Strauji tuvojas Apple Pay pirmā dzimšanas diena. Tims Kuks 2015. gadu bija paspējis nodēvēt par “Apple Pay gadu”, tomēr pat Apple ne vienmēr izdodas sasniegt izsapņoto. Konkurenti nesnauž – Google Wallet ir pārveidots par Android Pay, arī Samsung pievienojas klubiņam ar savu maksājumu sistēmu. Apple Pay un pārējie skārienu norēķinu servisi (Samsung Pay, Android Pay) ir ļoti atkarīgi no pārdevēja vēlmes uzstādīt nepieciešamo maksājumu termināli tirdzniecības vietās. Pārdevēji bieži nav apmierināti ar Apple Pay komisijas maksas apmēriem, tāpēc izvēlas savās tirdzniecības vietās Apple Pay norēķinus neizmantot.
Tika arī baumots, ka Xiaomi pavisam drīz izziņos mobilo maksājumu platformu, kas varēs arī aizdot naudu lietotājiem. Pagaidām nav skaidrs, vai pie naudas aizņemšanās iespējas tiks tikai Xiaomi viedtālruņu īpašnieki, vai arī serviss būs pieejams visiem. Maksimālais aizdevuma apjoms būšot aptuveni 30 000 juaņi jeb aptuveni 4300 eiro. Iespējams, ka Xiaomi pirmajā gadā būs gatavs aizdot ap diviem miljardiem juaņu, bet 2017. gadā – 75 miljardus.
iPhone dzīves cikls norāda, ka Apple Pay zemajiem izmantošanas rādītājiem nav tehniskas dabas problēmas. Sākotnēji ap 12% iPhone bija saderīgi ar Apple Pay, šobrīd tiek lēsts, ka pavisam drīz ar Apple Pay būs saderīgi 50% Apple viedtālruņu. iPhone 6s pirkšanas pirmais trakums un Ziemassvētki šo rādītāju cels vēl augstāk. ASV katru mēnesi Apple Pay servisam pievienojās arvien jaunas bankas un kredītiestādes. Maijā pievienojās 59, jūnijā 12, jūlijā 35 un augustā 64. Bumbiņa ir tirgotāju un pašu pircēju laukuma pusē.
Sliktā ziņa – pircēji nav gatavi nomainīt naudu un maksājumu kartes pret mobiliem norēķiniem. Apple ziņoja par milzīgu lietotāju interesi, piesaistot maksājumu kartes Apple Pay servisam, tomēr tikai retais ir Apple Pay kaut reizi izmantojis. Eiropa ir Apple Pay cietais rieksts. Šobrīd ar Apple Pay var norēķināties sabiedriskajā transportā Lielbritānijā, bet tas arī ir viss.
Daudzi analītiķi uzskata, ka Apple Pay un līdzīgu norēķinu sistēmu lielākā problēma ir maksājumu kartes, ar ko nākas saistīt mobilos norēķinus. Ikdienā vēl arvien ir ērtāk izmantot maksājumu karti bez ierobežojumiem, nevis paļauties uz viedtālruņa norēķiniem, kas ne visur tiek nodrošināti. Konkrēti Apple Pay netiek piedāvāts citām operētājsistēmām, kas arī padara Apple Pay norēķinus par ļoti ierobežotiem daudzās valstīs, kur iPhone nav katra iedzīvotāja ikdiena.
Apple Pay reģistrēto klientu skaits, protams, uzrāda tūkstošos procentu mērāmus pieaugumus, tomēr ar to var nebūt pietiekami, lai Apple Pay iedzīvotos pircēju ikdienā tuvāko gadu laikā.
Lielai daļai cilvēku vienkārši ir bail noskenēt savu pirkstu nospiedumu telefonā – kur nu vēl uzticēt savu bankas karti ierīcei kam ir brīva piekļuve iternetam… Zinu pats daudzus tādus. Cilvēku neuzticēšanās jaunām tehnoloģijām ir viens no klupšanas akmeņiem Apple Pay popularitātes iegūšanai.
ASV cilvēki ir mazāk konservatīvi kā Eiropā.
No kā tieši baidīties?
Baidīties nav pamata, un es lietotu šo pakalpojumu ja Latvijā būtu pieejams.
Bet runājot vispārēji par sabiedrības bailēm tad tās ir par drošību un privātumu… Daudzi satraucas ka tas viss nav līdz galam droši, jo telefons taču ir visu laiku pieslēgts internetam, kas savukārt nozīmē ka taviem datiem teorētiski var piekļūt citi…
Es saprotu, ka cilvēkiem patīk baidīties, taču dažkārt tās bailes ir muļķīgas, jo aiz nezināšanas. Piemēram, nav nekāda pamata baidīties par pirkstu nospiedumu lasītājiem mobilajās ierīcēs vai datoros, jo ikdienā taču ar cimdiem neviens nestaigā un savus pirkstu nospiedumus “mētā” pa labi un pa kreisi. Telefonā vismaz no tiem ir kaut kāda jēga.
ierīcē bankas kartes dati neglabājas, Apple Pay (un pa lielam arī parējie *Pay) lieto tokenus, kuri tiek piešķirti unikāli katrai kartes un iekārtas kombinācijai, un šis tokens ir bezjēdzīgs ārpus konkrētas iekārtas. tokens Apple gadījumā glabājas tā saucamajā “secure element”, kurš vismaz pagaidām nodrošina pietiekamu drošības līmeni nevarētu tā vienkārši informāciju pārnest uz citu iekārtu. Tas gan visdrīzākais būs laika jautajums, kamēr cilvēki izdomās kā apkrāpt kādu no iesaistītajiem posmiem, vai nu pašu secure element, pirkstu nospiedumu lasītāju, passcode ievadu, kas potenciāli ļautu veikt krāpniecību ar zagtiem/pazaudētiem telefoniem/planšetēm/pulksteņiem, bet vismaz pagaidām tā nav problēma.
Šobrīd ar Apple Pay var norēķināties sabiedriskajā transportā Lielbritānijā, bet tas arī ir viss.
Kas tas par fufeli? Izmantoju gan norēķinoties veikalos, benzīntankos, maķī un kur tik vēl ne
kurā valstī?
Lielbritānija
jau pie kāda no iepriekšējiem rakstiem komentēju, ka TFL ir īpašs gadījums dēļ specifiskajiem norēķiniem, pie tam neatkarīgi vai tā ir parastā karte vai Apple Pay, lai gan Apple Pay protams ir papildus tehnisko problēmu avots.
Visādi citādi, visi lielākie UK pieņēmēji (bankas/procesori, kas apkalpo tirgotāju terminālus) uztur Apple Pay un ar to var samaksāt lielākajā daļā vietu, kur ir eksistējoši NFC termināli. tirgotājiem šīs ir parastas VISA/MC/AMEX transakcijas. ir protams nianses, bet visādi citādi tirgotājiem nav nekādas īpašas kustības jāveic, lai akceptētu Apple Pay, tas vairāk ir mārketinga jautājums lielajās ķēdēs.
Gan jau daļai ir pajāt par telefona iespēju, ja viņiem ir kredītkartes ar NFC un sīkajos pirkumos viņi maksā ar tām tikai pieliekot. Tīri psiholoģiski arī bankas izsniegta kredītkarte ar NFC ir kas daudz nopietnāks, par telefonu un kaut kādām programmiņām…
Atzīstu tikai skaidru naudu, debetkarti, lai būtu ar ko noņemt skaidro naudu un i-banku, lai maksātu internetā rēķinus.
Pilnīgi pietiek tam, kam nav nepieciešamība apliecināt cik liels viņš tehnoloģiju pirmrindnieks naudas izdošanā:)
Jo, vienmēr spēkā paliek apokaliptiskā bīstamība par personisko iečipošanu , kuru daudzi kristieši uzskata par Bībelē pravietoto ‘Zvēra zīmi’ uz pieres un uz rokas, bez kuras nevarēs ne pirkt ne pārdot.
Jo mazāk bankām ļauj prihvatizēt cilvēku personiskos uzkrājumus un monopolizēt to izlietošanas veidus, jo labāk.
Un uzkkrājumu veidošana kā arī maksājumi skaidrā naudā ir vislabākais veids kā to darīt…
Absolūti piekrītu. Man visādi NFC utt. ir absolūti vienaldzīgi. Kredītkarte..nu labi, jātur viena, lai varētu veikt rezervācijas viesnīcām. ASV cilvēki ir mazāk konservatīvi..nu..vai arī krietni stulbāki. Esmu bijis ASV un tur dzīvojis – tur viss ir viena liela pārdošana, ntie TV kanāli kas katrs pārdod kādu kārtējo draņķi vai gadžetui un mārketēšana 80% pelēkajai masai – patērētājiem un banku kredītu klientiem. Protams, gudrākais slānis uz tā visa labi nopelna, es neko nesaku. Bet es nevēlos voluntāri dot savus datus un paradumus ASV specdienestiem un mārketinga večiem, principa pēc un par datu drošību un drošiem mākoņiem utt…lai nestāsta, tās ir pasaciņas dumjajiem amerikāņiem.