Reklāma

Latvijas iedzīvotāji ir viskūtrākie Baltijā brīvās naudas investēšanā

Jaunākie raksti

Sony izziņojis jaunos Xperia 1 III un Xperia 5 III viedtālruņus

Jaunais Sony Xperia 1 III un Xperia 5 III ietver īpašas fotografēšanas funkcijas un iepazīstina ar pasaulē pirmo maināmo...

Latvijas IT uzņēmums D8 Corporation investēs 2 miljonus eiro, lai veicinātu pakalpojumu eksportu uz Tuvajiem Austrumiem

Finanšu programmatūras izstrādātājs un ieviesējs D8 Corporation finanšu tehnoloģiju produktos un jauna pārdošanas un servisa biroja izveidē Tuvajos Austrumos...

Akio Tojoda tiek godināts kā 2021. gada Pasaules gada auto personība

Toyota Motor Corporation (TMC) prezidents un izpilddirektors Akio Tojoda ir 2021. gada Pasaules gada auto personība. Godalgu piešķīra Pasaules gada...

HP OMEN 15 spēlēm paredzētā klēpjdatora apskats

Man saņemt palietošanai HP OMEN datoru bija vismaz pāris gadu sens sapnis. Kādā pasākumā dzirdēju, ka vietējie Latvijas strīmerzēni...

“Telegram” ļaus ieplānot balss čatus

Izskatās, ka pēdējā pusgada laikā saziņas lietotne "Telegram" ļoti cenšas uzfrišināt savu audio komunikācijas piedāvājumu. Pērnā gada decembra beigās...

Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, kas vēsturiski Latvijā bijis zems, pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies, sasniedzot 12 miljardus eiro, tomēr atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kas brīvo naudu arvien aktīvāk investē akcijās un fondos, Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzkrāj kontos vai depozītos, kur peļņas iespējas ir tuvu nullei, liecina Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management apkopotā informācija.

Mājsaimniecību interese par uzkrājumiem ārpus depozītiem pērn palielinājās pavisam nedaudz, tomēr kopējais uzkrājumu pieaugums bija straujāks. Pērn Latvijas privātpersonu noguldījumu apmērs Citadelē pieauga par apmēram 15 %, savukārt pieaugums Latvijas privātpersonu vērtspapīru kontu bilancēs skaidrojams pārsvarā ar finanšu instrumentu tirgus vērtības pieaugumu, un jauni ieguldījumi veikti gaužām maz. Ieguldījumi ilgāka termiņa produktos pērn bija pavisam nepopulāri –  ieguldījumi pensiju 3. līmeņa plānos gada griezumā pieauga tikai par dažiem procentiem, bet kopējie ieguldījumi uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktos pat samazinājās. Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji nenoteiktības un krīzes laikā izvēlas veidot uzkrājumus tā, lai tie nepieciešamības gadījumā būtu viegli un ātri pieejami.

“Statistika liecina, ka Baltijas valstīs iedzīvotāji uzkrāj norēķinu kontos un depozītos,  un maz attīstīts ir mājsaimniecību paradums uzkrāt ārpus noguldījumiem depozītā –  uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī, ieguldīju fondos vai akcijās. Vienlaikus izveidotie uzkrājumi, kas, atliekoties ceļojumiem, atpūtas un kultūras pasākumiem, visticamāk, sākotnēji nebija plānoti kā ilgtermiņa krāšana, veicinājuši interesi par plašākām brīvās naudas ieguldīšanas iespējām. Taču, kā liecina statistika, diemžēl vairums gadījumos interese nav realizējusies reālās ieguldīšanas darbībās,” saka Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Latvijā pusi no kopējā mājsaimniecību ieguldījumu apjoma veido dzīvības apdrošināšana, un citas investīciju iespējas tiek izmantotas krietni mazāk. Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir pretēji – dominē ieguldījumi akcijās, fondos, parāda vērtspapīros.

Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, Latvijas iedzīvotāji viskūtrāk izmanto iespēju pelnīt, brīvo naudu ieguldot fondos un akcijās, savukārt Lietuvas – visaktīvāk. Vērtējot mājsaimniecību ieguldījumu struktūru, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, investējot fondos, ir samērā zema – ap 260 miljoniem eiro, savukārt Lietuvā tā teju trīs reizes lielāka –  ap 720 miljoniem eiro, Igaunijā – ap 450 miljoniem eiro, liecina Eurostat statistika uz pērnā gada 3. ceturkšņa beigām. Savukārt investēšana akcijās Lietuvā un Igaunijā vairākkārt pārsniedz Latvijas iedzīvotāju aktivitāti – attiecīgi ap 700 miljoniem Lietuvā, 620 miljoni Igaunijā un ap 210 miljoniem Latvijā.

Mājsaimniecību investīcijas Baltijā sastāda nelielu daļu no kopējiem finanšu aktīviem, un visās trīs Baltijas valstīs mājsaimniecības veic investīcijas mazākā apjomā nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, pat ņemot vērā Baltijas valstu šī brīža ekonomiskās attīstības stadiju. Neskaitot fondētos pensiju līmeņus, Latvijā un Lietuvā mājsaimniecību ieguldījumi no kopējiem finanšu aktīviem ir ap 13%, Igaunijā ap 16%, savukārt, piemēram, Zviedrijā virs 60%, Vācijā ap 45%, bet Polijā ap 19%, liecina Eurostat statistika.

Zigurds Vaikulis: Par GamesStop, pirmajiem soļiem investīciju pasaulē un pieejamajiem instrumentiem

Reklāma

30 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
30 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Juris

Kursors pārtop par finanšu blogu. Jau kāds vismaz trešais Citadeles raksts. Bet nu visiem ņaudiņa kaut kā jāpelna.

Kristaps Skutelis

Jā, izvēršam plašāk finanšu tehnoloģiju jomu. Kādam tas bija latviski jādara un beidzot ir iespēja to izdarīt. Šādi raksti būs vēl daudz. Bet vispār vari ieteikt arī konkrētākas šīs jomas tēmas, kuras būtu jāapskata.

DMG

oo investēšana ir satriecoša lieta. Es swedbank apdrošināšanu izmantoju ar investēšanu akcijās. Peļņa -100 EUR. Ak jā un vēl par šādu apsaimniekošanu man samaksāts arī ap 100 EUR. Tātad jau -200 EUR. Sapnis ne tā? Šis piedāvājums varētu saukties: “Nau kur naudu likt? Mēs to iztērēsim jūsu vietā! Par nelielu atlīdzību!”. Kādam ir kāda pozitīva pieredze?

Uname

Jā, investēšanai līdzi nāk risks un darījumu komisijas. To parasti neizceļ. Tikai iespējamo peļņu. Ja cilvēks naudu zaudē, iestādes atšujas ar to, ka vajadzēja lasīt līgumu un domāt ar savu galvu.

Kristaps Skutelis

Man pašam ir maza pieredze investēšanas jomā, bet jau pa dažiem mēnešiem sapratu, ka komisijas ir visur. Arī dažādos modīgos fintech servisos, kas reklamē akciju pirkšanu par velti. Paši pirkšanas/pārdošanas darījumi arī var būt par velti, taču komisijas uzrodas par naudas ieskaitīšanu brokera kontā (Trading 212) vai tās izņemšanu (eToro). Plus, daļā gadījumu var nākties maksāt arī neaktivitātes komisiju, ja kādu mēnesi neizmanto servisu (Interactive Brokers). Gan fintech, gan banku gadījumā uzmanīgi jālasa cenrādis, jo visi grib nopelnīt.

Tomass

Pats izmantoju gan Trading212, gan Interactive brokers. Par Trading212 varu teikt ka nav nekādas maksas par depozītu vai izņemšanu, vismaz ar Apple pay viss notiek ātri un bezmaksas. Naudu viņi taisa no tā saucamā spreda, akciju pārdod par mazliet augstāku cenu un iepērk par mazliet zemāku.
Interactive brokers ir paredzēts saucamajiem dienas treideriem, kuri aktīvi katru dienu treido, tāpēc arī ir visādas papildus izmaksas.

Iesācējam ieteiktu izmantot to pašu veco labo, bet šinī portālā aizmirsto – Revolut, bezmaksas un viegli saprotams UI, personīgi visu lieko naudu lieku tur

Kristaps Skutelis

Revolut nesen ir atkal samazinājuši darījumu skaitu bezmaksas plānam un ja pareizi atceros, tad dienas laikā bez maksas var veikt tikai vienu darījumu. Tas man liekas ļoti maz.

Savukārt, Trading 212 man rāda šādu bildi. Virs 2000 EUR ieguldījumiem, sāk no kartes plēst papildus maksu par šādiem konta papildināšanas darījumiem.

2021-03-04_21-29-04.png
Skābene

Manā skatījumā Swedbank bija jāatņem licence pārvaldīt 2.pensiju līmeni. Kad 2.pensiju līmeni pārvaldīja valsts kase, ienākumi bija praktiski garantēti ~6% apmērā katru gadu. Kad Valsts kasei atņēma pārvaldīšanas tiesības un nodeva komercbankām, izrādījās, ka ienesīgums var būt arī ar mīnus zīmi un par šādu “profesionālu” saimniekošanu var prasīt vēl komisiju! Lieki piebilst, ka pilnīgi bez jebkādām zināšanām pašam pērkot un pārdodot fondu daļas man tajā pat laikā sanāca kapitālu 3kāršot, kamēr Swedbank dzīvojās pa mīnusiem. Viss 3.pensiju līmenis ir maigi sakot izsaimniekots, jo vienīgais veids, kā to bankas var mārketēt, ir nodokļu atmaksa no VID. Kad pajautā bankas darbiniekam, vai… Read more »

Kristaps Skutelis

Viss jau atkarīgs no tā, kādu plānu esi izvēlējies. Paskatījos, kas notiek ar manu 3. pensijas līmeni un redzu, ka tam pēdējos 5 gados ienesīgums ir +20.78%. Tas gan negarantē, ka tas tāds arī paliks turpmāk, tomēr liecina par to, ka mēdz būt arī veiksmīgi plāni. Kas attiecas uz nodokļiem no 3. pensiju līmeņa, tad VID saka šādi: * Ja iemaksas 3. pensiju līmenī veicis darba devējs, tad pensiju fonds izmaksas brīdī ieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli 23%, bet, ja iemaksas veicis cilvēks pats, tad nodoklis nav jāmaksā. * Ja šo līdzekļu pārvaldīšanas rezultātā ir gūta peļņa, no tās izmaksātājs (pensiju… Read more »

Skābene

Nu lūk un pēdējo teikumu man nav teikusi neviena banka, pat tad kad speciāli šo jautāju. Parasti rausta plecus un mēģina laipot prom no šī neērtā jautājuma. Vienīgais pakalpojuma sniedzējs kurš garantēja ienesīgumu bija Seesam, nu jau Compensa, kas piedāvāja slēgt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, ar ieguldījumu fondos un akcijās, ar garantēto peļņu 3,5% gadā, pat ja ar ieguldījumiem nesokas un tie ir ar mīnusa zīmi. Nevienai bankai šādu piedāvājumu neesmu redzējis, viss risks ir uz klientu un pie šādiem spēles noteikumiem, labāk pašam pirkt akcijas un fondus, jo galu galā, ja jau es atbildu par risku, tad arī izvēlos kurās… Read more »

LAN

Tajā pašā laikā atliek vienai olai būt GMC nošortotai un viss pārējais grozs var aiziet pa burbuli. 🤔

Kristaps Skutelis

Nav jāinvestē bezcerīgās kompānijās.

Jack Mort

Neviens tak bankā nav gaišreģis un nespēj pateikt kādi būs nodokļu nomaksas noteikumi, kad iesi pensijā.

Noname

Skan labi, bet kad pec gadiem nonaksi lidz naudas iznemsanai, tad tie +20.78% peksni bus izčakstejuši, kaut kas bus pamainijies un beigas vispar neko vairak ka kafijas tasi nebusi uzkrajis.

Krotow

Tas arī parasti notiek. Paskaties kā Paulam Krājbankā izgāja.

Pašam iepazīšanās ar investīcijām beidzās ar 600 latu mīnusu makā 2008. krīzē. Paldies draugiem… viņiem gan “nodega” krietni lielāka summa. Mācība visam mūžam – tikai vienā vietā nelikt un likt tikai tad, ja ir ko likt. Visi ātrās peļņas sludinātāji var savus sludinājumus ieberzt sev pašiem dienvidgalā.

Kristaps Skutelis

Kāda būtu portfeļa vērtība, ja nebūtu tajā 2008. gadā nofiksējis savus zaudējumus, bet turēt ieguldījumus līdz šim brīdim? :)

ddfdf

nebutu tu bijis mulkis un atstajis nopirktās akcijas + pircis vel, tagad sedetu uz milzigas pelnjas.

Kristaps Skutelis

Es ļoti šaubos, ka pēc tiem 25 gadiem kafijas tase maksās TIK dārgi.

Dash

Vai tad hipotēka savā ziņā nav investīcija?
Un Bankas jau sludina, ka ārpus viņu piedāvātajiem investīciju veidiem investēt esot bīstami.

Uname

Hipotēka ir investīcija Bankai. Tev tās ir saistības.

Dash

Koks ar diviem galiem. Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis investīcija.

0952

māja, kurā tu dzīvo pats, ir tikai māja, kurā tu dzīvo.
par investīciju tā var būt, ja tu to izīrē ar peļņu.
piem. kā tie, kas pāris gadus pirms kovida sapirkās dzīvokļus īstermiņa īrei.

vēl var vinnēt, ja uzcel māju priekšā jaunceļamajam dzelzceļam un to atpērk par tirgus cenu+kompensāciju par dzīves vietas maiņu, nevis par kadastrālo vērtību.

un visbeidzot, ugunsgrēku bizness, bet tas ir ar ļoti lielu riska pakāpi.
vairāk izplatīts variants, kad par pēdējo naudu uzceļ māju un tā nodeg, neesot apdrošināta un teļļukā spēlē sērīgu meldiju ar lūgumu ziedot.

Krotow

Vai parastajiem Latvijas iedzīvotājiem pēc rēķinu nomaksas vēl paliek brīva nauda?

Jack Mort

Paliek.

Krotow

Kādam paliek, taču ne jau vairākumam.

Rudolfs

Gan jau, ka paliek, bet ne pārāk daudz. Tādā gadījumā var dzīvot ļoti pieticīgi un smieklīgas summas kaut kur investēt. Vai tomēr dzīvot komfortablāk un ar nedaudz garšu.

Krotow

Un vecumdienās dzīvot no niecīgiem procentiem (ja paveicās nepakāst ieguldījumu kārtējā krīzē), jo tāpat neko citu darīt vairs nav ne spēka ne vēlēšanās. Ja nopietni – lai spēlētos ar investīcijām, diemžēl ir vajadzīgs kārtīgs sākuma kapitāls, kuru var investēt vienlaicīgi vairākās vietās. Lai nepazaudētu visu kādā neveiksmīgā pasākumā. Piemēru no dzīves tam pietiek. Un vienkāršais mirstīgais to vnk nevar atļauties.

Andis

Ja ir kārtīgs sākuma kapitāls ,tad Tev vispār nekas vairāk nav vajadzīgs.Dzīvo tik nost un prieka pēc kautkur piestrādā)

ddfdf

varbut mirstigais lv to nevar atlauties. ja pareizi atceros, puse amerikanju investee vartspapiros. krizes ir vislabakais, kas var notikt, par smiekla naudu var sapirkties visu. 2020 es uztaisiju +40% portfolio no blue chips vien.

Kristaps Skutelis

Vairākas bankas nesen ziņoja, ka Latvijā pēdējā gada laika ir pieaudzis uzkrājumu skaits. Cilvēkiem nauda ir un to nav kur tērēt, tāpēc būtu labi sākt apgūt investēšanas pieredzi. Kā nekā pensija nav aiz kalniem un ja pats neveidosi pieaugošus uzkrājumus, vecumdienas būs drūmas.

Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: