Saskaņā ar IBM pētījumu patērētāji plāno savādāk izmantot automobiļus, izrādot īpašu interesi par autonomiem transportlīdzekļiem, turklāt tiem nav noteikti jābūt viņu īpašumā. Šis pētījums norāda uz iespēju automobiļu ražotājiem izmantot analīzes un izziņas spējas, lai attīstītu jaunas transportlīdzekļu iespējas.
Otrajā Auto 2025 sērijas aptaujas daļā IBM apzināja vairāk kā 16 000 patērētāju visā pasaulē, lai noteiktu, kā tie plāno lietot transportlīdzekļus nākamo desmit gadu laikā. Pētījums Jaunas attiecības – cilvēki un automobiļi, ko veicis IBM Biznesa vērtību institūts (Institute for Business Value – IBV), atklāja, ka patērētājiem ir liela interese par autonomiem transportlīdzekļiem vai automobiļiem, kas var mācīties, labot sevi, vadīt un socializēties.
Patērētāji norādīja, ka tos interesē visi autonomo transportlīdzekļu aspekti, bet diagnostikas un preventīvās iespējas tika novērtētas visaugstāk (59 procenti), desmit valstīs no sešpadsmit, ierindojot to kā galveno prioritāti. Pastāvīgi paplašinot sensoru un izziņas skaitļošanas pielietojumu, ražotāji spēs labāk noteikt transporta problēmas, attīstīt tehnoloģijas un ieteikt risinājumus, bieži pat neliekot vadītājam nogādāt transportlīdzekli servisā apkalpošanai.
„Mūsdienu transportlīdzekļi ir pārtapuši no parastiem pārvietošanās līdzekļiem par mobiliem datu centriem ar borta sensoriem un datoriem, kas uztver lielu daudzumu informācijas par transportlīdzekli un tā apkārtni,” norāda IBM Globālo biznesa pakalpojumu globālās autoindustrijas nodaļas vadītājs Aleksanders Šaits (Alexander Scheidt), piebilstot, ka „Veiksmīgi auto ražotāji novērtēs iespēju risināt šos darbības pārrāvumus, piedāvājot digitālu pieredzi un pakalpojumus, ko vēlas patērētāji.”
Patērētāji pieprasa vairāk iespēju papildus tradicionālajām īpašumtiesībām
Personiskais automobilis paliks kā primārais transporta veids, jo tā ērtība patērētājiem joprojām šķiet pievilcīga. Tomēr, parādās izmaiņas uzskatos, ko nozīmē būt transportlīdzekļa īpašniekam. Liela daļa aptaujāto jeb 42 procenti apsvērtu alternatīvus īpašumtiesību veidus, piemēram, ikmēneša maksājumus, savukārt 24 procenti respondentu pauda interesi par transportlīdzekļu dalītām īpašumtiesībām.
Savukārt 35 procenti patērētāju izvēlētos automobiļa dalīšanas modeli, un 36 procenti aptaujā atbildēja, ka izvēlētos kopējas braukšanas iespēju pēc pieprasījuma. Iespēja dalīties ar automobili, kopbraucieni pēc pieprasījuma un tiešā noma ne tikai sniedz patērētājiem ērtības izmantot automobili, kas tiem nepieder, bet arī sniedz auto īpašniekiem iespēju atgūt ieguldījumus par savu maz izmantoto spēkratu. Lai kompensētu patērētāju uzskatu maiņu transportlīdzekļu lietošanā, autoražotājiem vajadzēs attīstīt jaunus īpašuma modeļus, kas atbilst patērētāju vēlmēm, un veidot alternatīvas ienākumu plūsmas.
“Ir skaidrs, ka informācijas tehnoloģijas arvien vairāk savīsies ar mehāniskajām tehnoloģijām un jau pēc desmit gadiem automobiļi būs krietni savādāki. Tie joprojām spēs mūs pārvietot no punkta A uz punktu B, taču galvenā atšķirība no mūsdienām būs tāda, ka pārvietošanās no mums prasīs arvien mazāku iesaisti. Proti, auto zinās kad un kur mums ir jānokļūst, un mums atliks vien pēc tā uzaicinājuma iesēsties un izbaudīt braucienu. Tāpat arī nākotnē mainīsies tas kā mēs uztveram auto, jo vairs masām nebūs aktuāli iegādāties un uzturēt pašiem savus automobiļus, bet drīzāk automobiļi tiks piedāvāti kā pakalpojums. Maksā noteiktu mēnešmaksu un pretī saņem noteikta apmēra transporta pakalpojumus. Protams, šīs izmaiņas var nepienākt tik ātri pilnīgi visur, taču vismaz pagaidām izskatās, ka viss ved uz šādu nākotni. Tehnoloģijas attīstās milzu soļiem, taču ir svarīgi sakārtot arī juridisko pusi, lai šādu auto piedalīšanās satiksmē būtu regulēta un mums patērētājiem droša. Kas attiecas uz drošības jautājumu, tad uzskatu, ka tam būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai ļaundari šādus autonomi braucošus auto nepārņemtu savā varā.”, savu viedokli pauž tehnoloģiju bloga Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis.
Patērētājiem paredz plašāku ietekmi dizaina veidošanā
Patērētāju pētījums liecina, ka nākamajā autoindustrijas fāzē būs ļoti cieša saikne starp autoražotājiem un to klientiem. Gan autoražotāji, gan patērētāji izsaka lielu vēlmi agrākai sadarbībai jauno produktu un pakalpojumu veidošanā.
Aptaujas respondenti izrādīja lielu interesi par kolektīvo tiešsaistes dalīšanos ar idejām un piedalīšanos dizaina spēlēs un konkursos. Aptuveni 37 procenti norādīja, ka vēlētos, lai viņu braukšanas un mobilitātes dati tiktu izmantoti jaunu transportlīdzekļu modelēšanā. Uzstādot sensorus un ieviešot izziņas skaitļošanu, OEMs spēs labāk saprast patērētāju problēmas, izteikt rekomendācijas un piedāvāt palīdzību bez nepieciešamības vadītājam nogādāt automobili servisā.
IBM ir pasaulē lielākais informācijas tehnoloģiju programmatūras un pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi un ar pārstāvniecībām vairāk nekā 170 valstīs. IBM spēj piesaistīt pasaules gaišākos prātus, lai saviem klientiem – uzņēmumiem, valdībām un organizācijām palīdzētu saglabāt konkurētspēju un atbildēt uz mūsdienu tehnoloģijas izaicinājumiem.
Nu loģiski, neviens taču negrib pirkt 21. autobusu lai 5x nedēļā brauktu līdz centram un atpakaļ.
Nāksies :P
Cilvēces infantilizācijas proces lielos soļos dodas uz priekšu. Vai drīz vispār būs lietas, ko cilvēks gribēs darīt pats. Braukt negribēs, iepirkties negrbēs(pasūti netā, saņem pie durvīm), ceļot negribēs(streetview jau visu var redzēt), darboties negribēs(roboti taču visu padara ātrāk un lētāk), kontaktēties ar draugiem negribēs(ir taču soc.tīkli – sēdi mājās dīvānā un baksties pa ekrānu). Kā var nepatikt pašam vadīt labu, kvalitatīvu auto. Izjust tā paātrinājumu no pedāļa nospiešanas, sajust kontrolētu sānslīdi līkumā? Tak kaut vai izjust vēju svilpojam caur matiem. Arī tā braukšanas pusstunda, stunda vai trīs arī ir dzīve nevis vienkārši ķermeņa pārvietošana. Cilvēki, kuri auto uztver kā kasti, lai nokļūtu no punkta A uz B dzīvē parasti ir totālie nūģi. šādus tipāžus esmu redzējis pietiekoši. Ko tad viņi dara, pārvietojušies no punkta A uz punktu B? Bezjēdzīgi dirn, kā vienā tā otrā vietā. Jautājums kam vispār viņi dzīvo? Jo apģērbs jau arī ir tikai lupata kas piesedz miesu, ēdiens ir tikai biomasa, ko stūķē iekšā, lai nepaliktu bez energījas. Mājoklis ir tikai kaste kurā var pārgulēt.
Vienkārši ir gana daudz cilvēku, kuriem pats īpašuma fakts nav tik būtisks, kuriem pietiek ja var nokļūt punktā B kur tos gaida aizraujoša nodarbe. Godīgi sakot, šo 25 gadu (reāli -20) laikā ir pabraukts ar auto un ir saprasts, ka ir labi baudīt auto braukšanas faktu, bet īpašnieka sajūta sen vairs nav tas, kas silda apziņu. Noīrēt, samesties kopā ar citiem, braukt ar savu – tas ir otršķirīgi.
Apģērbs – jā, tas pasargā no vides un temperatūras. Džobss arī staigāja vienveidīgi ģērbies, neizskatījās ka katru dienu domāja kā viņam šodien izskatīties. Neizskatās, ka tas briesmīgi viņam traucēja.
Tāpēc arī satiksmes drošība ir tādā pakaļā(pēdējā vietā Eiropā), dēļ lielajiem sānslīdes meistariem un apdzīšanas profiņiem. Ja gribi izbaudīt vēja svilpošanu un adrenalīnu, tad laipni lūgts slēgtā trasē uz Sunday cup`u.
Trasē esmu bijis vairāk kā Tu pa ielu braucis, tā ka vari būt mierīgs. Un uzskati, ka, ja mašīna nomāta nevis īpašumā, tad vadītājs brauc drošāk? Par adrenalīnu ieminējies Tu. Es to nepieminēju.
Galā gaida aizraujoša nodarbe? Gadās arī tā, bet pārsvarā tomēr nē.
Pilnīgi piekrītu, ikdienā jābrauc ar velosipēdu. Auto tupi no A līdz B ir jāvada šoferim nevis pašam. Bet paša auto domāts trasei. Nu es personīgi uz to arī eju…
Man patīk braukt ar auto, patīk piedzīvojums, kustība, jauda, patīk kvalitatīvas lietas. Bet realitāte ir tāda, ka katru dienu es braucu strādāt uz Rīgu. Katru dienu ceļā pavadu 2 stundas. Kopā ar tūkstošiem citu, kas brauc tāpat. Bieži braucu noguris, bieži braucu steigā, bieži prātu aizņem nepadarīti darbi. Pierīgā auto plūsma vienmēr ir intensīva, stresaina, daudzi steidzas, bieži gadās redzēt nedrošus manevrus. Rīgā visas joslas pilnas. Braukšana no viena luksofora līdz otram. Sastrēgumi ir normāla parādība. Uzskatu šo laiku par zaudētu. Reizēm braucu ar sab. tr. Vilcienā var kaut ko palasīt, pastrādāt vai nosūtīt e-pastus. Var arī vienkārši atslēgties, ja tā vajag. Taču vilciens nepieved pie darba. Pēc tam ir jāizmanto trolejbusi vai autobusi, kas bieži ir piebāzti, to kustība ir saraustīta, – vienmēr ir gaidīšanas laiks. Darbā nonāc pusstundu vēlāk, kā braucot ar auto. Tie ir mīnusi, ja neizmanto personisko transportu. Augsta līmeņa vadītāji tāpēc izvēlas šoferu pakalpojumus, – lai nezaudētu šo laiku, ko pavada ceļā. Vienkāršajai tautai tas nav sasniedzams – ja vien nebrauc kopā ar kolēģiem, – taču tad nevari pats noteikt izbraukšanas laiku. Autonoms personīgais transports būtu man piemērots. Lai cik man pašam nepatiktu ideja, ka mašīnu vada dators, kurā vienmēr būs kļūdas, drošības un performances… Read more »
ļoti sakarīgi izklāstīta būtība
par kļūdām – tādas ir arī cilvēkiem, turklāt tās nevar izlabot kodā kā robotauto
Vienā Vides Faktu sērijā savulaik rādīja kādu Norvēģijas pilsētiņu (ja pareizi atceros), kur bija diezgan interesants pakalpojums, kādu es arī principā labprāt izmantotu.
Pakalpojums un ideja šādi: Ir guļamarajons ar daudzdzīvokļu namiem kuru pagalmos atrodas stāvlaukums ar elektrokāriem – vajag mašīnu, samaksā 10€, paņem vienu un braukā visu dienu kur gribi – uz darbu, uz veikalu, u.t.t. vakarā atdzen atpakaļ uz stāvlaukumu lai lādējas… Kādā dienā nevajag nekur braukt, vai izdomā paslimot mājās – nav problēmu, mašīnu neņem, naudu nemaksā.
Mūsu vidējā latvieša domāšana varbūt arī vēl nav gatava šādam solim, jo vidējais latvietis nopērk vecu premium auto un jūtas kruts, plus gūst baudu no servisa apmeklējumiem (kas naudiņās nereti pārsniedz jauna auto līzinga maksājumu), jo servisā tika novērsts kārtējais defekts kas neļāva šo foršo auto izbaudīt pilnībā… Šis nav potenciālais šāda pakalpojuma klients, jo viņam savs vecais spēkrats ir pirmajā vietā.
Reāli, nebūt par auto īpašnieku, bet lietot kaut kādus iznomāšanas pakalpojumus vis drīzāk būtu gatavi tie, kas pērk jaunus, salīdzinoši nedārgus auto – jo viņiem auto prestižs un tēls nav pirmajā vietā, savukārt mēneša izmaksas viņi ir gatavi maksāt salīdzinoši augstas.
Lai nomātu auto ir jābūt tikpat bagātam, kā tam, kurš algo mājkalpotāju, kura gatavo ēst, tā vietā, lai nopirktu (īpašumā) katlu un gatavotu tajā pats. Ir forši, bet pirmais tomēr ir finansiāli neizdevīgāk. Nomas mašīnas netiek saudzētas, neviens neskatīsies vai trāpa bedrē, vai noskrāpē disku gar apmali vai piebārsti salonu ar cigarešu pelniem un piesūcini ar tabakas smaku. Jo sveša manta ir sveša. Atdosi un lai iznomātājs pats remontē. Savu auto tomēr pieskatīs. Un tad jautājums uz attapību – kurš apmaksā šo kopīgi nojāto auto remontu? Iznomātājs – altruists, labdaris? Vai tomēr tas, kurš ņem nomā? Tātad tāda vispārēja paviršība tiek kopīgi apmaksāta.
Redzi, piemini Norvēģiju. Valsti ar augstāko dzīveslīmeni. Nav dzirdēts, ka Mozambikā plauktu autonomas bizness, ja reiz tad tik izdevīgs.
Atkal tie austrumnieciskie stereotipi par tīšu sveša īpašumā jāšanu un laušanu… Bet diemžēl pie mums tas joprojām ir aktuāli – kur nabadzība tur bieži vien arī bardaks. Normāli ļaudis tīšuprāt neko nečakarē.
Nu un iznomātājs arī remontēs – tā jau tas vienmēr ir bijis – visi iznomātāji ar to rēķinās un to ir ierēķinājuši pakalpojuma cenā. Vēl jau arī tas ka elektrokāram nav diži daudz ko sačakarēt… motoru vai kārbu nenokausi, jo tādu nav…vienīgais piekare, bet nu to jau speciāli arī nesalauzīsi. Sava vai sveša masīna, bet bedrēs tīšu prāt braukt neviens tāpat negrib. Vienīgais atliek salons un bleķi – nu šeit gan var diskutēt – teorētiski atdzenot atpakaļ auto, būtu jābūt kādam pieņēmējam kas uzmet aci vai nav kādi redzami defekti parādījušies un attiecīgi piedzen par remontu no konkrētā nomātāja.
Bet jā – pie mums pagaidām vēl tas nav diez ko reāls pasākums, bet nākotnē – kas zin… runa jau šeit iet par nākotni…
var jau arī uztaisīt maksimāli vienkāršus un robustus nomas auto – gluži kā golf-kārtus, kur īpaši nav ko saskādēt, jo uzsvars jau ir tieši uz pilsētas satiksmi, kur nevajag stundām kruīzēt pa lielceļu…
Neklausies bembistu :D Jau eksistē tīkli ar šādām auto nomām. Pat ar personīgi auto iedošanu citiem. Protams civilizētās zemēs, ar iespēju piedzīt no lauzēja un pozitīvu atsauksmju uzkrājums no tiem, kas brauc cilvēcīgi.
Komūnās vispār vieglāk. Ierēķina kaut kādu remontu cenā, un pēc gada vaic dienas naudas korekciju.
Ak tu lētticība. Tur vairāk nav ko piebilst. Ritošo tīšu prāt nesalauzīsi. Dzīvo pasakās tālāk.
>Nomas mašīnas netiek saudzētas, neviens neskatīsies vai trāpa bedrē, vai
noskrāpē disku gar apmali vai piebārsti salonu ar cigarešu pelniem un
piesūcini ar tabakas smaku. Jo sveša manta ir sveša.
protams, ka tas nedarbojas, ja nomātāju vidū ir cilvēki ar Šarikova psiholoģiju.
tādiem ir jākopj savs auto un jāvadā līdzi beisbola vāle, jo arī savā starpā viņi komunicē specifiskā veidā.
normāliem cilvēkiem ar neizkropļotu psihi ir saprotams – ja šodien piepīpēsi salonu, rīt to ostīsi pats, tava sieva vai bērns. Ja tīši brauksi bedrē, rīt auto brauks sliktāk un varbūt avarēsi jo tev pašam līdzīgs radījums būs aprāvis bremžu šļaukas.
vārdu sakot, kastu sistēma ir ļoti pareizs koncepts – cilvēkiem un radībām ir jādzīvo atšķirti, jo ir pārāk lielas atšķirības to pasaules uztverē.
Anonīmi internetā jau var gudri filozofēt par sabiedrības augsto morāli. Redz, kad dzīvē jums naivuļi, kuri vēl dzīvo uz senču rēķina, būs jāsaskarās ar situāciju, kad vezdams savu ģimeni, nevarēsi nobremzēt, jo noticēji, ka iepriekšējais braucējs bija akurātuma paraugs un nav sajājis auto. Lūk, tad parunāsim cik vidēji pareiza ir sabiedrība.
paklau, tu tiešām esi bērna prātā vai jau vecuma marasmā, ka tici fabulai ka prātīgu domu var pateikt tikai reģistrēts komentētājs?
tu labāk nosauc savu personas kodu un adresi, atradies te neanonīmais.