Infinium ir uzņēmums, kuru atbalsta Bils Geitss un uzņēmums Mitsubishi, un tas rada sintētisko degvielu no ūdens un CO2. To klientu vidū tagad būs gan Amazon, gan American Airlines.
Līdz šim Infinium darbojies ar salīdzinoši maza apjoma sintētiskās degvielas radīšanu, tomēr uzņēmums gatavojas krietni paplašināt ražošanas apjomus, jo parādījušies pirmie lielie klienti. Šobrīd dienā tiek saražoti aptuveni 8300 litri degvielas, bet pie pilnas noslodzes tie varētu būt 3 miljoni litru gadā.
Tā kā joprojām ir nozares, kurās pāreja uz elektroenerģijas izmantošanu nemaz nav tehniski iespējama un notiks ļoti ilgi, Infinium var piedāvāt savu risinājumu. Viens no lielajiem klientiem ir Amazon, kas vēlas savā piegādes ķēde izmantot sintētisko degvielu, kamēr attīstītas elektroauto infrastruktūra.
Kā arī īpaši liels izaicinājums ir aviācija, kurā arī var izmantot Infinium ražoto degvielu. Sintētiskā degviela tiek iegūta elektrolīzes ceļā sadalot ūdeni ūdeņradī un skābeklī. Ūdeņradis un oglekļa dioksīds no vietējām rafinēšanas rūpnīcām pēc tam tiek apvienoti reaktorā, izmantojot katalītisko tehnoloģiju.
Nu lūk – kārtējais risinājums. Tāpat ir vairāki ražotāji arī Eirtopā kas ražo sintētisko degvielu, bet tas viss vēl ir ļoti mazos apjomos. Ja vēl tai degvielai sadegot gaisā nonāk mazāk izmešu, tad pavisam labi! Var jau būt ka tā vietā lai mestos ražot bateriju gigarūpnīcas un dārgus elektromobīļus, varētu mesties sintētiskās degvielas ražotņu paplašināšanā. Jo nu lielos milžus (Aviācija, kuģniecība, lielie kravu pārvadājumi) uz akumulatoriem darbināt vēl nav iespējams, tīri no degvielas energoietilpības viedokļa…
vispār jau ir gan kuģi!!!, kas darbojas tikai uz elektrību no baterijām. Arī vilcieni. Un tas ir tikai laika jautājums, kad tā būs aviācijā – idikatīvi tuvāko 15-20 gadu laikā baterijas būs jau pietiekami vieglas arī starpkontinetālajiem lidojumiem.
Bet tas nenozīmē, ka sintētiskā degviela un tehnoloģijas nevajag attīstīt, jo to pašu elektrību jau arī ir jāsaražo. Un te derētu atcerēties slaveno formulu E=mc2 saskaņā ar kuru teorētiski maksimālais enerģijas daudzums 1 gramā būtu aptuveni 25 000 000 kWh
Pašreiz tieši tiek strādāts lai starpkontinentālos lidojumus padarītu ātrākus – lai komerciālajos lidojumos atgrieztos virsskaņas tehnoloģijas. Ar elektrību to izdarīt nav iespējams, ar elektrisko piedziņu var aizstāt iekšzemes lidojumus, resp., kur tiek izmantoti propelleri. Lēnākus starpkontinentālos lidojumus neviens nevēlēsies.
Lasot komentārus saprotu, ka kursors.lv iepriekš ir noslinkojis jaunāko tehnoloģiju aprakstos, ja “vecie lasītāji” nezina jaunākās tendences:) Kā reizi ar elektrību tieši būs iespējams sasniegt tādus ātrumus, kādus šodien neviens īsti pat nedomā – reaktīvajiem dzinējiem var uzlabot efektivitāti, bet neko diži ātrāk par MAX 15 nesanāks izspiest un nākotne noteikti piederēs plazmas/jonu dzinējiem – pat NASA jau strādā pie jonu dzinēja, kas gan domāts kosmosā, lai paātrinātos līdz ātrumiem, kas tuvojas gaismas ātrumam… Un ja vēl paskatāmies tālākā nākotnē, tad jau šodien notiek izstrādes kvantu pārneses jomā un domāju, ka pēc 100 gadiem būs tie “portāli”, kas ļaus pārcelties uz citu kontinentu zibenīgi – tas gan nebūs lēts prieks, jo jauda, lai to paveiktu vajadzēs ļoti liela un būs tikai bagāto publikas izprieca…
Es rakstīju par tuvāko nākotni un tur aviācijā doteikti dominēs degviela. Plazmas/jonu dzinēji atmosfērā ar efektivitāti, kas ļauj paātrināties vismaz līdz pašreizējiem ātrumiem ir zinātniskā fantastika. Kosmosā tiem ir pielietojums, bet tuvošanās gaismas ātrumam ir ļoti ļoti optimistisks apgalvojums, vismaz pašreiz. Un portāli pēc 100 gadiem? Tev šim apgalvojumam ir kāds pamatojums vai tas ir vienkārši pareģojums? Neesmu gan dzirdējis, ka esam tik tuvu.
https://www.youtube.com/watch?v=biK0ChbaND8
Kuģiem noteikti visizdevīgāk būtu lietot ūdeņradi kā degvielu. Ja atkrastes vēja parki jūrā no pāri palikušās elektroenerģijas sāktu šķelt ūdeni, lai iegūtu ūdeņradi, atkrastes vēja parki iegūtu arī jūras “benzīntanka” funkciju. Kuģu uzpilde notiktu ātri, liekā vēju parku elektroenerģija tiktu izmantota lietderīgi un kuģu darbināšanai nevajadzētu uzlādes stacijas ar nenormālām jaudām, kā arī atkristu ilgais laiks, lai kuģi uzlādētu.
Sintētiskā degviela no pilsētas smogu nenoņems.
Pilsētā lielākais gaisa piesārņojums ir pa ziemu izkaisītās smiltis un dilstošās auto/moto riepas
Kas kam protams tuvāks, tie kas dzīvo barona ielā tiem smiltis :)
Los Angelosā bieži ir smogs, bet tur nevian smiltis nekaisa, jo tur nekrīt sniegs :)
smogs todas no izplūdes gāzem, vikipedija viss smuki aprakstīts.
Vēl National geografic liels raksts ir par smogu.
Losandželosa ir slikts piemērs, jo tajā pilsētā praktiski nav sabiedriskā transporta un tā pilsēta pati par sevi ir viens liels korķis! Un ikgadējie kūlas ugunsgrēki situāciju neuzlabo!
prasts demagogs esi! Losandželosā ir pat ļoti labs sabiedriskais transports, metro, vilcieni. Negribas jau neko teikt neko sliktu par Rīgu, bet… Losandželosā sabiedriskais transports ir 4x ātrāks nekā Rīgā un pēc nobrauktiem km sanāk pat 2x lētāks nekā Rīgā (dienā max cena ir 6 USD un pēc tā sasniegšanas vari braukt pa brīvu – ja vēl to salīdzina ar US algām pret LV algām, tad…). Tur gan ir cita problēma, ko gribēja risināt Tramps:)
Acīm redzot neesi bijis LA un spried pēc google maps! Ja pašā LA vēl var kaut kur nokļūt ar sabiedrisko, tad nokļūšāna no piepilsētas uz LA ir murgs! Ja gribēsi aizbraukt uz slavenajiem Holivudas burtiem no turpat blakus netālu esošās Glandale, tas prasīs vismaz 2,5 stundas ar sabiedrisko, bet no lidostas vismaz 4h. Tāpēc arī visi tur brauc ar mašīnām, jo ar mašīnu no Lidostas līdz slavenajiem Holivudas burtiem būs 35min.
Jā, ASV neviens īsti neizmanto sabiedrisko transportu. Tā ir ļoti auto centriska nācija.
Jāprasa, kad pēdējo reizi pats esi bijis ASV un LA:) No lidostas uz LA centru brauc metro – aptuveni 30min un no centra uz Holivudas bulvāri iet zem zemes metro – vēl kādas 15 min – aptuveni 40-50km attālums. No Holivudas bulvāra burtus jau var redzēt, ja grib var arī ar kājām aiziet (kādas 40 min raitā solī) vai uzbraukt ar sabiedrisko uz Grinfiča observatorijas un no turienes iet uz burtiem. Starp citu – ja ar sabiedrisko uz observatoriju var raiti tikt, tad ar mašīnu jāstāv sastrēgumā vismaz 1-2 stundas, jo augšā ir ļoti maz vietas parkingam.
Centrs-Longbīča ir kādi 40-50km – 1.5 USD un 45 min ar metro. Centrs-Santa Monika – aptuveni tas pats. Ja būtu kaut reizes bijis pats kaut vienu reizi LA, tad ne jau par transportu un CO čīkstētu – tur lielākā problēma ir smogs no marihuānas smēķēšanas un tā neciešamā smirdoņa.
Jā – uz visām piepilsētām metro nebrauc, bet nu Sanbernardīno jau ir gandrīz 100km no centra
Jāņem vērā, ka šādas degvielas radīšanai vajag stipri vairāk enerģijas, nekā iegūsim to sadedzinot. Tā kā tās ražošana būs dārgs prieks un ne tīrāks kā elektro auto uzlādēšana, jo elektrību abos gadījumos pagaidām pamata iegūst no fosilā kurināmā.
nu jau kādu laiku tas vairs nebūs taisnība – pasaulē jau ir vairāk kā 10 valstis, kur 100% elektrība ir no atjaunojamiem resursiem un globāli jau tuvojas 30% robežai un tas temps aug pēdējos gados astronomiski – faktiski tik ASV, krievija, Indija ir no tām lielajām bremzētājām un statistikas vilkšanai uz leju
Nosauciet kaut vienu valsti, kas iztiek tikai ar AER..
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_renewable_electricity_production
nesāksim nu ņemties, ka 99.8% nav 100% :)
Tevis norādītajā tabulā labākais ir otrais stabiņš – saražotais enerģijas daudzums! :)
Paskatījos to otro stabiņu, bet ar ko tas ir labākais īsti domu neuztveru:)
Nafta un gāze zemes dzīlēs geoprocesu rezultātā arī atjaunojās (pēc pēdējiem pētijumiem), tā kā to var pieskaitīt pie atjaunojamiem resursiem. No hydro dūmu protams nav, bet tā zaļums arī ir zem jautājuma: teritoriju appludināšana, zivju migrācijas ceļu aizsprostošana, īpaši lielu HES gadijumā pat nelielu lokālo zemestrīču izraisīšana.
Otrs moments, protams, ka ar renewable lielākā daļa saprot sauli un vēju ar kuriem nodrošināt stabilu baseload nesanāks, arī uz hydro pilnībā paļauties te nevar – sausums uznāk un elektrības nav.
Hmm, šķiet, ka ir parādījies jauns un neiecietīgs demagogs. Labāk uzraksti kādu rakstu,nekā raksti šos noniecinājumus. Atvainojos, bet ātrumā citu vārdu izdomāt nevarēju.
Nosauc vismaz 10 valstis! :)
Jāpiekrīt Visvaldim. Profam vienkāršs jautājums – ko darīt naktī, ja nav saules un arī vējš nepūš???? Kur ņemt ot “ZAĻO” enerģiju?? Arī dienā, kar ir saulr un vējš, tīkla stabilizāciju nodrošina ar citādām metodēm. Kāēļ tad mēs vairs kravas nepārvadājam ar buriniekiem???
bbc un cnn bija raksti par lielajiem okeāna laineriem ar burām – ietaupa 10% enerģijas! Un par naktīm – hidro elektro stacijas strādā arī naktīs – nav nekāda problēma pa dienu samazināt plūsmu un tumšajā laikā vairāk ģenerēt elektrību. Bet manis ieliktā statistika visticamāk ir domāta gada griezumā kopumā – pieņemu, ka tajās valstīs arī kādu daļu elektrības saražo ar fosilo, bet tā kā valstis eksportē “zaļo” elektrību, tad skaitās 100%
Jāni, man arī tad pāris vienkārši jautājumi, cerams tiksi galā. Naktī enerģijas patēriņš ir tāds pats kā dienā? Iegūt enerģiju dienā no saules ir slikti, jo saule naktī nespīd? Izmantot vēja enerģiju, kad tā ir pieejama, lai mazinātu fosilā kurināmā patēriņu ir slikti? Un svarīgākais jautājums – kas ar visām tām daudzajām jautājuma zīmēm? Tās piešķir uzdotajiem jautājumiem “svaru”?
Ja ieskatījāties “Profa” minētajos datos, tad, iespējams, pamanījāt demagoģiju, ka visās galvenais enerģijas avots ir HES, nevis saule un vējš, un visas ir augstkalnu valstis, kur HES darbināmas daudz efektīvāk nekā līdzenumā, kā pie mums.
Tas ir process. Enerģijas iegūšanai no fosilā kurināmā jāturpina samazināties; no AER jāturpina iet uz augšu. Uz to ejam un stagnātos, kas labprāt turpinātu dedzināt tik ilgi kamēr vispār naftu/gāzi kaut kur iespējams nopirkt, īsti neklausamies.
Man daži jautājumi, kas var būt palīdzēs izgaismot kaislīgās opozīcijas pretrunas:
1) Vai saules/vēja enerģijas pieejamība ir pakļauta Irānas un Izraelas konflikta eskalācijas riskiem? Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūras saspridzināšana? Ar kāda enerģijas veida pieejamību ilgtermiņā var rēķināties stabilāk – fosilā vai saules?
2) Arī tādai valstij kā Latvija, kurā nav naftas vai gāzes atradņu un viss fosilais kurināmais jāiepērk, nebūtu jāiegulda saules un vēja parkos, lai mazinātu iepērkamās gāzes daudzumu?
3) Kas ar degvielu – Latvijā to neražo, bet lielos daudzumos ražo lētu elektrību; Vai nebūtu loģiski transportam izmantot enerģiju, ko lēti saražojam paši?
4) Vai naktī, kad saule nespīd, enerģijas patēriņš ir tāds pats kā dienā?
5) Kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ iegūt iespējami daudz enerģijas dienā no saules nevis dabasgāzes ir slikti?
6) Kādi ir galvenie argumenti pret vēja enerģijas izmantošanu iespējami daudz, kad tā ir pieejama, mazinot fosilā kurināmā patēriņu?
7) Kāds ir ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas plāns, turpinot patērēt fosilo kurināmo (nepārejot uz zemu emiziju enerģijas avotiem)?
Khm, šobrīd strādājot ar mazākiem apjomiem ražo 8300 litrus dienā x 365 dienas, man sanāca 3029500. Palielinot jaudu ražos 3000000 litrus gadā.. Sanāk – palielinot jaudu ražos par 29500 litriem mazāk?
:)
Vot draņķa Bils, atkal atņem kaut ko visiem piederošu, un šoreiz vienīgās 2 lietas, kas ir nepieciešamas dzīvībai uz šīs planētas – ūdeni un ogļskābo gāzi…
:D
Neieciešams, bet viss ar mēru. Pavisam drīz, ja neko nedarīsim lai mazinātu ogļskābās gāzes daudzumu atmosferā, zemākās piejūras vietā dzīvojošie lūgsies lai kāds ūdeni paņem.