Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” norāda, ka šobrīd publisko iepirkumu jomā dominē ne vien absurdi vērtēšanas kritēriji, bet arī tiesas spriedumu ignorēšana. To spilgti pierāda VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) gadījums – lai arī tiesa neobjektīvu vērtēšanas kritēriju dēļ atzina IUB lēmumu par atļauju LVĢMC turpināt 2018. gadā sludināto mobilo sakaru iepirkumu par prettiesisku, tas neatturēja iestādi 2022.gadā izsludināt kārtējo mobilo sakaru iepirkumu, iekļaujot tieši tos pašus vērtēšanas kritērijus.
2018. gadā “Bite Latvija” pārsūdzēja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (LVĢMC) iepirkuma par mobilo sakaru nodrošināšanu nolikumā ietvertās prasības jeb vērtēšanas kritērijus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Taču IUB atļāva LVĢMC turpināt iepirkuma procedūru un vēlāk slēgt līgumu ar vienu no trīs pretendentiem. Līdzīgi kā daudzos citos publiskajos iepirkumos, arī šajā būtiska loma vērtēšanas kritērijos bija operatora bāzes staciju skaitam. Jo lielāks bāzes staciju skaits, jo vairāk punktu.
“Tas ir viens no tiem kritērijiem, ko pasūtītāji valsts sektorā izmanto, lai nodrošinātu priekšrocības noteiktam pretendentam. Pateicoties tehnoloģiskajai attīstībai, lai lieki neceltu jaunas bāzes stacijas, esošās tiek aprīkotas ar spēcīgākiem signāla raidītājiem, tā radot iespēju vienai bāzes stacijai nodrošināt pārklājumu arvien plašākā teritorijā. Jāpiemin, ka operatoram var būt vairāk bāzes staciju kādā konkrētā vietā, bet, ja pie tām būs pieslēgušās daudzas ierīces, tās būs pārslogotas un nenodrošinās augstāku sakaru kvalitāti. Nemaz nerunājot par to, ka katra operatora rīcībā esošais bāzes staciju skaits ir publiski pieejama informācija – tātad tas ir jau iepriekš zināms fakts, kam kritērijos nevar būt izšķiroša nozīme,” skaidro Arunas Mackevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.
Viņš papildina, ka, ņemot vērā šos apsvērumus, “Bite Latvija” vērsās tiesā, lai pārsūdzētu IUB lēmumu ļaut LVĢMC turpināt 2018. gadā izsludinātā iepirkuma par mobilo sakaru nodrošināšanu procedūru, atzīstot to par prettiesisku. Lai arī tiesas pirmais spriedums bija negatīvs, 2021. gada martā Latvijas Republikas Senāts spriedumu atcēla, un lieta atkārtoti nonāca jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Turpina A. Mickevicius: “Nenoliedzami, bāzes stacijas ir nepieciešamas mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, taču tehnoloģiskā progresa dēļ to skaits jau sen vairs nav noteicošais. Taču šajā gadījumā visvairāk sarūgtina un pārsteidz tas, ka publisko iepirkumu jomā tiesas spriedumiem nav absolūti nekādas ietekmes uz pasūtītāja rīcību turpmāko iepirkumu veidošanā. Neskatoties uz Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kā arī to, ka 2022. gadā tiesvedība minētajā lietā nebija pabeigta, LVĢMC paralēli izsludināja jaunu iepirkumu, kurā tika ietverti tie paši absurdie vērtēšanas kritēriji, par kuriem notika tiesvedība. Gan 2018. gada, gan 2022. gada LVĢMC iepirkumos par mobilo sakaru nodrošināšanu uzvarēja viens un tas pats pretendents, turklāt 2022. gada iepirkumā šis operators bija vienīgais pretendents.”
Šī gada 11. janvārī tiesvedība tika pabeigta un tiesa nosprieda par labu “Bite Latvija”, atzīstot IUB 2018. gada lēmumu atļaut LVĢMC turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu ar vienu no operatoriem par prettiesisku, tostarp arī secinot, ka jaunākās 4G tehnoloģijas ļauj operatoriem ar mazāku bāzes staciju skaitu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus lielākam klientu skaitam un nodrošināt lielāku datu pārraides ātrumu, kas pilnībā noliedz bāzes staciju skaita nozīmi. Tāpat tiesa uzskatīja, ka iepirkumā pārāk izšķiroša nozīme ir piešķirta tiem vērtēšanas kritērijiem, kas ir bijuši iepriekš paredzami – t.i. informācija par katra operatora bāzes staciju skaitu ir publiski pieejama un iepriekš zināma. Minētais tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā 2023.gada 14.februārī.
Raugoties uz šo situāciju, A. Mickevicius norāda, ka ne velti Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Publisko iepirkumu vadlīnijas mobilo un fiksēto sakaru iepirkumiem. Turklāt šī gada aprīļa sākumā arī Konkurences padome ir publiski aicinājusi pasūtītājus ne vien ievērot SM izstrādātās vadlīnijas, bet arī neiekļaut kritēriju par bāzes staciju skaitu vai to skaitu noteiktā radiofrekvenču diapazonā, jo tas viennozīmīgi nespēj nodrošināt labāko pakalpojuma kvalitāti, turklāt rada risku pasūtītājiem pārkāpt Konkurences likuma 14. panta pirmās daļas noteikumus.
Vēl viens valsts klients, kas uzsēdināts uz LMT adatas. :)
Īsti līdz galam neizprotu Bites argumentus. Viņiem redz modernāks 4G. Vairāk klientus kvalitatīvi var apkalpot. Man vairāk interesē neredzēt savā tālrunī NO SERVICE paziņojumu. Tur nekāda 4G tehnoloģija nepalīdzēs tam, ja pat 3G nespēj knapu piedāvāt. Šaubos vai kāds cīnās par to, lai viņam būtu lielāks 4G ātrums birojā. Tiek meklēts operators, kurš varētu nodrošināt elementārus sakarus iespējami lielākā Latvijas teritorijā nevis lielākus ātrumus ierobežotā teritorijā. Un tur kā reiz noder torņu skaits. Nu nevar viena Bite ar vienu torni panākt tādu pašu pārklājumu kā LMT ar 5 torņiem vienā un tajā pašā pilsētā.
Bet tiesa taču liedza LVĢMC izmantot šādas prasības pēc torņu skaita. Cepiens šoreiz ir par to, ka valsts iestāde neievēro tiesas lēmumu un turpina maukt ar vecajām prasībām.
Hmm, vai naudas zīmju skaits palielina kopējo naudas vērtību? Nē. Tieši tas pats ir ar torņiem. Tas, ka to ir vairāk, nebūt nenozīmē, ka pārklājums būs plašāks. Un to norāda gan SPRK, gan SM, gan KP…Bet iestādes (laikam nezināšanas dēļ, jo neticu tik atklātai korupcijai) to neņem vērā. :(
Salīdzinājums ir nevietā. Vai 1 5G tornis nodrošina identisku pārklājumu kā 5 4G torņi? Nopietni?
Sakarus nodrošina nevis tornis, bet iekārtas, kas tajā ir novietotas. Un, jā, 1 5G tornis var nodrošināt identisku pārklājumu kā 5 4G torņi, ja 5G tornis strādā zemajās frekvencēs un 4G torņi – augstajās. Cita lieta ir ātrums, vienlaicīgi pieejamais lietotāju skaits u.c. nianses, ko iepirkumos laikam neņem vērā
Tas taču ir vecais triks ar LMT torņiem Latvijas mežos! Latvijas valsts mežiem ir sadarbība ar LMT par torņiem viņu mežu saimniecībās, kas arī nodrošina lielo torņu skaitu. Šie torņi pamatā domāti Valsts mežu vajadzībām, nevis sēņotājiem, ogotājiem un viensētām meža vidū. No tā torņu skaita patērētājs neko neiegūst. Man mājās ar LMT pieslēgumu regulāri nāk SMS, ka mani nevar sazvanīt, un es nedzīvoju pufaikciemā, bet republikas nozīmes pilsētā. Interneta ātrums LMT ir ap 0,5 Mbps tad kad viņš ir, bet Bite tajā pašā laikā nodrošina ap 180Mbps.
Nav jāskaita torņus, ir jāskatās pārklājuma karte tur, kur tev vajag saņemt pakalpojumu! No 100 torņiem Kurzemes mežos nav nekādas jēgas Krievijas pierobežā!
Kā kaut ko tik slimi var izdomāt? Lmt ir torņi Valsts mežos? Tiktokā ko tik stulbu izdomāji?
Iemesls, kāpēc neviens negrib iet pie cita operatora ir LMT serviss, kvalitāte un cilvēciskais aspekts. Viss kopā ir tomēr labā līmenī, tāpēc Bites un Tele2 bezmaksas provokatīvie piedāvājumi tikai parāda cik zemiski tie gatavi iet un kurš tādu partneri sev gribētu?
Ir, protams, cilvēki, kam svarīgs ir tikai € cipars, bet ir daļa, kas skatās uz attieksmi, servisu, kvalitāti, pieejamību un piedāvājumu kopumā.
Vajadzētu rubriku neapmierināto pretendentu publikācijām.
Piem. čaļi arī varētu publicēt neapmierinātību, ka viņus kāda dāma neizvēlējās. It kā atbilst tehniskajām prasībām, piederībai dzimumam, ir bārda, bet tomēr neizvēlējās.
Es nez, man par tiem iepirkumiem galīgi smiekli nenāk, jo pats esmu startējis vairākos, kur kārtība un prasības galīgi nav OK. Tādās reizēs, ja neesi liels vīrs, tad vari vien iet paraudāt. Nu nav tās lietas sakārtotas un domāju, ka nekad arī nebūs.
Ja LVĢMC savu naudu pelnītu paši, varētu paši arī lemt, ko un no kā iepirkt. Bet viņi dzīvo par mūsu visu naudu, un nodokļu maksātāji vēlas, lai šī nauda tiktu tērēta lietderīgi.
Nu pēc šādas loģikas, viens no Pretendentiem arī daļēji pieder “mums visiem”
Ko līdz bāzes staciju skaits, ja katrai ir 2-3 sektorantenes pa 60 grādiem?
LMT jau Liepājā izcēlās pirms gadiem 8 – Tagadējajā “biznesa centrā vecajā ostmalā” jau toreiz uzbūvējās AEPartner, un ražotnes pirmajā stāvā 1kārši nau zonas. LMT tur veda visādus repeaterus un 3 mēnešus vilka gumiju.
2. stāvā viss labi, pat LTE/4G var lietot. 1. stāvā nau zonas. Ēka protams bleķene, faradeja būris, bet nu Bitei un Tele2 viss kārtībā.
Beigās izrādijās ka tuvējā bāzes stacijā ne1 sektors 1kārši nav pavērsts pret to ēku. Pagrozija sektoru un viss strādā. Bet tas aizņēma 3 mēnešus, un droši vien pēc tam kādam privātajam kaukur nebija zonas, jo uzlikt velvienu sektoru viņiem nebij prāta.
Pa tiem 3 mēnešiem, tika jau apsvērti varianti par kaukādiem “intercom” vai firmas nummuru pārslēgšanu uz Biti.
Šis izskatās kā indivuduāls gadījums un tādi būs katram operatoram. Tomēr kopumā ņemots IR nozīme bāzes staciju skaitam, jo uz tām stāv aparatūra. Jo vairāk vietas, kur tās uzstādīt, jo labāks un stiprāks pārklājums.
Nu tad jebkuru konkursu var vinnēt kāds vairumtirgotājs/dīleris, kuram noliktavā stāv daudz bāzesstacijas. Bez antenēm, UPŠiem, kabeļiem…
Principā kāds kravas kuģis, kurš uz to brīdi ved kravu ar bāzestacijām.
Vai ir pieradījumi tam, ka itkā jaudigākas bāzes stacijas spēj nodrošināt lidzvertīgu pārklajumu nekā vairākas bāzes stacijas? Bez konkrētiem faktiem tā ir tikai spekulācija, jau savulaik šis arguments ir bijis atspēkots no nozares tehniskajiem specialistiem. Un lētākais pakalpojums bieži vien nav kvalitatīvākais, tam ir jābut salagotam cenai ar kvalitāti. Lai izmērītu pakalpojumu un novertetu tam ir jābūt pretīm kadai vērtibai kuru vērtēt iepirkumos, kriterijs labs vai slikts īsti nav nekādā mērā izmerāms.