Runa šajā rakstā, protams, nebūs par strauji plūstošo Dienvidamerikas upi Amazoni, bet gan par gigantisko uzņēmumu Amazon.com, kurš ir pazīstams teju vai katram interneta vidē esošajam, un šajā brīdī nav pat svarīgi, vai esam izmantojuši tā pakalpojumus. 2014. gadā Amazon vārds kā karsts kartupelis kuļas no mutes mutē saistībā ar dažādām nesaskaņām grāmatniecības nozarē. Nupat iznākušā “Pastaigas” oktobra numurā interesantajā rakstā “Miega zāle e-grāmata” jau mēģināts nedaudz ieskicēt šo problēmu, taču te nu būs mana versija par notiekošo gada garumā.
Atkāpe vēstures dzīlēs
Esam pieraduši dzirdēt leģendas par to, ka globālie veiksmes stāsti ir sākušies vecāku vai draugu garāžās, kopmītņu istabiņās un līdzīgās telpās. Ko mēs zinām par Džefu Bezosu (Jeff Bezos) un Amazon pirmsākumiem? Vai maz zinām, ka tieši šogad, 2014. gadā, viņa radītais “bērns” svin 20 gadu jubileju? Volstrītu pametušais Bezoss, sievas vadītajā īrētajā mašīnā dodoties uz ASV Klusā okeāna ziemeļrietumiem, izklāstīja ideju par mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas darbotos bērna autiņos esošajā interneta vidē (atkāpe – šajā laikā ASV valdība pārstāja subsidēt interneta vidi kā tādu, tāpēc uzņēmēji saskatīja dažādas peļņas iespējas). Pagāja gads, kad parādījās arī noliktavas, no kurām tika izsūtītas pirmās grāmatas. Sietlas nomalē dzimušais uzņēmums sāka uzņemt straujus apgriezienus, bet Amazon.com arvien vairāk kļuva par sinonīmu ātram, uzticamam, vienmēr pieejamam servisam.
Tieši grāmatu piegāde teju vai uz ikvienu pasaules nostūri, pircējam izdarot pasūtījumu internetā, kļuva par Amazon.com un līdz ar to Bezosa veiksmes atslēgu. Drīz vien sapratis, ka nav ko aprobežoties tikai ar grāmatu piegādi, jo pircēji vēlētos iegādāties arī citas mantas, Bezoss sāka piedāvāt arī iespēju pasūtīt rotaļlietas, mājsaimniecības preces un vēl citas lietas, kas mums neprasīja attiet no datora (un jāatzīst, ka reizēm mēs pat nezinājām, ka mums tieši to arī vajag, līdz neieraudzījām, ka Amazon.com to piedāvā). Viss vienuviet, viss pāris klikšķu attālumā, serviss tiek nemitīgi uzlabots, varam priekšskatīt preces, izsekot sūtījumu gaitu, veikt priekšpasūtījumus, cenas ir pieņemamas – ak, ko gan vairāk vēl vēlēties? Leiputrija!
Amazon.com uzskata arī par vienu no pionieriem mākoņdatošanas jomā, jo 2006. gadā šis uzņēmums sāka piedāvāt datu glabāšanu noteiktā stundu apjomā. Jāatzīmē, ka šādu modeli iesācējuzņēmumu laikos ir izmantojuši tagad tādi labi zināmie vārdi kā Instagram, Spotify un Pinterest.
Izkāpjot no vēstures dzīlēm, Amazon.com, protams, 2014. gadā ir daudzfunkcionāls uzņēmums ar nebeidzamu apetīti un joprojām augstām ambīcijām, kas nebūt nav slikti, kā arī publiski zināmo šī uzņēmuma darbinieka lielāko algu, kas ir 175,000 ASV dolāri gadā (lielākā daļa papildus atalgojuma tiek samaksāts akcijās).
Kā Amazon.com mainīja grāmatniecību?
2014. gada 21.-27. jūnija numurā “The Economist” rakstā ar nosaukumu “How far can Amazon go?” (9.lpp.) minēts, ka Amazon.com grāmatniecības nozari ir ietekmējusi divreiz: pirmā reize bija tad, kad ar šo tiešsaistes tirdzniecības modeli teju vai ikviena grāmata kļuva pieejama visā pasaulē, otrā reize bija 2007. gadā, kad Amazon līdz ar Kindle radīja apvērsumu e-grāmatu biznesā. Klik un grāmata ir lietotāja ierīcē – ko gan vairāk mēs varam vēlēties? Par ko izdevējiem būtu jāsatraucas un kāpēc tieši 2014. gads radīja tādu naidīgumu?
Tie, kuri ir lietojuši Amazon.com pakalopjumus vai par tiem ir interesējušies, zina, ka šī pēc būtības ir tomēr ierobežota un pat slēgta vide, kurā noteikumus nosaka Bezosa biznesa vēlmes. Loģiski, ka servisa attīstības sākumos tieši angļu valodā pieejamās literatūras klāsts kļuva par Amazon veiksmes atslēgu – pat ja pasaulē angļu valoda nav nr. 1 dzimtā valoda, tad tā ir tomēr lingua franca, kurā sazinās lielākā daļa pasaules iedzīvotāju. Tas, protams, veicināja gan daiļliteratūras, gan akadēmiskās literatūras atpazīstamību un izplatību un līdz ar to Amazon.com veiksmes stāsta gājienu. Tikai un vienīgi no Amazon vadības plāniem bija un joprojām ir atkarīgs, kuras pasaules valodas tiek iekļautas Amazon.com sarakstā un līdz ar to šo valstu izdevēji arī var piedāvāt savas grāmatas iegādei šajā servisā. Kā minēts arī “Pastaigas” rakstā, latviešu valoda vēl līdz pat šim brīdim nav bijusi Amazon.com atbalstīto valodu sarakstā, tāpēc arī latviešu valodā grāmatas šeit neatrast.
Amazon kā mūžamežs gadu gaitā strauji ir izplatījies anglofonajās zemēs. Sākumā uzņemts ar sajūsmu, šī servisa piedāvātājs tomēr tikpat ātri iedzīvojās arī kritiskās piezīmēs. Amerikā, Lielbritānijā, Francijā un Vācijā Bezosa uzņēmums ir izpelnījies kritiku par nodokļu nemaksāšanu un strādnieku cienīgu darba apstākļu nenodrošināšanu (garas darba stundas, nepietiekama apmaksa utt.). Grāmattirgotāji ir “uzmetuši lūpu”, jo Amazon ir samazinājuši viņu tirgus daļu un līdz ar to arī peļņu, ir slēgti daudzi mazie grāmatveikaliņi, un jo īpaši izteikti tas vērojams rajonos, kur ir Amazon distribūcijas centri. Izdevēji, kuri sākumā ir itin labprātīgi slēguši līgumus par dažādiem cenu modeļiem, atlaidēm un izdevīgiem piedāvājumiem, pamazām sapratuši, ka Amazon ir monopoluzņēmums, kurš patiesībā var brīvi izrīkoties ar cenām, dažādu grāmatu mārketinga akcijām un piedāvājumiem kā tādiem. Starp citu, arī es tikai nesen, pasūtot kārtējo darba vajadzībām nepieciešamo grāmatu un ieraugot uzrakstu “Only 2 in stock. More on the way.” sapratu, ka šis ir viens elementārs mārketinga triks, kas liek man uzreiz izšķirties par pogas nospiešanu un pirkuma veikšanu, jo es taču nezinu, vai pēc brīža grāmata maz būs pieejama. Bravo, Bezoss, tu ietekmē arī mani!
Amazon un Hachette – kurš kuru?
Amazon un Hachette strīda laikā Džefs Bezoss ieguva iesauku “Lords Bezomorts” (cepums tam, kurš varēs atšifrēt, no kādas grāmatas varoņa šis saliktenis radies). Tad nu soli pa solim mēģināsim atšifrēt šī konflikta būtību.
Manuprāt, viens no precīzākajiem skaidrojumiem bija rodams 9. jūlijā notikušajā Digital Book World vebinārā “Amazon, Hachette and the Future of Book Publishing”, kurā piedalījās The New York Times tehnoloģiju apskatnieks Deivids Streitfelds, Gigaom ziņu redaktore Laura Hazarda Ouvena un DBW Džeremijs Grīnfīlds. Nesaskaņas starp Amazon un ceturto lielāko izdevēju Hachette aizsākās šī gada janvārī, kad Amazon ierobežoja Hachette grāmatu pieejamību savā servisā. Nav noslēpums, ka anglofonajās valstīs ļoti liela uzmanība tiek pievērsta dižpārdokļu pirmizdošanas reklāmām, tostarp arī iespējai priekšparakstīties uz konkrēto grāmatu. Šādā veidā lielās izdevniecības ne tikai veicina darba atpazīstamību, bet var arī plānot grāmatas tirāžu. “Pre-orders” bieži vien ir ar atlaidēm no grāmatas pamatcenas. Jāuzsver, ka Amazon ar katru izdevēju slēdz īpašu vienošanos gan par grāmatām, kas tiek piedāvātas viņu servisā, gan par to cenām, gan par atlaidēm un %, ko saņem katra iesaistītā puse, turklāt šī informācija netiek izpausta. Amazon paziņoja, ka nepiedāvās Hachette grāmatas vispār; tad kādā brīdī parādījās ziņa, ka Hachette grāmatas tiek “slēptas”, tas ir, teorētiski tās ir pieejams, bet parādās uzraksts, ka tās “pašreiz nav pieejamas”, lai gan izdevējs un autori apgalvo, ka tās ir nodrukātas pietiekamā skaitā – vārdsakot, interneta milzis izmantoja “ķepu”, kā nu mācēja, lai parādītu savu varu.
Taču Amazon un Hachette strīds bija arī par ko citu. Nav noslēpums, ka arvien vairāk cilvēku lasa e-grāmatas, jo tās tiešām šķiet viena klikšķa attālumā. Amazon, protams, ir jāapsveic par to popularizēšanu un padarīšanu pieejamu daudziem lietotājiem, taču tieši Bezosa biznesa modelis ir stāvējis pie šūpuļa dažiem “bet”, kas tagad smagi atsaucas uz izdevējiem visā pasaulē. Kā viens no biežākajiem minējumiem ir cenu salīdzinājums starp drukāto un e-grāmatu. Jā, lai e-grāmatu “autiņu laikmetā” veicinātu to popularitāti, izdevēji labprāt piekrita ļoti zemu cenu modelim, tādējādi jau pirmssākumos kropļojot tirgu. Pamazām, ienākot arvien vairāk platformām, ierīču ražotājiem un uzturēšanas izmaksām, tika saprasts, ka šāda rīcība ir bijusi nepareiza, un jau pagājušajā gadā varējām vērot, ka e-grāmatu cenas pamazām sāk pietuvināties drukāto grāmatu cenām. Zemās cenas joprojām saglabājas tā dēvētajiem self-publishing darbiem (autorizdevumiem), kā arī sērijas pirmajiem darbiem, kur cenas modelēšana ir pieļaujama cerībā, ka sērija kā tāda būs veiksmīga un pārējās daļas nosegs izdevumus. Taču standarta prakse visā pasaulē ir tāda, ka par e-grāmatas izdošanas tiesībām ir jāmaksā gan augstāki autoratlīdzības procenti autoram (aģentūrai), gan katrai no e-grāmatas platformai, turklāt jāņem vērā vēl sagatavošanas izdevumi, jo drukātās grāmatas fails nav 1:1 ar e-grāmatas failu (tas mūsu sabiedrībā ir ļoti izplatīts mīts – sak’, paņem failu un “iemet” tik kādā platformā). Visbiežāk platformas uzturētājs no e-grāmatu piedāvātāja vēlas iekasēt 30% no katras e-grāmatas, kas tiek pārdota šajā platformā, taču publiski pieejamā informācija par Hachette un Amazon biznesa modeli ļauj apgalvot, ka pēdējais vēlējās iekasēt līdz 50%, kam pirmais nepiekrita (jo jāatzīmē, ka autoriem standartgadījumā atlīdzība ir kā minumums 25% līdz 50%, kas nozīmētu, ka Hachette neko negūst). Kad Hachette paziņoja, ka Amazon piedāvājumam nepiekrīt, Amazon centās savā pusē pārvilināt Hachette autorus, solot, ka viņiem visiem maksāšot 100% atlīdzību no katras pārdotās e-grāmatas. Tiesa, vairākums Hachette autoru kā mūris nostājās sava izdevēja pusē, sākās tiesvedības procesi, iesaistoties Autoru ģildei (US Authors Guild), aģentiem un citām ieinteresētajām pusēm. Vienīgie, kas par radušos situāciju bija gana priecīgi (spriežot pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas), bija self-publishing autori. Īsta atrisinājuma šajā konfliktā nav joprojām…
Atskaņas Eiropā
Šķiet, tas ir tur tālu, “viņpus dīķim”, un mūs jau nu noteikti neskar. Tā viss gluži nav. Jau vasaras nogalē sāka satraukties Lielbritānijas izdevēji, sakot, ka arī viņi jūt Amazon “spēka ķepu” (atceramies, ka šī taču ir angliski lasošā valsts!!!), kā arī vācieši. Teju pirms dažām dienām, 2. oktobrī, PCWorld publicēja rakstu “Booksellers raise Amazon monopoly concerns with European Commision”, kurā izklāstītas Eiropas izdevēju bažas par Amazon monopola izplatību un tai sekojošo izdevēju ierobežošanas politiku. Kā jebkuram saimnieciskās darbības veidam arī tiešsaistes servisu pieejamībai ir jābūt peļņu nesošai visām tajā iesaistītajām pusēm, turklāt šī ir pateicīga vide, lai eksperimentētu ar dažādiem biznesa modeļiem. Taču arī šim ir jābūt maksimāli godīgam modelim pret visiem tajā iesaistītajiem, un diez vai ar spēka demonstrēšanu izdosies panākt veiksmīgu sadarbību ar izdevējiem.
Un noslēguma vietā – par kādu dilemmu
Pagājušajā nedēļā, sarunājoties ar divām kolēģēm no Vācijas izdevniecībām par Amazon, nonācām pie secinājuma, ka nu Amazon pakalpojumu izmantošana mums ir kā ētiska dilemma: morāli Džefa Bezosa biznesa plānus neatbalstām, bet ir grāmatas, kuras varam pasūtīt tikai caur Amazon. Tiem, kuri vēlas izprast Džefa Bezosa impērijas pirmssākumus un jo īpaši strauji (brutālo) e-grāmatu “dzimšanu”, vērts izlasīt grāmatu “Burning the Page: the eBook revolution and the Future of Reading”.
Paldies par izglītojošo rakstu.