Bezkontakta maksājumi Latvijā sāka aktīvi izplatīties tikai pagājušā gada nogalē, taču iedzīvotāji jauno maksāšanas veidu jau ir atzinīgi novērtējuši. Katrs trešais (35%) vēlētos izmēģināt bezkontakta norēķinus, bet 70% ir dzirdējuši un zina, kā tie darbojas – noskaidrots maksājumu tehnoloģiju uzņēmuma Visa un pētījumu kompānijas TNS veidotajā aptaujā. Izaugsme bijusi strauja, taču bezkontakta maksājumu apjoms Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no Eiropas rādītājiem.

Līdz šim jaunākās paaudzes maksājumu veidu ir izmēģinājis 1 no 10 Latvijas iedzīvotājiem, savukārt Eiropā pašreiz jau 1 no 5 Visa apstrādātajiem maksājumiem ir bezkontakta. Respondenti Latvijā atzīst, ka lietot bezkontakta kartes motivētu – vairāk informācijas par tām (53%), īpašie piedāvājumi (62%) un plašāks bezkontakta maksājumu tīkls.

“Ja iedzīvotāji, kuri vēlētos izmēģināt bezkontakta maksājums, nolems praktiski tos izmantot ikdienā, kā arī tirgotāji turpinās aktīvi ieviest bezkontakta karšu lasītājus, tad jau tuvākajos gados bezkontakta maksājumi Latvijā varētu kļūt par pašsaprotamu norēķinu veidu un sasniegt vidējos Eiropas apjomus. Pētījumā cilvēki norādījuši, ka bezkontakta kartēs visvairāk novērtē iespēju ātri veikt pirkuma vai pakalpojuma apmaksu – tā uzskata 61% respondentu. Mūsu līdzšinējā pieredze uzskatāmi parāda, ka bezkontakta maksājumu uzvaras gājiens sākas tur, kur ir daudz cilvēku un vienmēr veidojas garas rindas, piemēram, lai saņemtu ēdināšanas pakalpojumus pusdienlaikos vai masu pasākumos. Mēs esam priecīgi, ka turpmāk varēsim nodrošināt bezkontakta maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem,” stāsta Vesa Tukonens (Vesa Tukonen), Visa Somijas un Baltijas valstu vadītājs.

Šī gada aprīlī Eiropā ik sekundi tika veikti 140 bezkontakta maksājumi, kopumā to skaits pieaudzis par 150%, salīdzinot ar 2016. gadu. Vislielākais bezkontakta karšu lietojuma pieaugums bijis maksājumiem restorānos (+153%), tam seko norēķini dažādas mazumtirdzniecības vietās (+146%) un lielveikalos (119%). Bezkontakta kartes visvairāk tiek izmantotas Polijā, Spānijā, kā arī Lielbritānijā – tur 2016. gadā vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (58%) lietojuši bezkontakta kartes, kas ir par 20% vairāk nekā 2015. gadā.

Latvijā bezkontakta maksājumi ir pieejami, izmantojot banku maksājumu kartes. Tas ir ātrākais un vienkāršākais norēķinu veids. Par pirkumiem līdz 10 eiro, karte ir tikai jāpietuvina terminālim – PIN koda ievadīšana nav nepieciešama (drošības nolūkos tas būs jāievada tikai atsevišķos gadījumos).

Maksājumu kartes ir pirmais bezkontakta maksājumu rīks, Visa turpina attīstīt arī citus bezkontakta maksājumu risinājumus, piemēram, maksājumus ar mobilo tālruni, viedpulksteni u.c. ierīcēm.

* Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu no visas Latvijas, un tā tika veikta no 2016. gada 19. decembra līdz 2017. gada 9. janvārim.

35 komentāri

  1. Domāju, ka diezgan liela nozīme ir summai (Lielbritānijā tās ir 35 mārcijas), kas nozīmē, ka veikalā kaut ko var arī nopirkt, pie mums reti kad sanāk ‘ietilpināties’ 10 eiro, tīri tā, ja saldējumam esi aizgājis pakaļ. Ja paskatās tai paša Rimītī vai Maksimā, 95% rindā stāvošajiem grozi ir piebāzti pilni (virs 10 eur), un sanāk, ka nav aktuāli maksāt par pakalpojumu, kuru izmantosi ļoti reti

    • Laikam paņemšu bezkontakta karti vistuvākajā laikā. Man kādi 70-80% ikdienas pirkumu tieši ap 8 – 9 EUR sanāk.

    • Jā, šis arī ir tas “pudeles kakls”, dēļ kura baigi strauji nemainīsies nekas, manuprāt.. Man pirkuma summa ar karti līdz 10 EUR ir tikai reizi dienā – pusdienalikā :) Respektīvi, ja mainītu līdz 35 EUR, piemēram, tad jau sāktu apsvērt nepieciešamību.

      • Bezkontakta var norēķināties arī par lielāku summu. tikai būs jāievada PIN kods. Taču Citadeles NFC maksājumi ļauj norēķināties par pirkumiem bez PIN ievades līdz 50 EUR.

  2. “katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vēlētos izmēģināt bezkontakta maksājumus”

    Bet kur tad ir problēma? Ņemot vērā, ka vairāk kā puse valsts iedzīvotāju ir Swedbank klienti (miljonam iedzīvotāju ir konts Swedā, SEB otrajā vietā ar 400 tūkst.), un Swedbank piedāvā bezkontakta kartes jau kopš pagājušā gada novembra, tad praktiski ikviens var kaut tūlīt aiziet un apmainīt savu esošo karti pret bezkontakta.

    Es pats tādu lietoju jau kopš ieviešanas dienas, un esmu ārkārtīgi apmierināts. Tiesa, tas 10Eur limits, virs kura tāpat jāievada PIN, ir drusku kaitinošs (labāk būtu vismaz 20-30Eur, lai vairums pirkumu iekļautos tajā limitā), bet citādi ir super ērti. Skaidru naudu vispār kā sugu nemīlu – ne grābstīties gar to fiziski, ne pats fakts, cik daudz tā tiek izmantota pelēkajam biznesam.

    • Slinkums rakties pa banku cenrāžiem. Kādā veidā bankas iekasē naudu par šo maksājumu veidu? Par kartēm? Transakcijām? Kaut kādas abonēšanas maksas?

      • Tad kad tikko Swedbanka sāka reklamēt tās bezkoantakta kartes, tā es uzreiz jau salīdzināju kādas ir cenas par “abonēšanu”. Protams, ka kontaktniecēm ir zemāka mēnešmaksa!

        • Tu joko, vai esi saspiedis galvu? Starpība cenā starp bezkontakta un klasisko Master ir 20 centi mēnesī. Parastā debetkarte gadā izmaksā 14.52€, kamēr bezkontakta ir 16.92€, t.i. starpība ir 2.40€ gadā – tā ir principā identiska cena, jo pat burgeris McDonaldā maksā vairāk, kā karšu cenas starpība uz gadu.

    • Kāda vēl “papildus maksāšana”? Starpība starp parasto karti un bezkontaktinieci ir 0.20€ mēnesī! Ja tev 20 centi iesit ģimenes budžetā robu, varbūt ir jēga apsvērt iet strādāt par bezpajumtnieku, jo pat viņi melnās monētas met projām…

      • Laikam par GMI neko neesi dzirdējis, muļķadesa tāds! Un tad padomā ar savām smadzenēm kurā ir tikai viena kroka un tā pati dibenā.
        +2,40 € gadā… tas nav to vērts, par tādu nieku piemaksāt.

        • Kas tā tāda par valodiņu? Tagad pieslēdz savas krokas (tās, kuras virs dibena) un pielabo komentāru tā, lai tas nedarītu Tev kaunu.

      • Es vien domāju mainīt banku ,jo pacēla cenas no 0 līdz 1.40 vai 2.40 eur konta apkalpošanu un kartes apkalpošanu mēnesī no 7 eur gadā, tagad uz 1 eur mēnesī es domāju mainīt banku ,jo viņi pelna no manas naudas liek vel kautko maksāt ,nē paldies ,es to naudu varu labāk iztērēt..

        • He, he, a ko tad tu domāji, ka bankas nodarbojas ar labdarību!? Tavai zināšanai Banku sektora tīrā peļņa pagājušajā gadā bija ap 400 milj eur, salīdzinājumam visa Latvijas Farmācijas biznesa apgrozījums (nejaukt ar peļņu) pat netiek līdzi Banku peļņai! :)

        • Es jau saku ,ka netaisos papildus maksāt par pakapojumu ,ko varētu nodrošināt bezmaksas…
          Jo viņiem jau izdevīgi,ka esmu viņu klients,jo tad var apgrozīt manu algu . Vienīgi viņi nevar paredzēt ,kad izņemsu…

  3. Ņemot vērā, kādi analfabēti ik pa laikam raksta šeit komentārus, vai administrācija tiešām nav domājusi ieviest kaut kādu permanentu banānu tiem nelgām, kas kaut ko muld vispār bez jebkādas saprašanas par tēmu?

    Rekur zemāk divi mūsu tautas gaišākie prāti jau atzīmējās, stāstot par ‘milzīgo’ starpību karšu mēnešmaksās, kas patiesībā ir 20 kapeikas. Citi tādas stulbības izlasa, un tā tad arī panesās feisbūka stila lavīnveida dezinformācijas un debiluma stumšana tautās.

  4. Lietoju Šo karti jau no pirmsākumiem (precīzāk man tāda ir jau no pirmsākumiem), bet manā pusē tikai kādus trīs mēnešus (varbūt drusku vairāk) ir pieejamas vietas kur var ar to noreiķināties. Bet tāpat, tikai labi ja 1 no 10 pirkumiem sanāk zem 10 EUR vietā kur to var izmantot. Bet kopumā esmu ar šādu noreiķina veidu apmierināts.

  5. Kaut gan mana attieksme pret bezkontakta kartēm ir visnotaļ pozitīva, tā infografika ir tendencioza līdz riebumam, jo nekādā veidā neatspoguļo pretējos viedokļus. Stulbie pīāristi. Tā būtu otra suga aiz reklāmistiem, kurus vajadzētu laternu stabos kārt.

    • Vēl jau nevar tik brīvi. Pagaidām Latvijā, šķiet, tikai Citadele piedāvā maksāt ar telefonu.

  6. Kartes nesen ir uztaisītas svaigas, tagad mainīt žīds neļauj. Es vispār gaidu applikāciju. Lai nav maks jāvadā līdzi, gan garākā treniņā gan pusdienās. Truba tomēr tiek staipīta līdzi. Tad nu lūk – kad būs plikācija?

    • > Tad nu lūk – kad būs plikācija?

      jā! katru reizi, kad pie bezkontaktu norēķina pieprasa pinkodu, lai būtu striptīzs! :))

      • Tas vēl nav striptīzs. Kad tev RIMI pie kases rindā no bankas pienāk atbilde ka kontā nepietiek naudas, lūk tad sākas striptīzs :P Un kad mēģinot glābt situāciju, lūdz rindu pagaidīt un ieej internetbankā (jo naudai taču jābūt arī otrā kontā) un internetbanka tev paprasa nomainīt paroli, kurai beidzies termiņš, tad sākas BSDM. Odziņai zelta lietus no SmartID kuram pēkšņi savajagās nomainīt PIN kodu.

        • > BSDM

          unixoīds :D saīsinājums nav radies no BSD, lai gan loģika tuvu patiesībai ;)

        • atceramies, ka e-norēķini iet roku rokā ar automatizāciju.
          e-kasei iestājas taimauts, atnāk kases uzraugs un anulē pirkumu, pirkumus saliek atpakaļ grozā un kasi izmanto nākamais.
          tas, protams, ir tikai citu pircēju atvieglojums – situācijas autoram trahtungs ar piniem un kodiem turpinās.

Ir ko teikt?