MSI GeForce GTX 1650 GAMING X 4G videokartes apskats

Zaļais videokaršu gigants NVIDIA pagājušās vasaras beigās izlaida uz šobrīd aktuālās Turing arhitektūras platformas veidotās GeForce RTX 20 Series videokartes (RTX 2070, RTX 2080 un RTX 2080 Ti). Dažus mēnešus vēlāk, šī gada pašā sākumā tika izziņota šīs sērijas pieejamākā RTX 2060 videokarte. Jauno RTX sērijas videokaršu RT kodolu (RT Core) aprēķini mums atnesa reāllaika staru izsekošanas (ray tracing) un Tensor kodoli (Tensor Core) aprēķini atnesa mākslīgā intelekta/mašīnmācīšanās (DLSS) funkcijas. Spēles, kas atbalsta ray tracing un DLSS izskatās krietni reālistiskāk un darbojas ātrāk. Tiesa, šādu spēļu joprojām nav pārāk daudz un ne visās spēlēs tiek uzreiz atbalstītas abas jaunās funkcijas.

Drīz pēc tam NVIDIA izlaida jaunās GeForce GTX 16 Series videokartes (GTX 1660, GTX 1660 Ti un GTX 1650). Arī šīs videokartes ir veidotas uz jaunās Turing platformas, taču tajās iztrūkst gan RT, gan Tensor kodoli un tādējādi netiekam pie ray tracing un DLSS labumiem. Un nevajag arī, jo GTX 16 Series videokartes maksā sākot no aptuveni 160 eiro un ir paredzētas kā budžeta klases produkti. Ar tām tieši konkurē AMD Radeon RX 570.

Pusgadu vēlāk, jūlija sākumā NVIDIA izziņoja jaunās GeForce RTX Super sērijas videokartes (RTX 2060 Super, RTX 2070 Super un RTX 2080 Super), kas laika gaitā nomainīs šo videokaršu ne Super versijas. No oriģinālajām RTX videokartēm neskarta paliks vien RTX 2060, kas ar savu aptuveni 360 eiro cenu būs lētākā RTX videokarte, kas nodrošina ray tracing un DLSS. Jaunās Super versijas maksā aptuveni tāpat kā ne Super videokartes, taču piedāvā par aptuveni 15% lielāku ātrumu.

Šajā apskatā pievērsīsimies GTX 1650, kuru var uzskatīt par tiešu aizvietotāju trīs gadus vecajām GTX 1050 un GTX 1050 Ti videokartēm.

Kā redzam tabulā augstāk, GTX 1650 videokarte ir aprīkota ar 4 GB DDR5 atmiņu, kas darbojas ar 128 GB/sec ātrumu. GTX 1650 patērē 75W enerģijas un tai var pieslēgt vairākus monitorus ar maksimālo izšķirtspēju 7680×4320@120Hz izmantojot HDMI vai DVI kabeļus. Šī videokarte ir paredzēta 1080p videospēlēm.

GTX 1650 nav paredzēta NVIDIA veidota references karte (Founders Edition), tāpēc mūsu ierastie videokaršu veidotāji var izpausties ar savu piedāvājumu. Šoreiz uz apskatu esam saņēmuši MSI versiju par to, kādai ir jābūt iekārojamai GTX 1650 videokartei – MSI GeForce GTX 1650 GAMING X 4G. Šīs videokartes cena Latvijā ir aptuveni 210 eiro.

MSI GAMING X sērijas videokartes ir speciāli paredzētas videospēļu cienītājiem un X daļa nosaukumā liecina par paaugstinātu frekvenci jau uzreiz laukā no rūpnīcas. MSI lepojas ar savu TWIN FROZR 7 divu TORX 3.0 ventilatoru sistēmu, kas ļoti labi spēj dzesēt karti. Eksistē arī GeForce GTX 1650 Gaming 4G (bez X) videokarte un tā atšķiras ar standarta boost frekvencei pietuvināto 1695 Mhz. Vēl MSI piedāvā šīs videokartes VENTUS un AERO versijas, kas ir vienkāršākas, lētākas un izmēros mazākas alternatīvas.

MSI ražotajai uz apskatu saņemtajai videokartei ir GTX 1650 standarta 4 GB DDR5 atmiņa un 896 CUDA kodoli, taču jūtami augstāka Boost frekvence: 1860 MHz pret standarta 1665 MHz. Tāpēc kartei ir augstākas enerģijas prasības (85W) un atsevišķa 6-pin barošanas pieslēgvieta. MSI videokartei bez pamatīga radiatora ir uzstādījis Twin Frozr 7 dzesēšanu ar diviem TORX dizaina ventilatoriem, kas apstājas, kad videokartes noslodze samazinās. Videokartei ir viens HDMI 2.0b un divi DisplayPort v1.4 porti, kas spēj nodrošināt līdz 7680 x 4320 pikseļu izšķirtspēju, kā arī NVIDIA G-SYNC atbalsts plūdenākai spēlēšanai līdz pat 240Hz.

Pirms ķeramies pie šīs videokartes testa, apskatīsim, kas labs kastītē. Tur atradīsim tikai pašu nepieciešamāko – draiveru disku, pamācību, reģistrācijas kartīti un divus MSI krūzīšu paliktņus.

Makulatūras čupiņā atradīsim arī komiksu grāmatiņu. Tajā mazais pūķēns Lakijs (Lucky) skaidro, kā pareizi nomainīt videokarti. Grāmatiņas noslēgumā tiek skarta arī MSI virstaktēšanas rīka Afterburner uzstādīšana un darbības principi. Papildus informāciju par MSI videokaršu produktiem un to niansēm var atrast MSI veidotajā Beef Up Your Rig tīmekļa vietnē.

Gaumīgs dizains

Šī 245 x 127 x 39 mm lielā un 585 g smagā videokarte ir izmēros diezgan liela, bet tas mūsdienās ir drīzāk pluss. Redzi, videokartes kļūst arvien jaudīgākas un tāpēc lieti noder lielāka izmēra radiatori un divi vai pat trīs ventilatori.

Jāsaka, ka videokartes dizains padevies izteiksmīgs, bet gaumīgs. Visu videokartes priekšpusi aizņem ventilatori, bet aizmugures plate ir melna. Tā kā šī ir budžeta karte, to nav skārušas RGB gaismiņas.

Nepieciešama papildus barošana

Principā GTX 1650 standarta 75W enerģijas var iegūt arī no PCIe slota uz mātesplates, taču MSI šai videokartei norāda 85W jaudu un ir iebūvējuši vienu 6-pin elektrības pieslēgvietu, lai varam iegūt papildus 75W jaudas. Tādējādi šo videokarti ir izdevies virstaktēt virs standarta frekvences un tas paplašina virstaktēšanas iespējas arī mums. MSI rekomendē izmantot vismaz 300W barošanas bloku datoram, kas izmanto šo videokarti, bet es rekomendētu izvēlēties 350-400W modeli, jo datorā bez videokartes ir arī citas pēc elektroenerģijas kāras komponentes. Ņem vērā, ka barošanas bloks visefektīvāk darbojas, kad tas ir noslogots uz aptuveni pusi no savas maksimālās jaudas.

Zema temperatūra un trokšņu līmenis

MSI GeForce GTX 1650 GAMING X 4G izmanto divus TORX 3.0 ventilatorus, kam ir īpašs dizains, lai radītu vēl lielāku gaisa spiedienu uz radiatoru un tādējādi labāk dzesētu procesoru un atmiņu. Pamatīgais radiators nosedz visu videokarti un tam cauri vijas vara caurule (heatpipe), lai vienmērīgi izkliedētu procesora un atmiņas radīto karstumu. MSI ZERO FROZR tehnoloģija aptur videokarte ventilatorus, ja temperatūra ir zem 60 grādiem. Tādējādi iegūstam absolūti klusu darbību.

Apstākļos, kad videokarte netiek noslogota, tā aptur ventilatoru darbību un paliek pavisam klusa. Temperatūra šādā režīmā nekāpj augstāk par kādiem 36 grādiem.

Aktīvi slogojot karti, tās temperatūra pakāpjas līdz aptuveni 65 grādiem. Pīķos temperatūra mēdz saskriet arī uz visiem 70 grādiem, taču, kad sāk darboties ventilatori, tie pat virstaktētu šo videokarti spēj noturēt 65 grādu temperatūrā. Labs sniegums!

Tādējādi abos režīmos tas ir vērtējams kā ļoti labs sniegums un to nosaka pamatīgais radiators un efektīvie ventilatori. Vēl viens pluss divu ventilatoru risinājumam ir tāds, ka tie var griezties lēnāk un tādējādi šī ir ļoti klusa videokarte.

Pieslēgvietas trīs monitoriem

Kā redzam attēlā zemāk, šai videokartei ir viens HDMI 2.0b un divi DisplayPort v1.4 porti, kas ļauj darbināt pat 8K izšķirtspējas displejus ar 60Hz. Šī videokarte nenodrošina virtual link un NVLINK savienojumus, tāpēc varam aizmirst par vairāku karšu saslēgšanu kopā SLI slēgumā.

MSI Dragon Center

Ar MSI Dragon Center programmatūru mēs iepazināmies MSI GS65 Stealth Thin un MSI P65 Creator portatīvo datoru apskatos. MSI šajā programmā apvieno dažādas noderīgas funkcijas: sistēmas optimizēšanu videospēlēm, tīkla adaptera iestatījumu maiņu, displeja režīmu maiņu, Mystic Light apgaismojuma kontroli un sistēmas komponenšu statusa kontroli. Kaut kas ar šo programmu gan nav labi, jo dažās palaišanas reizēs tā spēja jūtami sabremzēt datoru.

1 of 7

Ļoti labas virstaktēšanas iespējas

Lai arī MSI GeForce GTX 1650 GAMING X 4G jau no rūpnīcas iznāk ar virstaktētu 1860 MHz Boost frekvenci (standartā GTX 1650 ir 1665 MHz), to vienkārši varam uzdzīt vēl ātrāku. Videokartes parasti tiek virstaktētas paaugstinot procesora un atmiņas frekvences un tas rezultātā palielina videokartes veiktspēju, jo vienas sekundes laikā tiek paveiktas vairāk darbības.

Virstaktēšana mūsdienās nav sarežģīta un to ikviens interesents var paveikt dažu minūšu laikā izmantojot plaši pieejamus rīkus, piemēram, MSI veidoto Afterburner programmu. Varam sākt ar videokartes procesora un atmiņas frekvences palielināšanu par 5% un tad vēl paaugstinā šos parametrus. Brīdī, kad uz ekrāna sāk parādīties artefakti (balti punkti, tukši poligoni spēlēs vai sistēmas uzkāršanās), varam secināt, ka esam sasnieguši videokartes iespēju robežu un ir jāpakāpjas par 25 Mhz zemāk, kamēr panākam stabilu videokartes darbību.

Ja vēlamies šo procesu uzticēt programmatūras pārziņā, varam izmantot MSI Overclocking Scanner. Šajā gadījumā algoritmi paši mēģinās noteikt videokartes spēju robežu un piedāvās gatavus parametrus. Iestatām jaudas limiteri uz maksimālo vērtību, atrodam maksimālo atmiņas frekvenci pie kuras videokarte vēl darbojas stabili un tad palaižam OC Scanner un beigās apstiprinām rezultātus.

Ar OC Scanner šo karti spēju uzdzīt līdz 2000 MHz procesoram un 4655 MHz atmiņai. Kā nākamajā sadaļā redzēsim, tas nes jūtamus uzlabojumus.

Izmēģinājumi

Lai saprastu šīs videokartes reālo darbību, veikšu vairākus veiktspējas testus un padarbināšu dažas populāras videospēles.

Testēšana notiek uz šāda datora:

• Sistēmplate: ASUS ROG MAXIMUS XI EXTREME
• Procesors: Intel Core i9 9900K
• Videokarte: MSI GeForce GTX 1650 GAMING X 4G
• Operatīvā atmiņa: Patriot Viper RGB (DDR4 16 GB, 3200MHz)
• Atmiņa: Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB
• Barošanas bloks: ASUS ROG THOR 1200W
• Monitors: ASUS ProArt PA34V (3440 x 1440 px izšķirtspēja)
• Windows 10 64-bit
• NVIDIA GeForce Game Ready Driver version 431.36

Ar noklusētajiem un virstaktētajiem iestatījumiem izrāvu cauri sauju populāru veiktspējas testu, lai saprastu šīs videokartes sniegumu. Tagad esam pasākuši uzkrāt šo informāciju un laika gaitā varēšu veidot arī grafikus, lai labāk vizualizētu apskatāmās videokartes sniegumu pret citiem produktiem.

• 3DMark Fire Strike: 8394 (OC: 9249)
• 3DMark Time Spy: 2946 (OC: 4293)
• 3DMark Sky Diver: 29716 (OC: 31533)
• Unigine – Superposition (1080P High): 4804 (OC: 5260)
• World of Tanks enCore (1080P Ultra): 12461 (OC: 13966)
• Shadow of the Tomb Raider (1080P Highest): 43 fps (46 fps)

Kamēr veidojam paši savu testa videospēļu kolekciju un piešaujamies korekti uzskaitīt kadrus, palūkosimies, ko par šīs videokartes spējām raksta citos apskatos.

• Battlefield V (1080P Ultra): ap 50 fps
• Metro Exodus (1080P Ultra): ap 20 fps
• Deus Ex: Mankind Divided (1080p High): nepilni 50 fps
• The Witcher 3 Wild Hunt (1080p Max Detail): ap 50 fps
• Destiny 2 (1080p Highest): ap 60 fps

Izmēģinājumos uzskatāmi redzēju, ka GTX 1650 derēs tikai 1080p izšķirtspējas spēlēšanai un neko augstāku darbināt ar šo videokarti nav dižas jēgas mēģināt. Bet šajā 1080p izšķirtspējā varam knapi tikt pāri 40 fps pat uz augstākās kvalitātes iestatījumiem. Ir okei!

Cik fps skaitās labs rādītājs?

• <30 fps – ļoti čābīga spēlēšana
• 30-40 fps – viduvēja spēlēšana
• 40-60 fps – laba spēlēšana
• > 60 fps – ļoti laba spēlēšana

Tāpat redzam, ka virstaktēšana diezgan jūtami (10% un pat vairāk) uzlabo videokartes veiktspēju un atšķirību var just gan sintētisko veiktspējas rezultātu testos, gan arī videospēļu testos. Spēlēs katrs iegūts fps ir no svara. Bez tam virstaktēšana ar Afterburner ir vienkāršāka par vienkāršu un es neredzu absolūti nekādu pamatojumu to nedarīt.

Secinājumi: Labs GTX 1650 modelis ar nekonkurētspējīgu cenu

MSI GeForce GTX 1650 GAMING X 4G izskatās labi, nav izraibināta ar RGB gaismiņām un rada kvalitatīvi uzbūvēta produkta sajūtu. Šī videokarte jau no rūpnīcas nāk ar paaugstinātu procesora frekvenci un pavisam vienkārši to var uzdzīt vēl augstāk. Principā šis MSI produkts spēj nodrošināt stabilu aptuveni 10% virstaktēšanu salīdzinot ar GTX 1650 standarta frekvencēm. Virstaktēšana rezultēsies vēl labākos FPS rezultātos mūsu 1080p videospēlēs. Tā kā MSI šo videokarti ir apveltījis ar diviem ventilatoriem, tā tiek pienācīgi dzesēta un tādējādi ir ļoti klusa. Principā aizvērtā datora korpusā to nedzirdēsim vispār.

Vienīgā būtiskā problēma, manuprāt, ir šīs videokartes cena. Latvijā tā maksā aptuveni 210 eiro un tas nav maz. Šajā cenā var atrast GTX 1650 sīvāko konkurentu – Radeon RX 570, kas 8GB versijā tomēr piedāvā augstāku veiktspēju. Tam pašam MSI ir Radeon RX 570 8GB modelis, kas maksā nepilnus 190 eiro.