu šoseju, ar siltu motoru, pa vējam, ar izslēgtu visa veida elektroniku, gaismas ieskaitot, 40kg vadītāju. bet jebkurā gadījumā patēriņa amlitūdu visvaiāk ietekmē kājas nīgrums. Pac braucu mierīgi un pilsētā ar visu 3litru motoru spēju 10 litros ierakstīties. Bet nu labi – barucu tikai kad gribu, nevis kad vajag – sastrēgumi un citas tūcīšanās man iet secen.

    x
    06.07.2017 19:22
    Reply to  Lapsinieks

    Pag, vaitad tavs auto jau nebija izpuvis tiktāl, ka ar to drošāk braukt mierīgi?
    Vai tas ir cits saabs, kurš tur Agenskalnā pie mājas pūst?

    davfreim
    07.07.2017 15:09
    Reply to  Lapsinieks

    Haha, Rīgā braukt mierīgi ir bīstami, pārkāroties “mierīgi” diezgan grūti, kur nu vēl Krasta ielā apmest riņķī bez uzdošanas grīdā, tas pats visos apļos, neieminot grīdā izbraukt grūti. Ārpus rīgas, kur nav tizla satiksme var mierīgi čunčināt un iekļauties bukletu ciparos gandrīz, es ar auto, kam vidējais parasti ir ~6.5-7 litri tā braucos dabūju 4.4 litrus, bet nu tas ir paredzot, kur un kad ieslēgsies sarkanais un tad ripojot.

    Lapsinieks
    07.07.2017 15:13
    Reply to  davfreim

    protams. ja ar pārkārtošanos saprot mūsu ierasto slalomu.

    x
    06.07.2017 11:43
    Reply to  Skābene

    pilsēta ir spriedums mašīnai un pilsētā arī neuzrāda nekādus ekonomijas rekordus. stumdoties korķos un vispār braucot mazus attālumus, pasliktinās dzinēja stāvoklis (par pārējo šeit nerunājam) kas savukārt ietekmē degvielas ekonomiju. hibrīdiem arī bateriju čakarē, jādomā.

    bet ne par to runa, protams. pircējiem būtu primāri jāvadās nevis pēc razotāja datiem kas balstīti uz ideālo zirgu stikla kubā, bet reālajiem lietotāju uzkrātajiem patēriņa cipariem.

    Falks
    06.07.2017 09:49

    Diez kāds ir līdz galam izrēķinājis piesārņojumu ko rada elektrības ražošana, pārvadīšana, akumulatoru ražošana, vēlāk pārstrāde. Vai piesārņojuma summa nav lielāka par dīzeļa vai benzīna radīto?
    Nākotni es redzu hibrīdos, kas teorētiski apvieno labāko no abiem..

    Artis Markots
    06.07.2017 09:59
    Reply to  Falks

    Nesatraucies, ir!
    Un tas ir par labu elektrībai vienos vārtos….

    Piemēram: http://blog.ucsusa.org/rachael-nealer/gasoline-vs-electric-global-warming-emissions-953

    Un, ja elektrību iegūst nededzinot fosilo, viss ir vēl jaukāk.

    Skābene
    06.07.2017 10:07
    Reply to  Artis Markots

    LV un skandināvijā galvenokārt elektrību ražo hesi un TEC.
    Bet akumulatoru ražožana un pārstrāde ir interesants jautājums!

    Artis Markots
    06.07.2017 10:12
    Reply to  Skābene

    Starp citu, vēl paliek atklāts cik daudz izmešu un enerģijas patēŗe pašas degvielas sagatavošana…

    Te jauks video par tēmu: https://www.youtube.com/watch?v=BQpX-9OyEr4

    Bateriju prognozētais mūžs ir ļoti ilgs. Un pēc savas dzīves auto tās vēl var izmantot mazāk prasīgos pielietojumos. Piemēram, stacionārajās baterijās. Bet pat pēc tam baterijām labums ir tāds, ka tās var pārstrādāt tuvu 90%. Un, tā kā tās ir milzīgas, tās noteikti nenonāks piemājas konteinerā.

    x
    06.07.2017 11:35
    Reply to  Artis Markots

    >Un, tā kā tās ir milzīgas, tās noteikti nenonāks piemājas konteinerā.

    kā tad savulaik bija ar askonām un skorpjiem? smuki rūsēja piemājas šroteļos.

    secinājums? viss atkarīgs no tā cik viegli būs nodot pārstrādei un vai tas tiks stimulēts materiāli un juridiski.

    neesmu kompots par baterijām, bet kad resurss ir izstrādāts, tad kur to izmantot? tipa, ar veco auto bateriju darbināt tualetes ventilatoru? jo ietilpība u.c. elektriskie parametri jau tu-tū, ir noteikts uzlādes ciklu skaits un pēc tam paliek aizņemta vieta un neatbilstoši maza atdeve. nez vai cilvēki tās krāmēs lielā kaudzē, lai izmantotu elektrības pārrāvumu gadījumos – mums tomēr nav tik traki ar el. padevi un beigu beigās, šāda neizmantota rezerve tas pats bateriju šrots vien ir.

    Kristaps Skutelis
    06.07.2017 11:41
    Reply to  x
    Falks
    06.07.2017 10:30
    Reply to  Artis Markots

    Paldies, elektriskie izskatās labi. Bateriju ražošana un pārstrāde piesārņo mazāk kā biju iedomājies.

    KKTK
    06.07.2017 10:00
    Reply to  Falks

    Ir gan izrēķināts, gan nopublicēts – linku gan ātrumā nevaru iedot. Vienīgais labums, ir tas, ka elektrību ražo ārpus pilsētām, klajākās vietās, tādejādi tas nokautas rAudi dīzelis vēl atpakaļgaitā ieparkot pie bērnudārza ieejas nebojā bērniem plaušas.

    KKTK
    06.07.2017 10:02

    Ja dēls neies par elektromehāniķi – sitīšu :D

    x
    06.07.2017 19:23
    Reply to  KKTK

    Nu tas būtu diezgan tipiski, priekš tāda auna…

    Reklāma