Stājas spēkā Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu likums

Piektdiena, 25. augusts, bija svarīga diena ļoti daudziem tehnoloģiju uzņēmumiem. Eiropas Savienībā (ES) oficiāli stājās spēkā Digitālo pakalpojumu likuma 1. posms. Tas nozīmē, ka sākot ar šo dienu tehnoloģiju gigantiem, piemēram, “Google”, “Facebook”, “Amazon”  jāievēro plaši tiesību akti, kuri nosaka to, ka tiešsaistes platformas ir juridiski atbildīgas par publicēto saturu, savukārt lielajām platformām (mēnesī vairāk nekā 45 miljoni aktīvo lietotāju ES teritorijā) arī jānodrošina lielāka kontrole pār saturu.

Digitālo pakalpojumu likuma galvenais mērķis ir veicināt drošāku vidi tiešsaistē. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tehnoloģiju platformām:

• jāsniedz lielākas satura kontroles iespējas;
• jānodrošina veidi, kā lietotāji var noņemt ierakstus, kuri satur nelegālus produktus, pakalpojumus, kā arī jāsniedz iespēja lietotājiem ziņot par šāda veida saturu.
• ir aizliegts rādīt mērķtiecīgas, personalizētas reklāmas, pamatojoties uz lietotāja seksuālo orientāciju, reliģiju, etnisko piederību vai politisko pārliecību;
• jāievēro ierobežojumi, kas saistīti ar reklāmu rādīšanu bērniem;
• jānodrošina lielāka pārredzamība par to, kā darbojas satura atlases algoritmi.
• papildus ļoti lielām platformām, kā “Facebook”, “Instagram” u.c. jādod iespēja lietotājiem atteikties no satura ieteikumiem, dalīties ar saviem datiem ar pētniekiem, iestādēm utt.

Jaunie noteikumi attiecas uz tādām platformām un uzņēmumiem kā: “Alibaba AliExpress”, “Amazone Store”, “App Store” un “Google Play”, “Booking.com”, “Facebook”, “Google Maps”, “Google Shopping” un “Google Search”, “Instagram”, “LinkedIn”, “Pinterest”, “Snapchat”, “TikTok”, “X” (“Twitter”), “Wikipedia”, “YouTube”, “Zalando”, “Bing”.

Lai gan Digitālo pakalpojumu likums attiecas uz ES tirgu, domājams, vēlāk daļa no noteikumiem tiks atzīta par obligātiem globālā līmenī.

Jāpiezīmē, ka Eiropas Parlaments Digitālo pakalpojumu likumu pieņēma 2022. gada jūlijā.